Lub Tuam Rooj Sab Laj
Ris Yexus Khetos lub Npe
Kaum Hli Ntuj xyoo 2025 lub tuam rooj sab laj


13:22

Ris Yexus Khetos lub Npe

Thaum peb yim coj raws li Yexus Khetos thiab nco txog Nws, peb yim xav hloov los ua neeg zoo li Nws.

Nyob rau xyoo 2018, hauv University of Utah, twb tsim ib txoj kev ua xib hwb tshwj xeeb hu ua “Dr. Russell M. Nelson and Dantzel W. Nelson Presidential Chair in Cardiothoracic Surgery”—cardio, uas txhais tias lub plawv, thiab thoracic, uas txhais tias lub hauv siab. Qhov no twb hwm Thawj Tswj Hwm Nelson txoj hauj lwm tseem ceeb thaum nws phais lub plawv thiab qhov uas nws tus poj niam uas tas sim neej no, Dantzel txhawb nqa nws. Txoj kev ua xib hwb no los muaj ib pob nyiaj uas yuav kav mus ntev thaum yav tom ntej. Tus neeg uas lawv xaiv kom txais txoj kev ua xib hwb no txais tau kev muaj koob muaj npe, nyiaj khwv, thiab pob nyiaj kom ua tau kev tshawb fawb.

Tus Kws Kho Mob Selzman nrog Thawj Tswj Hwm Nelson

Thawj tug kws kho mob uas lawv xaiv kom txais kev ua xib hwb no yog tus kws kho mob Dr. Craig H. Selzman, ib tug neeg phais lub plawv uas tsis yog ib tug mej zeej hauv peb lub koom txoos. Nyob hauv ib txoj kab ke muab nqi zog txoj kev ua xib hwb no rau tus Kws Kho Mob Selzman, twb muaj neeg tseem ceeb coob tuaj, tsis hais Thawj Tswj Hwm Nelson thiab nws tus poj niam, Muam Wendy W. Nelson. Nyob hauv kev sib ntsib ntawd, Thawj Tswj Hwm Nelson tau hais me ntsis txog nws txoj kev ua hauj lwm phais mob.

Ces tus Kws Kho Mob Selzman txawm qhia hais tias nws xav li cas txog qhov uas tau muab txoj kev ua xib hwb no rau nws. Nws qhia tias plaub hnub ua ntej, tom qab nws siv sij hawm ntev hauv chav phais mob, nws kawm tias yuav tsum rov qab muab ib tug neeg phais lub plawv. Nws nkees thiab poob siab, vim nws paub tias nws yuav tsum siv sij hawm tas ib hmo ntxiv nyob hauv tsev kho mob.

Tus Kws Kho Mob Selzman nrog Muam thiab Thawj Tswj Hwm Nelson

Hmo ntawd, tus Kws Kho Mob Selzman twb hais lus rau nws tus kheej. Thaum lub sij hawm ntawd, nws xav hais tias: “Hnub Friday, kuv yuav txais txoj kev ua xib hwb uas ris tus Kws Kho Mob Nelson lub npe. Nelson los txhua tus paub tias nws yeej coj tus tus, saib taus txhua tus, thiab yeej tsis chim siab. Vim yuav muab wb ob lub npe txuas ua ke, kuv yuav tsum sim ua neeg zoo li nws ntxiv.” Tus Kws Kho Mob Selzman twb yog ib tug kws phais mob uas txawj xav lawm. Tiam sis nws xav ua zoo dua.

Dhau los, nws pawg phais mob paub thaum twg nws nkees thiab poob siab vim nws lub suab thiab txoj kev hais lus ua rau lawv paub li ntawd. Tiam sis hmo ntawd nyob hauv chav phais mob, tus Kws Kho Mob Selzman txhob txwm rau siab txhawb nqa thiab txawj xav txog nws pawg phais mob. Nws xav tias nws tau ua zoo dua thiab nws txiav txim siab tias nws yuav sim ua neeg zoo li tus Kws Kho Mob Nelson lub npe.

Tus Kws Kho Mob Selzman coj koob khawm tsho RMN

Tsib xyoos tom qab ntawd, Thawj Tswj Hwm Nelson tau muab nws cov ntaub ntawv ua ib tug kws kho mob pub rau University of Utah. Cov nom los ntawm lub tsev kawm ntawv qib siab twb los ua Thawj Tswj Hwm Nelson tsaug. Thaum lub sij hawm no, tus Kws Kho Mob Selzman rov qab hais dua. Hais txog thawj tsiaj ntawv ntawm Thawj Tswj Hwm Nelson lub npe, RMN, nws hais tias, “Nim no muaj ib txoj kev hais lus zoo li ‘RMN’ nyob tag nrho hauv Division of Cardiothoracic Surgery ntawm University of Utah.”

Thaum muaj xwm txheej nyuaj heev, tus Kws Kho Mob Selzman piav tias: “Kuv ua li qhov uas peb qhia cov kws kho mob tshiab ua—cia li tsom ntsoov, txhob txhawj dhau, thiab ua zoo npaum li nej ua tau. Qhov no yeej nyob hauv peb lub siab txhua hnub. Peb muab tej koob khawm tsho rau txhua tus hauv peb pawg thiab txhua tus neeg tshiab. Muaj tej tsiaj ntawv ‘RMN’ sau rau ntawm txhua rab koob khawm tsho. Lub ntsiab RMN yeej yog lub hauv paus rau peb txoj kev qhia; peb qhia rau txhua leej txhua tus.” Tus Kws Kho Mob Selzman tau txhob txwm hloov nws tus xeeb ceem thiab tej lub hom phiaj vim nws twb ris Thawj Tswj Hwm Nelson lub npe lawm.

Tej no hais txog tus Kws Kho Mob Selzman ua rau kuv nug kuv tus kheej, “Kuv tau hloov li cas txij thaum kuv ris Yexus Khetos lub npe? Kuv puas tau coj raws li Yexus Khetos vim kuv ris Nws lub npe? Kuv puas tau mob siab sim hloov ua neeg zoo dua thiab zoo li Nws ntxiv?”

Nyob hauv tus Kws Kho Mob Selzman lub neej, peb muaj tsib yam piv txwv txog tus txheej txheem ris Yexus Khetos lub npe. Txawm yog peb pib tus txheej txheem ntawd thaum peb ua kev cai raus dej, peb tsis ua tag nrho mus txog thaum peb dawb huv ntxiv thiab peb tau hloov los ua neeg zoo li Nws.

Qhov piv txwv thib ib yog kev koom siab. Tus Kws Kho Mob Selzman txoj kev txais kev ua xib hwb Nelson twb ua rau nws lub npe koom ua ke nrog Thawj Tswj Hwm Nelson thiab tus Kws Kho Mob Selzman pib koom siab nrog Thawj Tswj Hwm Nelson. Thaum peb ris Yexus Khetos lub npe, peb muab Nws lub npe txuas rau peb lub npe. Peb koom siab nrog Nws. Peb zoo siab hu peb tus kheej ua cov Ntseeg Khetos. Peb lees yuav tus Cawm Seej thiab tsis thov txim thaum peb ua tim khawv tias peb yog Nws li.

Qhov uas sib thooj kev koom siab yog ib yam piv txwv ntxiv—kev nco txog. Thaum tus Kws Kho Mob Selzman mus hauv nws hoob kas, nws pheej saib lub nqi zog uas nws txais thaum lawv muab Nelson txoj kev ua xib hwb rau nws. Lub nqi zog no ua rau nws nco qab txog RMN lub ntsiab txhua hnub. Rau peb mas, kev txais lub cim nco txog txhua lub lim tiam pab peb nco txog Yexus Khetos tas lub lim tiam ntawd. Thaum peb txais lub cim nco txog, peb ua kom nco txog tus nqi uas Nws tau them kom txhiv peb dim. Peb rov qab khi lus tias peb yuav nco txog Nws, paub Nws txoj kev ua zoo, thiab ris Nws txiaj vim Nws zoo kawg nkaus. Peb ib sij lees hais tias tsuas yog dhau los ntawm Nws txoj kev tshav ntuj peb thiaj li txais kev cawm dim ntawm kev tuag ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig.

Kev nco txog txhais hais tias peb ua raws li tus yaj saub Amas tej lus ntuas hauv Phau Ntawv Maumoos. Peb “muab txhua yam uas [peb] ua rau tus Tswv, thiab txawm yog [peb] yuav mus qhov twg cia koom siab nrog tus Tswv; … [peb] cia tag nrho [peb] tej kev xav taw mus rau tus Tswv; … [thiab peb] muab txoj kev hlub hauv [peb] lub siab tso rau tus Tswv mus ib txhis.” Txawm yog peb xav txog lwm yam xwm txheej, peb nco ntsoov txog Nws, ib yam li peb nco qab peb lub npe, tsis hais peb tsom ntsoov rau yam twg los xij.

Qhov uas los ntawm txoj kev nco txog tej yam uas tus Cawm Seej tau ua rau peb yog qhov piv txwv thib peb—kev coj raws li Nws tus yam ntxwv. Tus Kws Kho Mob Selzman pib coj raws li Thawj Tswj Hwm Nelson thiab ua li RMN yuav ua. Kuv ntseeg tias Thawj Tswj Hwm Nelson coj li no tsuas yog vim nws ua Yexus Khetos ib tug thwj tim tas nws lub neej. Thaum peb yim coj raws li Yexus Khetos thiab nco txog Nws, peb yim xav hloov los ua neeg zoo li Nws. Vim peb yog Nws cov thwj tim, peb yuav hloov ua neeg zoo dua thaum peb tsom ntsoov rau Nws, ntau tshaj peb xav txog peb tus kheej. Peb siv zog hloov los ua neeg zoo li Nws thiab xav muaj cwj pwm zoo li Nws. Peb mob siab thov kom muaj siab hlub, uas yog Khetos txoj kev hlub dawb paug.

Ib yam li Thawj Tswj Hwm Nelson qhia thaum lub Plaub Hlis Ntuj tas los: “Thaum peb muaj kev siab hlub tiag, peb yuav tsis xav hais lus saib tsis taus lwm tus. Peb yuav tsis txiav txim rau lwm tus. Peb yuav muaj kev siab hlub rau tib neeg uas muaj caj ceg sib txawv. Peb yuav tsum muaj kev siab hlub rau txhua tus neeg yog peb xav vam meej. Kev siab hlub yog lub hauv paus ntawm ib tug uas xav muaj cwj pwm zoo li Vajtswv.” Nrog rau kev siab hlub, muaj lwm yam lub txiaj ntsim ntawm sab ntsuj plig uas los ntawm tus Cawm Seej uas peb nrhiav, “txhawb nqa, siv, thiab ua kom … loj tuaj” xws li kev tsim txiaj, kev ncaj, kev ua siab ntev, kev txo hwj chim, thiab kev rau siab.

Kev coj raws li Yexus Khetos ua rau peb kawm txog ib yam piv txwv thib plaub—kev koom ua Nws tej lub hom phiaj. Peb nrog Nws koom ua Nws txoj hauj lwm. Thaum nws yog ib tug kws phais lub plawv, tus Kws Kho Mob Nelson yog ib tug xib hwb, ib tug kws kho mob, thiab ib tug kws tshawb fawb. Rab koob khawm tsho uas lawv siv hauv tus Kws Kho Mob Selzman chaw ua hauj lwm ua tej no thiab, es lawv siv tej lus xws li qhia, kho mo, thiab tshawb nrhiav. Ib feem ntawm peb txoj kev ris Yexus Khetos lub npe yog qhov uas peb txaus siab, txhob txwm, thiab rau siab ua raws li Nws tej lub hom phiaj. Peb nrog Nws koom ua Nws txoj hauj lwm thaum peb “hlub, qhia, thiab caw” lwm tus. Peb nrog Nws koom ua Nws txoj hauj lwm thaum peb txhawb pab lwm tus, qhov tseem ceeb yog cov uas txom nyem, thiab cov uas raug mob, tu siab, los sis nyuaj siab kawg los ntawm tej yam uas lawv raug hauv lub ntiaj teb no.

Peb ris Yexus Khetos lub npe ntxiv thaum peb koom siab nrog Nws, nco txog Nws, coj raws li Nws, thiab koom ua Nws txoj hauj lwm. Qhov uas peb ua plaub yam no ua rau peb kawm txog qhov piv txwv thib tsib—kev txais hwj chim. Peb txais tau Vajtswv lub hwj chim thiab cov koob hmoov hauv peb lub neej. Nelson txoj kev ua xib hwb ua rau tus Kws Kho Mob Selzman muaj koob muaj npe thiab pub nyiaj rau nws kom hloov tau nws chaw ua hauj lwm. Nws siv “lub txiaj ntsim hwj chim” no kom pab lwm tus. Ib yam li ntawd, thau peb ris tus Cawm Seej lub npe, peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej muab Nws lub hwj chim rau peb kom pab peb ua raws li peb ntiag tug hauj lwm hauv lub neej no.

Thaum peb khi lus nrog Vajtswv ntxiv, peb ris Yexus Khetos ntxiv. Yog li ntawd, Vajtswv muab Nws lub hwj chim ntxiv rau peb. Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hais tias, “Txhua tus uas khi lus thaum lawv ua kev cai raus dej thiab nyob hauv lub tuam tsev—thiab ua raws li tej kev khi lus ntawd—txais tau Yexus Khetos lub hwj chim ntxiv. … Lub nqi zog rau kev ua raws li Vajtswv tej kev khi lus yog lub hwj chim saum ntuj ceeb tsheej—lub hwj chim uas txhawb peb lub zog ntxiv kom nyiaj dhau peb tej kev sim siab, kev ntxias, thiab kev mob lub siab.”

Peb yuav txawj to taub sab ntsuj plig ntxiv. Peb yuav ua siab loj ntxiv kom kov yeej taus tej xwm txheej nyuaj kawg nkaus. Peb txais lub dag zog ntxiv kom coj raws li Yexus Khetos. Peb hloov siab lees txim sai sai ntxiv thiab rov qab mus cuag Nws yog peb ua txhaum. Peb haj yam muaj peev xwm qhia Nws txoj moo zoo nrog Nws lub hwj chim thiab txoj cai. Peb pab cov neeg uas xav tau kev pab thiab tsis txiav txim rau lawv, yeej tsis txiav txim rau lawv. Peb txais kev zam txim. Peb yuav muaj kev kaj siab lug ntxiv, thiab peb haj yam zoo siab vim peb xyiv fab tas mus li. Nws lub yeeb koob yuav nyob ib puag ncig peb, thiab Nws cov tim tswv yuav saib xyuas peb.

Tus Cawm Seej caw peb kom “Los cuag Leej Txiv los ntawm kuv lub npe, thiab thaum txog sij hawm yuav tau txais tag nrho tej uas nws muaj.” Kuv yaum kom nej ua li no. Cia li los cuag peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej. Cia li ris Yexus Khetos lub npe. Koom siab nrog Nws. Nco ntsoov txog Nws. Siv zog coj raws li Nws. Nrog Nws koom ua ke ua Nws txoj hauj lwm. Txais Nws lub hwj chim thiab cov koob hmoov hauv nej lub neej. Cia li txaus siab txhob txwm kos Nws lub npe hauv koj lub siab. Qhov no yuav ua rau nej “muaj chaw” nrog Vajtswv nyob thiab ua rau nej tsim nyog xais tus Cawm Seej txoj kev thov pab nej. Nej yuav txais kev tsa nto nyob hauv peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej lub nceeg vaj, nrog Nws tus Tub Hlob txais yuav Nws qub txeeg qub teg, tus uas yog peb tus Cawm Seej thiab tus Txhiv Dim.

Nws muaj txoj sia nyob. Kuv paub qhov no tiag. Nws hlub koj. Nws tau txo Nws txoj sia pub rau nej. Nws thov nej kom los cuag Leej Txiv dhau los ntawm Nws. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Pob nyiaj hu ua lub txiaj ntsim los yog endowment.

  2. Ib yam uas Thawj Tswj Hwm Nelson tau ua yog txoj kev tsim ib lub tshuab kom cov ntshav lug lub plawv lub ntsws uas siv rau kev phais lub plawv.

  3. Thawj Tswj Hwm Nelson qhia tias thaum nws kawm ua ib tug kws phais mob, ib tug kws phais mob hauv chav phais mob chim siab thiab txawb ib rab riam uas chob Thawj Tswj Hwm Nelson txhais caj npab. Thawj Tswj Hwm Nelson hais tias: “Kuv twb nco ntsoov lub sij hawm ntawd. Tam sim ntawd, kuv cog lus rau kuv tus kheej tias txawm muaj dab tsi tshwm sim hauv kuv chav phais mob, kuv yeej yuav tsis cia kuv lub siab tswj kav kuv li ntawd. Hnub ntawd kuv kuj cog lus tias kuv yeej yuav tsis muab dab tsi txawb thaum kuv chim siab—tsis hais tej riam phais mob los sis hais tej lus phem.” (“Xav Tau cov uas Ua rau Neeg Nyob Sib Haum Xeeb,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2023, 98).

  4. Twb muab 7,000 daim ntawv qhia, nrog rau cov ntaub ntawv tshawb fawb thiab lwm cov ntawv txog kev kho mob uas Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson sau ua ke thaum nws ua hauj lwm ua ib tug kws phais mob.

  5. Muaj ob peb tug neeg uas hais lus rau Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson, tsis hais tus thawj tswj hwm ntawm University of Utah, Thawj Tswj Hwm Taylor R. Randall, uas hais tias Thawj Tswj Hwm Nelson yog University of Utah tus tub kawm ntawv uas muaj npe loj tshaj.

  6. Lo lus ethos piav txog “tus cwj pwm, lub siab ntsws, kev coj ncaj li cas, los sis tej kev ntseeg ntawm ib tug neeg, ib pawg, los sis ib lub koom haum” (Merriam-Webster.com Dictionary, “ethos”).

  7. Nyob rau xyoo 2018, kuv tus poj niam, Ruth, thiab kuv wb tau koom txoj kab ke uas tau tsa tus Kws Kho Mob Selzman rau txoj Kev Ua Xib Hwb Nelson. Nyob rau xyoo 2023, kuv tau koom kev sib ntsib thaum Thawj Tswj Hwm Nelson tau muab nws cov ntaub ntawv ua ib tug kws kho mob pub rau University of Utah.

  8. Saib Maulaunais 7:48.

  9. Lo lus Henplais uas txhais ua lo lus “take” nyob hauv “take on the name of Christ” los yog ris Khetos lub npe txhais tias “tsa” los sis “ris” xws li ib tug yuav tsa ib tug chij uas muaj lwm tus los sis ib pawg lub npe (see James Strong, The New Strong’s Exhaustive Concordance of the Bible [1984], feem uas txhais lus Henplais, phab 80, najnpawb 5375).

  10. Saib 2 Nifais 10:24; Maulaunais 10:32–33; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:69.

  11. Amas 37:36.

  12. Tus Kws Kho Mob Twb hnov Selzman hais tias: “Thaum twg yus pib tham txog kev kho mob nrog [Thawj Tswj Hwm Nelson], pom kev zoo siab hauv nws qhov muag me ntsis. … Yeej ua rau kuv xav tsis thoob pom tias nws zoo siab npaum li cas thaum nws hais txog tej ntawd” (nyob hauv Sydney Walker, “As President Nelson Turns 100, His Family and Associates Reflect on His Life and Legacy,” Church News, Cuaj Hlis Ntuj 7, 2024, thechurchnews.com). Kuv twb pom “kev zoo saib txog kev kho mob” hauv Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson qhov muag, tiam sis yeej tsis zoo ib yam li kev zoo siab uas nws muaj thaum nws hais txog Yexus Khetos.

  13. Saib Maulaunais 7:47–48.

  14. Russell M. Nelson, “Kev Tso Siab uas Muaj Zog Nyob ntawm Vajtswv Xub Ntiag,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2025, 128.

  15. Saib 1 Kauleethaus 12:31; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 46:8.

  16. Russell M. Nelson, “Cov Muam Kev Koom Tes Muab Ixayees Sib Sau Ua Ke,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2018, 69.

  17. Saib Qhia Kuv txoj Moo Zoo: Phau Ntawv Pab Qhia txog Yexus Khetos txoj Moo Zoo (2023), 123–38.

  18. Saib Mauxes 1:39. Pawg Pov Thawj Hwj Aloos lub Ntsiab Lus pib thaum hais tias, “I am a beloved son of God, and He has a work for me to do” (Txoj Moo Zoo cov Ntawv). Koom Haum Ntxhais Hluas lub Ntsiab Lus hais tias: “Vim kuv yog Yexus Khetos tus thwj tim, kuv siv zog ua neeg zoo li Nws. Kuv xav txais thiab ua raws li kev tshwm sim thiab kuv xav txhawb pab lwm tus los ntawm Nws lub npe dawb huv” (Txoj Moo Zoo cov Ntawv).

  19. Saib Dieter F. Uchtdorf, “Cov Tub Txib txoj Hauj Lwm: Qhia tej Yam hauv Nej lub Siab,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2019, 16–18; Gary E. Stevenson, “Hlub, Qhia, Caw,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2022, 84–87.

  20. Nyob hauv Nws txoj hauj lwm qhua qhia thaum ntxov, tus Cawm Seej piav txog Nws tej lub hom phiaj thaum Nws hais Yaxayas tej lus: “Tus Tswv tus Ntsuj Plig nrog nraim kuv, rau qhov nws tsa kuv ua tus qhia txoj moo zoo rau cov neeg txom nyem. Vajtswv tau txib kuv los kho cov uas muaj kev tu siab, nws txib kuv mus qhia txoj kev cawm dim rau cov neeg uas raug kaw, thiab kho cov neeg dig muag kom rov pom kev, thiab tso cov uas raug kev tsim txom kom dim” (Lukas 4:18).

  21. Peb tej kev thov peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yuav hloov thiab. Ib yam li hais nyob hauv Bible Dictionary zaj lus txog “Prayer”: “Cov neeg Ntseeg Khetos kawm kom thov Vajtswv los ntawm Khetos lub npe. Peb thov los ntawm Khetos lub npe thaum peb koom siab nrog Yexus Khetos, thiab peb xav tau tej yam uas Khetos xav tau—thaum muaj nws cov lus hauv peb lub siab. Ces peb thov rau tej yam uas Vajtswv pub taus rau peb. Muaj ntau zaj lus thov Vajtswv uas Nws tsis teb vim tib neeg tsis thov los ntawm Khetos lub npe hlo li; lawv tsis hais raws li Nws lub siab nyiam tiam sis thov kom tau tej yam vim lawv qia dub.”

  22. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 109:26.

  23. Russell M. Nelson, “Kov Yeej lub Ntiaj Teb thiab Nrhiav Tau Kev So,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2022, 96; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  24. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 109:21–22. Nqe lus “thaum koj cov neeg ua txhaum, lawv tus twg los xij” siv lo lus “thaum,” tsis hais “yog.” Qhov no qhia tias tus Cawm Seej paub tias peb txhua tus yuav ua yuam kev thiab ua txhaum. Tiam sis Vajtswv txoj hau kev yog kom peb “hloov siab lees txim nrawm nroos” kom “rov txum tim rau tej koob hmoov nplua mias” uas Vajtswv cog lus tias peb yuav txais.

  25. Saib Yauhas 16:33; Mauxiyas 4:11; 18:26; Amas 36:2, 28–29; Ethaws 7:27; Maulaunais 9:25.

  26. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 109:22.

  27. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:19.

  28. Maumoos tau piav tias nws cov neeg raug dab tsi thaum tsis muaj Yexus Khetos hauv lawv lub neej. Nws cov neeg “ntxim nyiam, thiab lawv muaj Khetos ua lawv tus tswv yug yaj; muaj tseeb tiag, Vajtswv uas yog Leej Txiv twb yog tus coj lawv. Tiam sis nim no, saib seb, Dab Ntxwg Nyoog yog tus coj lawv rau ub rau no, ib yam li tej npluag nplej raug cua ntsawj mus, los sis ib yam li ib lub nkoj raug tej nphwv dej muab nphau rau ub rau no, tsis muaj daim ntaub nquam thiab tsis muaj tus hlau tuav kom nyob tus, los sis tsis muaj ib yam dab tsi los tsav lub nkoj ntawd; thiab lawv twb zoo tib yam li lub nkoj ntawd” (Maumoos 5:17–18). Thaum muaj tus Cawm Seej hauv peb lub neej, peb tau koob hmoov muaj hwj chim, kev khov kho, thiab paub mus qhov twg.

  29. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 109:24.

  30. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:3–5.

  31. Saib Loos 8:17.