2020–2024
Tej Cua Yeej Tshuab Tsis Tu
Kaum Hli Ntuj xyoo 2024 lub tuam rooj sab laj


9:46

Tej Cua Yeej Tshuab Tsis Tu

Peb pab tau lwm tus thaum lawv taug txoj kev ua neej kom txais tau Vajtswv cov koob hmoov.

Nyob rau xyoo 2015, hauv lub xeev Pernambuco, Brazil, 62 tus mej zeej ntawm J. Reuben Clark Law Society tau koom ua ke nrog lub xeev cov neeg hais plaub ntug uas tshawb fawb tej teeb meem lij choj ntawm cov neeg nyob hauv plaub lub tsev tu cov laus. Muaj ib hnub Saturday cov kws lij choj no tau siv tsib teev xam phaj 200 tus neeg ib tug dhau ib tug, es txhua tus los cov pej xeem twb tsis nco qab txog lawv lawm.

Thaum lawv ua xam phaj, lawv kawm tias muaj neeg txhaum cai ua tej yam phem rau cov neeg laus xws li kev tso tseg, kev tsim txom, thiab kev siv nyiaj tsis yog. Ib lub ntsiab cai ntawm pawg lij choj no yog kom saib xyuas cov neeg pluag thiab cov uas xav tau kev pab. Ob lub hlis tom qab ntawd, tus kws lij choj twb liam cov neeg uas ris txoj kev txhaum cai no.

Lawv txoj kev pab yeej yog yam ntxwv txog Vaj Ntxwv Npeyamis tej lus qhia tias “thaum nej ua hauj lwm pab nej cov neeg zej zog ces nej tsuas yog ua hauj lwm rau nej tus Vajtswv xwb.”

Ib tug neeg laus uas kuv xam phaj thaum ua hauj lwm pro bono (pub dawb) yog ib tug pog laus uas muaj 93 xyoos thiab muaj lub siab dawb hu ua Lúcia. Vim nws zoo siab rau peb txoj kev pab, nws tso dag hais tias, “Cia li yuav kuv ua poj niam!”

Kuv xav tsis thoob teb hais tias: “Saib tus poj niam zoo nkauj ntawd! Nws yog kuv tus poj niam thiab tus kws lij choj rau lub xeev.”

Nws teb tias, “Tsis ua li cas. Nws tseem hluas, thiab zoo nkauj ces yooj yim rau nws yuav lwm tus. Kuv tsuas muaj koj xwb!”

Twb tsis tau kho tag nrho cov neeg laus tej teeb meem hnub ntawd. Nyaj lawv tseem raug tej yam nyuaj ib yam li cov Neeg Yales hauv lawv cov nkoj thaum lawv hla hiav txwv mus rau thaj av uas cog lus tseg, “raug faus mus tob tob hauv dej hiav txwv, vim yog tej nthwv dej luaj roob uas tau tawg los npog lawv.”

Tiam sis hnub Saturday ntawd, cov neeg hauv lub tsev laus ntawd paub tias txawm yog tsis muaj leej twg paub lawv hauv lub ntiaj teb, Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas hlub lawv yeej paub, tus uas yuav teb yus tej lus thov txawm thov me me los yog.

Tus Xib Hwb twb ua kom “muaj ib nthw cua loj ntsawj” cov Neeg Yales mus rau thaj av uas cog lus cia. Ib yam li ntawd, peb muaj peev xwm txiav txim siab ua hauj lwm zoo li nthw cua loj ntawd nyob hauv tus Tswv txhais tes. Ib yam li tej cua yeej tshuab [cov Neeg Yales] tsis tsum mus” rau thaj av uas cog lus cia, peb pab tau lwm tus thaum lawv taug txoj kev kom txais tau Vajtswv cov koob hmoov.

Ntau xyoo tas los, thaum Chris, kuv tus poj niam, thiab kuv xam phaj nrog peb ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm thaum nws hu kuv ua ib tug npisov, nws hais kom kuv thov Vajtswv seb yuav pom zoo rau leej twg ua kuv ob tug pab cuam. Tom qab nws hnov tej lub npe uas kuv pom zoo, nws hais tias kuv yuav tsum paub txog ib tug txiv neej uas kuv twb pom zoo rau.

Qhov thib ib, tus tij laug no tsis paub nyeem ntawv. Qhov thib ob, nws tsis tau muaj ib lub tsheb kom nws mus xyuas cov mej zeej. Qhov thib peb, nws yeej coj iav dub thaum tuaj rau lub tsev koom txoos—txhua lub sij hawm tsis tseg li. Txawm yog tus thawj tswj hwm txhawj txog tej no, kuv xav xav tias kuv tseem yuav tsum pom zoo rau nws ua kuv tus pab cuam thiab ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm kuj pom zoo thiab.

Hnub Sunday thaum yuav txhawb nqa pom zoo rau kuv thiab kuv ob tug pab cuam hauv kev sib ntsib txais lub ci nco txog, kuv pom tias cov mej zeej xav tsis thoob. Tus kws tij no maj mam los rau sam thiaj, es cov teeb ci rau nws lub tsom iav dub.

Thaum nws zaum ntawm kuv ib sab, kuv nug nws tias, “Tij Laug, koj puas muaj teeb meem pom kev?”

Nws hais tias, “Tsis muaj.”

“Ces ua cas koj coj lub tsom iav dub hauv lub tsev koom txoos?” kuv nug. “Kuv tus phooj ywg, cov mej zeej xav pom koj qhov muag, thiab koj yuav tsum saib lawv zoo thiab.”

Thaum lub sij hawm ntawd, nws tshem nws lub tsom iav dub thiab tsis tau siv hauv lub tsev koom txoos ib zaug ntxiv.

Tus tij laug no twb nrog kuv ua hauj lwm mus txog thaum lawv tso kuv tsis ua tus npisov lawm ntxiv. Hnub no, nws tseem rau siab ua hauj lwm hauv lub Koom Txoos thiab coj yam ntxwv txog kev fij siab rau tus Tswv Yexus Khetos. Tiam sis, ntau xyoo tas los, nws tsuas yog ib tug uas coj iav dub zaum twj ywm hauv chav teev ntuj uas tsis muaj leej twg paub. Ua rau kuv xav paub seb, “Muaj pes tsawg tus kwv tij thiab muam uas rau siab ntseeg zaum twj ywm nrog peb es peb tsis paub?”

Txawm yog muaj leej twg paub peb los sis tsis muaj li, tej kev sim siab yuav los rau peb txhua tus. Thaum peb tig mus rau tus Cawm Seej, Nws yuav “fij [peb] tej kev txom nyem los ua tej yam uas pab tau [peb]” thiab pab peb thaum raug kev sim siab uas yuav pab peb sab ntsuj plig muaj zog. Txawm yog pab cov neeg laus, ib tug mej zeej hauv lub Koom Txoos uas lwm tus txiav txim rau, los sis lwm tus ntxiv, peb yeej yuav ua “tej cua uas yeej tshuab tsis tu,” ua rau lawv muaj kev cia siab thiab coj lawv ua raws li lawv tej kev khi lus.

Peb tus yaj saub, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau hais lus caw rau cov tub hluas ntxhais hluas uas zoo kawg: “Kuv rov qab hais tas zog hais tias tus Tswv tau hais kom txhua tus tub hluas uas tsim nyog thiab muaj peev xwm kom lawv npaj thiab mus ua tub txib. Nej cov tub hluas uas yog Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, txoj kev ua tub txib yog ib txoj kev lav ris ntawm lub pov thawj hwj. … Nej cov ntxhais hluas, kev ua ntxhais txib yeej yog ib lub cib fim uas muaj hwj chim heev, tiam sis tsis tas ua.”

Txhua hnub, txhiab txhiab tus tub hluas ntxhais hluas teb tus Tswv txoj kev hu mus ua tub txib. Nej yog cov neeg ci ntsa iab, thiab ib yam li Thawj Tswj Hwm Nelson tau hais tias, nej “yuav pab tau lub ntiaj teb ntau tshaj ib tiam neeg uas tau nyob ua ntej!” Tiam sis, qhov no tsis yog hais tias nej yog neeg zoo tshaj plaws thaum lub sij hawm uas nej nkag hauv qhov chaw cob qhia cov tub txib.

Tej zaum, nej yuav xav zoo li Nifais, thaum “tus Ntsuj Plig … coj [nej] kev, [nej] tsis paub ua ntej txog tej uas [nej] yuav ua.” Txawm li ntawd los [nej tau] taug kev mus ntxiv.”

Tej zaum nej yuav xav zoo li Yelemis thiab xav hais tias, “Kuv tsis paub yuav qhia li cas, rau qhov kuv tseem hluas.”

Tej zaum nej pom nej tej kev qaug zog thiab xav quaj zoo li Mauxes hais tias: “Tus Tswv, … kuv yeej ib txwm hais lus txhav, … kuv yeej hais tsis tau lus nrawm li … thiab [kuv] nplaig yeej txhav.”

Yog nej cov tub hluas ntxhais hluas xav zoo li no tam sim no, cia li nco ntsoov tias tus Tswv tau teb hais tias, “[Nej] tsis txhob hais tias [nej] tseem hluas, tiam sis [nej] cia li mus rau hauv cov neeg uas kuv txib [nej] mus.” Thiab Nws cog lus tias, “[Nej] cia li mus! Kuv yuav pab [nej] hais thiab yuav qhia kom [nej] txawj hais.”

Koj txoj kev hloov siab yuav muaj “ib nqe lus ntxiv rau ib nqe lus, ib ntsiab cai ntxiv rau ib ntsiab cai” thaum nej rau siab ua Yexus Khetos txoj hauj lwm hauv qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo thaum nej hloov siab lees txim txhua hnub, muaj kev ntseeg, mloog lus, thiab khwv ua hauj lwm kom nrhiav neeg tas lis, qhia txog kev hloov siab lees txim, thiab muab neeg uas hloov siab los ntseeg ua kev cai raus dej.”

Txawm yog nej rau ib daim npe, tej lub sij hawm nej yuav xav tias tsis muaj leej twg nco txog nej. Tiam sis, nej yuav tsum paub tias nej muaj ib Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas zoo tag nrho, Nws paub nej, thiab ib tug Cawm Seej uas hlub nej. Nej yuav muaj cov thawj coj uas yuav ua hauj lwm pab nej zoo li “tej cua yeej tshuab tsis tu” kom coj nej kev thaum nej hloov siab los ntseeg ntxiv.

Nyob hauv “lub teb chaws vam meej uas av rog thiab zoo qoob” nej yuav ua hauj lwm hauv nej qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo, nej yuav rov qab yug dua tshiab thiab hloov los ua Yexus Khetos ib tug thwj tim thaum nej muab siab npuab Nws ntxiv. Nej yuav paub tias yeej muaj neeg uas nco ntsoov nej.

Txawm yog nej yuav “tos ntev” kom txais kev nplij siab, vim nej “tsis muaj leej twg” uas pab tau, tus Tswv Yexus Khetos tau qhia peb tias Nws yeej nco ntsoov txhua tus. Nws yeej yog tus uas coj yam ntxwv zoo tag nrho txog tus uas nrhiav tus tseem ceeb thaum txhua lub sij hawm Nws ua Nws ntiag tug hauj lwm.

Peb txhua tus—thiab cov nyob ib puag ncig peb,—raug tej kev cua daj cua dub ntawm kev tsim txom thiab tej kev sim siab uas muaj txhua hnub. Tiam sis “tej cua yeej tshuab tsis tu mus rau tim thaj av uas cog lus cia … ; thiab yog li ntawd lawv raug ntsawj los ntawm tej cua.”

Peb txhua tus pab tau koom nrog tej cua no—yog tej ua uas pab cov Neeg Yales tau koob hmoov thaum lawv hla dej hiav txwv thiab, nrog peb txoj kev pab, tib cov cua yuav pab cov neeg uas tsis muaj leej twg nco txog lawv kom lawv mus txog thaj av uas cog lus cia thiab.

Kuv ua tim khawv tias Yexus Khetos yog Tus uas Tuaj Peb Tog thov Leej Txiv. Nws yog ib tug Vajtswv uas muaj sia nyob thiab yeej zoo li tej cua uas muaj zog uas coj peb mus ua raws li peb tej kev khi lus. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Koom haum J. Reuben Clark Law Society yog ib lub koom haum tsis tau tsam thawj uas cov kws lij choj thiab cov tub ntxhais kawm txog kev lij choj thiab muaj 100 tawm pawg nyob thoob plaws lub ntiaj teb. Twb tis npe kom hwm Joshua Reuben Clark tus Hluas, uas tau ua hauj lwm ua tus pab cuam thib ib hauv Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg.

  2. Mauxiyas 2:17.

  3. Pro bono yog lo lus uas tau txiav kom luv los ntawm lus Latees pro bono publico uas txhais tias “kom cov pej xeem tau zoo.” Nov yog ib txoj hauj lwm uas yus ua dawb, tiam sis tsis zoo li lwm txoj hauj lwm, yuav tsum muaj ntawv pov thawj thiaj ua tau, txawm yog tsis muaj leej twg them nqi rau yus.

  4. Ethaws 6:6.

  5. Ethaws 6:5.

  6. Saib 2 Nifais 2:14, 16.

  7. Ethaws 6:8.

  8. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:106.

  9. Saib Anplaham 3:25.

  10. 2 Nifais 2:2; kuj saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 122:7.

  11. Russell M. Nelson, “Tshaj Tawm txog Txoj Moo Zoo ntawm Kev Thaj Yeeb,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2022, 6.

  12. Russell M. Nelson, “Cia Siab Xi-oos” (kev tshaj tawm rau cov neeg hluas thoob ntiaj teb, Rau Hli Ntuj 3, 2018), Txoj Moo Zoo cov Ntawv.

  13. 1 Nifais 4:6–7.

  14. Yelemis 1:6.

  15. Khiav Dim 4:10.

  16. Yelemis 1:7.

  17. Khiav Dim 4:12.

  18. Saib Mauxiyas 3:19.

  19. 2 Nifais 28:30.

  20. Saib Amas 26:22.

  21. Neil L. Andersen, “The Faith to Find and Baptize Converts,” (zaj lus hais hauv kev sib ntsib rau cov thawj tswj hwm rau tej qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo, Rau Hli Ntuj 25, 2016), 6.

  22. Saib Kev Cai 11:8–9.

  23. Saib “Hloov Los Ua Yexus Khetos cov Thwj Tim Tas Ib Sim Neej,” Qhia Kuv txoj Moo Zoo: Phau Ntawv Pab Qhia txog Yexus Khetos txoj Moo Zoo, (2023), 76–100.

  24. Yauhas 5:6–7.

  25. Saib Lukas 10:29.

  26. Ethaws 6:8.

  27. Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks hais txog ib daim duab uas Maynard Dixon kos hu ua Txiv Neej uas Tsis Muaj Leej Twg Nco uas muab dai hauv nws hoob kas hauv lub Koom Txoos lub Tsev Khiav Hauj Lwm nyob hauv Salt Lake City: “Yus pom tau lub hnub ci rau nws lub taub hau. Nws Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej paub tias nws nyob ntawd. Pawg neeg uas hla kev tsis nco qab txog tus no, tiam sis thaum nws nyuaj siab, nws Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej paub tias nws nyob ntawd. … Kuv twb muaj daim duab no ntev li 40 xyoo, thiab nws tshoov kuv lub siab thiab qhia kuv txog tej yam uas kuv yuav tsum nco ntsoov” (nyob hauv Sarah Jane Weaver, “What I Learned from President Oaks about the ‘Forgotten Man,’” Church News, Cuaj Hlis Ntuj 18, 2022, thechurchnews.com).