2020–2024
Nrhiav Nws Kawg Siab Kawg Ntsws
Kaum Hli Ntuj xyoo 2024 lub tuam rooj sab laj


12:3

Nrhiav Nws Kawg Siab Kawg Ntsws

Yog tias Yexus Khetos nrhiav sij hawm kom nrog Vajtswv sib txuas lus thiab txais dag zog los ntawm Nws, ces peb yuav muaj tswv yim yog peb ua ib yam li ntawd.

Ob peb xyoos tas los, kuv tus poj niam thiab kuv yog ob tug thawj coj hauv qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo hauv Tokyo, Japan. Thaum-Txwj Laug Russell M. Nelson tuaj xyuas wb qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo, ib tug tub txib nug seb yuav hais li cas thaum ib tug neeg qhia lawv tias nws tsis khoom mloog lawv. Txwj Laug Nelson tsis tos ntev hais tias ,“Kuv yuav nug lawv seb lawv puas khoom noj su hnub ntawd; ces qhia lawv tias lawv muaj ib lub cev thiab ib tug ntsuj plig, thiab ib yam li lawv lub cev mam li tuag yog tias tsis noj mov, ces lawv tus ntsuj plig kuj yuav tuag yog tias tsis tau Vajtswv txoj lus zoo.”

Yeej tseem ceeb uas lo lus Nyijpooj rau “tsis khoom,” isogashii, muaj ob lub cim thaum yus sau lo lus no (忙). Lub cim nyob sab laug txhais tias “lub siab” los sis “ntsuj plig” ces lub cim nyob sab xis txhais tias “tuag”—uas tej zaum qhia zoo li Thawj Tswj Hwm Nelson qhia tias, thaum yus tsis khoom tu yus tus ntsuj plig ces ntshe yus sab ntsuj plig yuav tuag xwb.

Nyob hauv lub ntiaj teb—uas khiav ceev heev thiab muaj tej yam kub ntxhov uas ua kom yus tig rau ub rau no—tus Tswv paub hais tias kev siv sij hawm xav txog Nws yog ib qho teeb meem loj hauv peb lub caij nyoog. Dhau los ntawm tus yaj saub Yaxayas, Nws muab tej lus ntuas thiab lus ceeb toom no rau peb, uas piv txog lub caij nyoog ntxhov hnyo uas peb nyob:

“Cia li tig rov los [thiab] so, nej thiaj yuav dim; nyob twj ywm thiab cia siab rau kuv, nej thiaj yuav muaj zog. Tiam sis nej tsis kam ua li ntawd.

Nej caij nees khiav kom dim nej cov yeeb ncuab. Nej cia li khiav los mas! Nej xav hais tias nej cov nees khiav ceev heev, tiam sis cov uas raws nej qab tseem ceev tshaj nej lawm thiab.”

Los yog hais tias, txawm yog peb yuav tsum rov los cuag Nws ntau thiab so kom txhob xav txog tej yam uas neeg ntiaj teb nyiam, peb tsis ua li ntawd. Thiab txawm yog peb txoj kev cia siab yuav los ntawm ib lub zog uas loj zuj zus thaum peb siv sij hawm nyob twj ywm xav txog tus Tswv, peb tsis ua li ntawd. Vim li cas? Vim peb hais tias, “Peb tsis khoom, vim peb ua lwm yam”—los yog hais tias, peb caij nees khiav dim. Yog li ntawd, peb yuav txav deb ntawm Vajtswv mus zuj zus; peb yuav xav tias peb yuav tsum khiav ceev zog; thiab thaum peb khiav ceev zog, ces Dab Ntxwg Nyoog yuav caum peb qab ceev zog thiab.

Tej zaug yog vim li no Thawj Tswj Hwm Nelson thiaj tau thov kom peb siv sij hawm rau tus Tswv hauv peb lub neej—“txhua txhua hnub.” Nws qhia peb tias “lub sij hawm ntsiag to yeej yog lub sij hawm dawb huv—yog lub sij hawm uas yuav pab peb txais kev tshwm sim thiab nyob kaj siab lug.” Tiam sis yog nej xav hnov tus Tswv lub suab yau yau, nws ntuas hais tias, “nej kuj yuav tsum nyob tus.”

Tiam sis kev nyob tus tsis yog kev siv sij hawm rau tus Tswv xwb—peb yuav tsum tso peb tej kev ua xyem xyav thiab kev ntshai tseg thiab tsom ntsoov rau Nws. Txwj Laug David A. Bednar qhia, “Tus Tswv cov lus ntuas kom peb ‘ua siab tus’ tsis yog txoj kev tsis txhob hais lus los sis tsis txhob txav mus.” Nws qhia tias, tej zaum cov lus cia li ua siab tus “ua rau peb nco qab tias peb yuav tsum tsom ntsoov rau tus Cawm Seej tsis tu tsis tseg.”

Kev ua siab tus yog kev muab siab rau ntseeg thiab yuav tsum siv zog. Lectures on Faith hais tias, “Thaum ib tug neeg ua hauj lwm los ntawm kev ntseeg nws siv zog los ntawm nws lub siab.” Thawj Tswj Hwm Nelson hais tias: “Peb yuav tsum tsom ntsoov rau tus Cawm Seej thiab Nws txoj moo zoo. Yog ib qho nyuaj kom ntsia ntsoov Nws nrog txhua txoj kev xav. Tiam sis thaum peb ua li ntawd, peb tej kev ua xyem xyav thiab kev ntshai yuav ploj mus.” Hais txog qhov uas peb yuav tsum tsom ntsoov, Thawj Tswj Hwm David O. McKay hais tias: “Kuv xav tias peb saib tsis taus qhov uas kev xav tob muaj nqis npaum li cas, yog ib lub ntsiab cai ntawm kev teev ntuj. … Kev xav tob yog ib lub qhov rooj uas dawb ceev tshaj plaws uas cia peb mus cuag tus Tswv kom nyob hauv Nws lub xub ntiag.”

Muaj ib lo lus Nyijpooj, mui, uas kuv xav tias hais txog kev xav tob uas yuav tsum siv kev ntseeg kom thiaj li ua siab tus. Lo lus muaj ob lub cim (無為). Lub cim nyob sab laug txhais tias “tsis muaj dab tsi,” thiab lub cim nyob sab xis txhais tias “ua.” Ua ke ces txhais tias “tsis ua.” Yog tias cia li ntawd, ces tib neeg to taub yuam kev ob lub cim no txhais tias “tsis ua dab tsi” ib yam li tib neeg xav tias “ua siab tus” txhais hais tias “tsis hais lus los sis tsis txav mus.” Tiam sis, ib yam li lo lus “ua siab tus” muaj ib lub ntsiab uas siab dua; kuv xav tias lo lus pab kuv nco ntsoov tias kuv yuav tsum maj mam mus thiab ua neej kom pom tau sab ntsuj plig ntxiv.

Thaum kuv ua hauj lwm hauv Cheeb Tsam Exias Qaum Teb Pawg Thawj Tswj Hwm nrog Txwj Laug Takashi Wada, kuv kawm tias nws tus poj niam, Muam Naomi Wada, yog ib tug kws txawj sau tej lus Nyijpooj. Kuv nug Muam Wada seb nws puas kam sau tej lus Nyijpooj rau lo lus mui. Kuv xav muab lo lus dai saum kuv phab ntsa kom nco ntsoov ua siab tus thiab tsom ntsoov rau tus Cawm Seej. Ua rau kuv xav tsis thoob thaum zoo li nws kuj tsis xav sau lo lus ntawd.

Hnub tom qab ntawd, Txwj Laug Wada paub tias tej zaum kuv tsis to taub vim li cas nws tsis xav ua li ntawd ces nws piav tias sau lo lus ntawd yuav xav tau kev siv zog heev. Nws yuav tsum txiav txim siab thiab xav tob txog lub ntsiab lus thiab tej cim kom nws to taub lub ntsiab hauv nws lub siab thiab kom nws paub hais piav qhia txog tej lub ntsiab nrog nws rab txhuam xim. Kuv txaj muag tias kuv lam thov kom nws ua tej yam nyuaj heev. Kuv nug kom nws thov kom nws zam txim rau kuv rau qhov kuv tsis paub qab hau thiab kom nws qhia tias kuv thim kuv txoj kev thov.

Lo lus Nyijpooj dai hauv Npisov Budge hoob kas.

Tej zaum nej xav txog kuv txoj kev xav tsis thoob thiab kev zoo siab thaum kuv yuav ncaim Nyijpooj Teb mus thiab Muam Wada pub daim ntawv sau tej cim Nyijpooj rau lo lus mui. Daim ntawv dai saum phab ntsa hauv kuv chav hauj lwm, pab kom kuv nco ntsoov nyob ntsiag to thiab nrhiav tus Tswv txhua hnub kawg kuv lub siab lub ntsws thiab lub dag lub zog. Nws tau qhia, los ntawm nws txoj kev pab uas nws siab dawb siab zoo ua, lub ntsiab ntawm lo lus mui, los sis ua siab tus, zoo dua tej lo lus qhia tau. Tsis yog tias nws tsis ceev faj kos tej cim, tiam sis nws muaj ib lub siab dawg paug thiab thov tiag tiag thaum xav txog nws txoj kev sau tej lus ntawd.

Ib yam li ntawd, Vajtswv xav kom peb muaj lub siab dawg paug ib yam thaum peb siv sij hawm nrog Nws. Thaum peb ua li ntawd, peb txoj kev hawm hloov los ua kev qhia txog peb txoj kev hlub rau Nws.

Nws xav kom peb sib koom ua ke nrog Nws. Muaj ib zaug, tom qab kuv thov Vajtswv qhib thaum Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm sib ntsib ua ke, Thawj Tswj Hwm Nelson tig rau kuv thiab hais tias, “Thaum koj thov Vajtswv, kuv xav tias Vajtswv yeej zoo siab rau peb thaum peb tsis tshua khoom tiam sis peb tseem siv sij hawm lees paub txog Nws.” Qhov no yeej yooj yim tiam sis kuj yog ib qho uas muaj hwj chim kom peb nco ntsoov tias Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej xav li cas thaum peb nrog Nws sib txuas lus.

Txawm tias Nws xav kom peb mloog Nws npaum li cas, Nws yuav tsis yuam kom peb los cuag Nws. Tus Tswv ua sawv rov los tau hais rau cov neeg Nifais hais tias, “Muaj ntau zaus uas kuv twb xav sau nej los ua ke ib yam li ib tug poj qaib sau nws cov me nyuam los rau hauv nws qab tis, tiam sis nej tsis kam! Tom qab ntawd Nws hais lus caw uas tseem ceeb rau peb hnub no: “Ntau zaus kuv yuav sau nej los ib yam li ib tug poj qaib sau nws cov me nyuam los rau hauv nws qab tis, yog tias nej yuav hloov siab lees txim thiab tig rov qab los cuag kuv kawg siab kawg ntsws.”

Yexus Khetos txoj moo zoo pub cib fim rau peb rov qab los cuag Nws. Tej cib fim no yog kev thov Vajtswv txhua hnub, nyeem lus vaj lug kub, kev txais lub cim nco txog, Hnub Caiv, thiab teev hawm hauv lub tuam tsev. Ua li cas yog tias peb muaj tej cib fim no tshem tawm ntawm daim ntawv “ua” thiab muab tso rau peb daim ntawv “tsis ua”—txhais tau tias peb yuav tsum xav tob thiab tsom ntsoov ib yam li Muam Wada thaum nws xav txog nws txoj kev sau tej lo lus Nyijpooj?

Tej zaum nej xav tias, “Kuv tsis muaj sij hawm rau qhov ntawd.” Tej thaum kuv yeej xav ib yam. Tiam sis cia kuv qhia nej tias tej zaum nej tsis tas muaj sij hawm ntxiv tiam sis yuav tsum paub txog thiab tsom ntsoov txog Vajtswv ntxiv thaum txog tej sij hawm uas peb twb teem rau Nws lawm.

Piv txwv tias, thaum peb thov Vajtswv, ua li cas yog tias peb siv sij hawm tsawg tham thiab siv sij hawm ntxiv cia li nyob nrog Vajtswv; thiab thaum peb hais lus, kom peb hais txog kev ris txiaj thiab kev hlub?

Thawj Tswj Hwm Nelson tau hais kom peb tsis txhob nyeem vaj lug kub xwb tiam sis yuav tsum xav tob tob. Yuav sib txawv li cas yog tias peb nyeem tsawg dua thiab xav xav ntau dua?

Yuav zoo li cas yog peb siv zog ntxiv kom npaj peb lub siab lub ntsws kom txais tau lub cim nco txog thiab muaj kev zoo siab xav txog cov koob hmoov los ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj thaum ua txoj kab ke dawb ceev no?

Nyob rau Hnub Caiv, uas yog lus Henplais uas txhais tau tias “so,” ua li cas yog tias peb so tsis ua lwm yam thiab siv sij hawm zaum nyob ntsiag to nrog tus Tswv thiab teev tiam Nws?

Thaum teev hawm hauv lub tuam tsev, yuav zoo li cas yog tias peb tsom ntsoov thiab mloog zoo ntxiv los sis nyob ntev me ntsis hauv chav xilethi-aus thiab nyob ntsiag to xav?

Thaum peb tsis tsom ntsoov rau tej kev ua thiab tsom ntsoov rau kev ntxiv dag zog rau peb txoj kev sib raug zoo raws li peb tej kev khi lus nrog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Yexus Khetos, kuv ua tim khawv tias txhua lub sij hawm dawb ceev yuav muaj txiaj ntsig, thiab peb yuav txais kev pab hauv peb lub neej. Ib yam li Mathas nyob hauv phau Lukas, peb feem ntau “txhawj xeeb txog ntau yam.” Tab sis mas, thaum peb sib koom nrog tus Tswv txhua hnub, Nws yuav pab peb paub tej uas tseem ceeb tshaj.

Tus Cawm Seej yeej siv sij hawm los ntawm Nws txoj hauj lwm qhuab qhia kom ua siab tus. Cov vaj lug kub muaj ntau zaj txog qhov uas tus Tswv mus rau qhov chaw ntsiag to, ib lub roob, lub hav zoov, rooj mob sab qhua los sis mus “ib nyuag qhov deb tsawv” kom thov Vajtswv. Yog tias Yexus Khetos nrhiav sij hawm kom nrog Vajtswv sib txuas lus thiab txais dag zog los ntawm Nws, ces peb yuav muaj tswv yim yog peb ua ib yam li ntawd.

Peb peb rau siab tsom ntsoov rau Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Yexus Khetos thiab mloog lub suab yau yau ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, peb yuav paub meej tias tej yam twg yog tej uas peb yuav tsum ua, yuav muaj kev khuv leej ntau zog, thiab yuav nrhiav kev so thiab nrhiav dag zog lawm ntawm Nws. Yog ib qho txawv heev uas peb yuav tsum maj mam ua tej yam ntxiv kom thiaj pab khiav Vajtswv txoj hauj lwm cawm seej thiab kev tsa nto. Yog tias peb ib txwm khiav mus ces tej zaum yuav ua rau peb lub neej nrov heev thiab yuav ua rau peb txais tsis taus kev kaj saib lug.

Kuv ua tim khawv hais tias thaum peb rov qab thov tus Tswv kawg siab kawg ntsws, peb yuav ua siab tus thiab muaj kev cia siab kom paub txog Nws thiab Nws txoj kev hlub rau peb uas kav ib txhis.

Tus Tswv tau cog lus rau peb tias:

“Txav los nyob ze kuv ces kuv yuav txav los nyob ze nej; rau siab ntso nrhiav kuv ces nej yuav ntsib kuv.”

“Yog nej nrhiav kuv kawg siab kawg ntsws, nej yuav ntsib kuv.”

Kuv ua tim khawv tias kev cog lus no muaj tseeb. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Ethaws 2:14–15.

  2. Yaxayas 30:15–16; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  3. 2 Nifais 10:24 caw kom peb re-con-cile los sis rov ua raws li peb lub siab nyiam ua raws li Vajtswv lub siab nyiam. “Re” txhais tau tias ua dua, “con” txhais tau tias nrog, thiab “cile”txhais tau tias huav tais lub rooj saum. Kom ua peb lub siab nyaim raws li Vajtswv lub siab nyiam txhais tias peb rov nrog Vajtswv zaum.

  4. Russell M. Nelson, “Nrhiav Sij Hawm rau tus Tswv,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2021, 120.

  5. Russell M. Nelson, “Tej uas Peb Tab Tom Kawm thiab Yeej Yuav Nco Ntsoov,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2021, 80.

  6. Russell M. Nelson, “Tej uas Peb Tab Tom Kawm thiab Yeej Yuav Nco Ntsoov,” 80.

  7. David A. Bednar, “Cia Li Ua Siab Tus thiab Paub tias Kuv Yog Vajtswv,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2024, 28.

  8. Saib Henplais 11:6.

  9. Lectures on Faith (1985), 72.

  10. Russell M. Nelson, “Txais Tau Yexus Khetos lub Hwj Chim rau Hauv Peb lub Neej,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2017, 41.

  11. David O. McKay, “Consciousness of God: Supreme Goal of Life,” Improvement Era, Rau Hli Ntuj 1967, 80.

  12. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 4:2.

  13. Saib Mauxiyas 7:33; Ethaws 2:14.

  14. “Ib lub plawv uas muag zog thiab khiav zoo yeej tseem ceev rau peb txoj kev noj qab nyob zoo. Tiam sis, thaum kuv ua Yexus Khetos ib tug tub qhe thiab ib tug tim khawv kuv tau kawm tias ib lub plawv uas muag zog yog ib feem xwb. Kuv ua tib zoo ua raws li lo lus txib kom hlub Vajtswv kawg siab kawv ntsws, rau qhov txoj kev hlub Nws yog txoj kev uas pab peb muaj txoj sia nyob” (Russell M. Nelson, The Heart of the Matter: What 100 Years of Living Have Taught Me [2023], 8; emphasis added).

  15. Saib Phau Ntawv Nkauj 14:2; Tshwm Sim 3:20.

  16. 3 Nifais 10:5; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  17. Txwj Laug Dale G. Renlund tau qhia: “Kev hloov peb tus yam ntxwv thiab kev rov qab mus taug ‘txoj kev yog’ yog ib feem ntawm kev hloov siab lees txim. Tiam sis kev hloov siab lees txim tiag tiag kuj yog kev hloov peb lub siab thiab lub siab nyiam kom coj zoo li Vajtswv thiab kev tsis ua txhaum ntxiv” (“Kev Hloov Siab Lees Txim: Kev Xaiv Kev Xyiv Fab,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2016, 121; emphasis added).

  18. 3 Nifais 10:6; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  19. Txwj Laug Neal A. Maxwell tau qhia, “Txoj kev mob siab rau ib lub hom phiaj tsis yog txoj kev siv sij hawm ntxiv rau tej hauj lwm rau lub Koom Txoos tiam sis yog txoj kev paub tias tej hauj lwm yog leej twg li tiag tiag!” (“Settle This in Your Hearts,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1992, 67).

  20. Thaum xav txog nws tej kev thov Vajtswv, Desmond Tutu tau hais: “Kuv xav tias [kuv] sim loj hlob thaum kuv cia li nyob ntawd. Ib yam li thaum koj zaum ntawm qhov hluav taws kub thaum caij ntuj no—koj cia li zaum ntawm qhov hluav taws kub. Koj tsis tas txawj ntse. Hluav taws ua rau koj sov” (“Desmond Tutu, Insisting We Are ‘Made for Goodness’” [NPR interview by Renee Montagne, Mar. 11, 2010], npr.org).

  21. Saib Russell M. Nelson, “Think Celestial!,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2023, 117–19.

  22. Saib Russell M. Nelson, “Living by Scriptural Guidance,” Liyahaunas, Ib Hlis Ntuj 2001, 19–22; kuj saib Russell M. Nelson, “The Answer Is Always Jesus Christ,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2023, 127–28.

  23. Saib 3 Nifais 17:3. Thawj Tswj Hwm David O. McKay tau tshaj tawm:

    “Kuv ntseeg tias lub sij hawm yais lub cim nco txog yog lub cib fim zoo tshaj kom xav tob, thiab yuav tsum tsis muaj dab tsi nyob rau lub sij hawm ntawd los cuam tshuam peb ntawm lub hom phiaj ntawm txoj kab ke ntawd. …

    “Kuv yaum kom muaj kev hwm ntau dua rau txoj kab ke dawb huv no, nrog kev ua zoo kawg nkaus; kom txhua tus uas tuaj rau ntawm Vajtswv lub tsev yuav xab tog txog thiab ua ntsig to thov Vajtswv ua tsaug rau Vajtswv txoj kev siab zoo. … Cia lub sij hawm ntawm lub cim nco txog ua rau tus uas tuaj hawm paub tias yeej muaj peev xwm sib koom ua ke nrog Vajtswv” (“Consciousness of God: Supreme Goal of Life,” Improvement Era, Rau Hlis Ntuj 1967, 80–81).

  24. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 59:10.

  25. “Thaum nej nqa nej daim ntawv tso cai nkag tuam tsev, thaum nej muaj ib lub siab uas xav ua zoo, thiab lub siab uas xav paub los rau tus Tswv lub tuam tsev tej kev kawm, Nws yuav qhia nej” (Russell M. Nelson, “The Temple and Your Spiritual Foundation,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2021, 95).

  26. “Nws yuav coj nej lub neej yog nej yuav los muab sij hawm rau Nws—txhua txhia hnub” (Russell M. Nelson, “Nrhiav Sij Hawm rau tus Tswv,” 121).

  27. Saib Lukas 10:40–42.

  28. 3 Nifais 19:19; kuj saib Joseph Smith Kev Txhais, Mathais 4:1 (nyob hauv Mathais 4:1, footnote a); Mathais 5:1; 14:13, 23; Malakaus 1:35; 6:46; Luke 5:16; 6:12.

  29. Saib 3 Nifais 21:29.

  30. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:63.

  31. Yelemis 29:13; kuj saib Zaj Nkauj Quaj Ntsuag 3:25.