2020–2024
Kev Dawb Huv rau tus Tswv Txhua Hnub
Kaum Hli Ntuj xyoo 2024 lub tuam rooj sab laj


14:17

Kev Dawb Huv rau tus Tswv Txhua Hnub

Kev dawb huv rau tus Tswv ua rau peb ua neej dawb ceev txhua hnub. Ua rau peb zoo siab muab siab npuab tus Tswv thiab lwm tus ntxiv.

Thaum peb tsev neeg Gong koom ua ke peb tau ua yeeb yam, thiab sib tw tso dag tso luag hais dad jokes los yog hais cov txiv tsev tej kev tso luag.

Tiam sis kev sib tw no yeej tsis zoo li qub. Ib sab yog kuv thiab ob tug xeeb ntxwv, uas muaj 12 thiab 11 xyoos. Ib sab yog artificial intelligence (AI) uas ib tug txiv ntxawm mam li siv kom tsim kev tso dag tso luag zoo li Gerrit W. Gong yuav hais. Yawg Gerrit Gong nrog AI Gerrit Gong sib tw.

Cov xeeb ntxwv thiab kuv hais ua ntej.

Tus dinosaur uas tsav tsheb thiab ua tsheb los tsoo los koj yuav hu li cas? Tyrannosaurus Wrecks.

Twb qhia AI Gerrit Gong kom xav zoo li nws yog Gerrit W. Gong. Cia li hais lus zoo li nws.

AI Gerrit Gong—“Nov yog kev tso dag tso luag zoo li Gerrit W. Gong yuav hais, kuv yuav siv nws txoj kev hais lus kom txhawb nqa thiab txawj xav: Vim li cas tus ntoo uas muaj siab mos siab muag ua rau tib neeg luag nyav? Vim nws muaj cag uas txawj hlub thiab ncav ceg nrog lub siab dawb. Ib yam li tus ntoo ntawd, peb tej cag yuav muaj zog thiab yuav muaj kev xyiv fab thaum peb ua siab zoo rau lwm tus.”

Nej xav li cas? Yog vim li no peb hais tias lawv yog kev tso dag tso luag uas cov txiv tsev hais.

Nyob ib puag ncig peb muaj cib fim luag, muaj kev zoo siab, thiab txawj ris Vajtswv txiaj. Peb txoj moo zoo yeej yog kev xyiv fab thiab kev dawb huv hauv peb lub neej txhua hnub. Kev dawb huv yog kev muab tej yam tshwj tseg kom siv ua tej yam dawb ceev. Tiam sis kev dawb huv kuj ua rau peb xav ua tej yam dawb huv txhua hnub—muaj kev xyiv fab vim muaj mov noj nyob hauv ib lub ntiaj teb uas tuaj pos. Yog peb xav nrog tus Tswv mus kev, peb yuav tsum hloov los ua neeg dawb huv, vim Nws dawb huv, thiab, xwv kom pab peb hloov los ua neeg dawb huv, tus Tswv caw peb nrog Nws mus kev.

Peb txhua tus nyias muaj nyias ib zaj dab neeg. Thaum kuv tus poj niam thiab kuv wb ntsib nej—cov mej zeej hauv lub Koom Txoos thiab cov phooj ywg nyob hauv ntau qhov chaw—nej tej zaj txog kev dawb huv rau tus Tswv hauv nej lub neej txhua hnub tshoov peb lub siab. Nej ua raws li xya txoj kev no: kev koom siab nrog Vajtswv, kev koom siab nrog lwm tus, kev khuv leej, kev cog lus thiab kev khi lus nrog Vajtswv, tsev neeg, thiab phooj ywg, thiab kev tsom ntsoov rau Yexus Khetos uas yog txoj Kev.

Muaj puav pheej ntau zuj zus qhia qhov tseem ceeb no: cov uas ntseeg ntuj yeej zoo siab dua, noj qab nyob zoo dua, thiab txaus siab dua cov uas tsis tshua xav txog sab ntsuj plig. Hais txog kev zoo siab thiab kev txaus siab, kev noj qab nyob zoo ntawm sab hlwb thiab sab ntsuj plig, kev ntseeg tias yus lub neej muaj lub hom phiaj, xeeb ceem zoo thiab kev tsim txiaj, kev sib raug zoo, kev muaj nyiaj txiag txaus—hais txog txhua yam no cov neeg uas teev ntuj yeej vam meej.

Lawv txoj kev noj qab nyob zoo ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab paj hlwb yeej zoo dua thiab lawv txaus siab dua txhua tus hauv txhua pawg tsis hais lawv muaj hnub nyoog zoo li cas.

Qhov uas cov kws tshawb fawb hu ua “lub neej ruaj khov vim teev ntuj” yeej ua rau tib neeg paub meej, muaj lub hom phiaj, thiab txais tej kev tshoov siab kom kov yeej tej yam nyuaj hauv lub neej no. Ib tsev neeg uas muaj kev ntseeg thiab Haiv Neeg Ntseeg pab kom yus txhob nyob yus ib leeg xwb. Kev dawb huv rau tus Tswv hais tias yuav tsis hais lus phem, tsis thuam lwm tus, tsis hais tej yam kom tib neeg npau taws thiab sib ntxub. Kev dawb huv rau tus Tswv hais tias yuav ua tej yam dawb ceev thiab hloov los ua neeg zoo siab tshaj thiab neeg zoo tshaj thaum peb muaj kev ntseeg coj raws li Nws.

Kev dawb huv rau tus Tswv txhua hnub zoo li cas?

Kev dawb huv rau tus Tswv txhua hnub yeej zoo li ib tug tub thiab ib tug ntxhais hluas uas sib yuav tau ib xyoos xwb, thaum nkawd pib ua raws li txoj moo zoo tej kev khi lus, ua kev txi, thiab pab lwm tus hauv nkawd lub neej.

Nws hais tias, “Nyob hauv tsev kawm ntawv high school, kuv nyuaj siab heev. Kuv xav tias Vajtswv tsis nrog kuv nyob. Muaj ib hmo, ib tug phooj ywg ntaus ntawv rau kuv hais tias, ‘Koj puas tau nyeem Amas 36?’

Nws hais tias, “Thaum kuv pib nyeem, ua rau kuv nyob kaj siab lug thiab muaj kev hlub hauv kuv lub siab. Zoo li muaj leej twg khawm kuv. Thaum kuv nyeem Amas 36:12, kuv paub tias Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej pom kuv thiab paub tias kuv xav li cas hauv kuv lub siab.”

Nws hais ntxiv tias, “Ua ntej wb sib yuav, kuv qhia ncaj rau kuv tus hlub hais tias kuv tsis tau muaj ib zaj lus tim khawv zoo txog kev them ib feem kaum. Vim li cas Vajtswv xav kom peb muab nyiaj thaum lwm tus muaj nyiaj ntau uas lawv yuav pub? Kuv tus hlub piav tias tsis yog kev them nyiaj xwb tiam sis yog ib txoj lus txib uas peb yuav tsum ua. Nws hais kom kuv pib them ib feem kaum.

Nws hais tias, “Kuv pom kuv zaj lus tim khawv loj tuaj. Tej lub sij hawm tsis tshua muaj nyiaj ntau, tiam sis wb tau pom cov koob hmoov ntau thiab xyov ua cas twb muaj nyiaj txaus.”

Tsis tas li ntawd nws hais tias, “Nyob hauv kuv chav kawm ua tus kws tu neeg mob, kuv yog tib tug mej zeej ntawm lub Koom Txoos, thiab tib tug uas tau yuav txiv. Ntau zaus kuv twb tawm kuv chav kawm thaum kuv nyuaj siab los sis kuv quaj vim kuv xav tias lawv tsis nrog kuv tham thiab hais lus phem txog kuv txoj kev ntseeg, kuv txoj kev hnav cev tsoos tsho, los sis qhov uas kuv yuav txiv thaum kuv hluas heev.”

Tiam sis nws hais ntxiv tias, “Lub caij semester tas los kuv tau kawm hais lus zoo dua txog kuv txoj kev ntseeg thiab coj yam ntxwv raws li txoj moo zoo. Kuv txoj kev txawj ntse thiab zaj lus tim khawv tau loj tuaj vim twb sim kuv txoj kev sawv kuv ib leeg thiab nyob ruaj khov ua raws li kuv ntseeg.”

Tus txiv tsev hluas hais tias, “Ua ntej kuv tau mus ua tub txib muaj neeg thov kuv ntaus pob baseball hauv lub tsev kawm ntawv qib siab. Nyuaj rau kuv txiav txim siab, tiam sis kuv twb muab tso tseg thiab mus ua hauj lwm rua tus Tswv. Kuv yeej yuav tsis muab ob xyoo ntawd pauv hlo li.

Nws hais tias, “Thaum kuv rov qab los tsev, kuv xav tias yuav nyuaj heev tiam sis xyov ua cas kuv ho muaj zog ntxiv, kuv khiav ceev ntxiv, thiab kuv noj qab nyob zoo ntxiv. Kuv txawj txawb lub pob sai dua li yav tas los. Muaj tsev kawm ntawv ntau dua li yav tas los uas xav kom kuv koom lawv pawg ntaus pob, tsis hais lub tsev kawm ntawv uas kuv nyiaj tshaj. Thiab qhov tseem ceeb, kuv cia siab rau tus Tswv tshaj yav tas los.”

Nws hais tias, “Thaum kuv yog ib tug tub txib, kuv qhia tias Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cog lus tias Nws yuav muab hwj chim rau peb thaum peb thov, tiam sis tej lub sij hawm kuv tsis nco qab tias qhov no muaj tseeb rau kuv ib yam thiab.”

Cov koob hmoov uas los ntawm kev dawb rau tus Tswv thaum ua tub txib los muaj ntau nplua mias. Feem ntau, nyiaj txiag, kev teem sij hawm, thiab lwm yam los yeej tsis yooj yim. Tiam sis thaum cov tub txib fij lawv tus kheej rau tus Tswv txoj kev dawb huv, ces tej yam nyuaj ntawd yuav rov zoo raws li tus Tswv lub sij hawm thiab txoj kev.

Ib tug uas muaj 48 xyoo twb hais txog nws txoj kev ua tub txib li no tias, “Kuv txiv xav kom kuv mus kawm ntawv thiab tsis mus ua tub txib. Tsis ntev tom qab ntawd, nws lub plawv nres es nws tas sim neej thaum nws muaj 47 xyoo xwb. Ua rau kuv muaj txim. Kuv yuav ua li cas kom nrog kuv txiv rov qab sib raug zoo?

Nws hais tias, “Tom qab ntawd, kuv txiav txim siab ua ib tug tub txib, es kuv ua npau suav pom kuv txiv. Nws kaj siab heev, nws yeej zoo siab vim kuv yuav mus.”

Tus tub txib laus no hais ntxiv tias, “Raws li phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 138 qhia, kuv ntseeg tias kuv txiv yuav ua ib tug tub txib nyob hauv lub ntuj ntsuj plig. Kuv xav tias kuv txiv pab nrhiav tau peb yawg koob, uas tawm Yelemes Teb mus thaum nws muaj 17 xyoo thiab kuv poj koob yawm txwv tsis paub nws mus qhov twg.

Nws tus poj niam hais tias, “Muaj tsib tug kwv tij hauv kuv tus txiv tsev neeg, es plaub tug uas ua tub txib yog cov uas tau mus kawm ntawv qib siab.”

Kev dawb huv rau tus Tswv txhua hnub yeej zoo li ib tug tub txib uas rov qab los tsev thiab kawm kom cia Vajtswv yeej hauv nws lub neej. Thaum ib tug neeg mob thov kom tus tub txib foom koob hmoov rau nws, tus tub txib hais tias, “Kuv muaj kev ntseeg; kuv mam li foom koob hmoov rau nws kom nws rov qab zoo. Tus tub txib uas rov qab los tsev lawm hais tias, “Tiam sis lub sij hawm ntawd kuv tau kawm kom tsis txhob thov kom muaj raws li kuv lub siab nyiam, tiam sis thov kom muaj raws li tus Tswv paub tias tus neeg ntawd xav tau. Kuv tau foom koob hmoov rau tus yawm txiv ntawd kom nyob kaj siab lug thiab nplij nws lub siab. Tsis ntev ces nws twb tas sim neej lawm.”

Kev dawb huv rau tus Tswv hauv lub neej no yeej zoo li ib lub hluav taws uas hla dhau daim ntaub thaiv kom txhawb nqa, nplij siab, thiab txhawb peb lub zog. Ib tug thawj tswj tuav dej num hauv ib lub tsev kawm ntawv qib siab hais tias nws hnov tib neeg txoj kev thov Vajtswv kom pab nws. Cov neeg no twb tau ua hauj lawm tas lawv lub neej thiab lawv tseem ua hauj lwm kom pab lub tsev kawm ntawv ntawd thiab pab cov tub ntxhais kawm ntawv.

Ib tug muam ua zoo txhua hnub, tom qab nws tus txiv ua tsis ncaj rau nws ces tso nws thiab cov me nyuam tseg. Kuv qhuas nws thiab lwm tus zoo li nws. Muaj ib hnub thaum nws tais cov ris tsho uas tau muab ntxuav, es nws chwv ib pawg cev tsoo tsho, xyu rau nws tus kheej, hais tias, “Ua li cas kuv ho ua li no?” Nws hnov ib lub suab nplij nws lub siab tias, “Koj twb nrog kuv khi lus.”

Rau 50 xyoo, ib tug muam xav nrog nws txiv sib raug zoo. Nws hais tias, “Thaum kuv tseem loj hlob tuaj, muaj kuv cov nus thiab kuv txiv, ces muaj kuv—tib tug ntxhais. Qhov kuv xav tau los tsuas yog xav ua kom kuv txiv pom zoo rau kuv.

“Ces kuv niam tas sim neej! Nws yeej yog tus pab kuv nrog kuv txiv sib txuas lus.

Tus poj niam hais tias, “Muaj ib hnub kuv hnov ib lub suab hais tias, ‘Caw koj txiv thiab coj nws nrog koj mus rau lub tuam tsev.’ Twb pib nrog kuv txiv mus rau tus Tswv lub tsev ob zaug txhua lub hli. Kuv qhia kuv txiv tias kuv hlub nws. Nws qhia kuv tias nws hlub kuv thiab.

“Kev siv sij hawm hauv tus Tswv lub tsev los twb kho wb zoo. Kuv niam pab tsis tau wb hauv lub ntiaj teb. Nws yuav tsum mus rau daim ntaub thaiv sab tod kom pab kho qhov no. Lub tuam tsev twb pab peb los ua ib tsev neeg uas yuav nyob ua ke mus ib txhis li.”

Tus txiv tsev no hais tias, “Kev muab lub tuam tsev fij tseg yog ib lub sij hawm thaum kuv thiab kuv tus ntxhais txais kev tshoov siab ntau heev. Wb mus rau lub tuam tsev ua ke thiab wb txoj kev sib hlub muaj zog zuj zus.”

Kev dawb huv rau tus Tswv txhua hnub yeej zoo li lub sij hawm thaum ib tug uas yus hlub tas sim neej lawm. Xyoo no, kuv niam, Jean Gong, tau tso lub ntiaj teb no tseg ob peb hnub ua ntej nws yuav muaj 98 xyoos.

Yog yus nug kuv niam seb “Koj puas xav noj kilees rocky road, white chocolate ginger, los sis strawberry?” Niam yuav hais tias, “Yog mas, puas kam kuv noj txhua yam?” Leej twg yuav hais tsis kam rau yus niam, thaum nws nyiam saj txhua yam kilees?

Muaj ib zaug kuv nug kuv niam seb tej kev txiav txim twg tau hloov nws lub neej.

Nws hais tias, “Qhov uas kuv ua kev cai raus dej los ua mej zeej hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg thiab tsiv tsev tawm Hawaii mus rau thooj av loj, vim kuv ntsib koj txiv.”

Kuv niam tau ua kev cai raus dej thaum nws muaj 15 xyoos, tib tug mej zeej hauv nws tsev neeg loj uas koom lub Koom Txoos, es kuv niam txoj kev ntseeg thiab kev tso siab rau tus Tswv tau foom koob hmoov rau nws lub neej thiab tag nrho peb tsev neeg. Kuv nco kuv niam, ib yam li nej nco nej tsev neeg. Tiam sis kuv paub tias kuv niam tsis tau ploj mus. Nws tsis nyob no tam sim no xwb. Kuv hwm nws thiab tag nrho cov uas coj yam ntxwv ncaj ncees txog kev dawb huv rau tus Tswv.

Muaj tseeb tiag, kev dawb huv rau tus Tswv txhua hnub yeej yog txoj kev mus rau tus Tswv lub tsev dawb huv ntau zog. Yeej yuav tsum ua qhov no txawm peb yog cov mej zeej hauv lub Koom Txoos los yog cov phooj ywg xwb los yog.

Muaj peb tug phooj ywg uas tuaj rau kev qhib tsev ntawm lub Tuam Tsev Bangkok Thaib Teb.

Ib tug hais tias, “Nov yog ib qho chaw uas kho tau yus zoo.”

Nyob hauv chaw ua kev cai raus dej, ib tug hais tias, “Thaum kuv nyob no, kuv xav ntxuav kuv tus kheej kom huv thiab tsis ua txhaum ntxiv hlo li.”

Tus thib peb hais tias, “Nej puas hnov lub hwj chim ntawm sab ntsuj plig nyob no?”

Los ntawm kaum lo lus dawb ceev, peb cov tuam tsev tshaj tawm tias:

“Kev Dawb Huv rau tus Tswv.

“Tus Tswv lub Tsev.”

Kev dawb huv rau tus Tswv ua rau peb ua neej dawb ceev txhua hnub. Ua rau peb zoo siab muab siab npuab tus Tswv thiab lwm tus ntxiv thiab npaj peb ua neej nrog Vajtswv, peb Leej Txiv, Yexus Khetos, thiab cov uas peb hlub.

Ib yam li kuv tus phooj ywg, tej zaum nej yuav xav paub seb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej puas hlub nej. Nws yeej hlub nej kawg li! Peb yuav paub txog Nws txoj kev hlub thaum peb ua dawb huv rau tus Tswv txhua hnub, zoo siab tas mus li. Thov kom peb ua li no, kuv thov los ntawm Yexus Khetos lub npe dawb ceev, amees.

Lus Cim

  1. Txij thaum Phau Qub los, tus Tswv qhia peb tias, “Nej yuav tsum ua neeg dawb huv, rau qhov kuv yog tus uas dawb huv” (Levis Kev Cai 11:44). Peb yuav tsum taug kev dawb huv rau tus Tswv pom (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:69), sawv hauv tej qhov chaw dawb huv (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:32), hwm Hnub Caiv kom dawb huv (saib Khiav Dim 20:8), hnav cev tsoos tsho dawb huv (saib Khiav Dim 29:29), siv cov roj pleev uas dawb huv (saib Khiav Dim 30:25), cov yaj saub foom koob hmoov (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 10:46), thiab cia siab rau cov vaj lug kub dawb huv (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:11), tej kev cai dawb huv (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:20), thiab cov tim tswv dawb huv (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:6). Kev dawb huv rau tus Tswv yog qhov uas Vajtswv foom koob hmoov rau peb lub neej txhua hnub.

  2. Saib Mauxes 6:34.

  3. Saib “Religion and Spirituality: Tools for Better Wellbeing?,” Gallup Blog, Kaum Hli Ntuj 10, 2023, news.gallup.com. “Nyob thoob plaws lub ntiaj teb, tib neeg uas muab siab npuab sab ntsuj plig ntxiv los sis teev ntuj ntxiv yeej tau ntau yam zoo dua”—xws li muaj siab zoo, muaj lub hom phiaj, koom nrog neeg zej zog, thiab nrog lwm tus sib txuas lus (Faith and Wellness: the Worldwide Connection Between Spirituality Wellbeing [2023], 4, faithandmedia.com/research/gallup).

  4. Txhua zaj uas kuv hais los cov neeg uas kuv qhuas thiab ua lawv tsaug tau hais rau kuv thiab lawv pom zoo rau kuv siv.

  5. Hnub no nyob hauv lub Koom Txoos, cov tub hluas ntxhais hluas uas muaj hnub nyoog 18–35 (tsis hais cov cov tub hluas ntxhais hluas uas tsis tau yuav poj niam yuav txiv thiab cov uas tau yuav lawm) thiab cov laus uas tsis tau yuav poj niam yuav txiv uas muaj hnub nyoog 36–45, yog ib feem peb (32.5 feem pua) ntawm tag nrho cov mej zeej hauv lub Koom Txoos. Los ntawm 5.623 plhom tus mej zeej ntawm lub Koom Txoos ntawd, cov tub hluas ntxhais hluas uas muaj hnub nyoog 18–35 los muaj 3.625 plhom tus mej zeej (694,000 yuav poj niam yuav txiv), thiab cov laus uas tsis tau yuav poj niam yuav txiv uas muaj hnub nyoog 36–45 los muaj 1.998 plhom tus mej zeej. Peb cov tub hluas ntxhais hluas thiab cov uas tsis tau sib yuav los yeej zoo kawg; txhua tus muaj nqis heev. Txhua tus muaj ib zaj dab neeg txog kev ntseeg, kev nrhiav, kev nyob ruaj nrees, thiab kev khuv leej. Zaj lus uas kuv hais no yeej yog kev ua piv txwv txog tej zaj dab neeg uas cov tub hluas ntxhais hluas hais thaum kuv ntsib lawv nyob hauv ntau qhov chaw ntawm lub Koom Txoos.

  6. Tam sim no muaj 77,500 tus tub txib uas ua hauj lwm hauv 450 qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo thoob plaws lub ntiaj teb. Suav cov tub hluas ntxhais hluas uas qhia, cov tub hluas ntxhais hluas uas pab ua hauj lwm, thiab tej khub niam txiv laus, tiam sis tsis suav 27,800 cov laus uas ua hauj lwm pab thiab cov uas ua siab dawb pab ntev. Txhua zaj lus txog ib tug tub txib, txij thaum npaj mus txog thaum ua hauj lwm thiab rov qab los, nyias muaj nyias zaj thiab ua dawb huv rau tus Tswv thaum lawv ua tub txib.

    Ntau zaj lus los ntawm cov tub txib muaj ib tug txheej txheem ntawm sab ntsuj plig. Xws li ib tug zaj lus tim khawv txog kev caw thiab kev pab lwm tus los cuag Yexus Khetos thiab tus tub txib hloov los ua Yexus Khetos tus thwj tim thiab ib tug tub txib uas siv phau ntawv Qhia Kuv txoj Moo Zoo. Cov tub txib uas siv phau Qhia Kuv txoj Moo Zoo hloov ntau heev los ntawm tej yam uas txhawb nqa lawv zaj lus tim khawv. Lawv kawm kom hlub tib neeg, nyiam tej qhov chaw, tej yam lus, thiab tej kab lig kev cai. Lawv ua kom muaj raws li cov yaj saub tej lus thaum lawv qhia Yexus Khetos txoj moo zoo tag nrho rau cov teb chaws, tej haiv neeg, thiab yam neeg. Lawv pom tej yam zoo thiab kawm ua neej nrog txhua tus khub. Lawv ua hauj lwm pab cov mej zeej, cov thawj coj, thiab cov phooj ywg uas raug xwm txheej ntau yam, thiab ntxiv.

    Cov tub txib uas siv phau Qhia Kuv txoj Moo Zoo txhawb nqa kev ntseeg thiab kev tso siab. Lawv ua khub ua ke uas fij siab. Lawv kawm tias kev mloog lus ua rau lawv tau koob hmoov thiab tej txuj ci tseem ceeb. Los ntawm ntau yam ntxiv, lawv paub tseeb los ntawm lawv tej kev khi lus tias: “Kuv yog Yexus Khetos, Vajtswv Leej Tub, ib tug thwj tim” (3 Nifais 5:13).

  7. Ib txhia ntawm peb cov mej zeej hauv lub Koom Txoos uas rau siab thiab ua siab loj tshaj, cov kwv tij thiab cov muam, raug tej xwm txheej uas lawv yeej yuav tsis xaiv kom raug. Haiv Neeg Ntseeg tseeb no mus tom ntej, ib hnub dhau ib hnub, tos ntsoov tus Tswv. Tus Tswv paub txog txhua tus, thiab raws li zaj lus no qhia, Nws xav kom txhawb nqa peb txhua tus raws li Nws lub sij hawm thiab txoj kev.

  8. Cov txiv tsev niam tsev thiab cov me nyuam xav sib raug zoo. Kuv zoo siab uas muaj ntau lub sij hawm uas tib neeg rov qab los sib raug zoo, zam txim, thiab koom ua ke vim lawv tau ua raws li lawv tej kev khi lus. Tus muam zoo no tsis xav kom leej twg xav phem txog nws txiv. Nws hais tias, “Nws yog ib tug thawj coj rau siab ntseeg thiab ib leej txiv zoo.

  9. Qhov teeb meem ntawm kev tu me nyuam yog qhov uas lawv niam tu cov me nyuam tsis tu tsis tseg yeej ua rau hloov lawv ntau kawg li tiam sis lawv tsis nco qab lub sij hawm ntawd. Tsis muaj tej lus txaus kom qhia tias kuv txoj kev to taub, hlub, thiab ris txiaj rau kuv txiv thiab niam twb loj tuaj thaum kuv los ua ib tug txiv tsev, ib leej txiv, thiab ib tug yawg. Hais txog txoj hau kev zoo siab, nyob hauv lub tuam tsev cov iav, peb txawj pom mus ib txhis li pom peb tus kheej tias peb yog niam tsev, pog, pog koob mus rau sab no thiab ib tug ntxhais, ib tug ntxhais xeeb ntxwv rau sab tod.

  10. Hnub no, kwv yees li 60 feem pua ntawm cov mej zeej hauv lub Koom Txoos thoob plaws lub ntiaj teb nyob ze li 50 mais (80 km los yog tsav tsheb ntev li ib teev hauv ntau qhov chaw) rau tus Tswv lub tsev. Nyob tom ntej, thaum ua cov tuam tsev uas tau tshaj tawm lawm, kwv yees li peb feem plaub ntawm cov mej zeej hauv lub Koom Txoos yuav nyob ze li ib teev kom mus rau tus Tswv lub tsev. Nyob ntawm tej xwm txheej, tiam sis cia siab tias yus nyob ze txaus kom mus ntau rau tus Tswv hauv Nws lub tsev dawb huv, thiaj li foom koob hmoov rau ntau tiam neeg ntawm peb tsev neeg uas muaj nqis thiab peb tus kheej thiab peb cov xeeb ntxwv.

  11. Nyob rau ntawm peb cov tuam tsev, yeej kos tej lus “Kev Dawb Huv rau tus Tswv, tus Tswv lub Tsev.” Ob peb lub tuam tsev kos ntxiv, xws li lub Koom Txoos lub npe. Ob peb lub tuam tsev muab tej lus no pauv: “Tus Tswv lub Tsev, Kev Dawb Huv rau tus Tswv” (nyob hauv Atlanta, Los Angeles, thiab San Diego hauv Teb Chaws Amelikas). Lub Tuam Tsev Logan tsuas kos tej lus no, “Kev Dawb Huv rau tus Tswv.”