Lub Tuam Rooj Sab Laj
Lub Txiaj Ntsim Ua Tim Khawv uas Nyob Mus Ib Txhis Li
Kaum Hli Ntuj xyoo 2025 lub tuam rooj sab laj


12:17

Lub Txiaj Ntsim Ua Tim Khawv uas Nyob Mus Ib Txhis Li

Vajtswv txhua tus tub los sis tus ntxhais yeej paub tau tseeb tiag.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, kuv tab tom xav txog peb yam tseeb uas muaj hwj chim los ntawm Kev Muab Txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los. Tej yam tseeb no twb foom koob hmoov rau kuv lub neej. Hnub no, kuv xav qhia nej txog qhov uas tej no tau pab kuv kom paub tseeb txog Yexus Khetos txoj moo zoo.

1. Vajtswv Yog Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas Hlub Peb

Nws paub txhua yam thiab muaj hwj chim tag nrho. Dhau los ntawm Khetos txoj Kev Kaj thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tej kev tshoov siab, Nws lub hwj huam nyob txhua qhov chaw. Nws yeej muaj siab xav foom koob hmoov rau peb.

Nws txawj pom peb yav tas los, tam sim no, thiab peb txoj hmoov mus ib txhis li. Tsis muaj dab tsi uas muab zais taus kom Nws tsis pom.

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson txoj kev caw peb kom “xav txog tej yam xilethi-aus” ua rau peb xav coj raws li peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej hom phiaj thiab tej cwj pwm.

Dhau los ntawm Nws tej cwj pwm zoo, peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej muab txhua yam txiaj ntsim zoo rau peb, vim Nws xav ua kom muaj raws li Nws lub zeem muag uas kav mus ib txhis li.

2. Kev Ywj Siab Xaiv Yog lub Txiaj Ntsim uas Peb Muaj Peev Xwm Xaiv thiab Ua Taus tej Yam

Kev ywj siab xaiv kuj yog kev lav ris kom xaiv zoo.

Yexus Khetos tau them tus nqi loj tshaj plaws uas yog Nws cov ntshav uas muaj nqis heev kom peb siv taus lub txiaj ntsim no.

Tej lub sij hawm peb ntseeg tias kev ywj siab xaiv txhais tias peb ua dab tsi los tau. Tiam sis qhov uas twb them tus nqi lawm txhais hais tias kev ywj siab xaiv yog ib lub txiaj ntsim dawb ceev.

Peb yog cov neeg sawv cev, thiab cov neeg sawv cev yeej lav ris tej yam. Lub sij hawm no, peb lav ris tej yam uas peb xaiv raws li tej yam uas peb paub lawm thiab tej lub txiaj ntsim uas peb tau txais. Yog peb xaiv ua tej yam ces peb yeej yuav tsum raug tej yam uas los ntawm txoj kev xaiv ntawd.

Vim li cas peb muaj kev ywj siab xaiv?

Kom xaiv tau tej yam zoo.

Kom xaiv tus Khetos.

Kom xaiv txoj sia nyob mus ib txhis—thiab rov qab xaiv txhua zaus.

3. Peb Txais Peb zaj Lus Tim Khawv Dhau Los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv lub Hwj Chim

Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv txoj kev ua tim khawv yeej muaj nqis tshaj qhov txawj pom kev. Nws yog tus uas ua tim khawv txog Leej Txiv thiab Leej Tub tseem ceeb tshaj plaws. Thawj Tswj Hwm Nelson tau qhia hais tias, “Hauv tej hnub uas tseem yuav los, peb sab ntsuj plig yuav tsis txawj ciaj yog tias peb tsis muaj kev cob qhia, kev qhuab qhia, thiab kev tshoov siab zoo los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.”

Cov kwv tij thiab cov muam, yog li no peb thiaj li xav tau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv lub hwj chim niaj hnub no.

Muaj ntau txoj kev uas ib zaj lus tim khawv dhau los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yuav los. Zoo li ib lub teeb nyob hauv ib chav tsaus ntuj, tej zaum yus tau rau ib me pliag xwb. Tej zaum zoo li lub hnub tuaj es yus tau zuj zus thaum sij hawm dhau mus. Tej zaum yus tau zoo li tej duab tshav ntuj, uas tej lub sij hawm ua rau yus txais kev txawj ntse tseeb. Txawm yog li cas los, yus tau ib zaj lus tim khawv dhau los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.

Kev Muaj Ib zaj Lus Tim Khawv hauv Jamaica

Kuv loj hlob tuaj nyob hauv Jamaica; yeej yog ib qho chaw lom zem thiab zoo. Tiam sis, thaum kuv pib kawm high school, cov uas nrog kuv kawm thiab cov phooj ywg lawv tsis to taub kuv txoj kev txiav txim ua ib tug mej zeej hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos. “Koj ua li cas ho koom lub koom txoos ntawd?” lawv nug kuv. “Ua cas koj ho ntseeg tau zaj ntawd?”—hais txog Thawj Zaug Ua Yog Toog. “Cas koj ho nyeem tau phau ntawv ntawd?”—hais txog Phau Ntawv Maumoos. “Koj puas ntseeg tej ntawd tiag tiag?” Thiab “Vim li cas koj nkim koj lub neej?”

Lub Tuam Tsev Salt Lake.
Koog Ntoo Dawb Ceev
Phau Ntawv Maumoos

Ua rau kuv nyuaj siab heev, qhov tseem ceeb yog thaum tib neeg uas kuv hlub hais tej no.

Tiam sis lawv tsis paub qhov no: Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv twb ua tim khawv rau kuv. Thaum zaj lus tim khawv ntawd puv kuv lub siab, twb nplij kuv lub siab lawm, thiab “ib me pliag xwb lub ntuj ceeb tsheej tshwm sim rau kuv pom lawm.”

Tej zaum lwm tus twb nug tej lus zoo li no rau nej. Tej zaum lub sij hawm no lawv pheej nug nej zoo li lawv nug kuv.

Lub txiaj ntsim uas yog tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab Nws tej lus tim khawv los muab tau rau txhua tus.

Kuv xav txog Jamaica ib yam li Joseph Smith xav txog Palmyra. Yog kuv Koog Ntoo Dawb Ceev. Kuv tsis paub Joseph nyob qhov twg hauv Koog Ntoo Dawb Ceev thaum nws txhos caug thov Vajtswv, tiam sis kuv paub kuv nyob qhov twg thaum kuv muaj lub sij hawm zoo li nyob hauv Koog Ntoo Dawb Ceev. Twb yog nyob hauv txoj kev Four Grove Road, Mandeville, Jamaica, nyob hauv kuv chav da dej, thaum 6:00 sawv ntxov, thaum hnub Wednesday, peb xyoos tom qab kuv ua kev cai raus dej. Muaj qhov dawb ceev no vim ob lub lim tiam ua ntej hnub ntawd ib tug ntxhais txib tau txais kev tshoov siab caw kuv nyeem Phau Ntawv Maumoos. Muam Audrey Krauss nrog nws tsev neeg tuaj rau lub rooj sab laj hnub no, thiab kuv yeej hlub nws.

Txwj Laug Brown thaum nws hluas nrog ib tug ntxhais txib

Lub sij hawm ntawd twb hloov kuv siab lawm.

Cov kwv tij thiab cov muam, Vajtswv tsis pub ib zaj lus tim khawv rau peb siv rau ib me pliag xwb. Lub txiaj ntsim los ntawm peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas hlub peb no nyob mus ib txhis vim tus uas muab rau peb yeej nyob mus ib txhis li thiab. Tsis tsim nyog uas ib zaj lus tim khawv yuav muaj ib hnub dhau caij lawm. Tsis tsim nyog uas kuv zaj lus tim khawv yuav ploj zuj zus vim muaj tej yam hauv kuv lub neej los sis tej yam hauv lub ntiaj teb no tau hloov. Tsim nyog uas ib zaj lus tim khawv yuav muaj zog tuaj, ib yam li tus tub qhe hauv zaj lus piv txwv txog chob nyiaj, kuv zaj lus tim khawv yog ib lub txiaj ntsim uas yuav tsum loj tuaj—tsis yog ib yam uas yuav tsum muab faus.

Qhov uas kuv nco qab txog tej hnub nyuaj heev thaum kuv yog ib tug me nyuam uas raug kev sim siab thiab kev tsim txom yog ib qho uas tau pab kuv paub ntawm kuv tus kheej. Tsis yog kuv ntseeg, cia siab, los sis tso siab xwb, txawm yog tej no yog tej yam tseem ceeb rau yus txoj kev ntseeg ua ntej yus txais ib zaj lus tim khawv tseeb. Kuv qhuas nej yog nej tab tom muaj lus nug, kawm, thov Vajtswv, yoo mov, thiab xav xav. Thov tsis txhob tsum. Qhov uas yus siv zog ua tej no yeej muaj nqis heev kom thiaj li tau ib zaj lus tim khawv. Nej yuav cia leej twg los sis cia dab tsi tshem qhov ntawd mus? “Koj yuav tau kev ua tim khawv dab tsi uas tseem ceeb tshaj li qhov uas los ntawm Vajtswv?”

Vajtswv txhua tus tub los sis tus ntxhais yeej paub tau tseeb tiag. Ib yam li Joseph Smith uas hais lus tim khawv txawm yog nws raug tawm tsam, peb hais tau tias, “Kuv twb paub, thiab kuv paub hais tias Vajtswv twb paub, thiab kuv xyeej tsis tau, thiab kuv tsis kam ua li ntawd.”

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, cia tus yub ntawm ib zaj lus tim khawv loj tuaj hauv nej mus txog thaum nws yog ib tsob ntoo ntawm kev paub tseeb uas muaj yeeb koob uas kav mus ib txhis li.

Rau peb cov uas tau ua kev cai raus dej thiab txais kev pom zoo ua cov mej zeej hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg tiam sis tseem hais tias, “Xyov kuv puas paub tiag,” thov nco ntsoov txoj lus cog tseg nyob hauv zaj lus thov foom koob hmoov rau lub cim nco txog no: “Kom lawv yuav muaj nws tus Ntsuj Plig nrog lawv nyob tas mus li.” Vim muaj txoj lus cog tseg no peb txhua tus txais tau ib zaj lub tim khawv thiab yuav paub tseeb.

Saib Xyuas Yus zaj Lus Tim Khawv

Nov yog ib yam uas muaj tseeb tiag: Txawm yog yus txais ib zaj lus tim khawv li cas los—tsis hais zoo li thaum hnub tuaj los sis thaum ua yog toog—peb tseem yuav tsum xaiv kom txais lub txiaj ntsim uas muaj nqis no.

Thaum yus hais tias “Kuv xaiv kev ntseeg” ces yeej yooj yim dua kom txais ib zaj lus tim khawv uas los ntawm Vajtswv los. Yog peb zaj lus tim khawv qaug zog zuj zus, cia li nco ntsoov tias yeej yog vim peb xaiv tej yam uas ua rau lub hwj chim ntawm peb zaj lus tim khawv ploj mus. Tiam sis peb zaj lus tim khawv tsis tau ploj mus. Peb yuav tsum xaiv kom nco qab xwb.

Kev xaiv kev ntseeg yeej yog ib txoj kev siv nej txoj kev ywj siab xaiv uas muaj hwj chim.

Kuv yeej tsis pom ib txoj kev zoo dua kom siv kuv txoj kev ywj siab xaiv tsuas yog kev tiv thaiv kuv zaj lus tim khawv.

Thawj Tswj Hwm Nelson qhia hais tias: “Kuv thov kom nej lav ris nej zaj lus tim khawv. Ua hauj lwm kom muaj zog. Saib nws rau nqi. Saib xyuas zoo. Pab tu kom yuav loj hlob tuaj. Ntxiv qhov tseeb rau.”

Kuv xav tias tej lus xws li lav ris, ua hauj lwm, saib xyuas, pab tu, thiab ntxiv rau qhia tias peb yog cov uas sawv cev uas txais kev lav ris ib yam uas muaj nqis thiab tseem ceeb.

Nyob hauv lub Koom Txoos yav tas los, Parley P. Pratt npau taws rau tus Yaj Saub Joseph Smith thiab xaiv cem nws thiab cem lub Koom Txoos. Thaum John Taylor uas Parley qhia txoj moo zoo rau tuaj rau nws lub zos, Parley nrog nws tham thiab ceeb toom nws kom tsis txhob coj raws li Joseph. John Taylor tau hais rau Parley hais tias:

“Ua ntej koj tawm Canada mus, koj tau ua tim khawv hais tias Joseph Smith yog Vajtswv ib tug yaj saub, … thiab koj hais tias koj paub tej no dhau los ntawm kev tshwm sim thiab lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.

“… Tam sim no kuv muaj ib zaj lus tim khawv txog tej yam uas koj hais thaum ntawd. Yog tias txoj hauj lwm muaj tseeb rau lub hlis tas los, ces muaj tseeb hnub no thiab. Yog tias Joseph Smith yog ib tug yaj saub thaum ntawd, nws yog ib tug yaj saub tam sim no.

Kuv ua tim khawv tias Joseph Smith yog Vajtswv ib tug yaj saub thiab tseem muaj ib tug yaj saub zoo li nws niaj hnub no. Yexus Khetos yog tus uas coj txoj hauj lwm no.

Kuv caw nej xav txog nej txoj kev txais tau ib zaj lus tim khawv tseeb txog Yexus Khetos thiab Nws txoj moo zoo. Cia li saib xyuas nej zaj lus tim khawv, siv nej txoj kev ywj siab xaiv zoo thiab lees yuav tus uas muab qhov no rau nej thiab tag nrho Nws tej cwj pwm. Kuv ua tim khawv tias nej muaj hwj chim ua li no nyob hauv nej. Tsis muaj leej twg uas xaiv tau tej yam no rau nej. Tsis muaj leej twg tshem tau lub txiaj ntsim no. Nej muaj peev xwm xaiv kom ntseeg.

Kuv cog lus rau nej hais tias, nej zaj lus tim khawv yuav los ua “cov dej uas muaj sia nyob hauv nws, txhawv tuaj mus rau txoj sia uas kav ib txhis.” Ib zaj lus tim khawv yuav muab nej txheem thiab ua rau nej mob siab, thiab yuav txhawb nqa nej thaum nej raug tej yam nyuaj. Yuav ua rau nej muaj peev xwm txais tau tej txiaj ntsim ntawm sab ntsuj plig. Yuav pab nej thaum nej mus txhawb pab lwm tus. Yuav pab nej tawm tsam Dab Ntxwg Nyoog thiab nej cov yeeb ncuab. Nej zaj lus tim khawv yuav ua rau nej muaj kev xyiv fab thaum nej pom nej cov me nyuam, thiab cov xeeb leej xeeb ntxwv muaj thiab cov uas nej hlub thiab pab muaj thiab. Yuav muaj hwj chim thaum nej qhia thiab ua tim khawv.

Yog tias yus paub, yus paub xwb. Kuv paub tias kuv paub lawm. Peb xav tau tib neeg uas ua tim khawv tseeb txog Yexus Khetos thiab Nws txoj moo zoo. Mus txog ntawd! Nrhiav kom tau! Yeej tseem ceeb! Nov yog lub caij nyoog kawg—lub caij nyoog tso txoj cai uas muaj txhij txhua.

Yexus Khetos tau hais tej lus tseeb no: “Lub ntuj thiab lub ntiaj teb yuav ploj mus, tiam sis kuv tej lus yuav tsis muaj ib los poob li.”

Cov kwv tij thiab cov muam, ib zaj lus tim khawv txog Yexus Khetos los yeej tsis yog ib lub txiaj ntsim uas nyob mus ib ntus xwb. Tsis muaj dab tsi ntawm ib zaj lus tim khawv uas tsuas nyob ib me pliag xwb—tsis yog tus uas muab, lub txiaj ntsim ntawd, tsis yog tus uas lub txiaj ntsim ntawd qhia txog. Thov kom lwm tus yuav hais txog nej zaj lus tim khawv zoo li no. Txawm “lub ntuj thiab lub ntiaj teb yuav ploj mus,” nej zaj lus tim khawv txog Yexus Khetos txoj moo zoo yeej yuav tsis ploj mus. Tam sim no yog lub sij hawm siv txhua lub txiaj ntsim uas muaj nqi no. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. “Vajtswv yog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, thiab peb yog Nws cov me nyuam. Nws tau tsim peb kom muaj yam ntxwv zoo li Nws. Nws muaj “ib lub cev [zoo tag nrho uas] muaj nqaij thiab muaj txha uas kov tau ib yam li tib neeg’ (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 130:22).

    “Vajtswv paub peb thiab hlub peb txhua tus tshaj qhov peb to taub. Nws to taub peb tej kev sim siab, kev tu siab, thiab tej kev qaug zog, thiab Nws txhawb nqa peb kom peb nyiaj mus dhau. Nws zoo siab thaum peb ua tau zoo zuj zus thiab yuav pab peb xaiv tej yam ncaj ncees. Nws xav nrog peb sib txuas lus, thiab peb muaj cai nrog Nws sib txuas lus thaum peb thov Vajtswv” (Qhia Kuv txoj Moo Zoo: Phau Ntawv Pab Qhia txog Yexus Khetos txoj Moo Zoo [2023], 33).

  2. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:46–47; 88:12–13.

  3. “Vim Vajtswv yog Vajtswv, vim Khetos yog Khetos, lawv ua tsis taus dab tsi tsuas yog saib xyuas peb thiab foom koob hmoov rau peb thiab pab peb yog peb yuav los cuag nkawd, txo hwj chim thiab muaj siab mos siab muag thaum los txog nkawd lub rooj zaum ntawm kev tshav ntuj. Nkawd yeej muaj siab xav foom koob hmoov rau peb. Nkawd yuav tsum ua li no. Yog nkawd tus cwj pwm” (Jeffrey R. Holland, “Come unto Me” [Brigham Young University kev sib ntsib hawm Vajtswv, Peb Hlis Ntuj 2, 1997], 4, speeches.byu.edu).

  4. Saib Lukas 12:2; Maulaunais 7:22; Anplaham 2:8.

  5. “Kuv caw nej cia li ‘xav txog tej yam xilethi-aus’! Kev xav txog tej yam xilethi-aus txhais tias yus muaj lub siab nyiam sab ntsuj plig. Peb kawm los ntawm tus yaj saub Yakhauj hauv Phau Ntawv Maumoos tias, ‘kev muaj lub siab nyiam sab ntsuj plig yog txoj sia nyob mus ib txhis.’ (Russell M. Nelson, “Xav txog tej Yam Xilethi-aus!,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2023, 117).

  6. Saib Tej Ntsiab Lus thiab tej Lus Nug, “Agency and Accountability,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv; kuj saib 2 Nifais 2:11, 16.

  7. Saib 1 Petus 1:18–20; Anplaham 3:22–28.

  8. Saib 1 Kauleethaus 6:20.

  9. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 101:78.

  10. “Yexus Khetos txoj moo zoo yog txoj hau kev uas qhia peb tias peb yuav tsum ua li cas thiaj li rais li mus ua neeg uas peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej xav kom peb ua. …

    “… Yog peb khi lus, ua cov kab ke, thiab ua tej yam, xaiv qhov zoo tas mus li, thiab hloov siab lees txim, ces peb yuav rais los ua neeg zoo tag nrho” (Dallin H. Oaks, “The Challenge to Become,” Liahona, Ib Hlis Ntuj 2001, 40, 41; ntxiv qhov uas ntawv qaij); kuj saib Mauxes 7:33.

  11. Saib Maulaunais 10:4–5.

  12. “Tus Ntsuj Plig tsis siv tej lus xwb; Nws txawj qhia dhau los ntawm tus Ntsuj Plig mus rau tus ntsuj plig uas siv ib yam lus uas tsis txawj to taub yuam kev vim tias tsis muaj tej lus hais. Yog ib txoj kev qhia ntawm kev txawj ntse thiab tswv yim dawb huv dhau los ntawm tus Ntsuj Plig, thiab kuv tau kawm paub tias yeej yog txoj kev zoo tshaj plaws kom txais tau kev txawj ntse tiag tiag. Yeej yog ib yam uas kav ntev tshaj kev kov los yog kev pom kev; ntshe peb yuav tsis ntseeg tej yam uas peb kov los pom, tiam sis peb yeej yuav tsis ua xyem xyav thaum tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv hais lus rau peb. Yog txoj kev ua tim khawv uas tseeb tiag. Vim yog li no, kev txhaum uas zam tsis tau yog kev xyeej tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv los yog tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tej lus tim khawv” (D. Todd Christofferson, “Strong Impressions of the Spirit,” Liahona, Rau Hli Ntuj 2013, 49).

  13. Saib Yauhas 5:32; 2 Nifais 31:18; 3 Nifais 11:36.

  14. Russell M. Nelson, “Kev Tshwm Sim rau lub Koom Txoos, Kev Tshwm Sim rau Peb lub Neej,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2018, 96. Nyob hauv tib zaj lus no nws hais tias:

    “Kuv yaum kom nej yuav ncav tes ua ntau tshaj nej muaj cuab kav ntawm sab ntsuj plig kom tau kev tshwm sim. …

    “Au, yeej muaj ntau yam tsav uas nej Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej xav kom nej paub. Zoo li Txwj Laug Neal A. Maxwell qhia tias, ‘Rau cov uas muaj qhov muag pom kev thiab pob ntseg hnov lus, peb yeej paub hais tias Leej Txiv thiab Leej Tub xav qhia txog tej yam uas neeg tsis paub txog lub qab ntuj khwb no!’ …

    “… Xaiv los ua tej hauj lwm ntawm sab ntsuj plig uas nej yuav tsum ua kom thiaj txais tau lub txiaj ntsim ntawm tus Ntsuj Plig Dawb Huv thiab haj yam hnov tus Ntsuj Plig lub suab kom meej zog” (95, 96).

  15. Saib David A. Bednar, “The Spirit of Tshwm Sim,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2011, 87–90; Alexander Dushku, “Tej Duab Tshav Ntuj Loj thiab Me,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2024, 14–16.

  16. “Lus Tim Khawv,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 137.

  17. Saib Teev Npe 11:29; Yakaunpaus 1:5.

  18. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:28; Mauxes 1:3.

  19. Saib Mathais 25:14–30. “Zaj lus tim khawv rau kuv sab ntsuj plig uas los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv … yeej tsis tau ploj mus li. Tiag tiag mas, zaj lus tim khawv ntawd tau loj hlob tuaj lawm. Tej yam uas kuv kawm thaum kuv tseem hluas hais txog tej ntsiab cai rau Yexus Khetos txoj moo zoo tau ua ib lub hauv paus ruaj khov hauv tag nrho kuv lub neej” (Dieter F. Uchtdorf, “Tu cov Cag, ces tej Ceg Ntoo Yuav Loj Hlob Tuaj,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2024, 101).

  20. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:23.

  21. Joseph Smith—Keeb Kwm 1:25.

  22. Saib Amas 32:27, 30, 37–38, 41.

  23. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:77.

  24. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:33.

    “Thiab ces, yeej muaj qhov tseem ceeb tshaj, uas yog kev txais yuav yam khoom plig. … Yog yus yuav txais yuav ib yam khoom plig tiag tiag, peb saib qhov ntawd rau nqi rau peb tus kheej, thiab muab siv zoo zoo hauv peb lub neej, thiab nco qab ntsoov ris tus uas muab txiaj.

    “Kev txais yuav ib yam khoom plig tsis yog yus lam ua xwb tiam sis yog ib yam yus txhob txwm ua, thiab nws yeej ntau tshaj qhov uas lam qhib ib pob khoom xwb. Kev txais yuav txhais tau tias muaj kev ris txiaj thiab txuas tau rau yam khoom plig thiab tus neeg uas muab es ob leeg tus neeg muab thiab tus neeg txais haj yam sib raug zoo” (Patrick Kearon, “Txais Yuav Nws lub Txiaj Ntsim,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2025, 121–22).

  25. Russell M. Nelson, “Choices for Eternity” (kev sib ntsib hawm Vajtswv uas tshaj tawm rau cov neeg hluas thoob ntiaj teb, Tsib Hlis Ntuj 15, 2022), Txoj Moo Zoo cov Ntawv.

  26. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 70:3–4.

  27. Saints: The Story of the Church of Jesus Christ in the Latter Days, vol. 1, The Standard of Truth, 1815–1846 (2018), 280–81.

  28. Saib Mauxiyas 4:9–12.

  29. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 63:23; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  30. Saib Amas 5:46–48. Joseph Smith qhia tias “txais tsis tau kev cawm seej yog tsis muaj kev tshwm sim. Yeej tsis muaj nqis kom txhawb pab lwm tus yog tias tsis muaj. … Ib tug neeg twg uas tsis tau Yexus Khetos ib tug neeg muab kev pab yog tias nws tsis yog ib tug Yaj Saub. Ib tug neeg twg ua tsis tau Yexus Khetos ib tug neeg sawv cev muab kev pab tsuas yog nws muaj ib zaj lus tim khawv txog Yexus; thiab nov yog lub hwj huam ntawm kev qhia tej uas yuav muaj los yav tom ntej hais” (The Joseph Smith Papers, History, 1838–1856, phau C-1 [2 Kaum Ib Hlis Ntuj 1838–31 Xya Hli Ntuj 1842] [cov uas ntxiv rau], 12, josephsmithpapers.org; tau kho txoj kev sau ntawv, kho cov tsiaj ntawv, thiab cov cim ntawv kom haum lub caij niaj hnub nim no).

  31. “Peb sawv saum lub roob ntawm txhua lub caij nyoog, xav tsis thoob txog peb zaj keeb kwm uas muaj dhau los. Nov yog lub caij nyoog tso txoj cai kawg uas tib neeg txhua lub caij nyoog dhau los tau tos ntsoov” (Gordon B. Hinckley, “At the Summit of the Ages,” Liahona, Ib Hlis Ntuj 2000, 90).

  32. Mathais 24:35.

  33. Saib Maulaunais 10:30.