Lub Tuam Rooj Sab Laj
Yexus Khetos thiab Nej txoj Kev Pib Dua Tshiab
Kaum Hli Ntuj xyoo 2025 lub tuam rooj sab laj


14:20

Yexus Khetos thiab Nej txoj Kev Pib Dua Tshiab

Peb txhua tus txais tau ib txoj kev pib dua tshiab vim muaj, thiab dhau los ntawm Yexus Khetos. Tsis hais nej los yog.

Cov Vaj Lug Kub Hais Tsis Txaus: Yexus Mus Thoob Plaws Qhov Txhia Chaw Ua tej Hauj Lwm Zoo

Yexus “mus thoob plaws txhua qhov chaw … ua hauj lwm zoo.” Peb nyeem tej lus qhia no nyob hauv phau Tes Hauj Lwm. Ntshe tej lus no yeej hais tsis txaus hlo li! Yexus twb mus thoob plaws ua hauj lwm zoo tiag! Nws yog tus uas coj yam ntxwv—thiab yog lub hauv paus—ntawm kev ua zoo! Nws twb siv tag nrho Nws lub neej hauv ntiaj teb no ua hauj lwm zoo. Nws “muaj lub siab puv nkaus kev hlub thiab tshua, yog tus uas tsis chim sai thiab yog tus uas muaj kev hlub thiab ncaj ncees,” Nws txoj kev zoo thiab kev hlub tshua kav mus ib txhis.

Yus sim piav txog los yog hais ntsiab lus txog Nws txoj kev zoo thiab txoj kev hlub tshua los yeej yuav tsis txaus! Muaj tseeb tiag, ib yam li tus Thwj Tim Yauhas hais tias, yog peb yuav sim sau ntawv txog txhua yam zoo uas tus Cawm Seej tau ua, “lub ntiaj teb no yuav tsis muaj chaw txaus ntim tej ntawv ntawd.”

Yexus Khetos Muab Ib txoj Kev Pib Dua Tshiab rau Peb Txhua Tus

Ob peb qhov piv txwv uas peb nyeem tau hauv cov vaj lug kub txog Yexus txoj kev “mus ua zoo” ua rau peb xav tsis thoob, qhov tseem ceeb yog thaum peb xav tias yuav zoo li cas yog peb twb nyob ntawd, tau pom Nws tej txuj ci tseem ceeb, txais Nws tej lus qhia, thiab txais Nws txoj kev kho mob. Nws tau nrog cov neeg uas lwm tus tso tseg tham, Nws chwv cov neeg mob thiab tsis huv, Nws coj kev nplij siab rau cov nkees, Nws tau qhia qhov tseeb uas tso neeg dim, thiab Nws hais kom cov neeg uas ua txhaum hloov siab lees txim. Rau txhua tus neeg mob ruas, neeg dig muag, thiab poj niam uas deev luag txiv; rau tus ceg tawv, tus lag ntseg, tus hais tsis tau lus; tus niam tsev uas nyuaj siab, txiv tsev uas txhawj xeeb, thiab tus poj ntsuam uas tu siab; rau tus uas raug txim, tus txaj muag, thiab tus txom nyem; rau tus tuag ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab tus tuag ntawm sab ntsuj plig, los Nws tau muab txoj kev pib dua tshiab rau lawv. Muaj tseeb tiag, hais tsis txaus hlo li!

Txhua yam Nws tau hais thiab ua yeej yog kev pib dua tshiab rau txhua tus uas Nws kho, foom koob hmoov rau, qhia, thiab tshem lawv tej kev txhaum mus. Nws tsis tau thim rov qab ntawm lawv mus, thiab Nws yeej yuav tsis thim ntawm nej mus. Cia li xav tias yuav zoo li cas yog nej tau hnov tej lus uas pab cawm txoj sia los ntawm Nws:

“Me tub, kuv twb zam koj lub txim lawm.”

“Me ntxhais, kuv hais rau koj hais tias koj cia li sawv tsees.”

“Koj tej ruas cia li zoo hlo.”

“Kuv yuav tsis rau txim rau koj thiab: koj cia li mus tsev thiab tsis txhob ua txhaum ntxiv lawm.”

“Me ntxhais, koj tsis txhob nyuaj siab; vim koj ntseeg, koj tus mob thiaj zoo lawm.”

Tus Cawm Seej tsis tau hais ntau rau cov neeg no, tiam sis Nws tau muab lawv cia siab rau kev zam txim, kev kho mob, kev txum tim rov qab los, kev kaj siab lug, thiab txoj sia nyob mus ib txhis. Thiab txoj moo zoo kawg yog hais tias Nws muab txoj kev pib dua tshiab rau nej thiab rau kuv ib yam thiab. Peb txhua tus txais tau ib txoj kev pib dua tshiab vim muaj, thiab dhau los ntawm Yexus Khetos. Tsis hais nej los yog. Tej kev pib dua tshiab yeej yog lub ntsiab ntawm Leej Txiv txoj hau kev rau Nws cov me nyuam. Nov yog lub koom txoos ntawm tej kev pib dua tshiab! Nov yog lub koom txoos uas cia yus rov qab pib dua!

Nov Yog lub Koom Txoos ntawm tej Kev Pib Dua Tshiab

Thaum peb ua kev cai raus dej thiab raus rau ntawm tus Ntsuj Plig, peb “yug dua tshiab” thiab muaj “lub neej tshiab.” Pib dua tshiab no ua rau ib tug neeg muaj kev cia ntau npaum li cas yog nws ris lub nra ntawm kev txhaum los sis raug nyuaj siab txhawj xeeb vim nws lub neej nyuaj heev thiab tsis muaj tej kev sib raug zoo nrog lwm tus? Yexus tsis tas muaj kev zam txim thiab tsis tas yug dua tshiab, tiam sis Nws tau ua kev cai raus dej, kom qhia meej tias peb yuav tsum taug txoj kev twg kom txais tau kev pib dua tshiab uas Nws tau npaj rau peb txhua tus.

Thiab peb tsis muaj ib txoj kev pib dua tshiab ib zaug xwb. Ua rau peb xav tias peb txoj kev cai raus dej yog ib txoj kev pib dua uas muaj ib zaug xwb. Tsis yog li ntawd. Peb tsis muaj ib zaug xwb. Tej kev pib dua tshiab los muaj tau txhua hnub! Thiab txhua lub lim tiam peb noj ib daim mov mog thiab haus ib khob dej me me kom nco txog lub txiaj ntsim uas yog peb tus Cawm Seej zoo tag nrho, tus uas tau tuag kom muab tej kev pib dua tshiab rau peb npaum li peb xav tau! Yexus muab kev pib dua tshiab rau peb raws li peb xav tau.

Thaum peb zoo siab ua raws li peb lub neej tshiab los ntawm Yexus Khetos peb yuav hloov los ua “neeg tshiab,” es cov qub yuav ploj mus thiab txhua yam yuav hloov ua tshiab. Qhov uas muaj ib lub cib fim ntxiv yuav ua li cas rau ib tug neeg uas sim ua ntxiv, los ntawm nws txoj kev xaiv kev ntseeg peb tus Txhiv Dim lub hwj chim kom kho mob, txawm yog tseem raug teeb meem uas tab kaum nyob hauv ib lub ntiaj teb uas poob lawm? Tus Cawm Seej yeej tsis tau muab Nws txoj kev ua raws li Leej Txiv lub siab nyiam thiab theej peb lub txhoj tso tseg, txawm yog qhov mob ua rau Nws tshee hnyo, los ntshav ntawm txhua lub qhov hws, raug mob ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig, kom thov tias yuav muab khob dej iab tshem ntawm Nws mus. Tiam sis Nws kuj qhia rau peb tias kev rau siab ntseeg nyiaj mus tom ntej nrog Vajtswv zoo li cas.

Nrog txhua txoj kev khi lus uas peb khi thiab txhua yam peb ua kom ua raws li tej kev khi lus ntawd, peb txais tau “ib lub siab tshiab” ntau zog. Peb thov kom muaj Nws txoj kev zoo hauv peb lub siab zuj zus, thiab peb ntiab tej lub suab phem hauv peb lub siab tawm, peb thiaj li hloov los ua Nws cov neeg vim peb hwm Nws ua peb tus Vajtswv. Yexus yeej xav ua peb tus Vaj Ntxwv thiab peb tus Tswv Yug Yaj thiab peb tus Tub Vaj Ntxwv ntawm Kev Thaj Yeeb, thiab peb yuav tsum xaiv kom cia Nws ua li ntawd hauv peb lub siab lub ntsws.

Kev Pib Dua Tshiab rau Peb txoj Kev Xav txog Kev Hloov Siab Lees Txim

Kev hloov siab lees txim qhib kev rau peb tej kev pib dua tshiab thiab tej kev muaj cib fim zaum ob. Peb tus Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tej lus qhia twb qhia meej txog lub txiaj ntsim uas yog kev hloov siab lees txim, thiab kuv xav tias peb pib to taub lawm.

Kuv yeej zoo siab hnov peb cov tub hluas ntxhais hluas piav tias kev hloov siab lees txim yog dab tsi rau lawv. Tsis ntev tas los kuv hnov ib tug ntxhais hluas luag nyav hais tias, “Thaum kuv xav txog kev hloov siab lees txim, kev hloov siab lees txim txhua hnub, ua rau kuv xyiv fab thiab muaj kev cia siab ntau. Kuv paub txog kuv Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab kuv tus Cawm Seej txoj kev hlub thiab kev zoo siab. Kuv tsis ntshai thov Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej kom Nws pab kuv kov yeej kuv tej teeb meem. Kuv paub tias Nkawd tsis xav txhom kuv thaum kuv ua txhaum. Nkawd xyab tes rau kuv. Nov yog kev hloov siab lees txim rau kuv.” Tus ntxhais hluas no to taub tias vim muaj Yexus Khetos, nws yuav muaj tej kev pib dua tshiab!

Kev Pib Dua Tshiab rau Txhua Tus, Txhua Zaus

Puas xav tau kev pib dua tshiab? Nej puas muaj cib fim rov qab pib dua tshiab, nej ntag? Cia li xav txog cov neeg uas tus Cawm Seej txhawb pab—cov neeg uas Nws qhia, kho, tsa sawv, zam txim, thiab muab hloov ua neeg tshiab. Nws puas xaiv lawv nyob ntawm lawv txoj kev muaj nyiaj txiag npaum li cas los sis caj ceg? Nws puas xaiv los ntawm cov ncaj ncees thiab cov neeg uas ua txhaum? Nws puas xaiv neeg vim lawv haj yam tsim nyog los sis Nws hlub lawv tshaj? Tsis yog.

Muaj neeg ib txhia uas muaj kev ntseeg tuaj rau Nws, vim lawv ntseeg tias Nws muaj chim kho lawv zoo—xws li tus poj niam uas coj khawb ncaws tsis tu, tus nom tub rog Loos uas muaj ib tug qhe uas tab tom tuag, tus neeg mob ruas, Yailus, los sis Npatimes uas dig muag. Lawv puav leej tau muaj kev ntseeg, cia siab hais tias tus xib hwb los ntawm Naxales txoj kev zoo thiab lub hwj chim yuav hloov lawv lub neej thiab yav tom ntej. Thiab Nws twb ua li ntawd. Nws tau kho lawv zoo.

Tiam sis Yexus kuj foom koob hmoov rau cov neeg uas ntseeg tsis khov, xws li tus txiv tsev ntawm tus me nyuam mob uas qw, tej zaum qw zoo li nej hais tias, “[Tus Tswv], kuv ntseeg tiam sis tsis txaus, thov koj pab kom kuv muaj kev ntseeg ntxiv.” Thiab Nws hlub cov uas tsis tau nrhiav Nws hlo lis, xws li tus poj niam uas tau deev luag txiv, tus poj ntsuam hauv Na-is, tus txiv neej tuag ceg ntawm lub pas dej Npexathas, thiab tus txiv neeg uas dig muag txij thaum nws yug los. Nej puas tau paub tias Nws ua zoo rau nej lub neej txawm yog nej tsis tau nrhiav Nws los sis coj raws li Nws?

Rau txhua tus nyob hauv vaj lug kub no, thiab rau tag nrho cov uas yuav mloog thiab ua raws li tej ntawd, Nws tau muab ib txoj kev pib dua tshiab, txawm yog ib lub neej tshiab uas zam lawv lub txim, ib lub neej tshiab vim tau kho lawv tus mob, los sis ib lub neej tshiab vim Nws tsa lawv sawv.

Qhov no txhais li cas rau nej thiab kuv? Nws txoj kev siab zoo thiab kev hlub tshua thiab kev ua siab dawb siab zoo los tsis muaj ciaj ciam. Tej kev pib dua yog lub ntsiab ntawm Leej Txiv txoj hau kev! Tej cib fim tshiab yog Leej Tub ntiag tug hauj lwm! Tej kaj ntug txoog, tej tshooj tshiab, thiab tej cib fim tshiab yog lub ntsiab ntawm txoj moo zoo!

Yog li ntawd, puas yog nej tau tso nej tej kev khi lus tseg ntev dhau thiaj li tsis tsim nyog txais txoj kev pib dua tshiab? Tsis yog. Puas yog nej tau ua yam ub yam no ntau dhau thiaj li tsis pub nej rov qab sim ua zoo? Tsis yog. Puas yog nej tau txav mus deb ntawm tus Khetos Nws thiaj li pab tsis taus nej sau ib zaj dab neeg tshiab txij no mus? Tsis yog. Tus yeeb ncuab yeej yog tus uas kov yeej los ntawm lub tswv yim uas hais tias nej twb poob tag lawm. Nej twb tsis tau poob tag lawm.

Thiab tej kev pib dua tshiab tsis yog rau peb tej kev txhaum thiab tej yam peb ua yuam kev xwb. Dhau los ntawm tus Cawm Seej txoj kev zoo thiab txoj kev tshav ntuj, peb yuav muaj tej lub cib fim tshiab uas ua rau peb hloov siab, thiab muab tej yam tsis ua zoo, kev chim siab, kev npau taws, kev xav tias tsis muaj hwj chim, kev liam lwm tus thiab kev tsis lav ris dab tsi tso tseg. Nej yuav muaj peev xwm hloov tau tej yam txog nej tus kheej uas tau meem txom nej tau ntau xyoo. Nej rov qab ua dua los tau dhau los ntawm tus Xib Hwb lub zog. Nws yeej tsis nkees muab tej kev pib dua tshiab rau peb.

Rau nej cov uas ua tib txoj kev txhaum los sis ua yuam kev tas li, nej cia li mus tom ntej xwb. Nws tsis tau tav nej kev. Nws tsis tau hais tias tsis muaj cib fim ntxiv. Nej nyiaj mus tom ntej. Nej siv zog ua. Nej nrhiav kev pab los ntawm cov neeg nyob ib puag ncig nej. Thiab nej tso siab plhuav rau txoj kev pib dua tshiab uas los rau nej txhua zaus nej tig mus deb ntawm Leej Txiv. Cia li tso kev txhob txwm ua txhaum, kev lam rov qab ua phem, thiab kev muab hlob ntxeev siab tseg, raws li tsim nyog ua. Nej tsis tas ua neeg zoo li yav tas los. Cia li tso siab rau nej lub cib fim tshiab, zaum thib ob, thib peb, los thib plaub—los thib ib puas—uas tau muab rau nej dhau los ntawm Yexus Khetos cov ntshav uas theej txhoj.

Kuv tsis pom qab piav tias kuv ris Vajtswv txiaj npaum li cas rau tej kev pib dua tshiab uas Nws muab rau kuv thiab yuav muab rau kuv yav tom ntej.

Lus Xaus

Peb tus Cawm Seej twb hais ib lo lus kawg uas hais tsis txaus txog qhov uas yog tsis muaj ntshe yuav tsis muaj kev cia siab los sis kev xyiv fab hnub no. Tom qab Nws raug txom nyem hauv Khexemanes thiab thaum raug ntsia saum ntoo khaub lig tiav lawm, Nws cia li hais tias, “Tiav lawm lauj.” Twb ua raws li cov yaj saub qhia txog tus Mexiyas lawm, thiab twb them tus nqi rau tag nrho tib neeg tej kev txhaum thiab kev raug txom nyem lawm. Nws hais tias Nws txoj kev txi uas nyob mus ib txhis li “tiav lawm.” Tiam sis Nws txoj Kev Theej Txhoj yuav tsis tiav mus txog thaum Nws twb sawv rov los thaum hnub peb, pib ib txoj kev pib dua tshiab thaum Nws yog ib tug uas tau yeeb koob thiab sawv rov los dhau los ntawm Leej Txiv lub hwj chim.

Vim Nws yeej ib txwm ua txhua yam kom Nws Txiv zoo siab, thiab vim Nws “ua txhua yam raws li Leej Txiv lub siab nyiam,” nej thiab kuv yuav muaj kev pib dua tshiab. Cia li txais nej txoj kev pib dua tshiab, hnub no, tam sim no. Yexus Khetos yog tus uas yog lub Hauv Paus kev ntseeg thiab ua kom peb txoj kev ntseeg yuav tiav, uas nrog peb sau tej tshooj tshiab uas suav tsis txheeb. Nws yog qhov Chiv Keeb thiab Qhov Kawg—tus uas ua rau peb txoj kev muaj txim thiab kev txom nyem muaj qhov kawg, thiab chiv keeb ntawm peb txoj sia tshiab dhau los ntawm Nws, peb thiaj li txais tau Nws txoj kev tshav ntuj, ua rau peb tso yav tas los tseg thiab rov qab pib dua xws li kaj ntuj txoog ntau zaus npaum li peb xav tau. Muaj tseeb tiag Nws “yog tus zoo tshaj plaws thiab hlub [peb] mus tas [peb] tiam neej.” Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Tes Hauj Lwm 10:38; kuj saib “Tus Khetos uas Muaj txoj Sia Nyob: Cov Thwj Tim tej Lus Tim Khawv,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv.

  2. Saib Maulaunais 7:12–13.

  3. Saib Khiav Dim 34:5–7.

  4. Yauhas 21:25.

  5. Malakaus 2:5.

  6. Malakaus 5:41.

  7. Mathais 8:3.

  8. Yauhas 8:11.

  9. Lukas 8:48.

  10. Saib Shayne M. Bowen, “Because I Live, Ye Shall Live Also,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2012, 15–17.

  11. Yauhas 3:3; Mauxiyas 27:25.

  12. Loos 6:4.

  13. Maulaunais 6:8.

  14. 2 Kauleethaus 5:17.

  15. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 19:16–19.

  16. Saib Exekhees 36:26–28.

  17. “Yog peb ntseeg Yexus Khetos thiab hlub Nws ces peb yuav hloov siab lees txim, hloov peb tej kev xav, kev ntseeg thiab tej yam peb ua uas tsis yog raws li Nws lub siab nyiam. Kev hloov siab lees txim yog kev saib Vajtswv, peb tus kheej thiab neeg ntiaj teb rau nqi” (Qhia Kuv txoj Moo Zoo: Phau Ntawv Qhia cov Tub Txib [2004], 62).

    “Cov lus qhuab qhia txog kev hloov siab lees txim yeej dav dua li muaj hauv phau ntawv txhais lus.” Thaum Yexus hais kom peb ‘hloov siab lees txim,’ Nws cov thwj tim sau hais lo lus Kilis hais tias metanoeo. Lo lus uas muaj hwj chim no tseem ceeb heev. Lo lus ua ntej meta txhais tias ‘hloov.’ Lo lus tom qab muaj lub ntsiab los ntawm plaub lo lus Kilis uas tseem ceeb: nous, uas txhais tias ‘lub siab’; gnosis, uas txhais tias ‘kev txawj ntse’; pneuma, uas txhais tias ‘sab ntsuj plig’; thiab pnoe, uas txhais tias ‘ua pa’” (Russell M. Nelson, “Repentance and Conversion,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2007, 103).

    “Tsis muaj ib yam dab tsi uas pab yus dim txim, pab yus ua zoo, los yog tseem ceeb rau peb txoj kev vam meej npaum li kev hloov siab lees txim txhua hnub. Kev hloov siab lees txim tsis yog qhov uas yus ua ib zaug xwb; yog ib tug txheej txheem. Yog tus yawm sij ntawm kev zoo siab thiab kev kaj siab lug. Thaum muaj kev ntseeg, kev hloov siab lees txim qhib peb txoj kev txais tau Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj lub hwj chim.

    “… Cia li txais tau lub hwj chim uas ntxiv dag zog rau nej los ntawm kev hloov siab lees txim txhua hnub—ua zoo dua thiab ua neeg zoo dua txhua hnub.

    “Thaum peb xaiv hloov siab lees txim, peb txiav txim siab tias peb yuav hloov! Peb cia tus Cawm Seej muab peb hloov los ua tus neeg zoo tshaj peb ua tau. Peb xaiv kom peb sab ntsuj plig loj tuaj thiab muaj kev xyiv fab—yog kev xyiv fab uas los ntawm Nws txoj kev txhiv dim. Thaum peb xaiv hloov siab lees txim, peb xaiv kev hloov los ua neeg zoo li Yexus Khetos ntxiv!” (Russell M. Nelson, “Peb Muaj Peev Xwm Ua Zoo Dua thiab Ua Neeg Zoo Dua,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2019, 67).

    “Nrhiav kev xyiv fab uas los ntawm kev hloov siab lees txim txhua hnub.

    “Kev hloov siab lees txim tseem ceeb npaum li cas? Amas qhia tias peb yuav tsum ‘tsis txhob tshaj tawm txog ib yam dab tsi tsuas yog tshaj tawm txog kev hloov siab lees txim thiab kev ntseeg tus Tswv xwb’ [Mauxiyas 18;20]. Txhua tus neeg uas muaj hnub nyoog lav ris thiab xav tau yeeb koob mus ib txhis li yuav tsum hloov siab lees txim. Yuav tsis zam leej twg li. …

    “Kev taug txoj kev ua raws li nej tej kev khi lus, nrog kev hloov siab lees txim txhua hnub, ua rau nej sab ntsuj plig muaj zog zuj zus tuaj” (Russell M. Nelson, “Lub Hwj Chim ntawm Sab Ntsuj Plig txoj Kev Muaj Zog Zuj Zus Tuaj,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2022, 98–99).

  18. Saib Malakaus 5:25–34.

  19. Saib Mathais 8:5–13.

  20. Saib Mathais 8:1–4.

  21. Saib Malakaus 5:22–43.

  22. Saib Malakaus 10:46–52.

  23. Saib Malakaus 9:17–27.

  24. Saib Yauhas 8:3–11.

  25. Saib Lukas 7:12–15.

  26. Saib Yauhas 5:1–9.

  27. Saib Yauhas 9:1–7.

  28. Yauhas 19:30.

  29. Saib Amas 34:14–16.

    “Thaum tus Cawm Seej hais tias, ‘Tiav lawm lauj,’ nws hais txog nws lub neej hauv lub ntiaj teb, vim qhov uas nws raug ntsia saum ntoo khaub lig yeej yog ib lub sij hawm xwb ntawm nws txoj kev txais hwj chim zuj zus” (Spencer W. Kimball, nyob hauv Conference Report, Plaub Hlis Ntuj 1946, 49).

    “Tus Cawm Seej tsis tau ua nws tej hauj lwm ua ntej nws tuag saum tus ntoo khaub lig, thaum nws qw hais tias, ‘Tiav lawm lauj.’ Thaum Nws hais cov lus no, Nws tsis hais txog Nws ntiag tug hauj lwm hauv lub ntiaj teb, tiam sis hais txog tej kev txom nyem uas Nws raug lawm” (Joseph F. Smith, Gospel Doctrine, luam zaum thib 5 [1939], 449–50).

  30. Saib Yauhas 8:29.

  31. 3 Nifais 11:11.

  32. Phau Ntawv Nkauj 23:6.