Lub Tuam Rooj Sab Laj
Koom Tes Pab Npaj rau Khetos txoj Kev Rov Qab Los
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2025 lub tuam rooj sab laj


11:24

Koom Tes Pab Npaj rau Khetos txoj Kev Rov Qab Los

Tej kev hu thiab lwm yam uas peb ua thaum ua Vajtswv txoj hauj lwm yeej pab peb npaj siab los ntsib tus Cawm Seej.

Ob peb hlis tas los lawm, kuv sawv tos thaum Txwj Laug Neil L. Andersen taug kev los ntawm kuv. Kuv nyuam qhuav raug hu los ua ib tug Tuam Thawj Coj. Tej zaum nws paub hais tias kuv ib nyuag txaj muag, nws thiaj luag nyav thiab hais tias, “Auj, nov yog ib tug txiv neej uas zoo nkaus li nws tsis paub hais tias nws ua dab tsi.”

Es kuv thiaj xav tias, “Nov yog ib tug yaj saub thiab neeg pom tau tiag tiag.”

Ces Txwj Laug Andersen ntxhi lus hais tias, “Tsis txhob txhawj, Txwj Laug Shumway. Nws yeej yuav yooj yim me ntsis—hauv tsib rau xyoo tom ntej no.”

Nej puas tau xav paub seb vim li cas peb thiaj raug hu los ua tej yam hauv Vajtswv lub nceeg vaj uas peb xav tias peb tsis muaj cuab kav ua? Vim lub neej nyuaj kawg, nej puas tau nug nej tus kheej vim li cas peb thiaj xav tau tej hauj lwm hauv lub Koom Txoos? Kuv yeej tau xav li ntawd.

Kuv tau lus teb hauv lub tuam rooj sab laj thaum Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hais tias, “Tas sim no yog lub sij hawm rau nej, thiab rau kuv, kom npaj rau peb tus Tswv thiab tus Cawm Seej, Yexus uas yog tus Khetos, txoj Kev Los Zaum Ob.” Thaum Thawj Tswj Hwm Nelson hais li no, tus Ntsuj Plig qhia kuv tias thaum peb pab khiav Vajtswv txoj hauj lwm, peb npaj peb tus kheej thiab lwm tus rau Khetos txoj kev rov los. Tus Tswv cog lus tseg zoo txog tej kev hu ua hauj lwm, kev txhawb pab, teev tiam hauv lub tuam tsev, ua raws li tej kev tshoov siab, thiab lwm yam peb ua thaum ua Vajtswv txoj hauj lwm yeej pab peb npaj siab los ntsib tus Cawm Seej.

Vajtswv Yeej Zoo Siab Thaum Peb Pab Ua Nws tej Hauj Lwm

Nyob hauv lub sij hawm zoo no thaum Vajtswv lub nceeg vaj tab tom loj tuaj thiab muaj cov tuam tsev nyob thoob ntiaj teb no, haj yam xav tau cov neeg uas kam los ua Vajtswv txoj hauj lwm. Txoj kev zoo siab hlo ua tej hauj lwm yeej yog txoj kev ua Khetos ib tug thwj tim tiag. Tiam sis kev ua hauj lwm yeej tsis yooj yim ua. Yog vim li ntawd kuv thiaj hwm nej cov ntseeg, kuj hais txog cov tub txib zoo, uas ua raws li nej tej kev khi lus uas tso tej kev ntshaw tseg thiab tsis ua qias dub vim nej ua hauj lwm pab Vajtswv thaum nej pab Nws cov me nyuam. Vajtswv “zoo siab muab nqi zog rau [nej] cov uas ua hauj lwm rau [Nws] ntawm txoj kev ncaj ncees.” Nws cog lus tias “[Nej] yuav txais nqi zog tseem ceeb thiab [nej] lub yeeb koob yuav nyob mus ib txhis.” Thaum peb hais tias peb kam ua hauj lwm, peb hais li ntawd rau Yexus Khetos. hiab thaum peb hais tias peb kam ua rau Khetos, peb thiaj kam ua neej muaj ntau nplua mias.

Kuv kawm zaj no thaum kuv ua hauj lwm thiab tseem kawm ntawv chemical engineering hauv lub tsev kawm ntawv qib siab. Tus thawj coj hu kuv los uas tus neeg khiav tej kev ua si hauv peb pawg ntseeg rau cov uas tsis tau yuav txiv yuav poj niam. Yog qhov uas kuv ntshai tshaj plaws. Tab sis mas, kuv tseem kam txais yuav txoj hauj lwm ntawd, thiab thaum xub thawj kuv tsis nyiam hlo li. Ces muaj ib hnub muaj ib txoj kev ua si es ib tug ntxhais zoo nkauj heev nyiam qhov uas kuv hais kislias rau nws noj. Nws rov tuaj peb zaug xwv kom kuv thiaj pom tau nws. Wb pib sib nyiam, es ob lim tiam tom qab ntawd nws thov kuv yuav nws ua poj niam. Auj, tej zaum tsis sai npaum li ntawd, thiab kuv yog tus ua thov nws los ua kuv tus poj niam, tiam sis tiag tiag mas, kuv tsis paub seb kuv lub neej yuav zoo li cas yog tias kuv tsis tau ntsib Heidi yog kuv tsis kam txais txoj hauj lwm ntawd.

Peb txoj Kev Koom txoj Kev Npaj Los rau Khetos Kev Rov Los

Peb ua Vajtswv txoj hauj lwm tsis yog vim Vajtswv yuav tsum muaj peb pab Nws tiam sis yog vim peb yuav tsum muaj Vajtswv txoj kev pab thiab Nws cov koob hmoov. Nws cog lus tias, “Vim, saib seb, kuv yuav foom ib txoj koob hmoov loj kawg nkaus rau tag nrho cov uas ua hauj lwm hauv kuv lub vaj txiv hmab.” Cia kuv hais peb lub ntsiab cai uas qhia tias peb txoj kev koom tes ua hauj lwm li no yuav foom koob hmoov rau peb thiab pab peb npaj ntsib tus Cawm Seej.

Ntsiab cai thib ib, thaum peb koom ua hauj lwm li no, peb ua raws li “lub hom phiaj uas tau tsim [peb]”.

Peb kawm txog tus txheej txheem no hauv zaj dab neeg qhia txog Kev Tsim Ntuj Tsim Teb. Tom qab txhua hnub ua hauj lwm, Vajtswv lees hais tias tau ua zoo li cas thaum nws hais tias, “Twb ua zoo lawm.” Nws tsis tau hais tias tau ua hauj lwm tiav tas los sis tias zoo tag nrho lawm. Tiam sis Nws hais tias txhua hnub tau ua me ntsis, thiab tam li Vajtswv pom, nws yeej zoo!

Tej yam uas Vajtswv hu peb ua tsis qhia tias ib tug neeg muaj nqi los sis nws tsim nyog npaum li cas. Tiam sis, thaum peb nrog Vajtswv khiav tes dej tes num raws li Nws qhia, peb ua raws li lub hom phiaj uas tau tsim peb.

Vajtswv zoo siab rau peb txoj kev loj hlob, thiab peb yuav tsum zoo siab thiab, tab txawm peb tseem tshuav hauj lwm ua. Tej thaum peb yuav qaug zog los sis tsis tshua txawj ua ib txoj hauj lwm uas Vajtswv hu peb ua. Tiam sis, peb tseem ua tau tej hauj lwm thiab pov hwm peb zaj lus tim khawv los ntawm kev thov Vajtswv thiab kev kawm cov vaj lug kub. Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tsis rau txim rau peb thaum uas peb muaj lub siab uas kam ua hauj lwm tiam sis peb ua tsis taus.

Yam thib ob, kev ua hauj lwm pab tau peb tsev thiab cov koom txoos ua tej chaw dawb huv rau peb xyaum ua neeg raws li peb tej kev khi lus.

Piv xam hais tias, peb txoj kev khi lus uas hais tias peb yuav nco ntsoov Khetos yog ib qho uas peb khi tseg, tiam sis peb ua raws li txoj kev khi lus no thaum peb nrog lwm tus neeg sib raug zoo. Tej hauj lwm no pab peb muaj cib fim “ris … lwm tus neeg cov nra, ces thiaj li ua raws li Khetos txoj kev cai. Thaum peb ua tej hauj lwm vim peb hlub Vajtswv thiab xav ua raws li peb tej kev khi lus, tej hauj lwm uas thaum i nyuaj kawg rais los ua ib txoj kev zoo siab thiab pauv tau peb lub siab.

Tej kab ke tsis cawm peb vim tej no lam ua raws li ib daim ntawv khij cia xwb. Tiam sis, thaum peb ua raws li tej kev khi lus ntawm tej kab ke no, peb rais los mus ua neeg uas xav nrog Vajtswv nyob. Qhov uas yus to taub lub ntsiab cai no pab yus kov yeej tej kev txhawj los sis tej kev tsis nyiam ua hauj lwm pab. Peb txoj kev npaj los ntsib Yexus Khetos yuav sai dua thaum peb txhob nug seb Vajtswv yuav cia peb ua dab tsi thiab pib nug hais tias Vajtswv lub siab nyiam li cas.

Yam thib peb. txoj kev pab ua Vajtswv tes dej tes num pab peb txais Vajtswv txoj kev tshav ntuj thiab haj yam hnov Nws txoj kev hlub.

Peb tsis tau nyiaj thaum peb ua tej hauj lwm no. Tiam sis, nqes vaj lug kub qhia tias “rau [peb] tej hauj lwm lawv yuav tau txais Vajtswv txoj kev tshav ntuj, xwv kom [peb] yuav muaj zog ntawm tus Ntsuj Plig zuj zus tuaj, thiab muaj Vajtswv txoj kev txawj ntse [thiab]… xwv kom lawv yuav qhia nrog Vajtswv lub hwj chim thiab txoj cai.” Qhov ntawd tsim nyog muab sib pauv!

Vim muaj Vajtswv txoj kev tshav ntuj, peb rab peev xwm los sis qhov uas tsis muaj peev xwm tsis yog qhov uas qhia seb puas tsim nyog hu neeg los sis txais ib txoj hauj lwm. Vajtswv tsis xav kom peb ua txoj ntawd zoo tag nrho los sis kom yus txawj ua yus thiaj pab khiav tau Nws tej hauj lwm. Yog muaj li ntawd, ces Niam Vaj Ntxw Exethaws yuav tsis tau cawm nws lub teb chaws, Petus yuav coj tsis tau lub Koom Txoos puag thaum ub, thiab Joseph Smith yuav tsis tau ua tus Yaj Saub rau Kev Sawv Rov Los.

Thaum peb muaj kev ntseeg ua ib yam uas ntau tshaj peb lub peev xwm, peb thiaj pom seb peb muaj tej kev qaug zog li cas. Qhov no nyuaj kawg, tiam sis tseem ceeb rau peb kom “paub tias yog los ntawm [Vajtswv] txoj kev tshav ntuj, … peb thiaj muaj hwj chim ua tau tej yam no.”

Peb yuav poob ntau zaus thaum peb ua Vajtswv txoj hauj lwm. Tiam sis thaum peb sib zog ua, Yexus Khetos txais peb. Nws maj mam tsa peb kom cawm peb ntawm peb tej kev qaug zog thiab kev ntshai thiab pab peb txhob xav tias peb yeej yuav tsis tsim nyog. Thaum peb rau siab ntso ua npaum li peb ua tau, Vajtswv ntxiv zog rau peb. Thaum muab kev txi rau Khetos, Nws ua kom peb dawb huv. Vajtswv txoj kev tshav ntuj muaj hwj chim ua li ntawd. Thaum peb ua hauj lwm. peb haj yam txais Vajtswv txoj kev tshav ntuj mus txog thaum peb npaj siab “rau Vajtswv tsa peb los, yuav sawv rau ntawm [Yexus Khetos].”

Pab Lwm cov Neeg Zoo Siab Thaum Txais tej Txiaj Ntsim uas Yog tej Hauj Lwm

Kuv tsis paub txhua yam uas tus Cawm Seej yuav thov kuv ua thaum kuv sawv rau ntawm Nws, tiam sis tej zaum ib lo lus nug yuav hais tias, “Koj coj leej twg nrog koj los?” Tej kev hu ua hauj lwm no yog tej txiaj ntsim dawb ceev los ntawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas hlub peb uas pab kom coj lwm leej lwm tus nrog peb mus ntsib Yexus Khetos. Kuv caw cov thawj coj thiab peb txhua tus kom txhob txwm nrhiav cov uas tseem tsis tau hu lawv ua hauj lwm. Yaum lawv thiab pab lawv khiav Vajtswv tes dej tes num kom thiaj npaj tau rau Khetos txoj kev rov qab los.

John yeej tsis tuaj lub Koom Txoos thaum nws tus npisov tuaj xyuas nws thiab qhia nws tias tus Tswv muaj ib txoj hauj lwm rau nws ua. Nws caw John kom txiav nws txoj kev haus luam yeeb. Txawm John twb sim muab txiav ntau zaus dua, zaum no nws tau hnov ib lub hwj chim ntxiv zog rau nws.

Peb lub lim piam tom qab ntawd, ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm tau tuaj xyuas John. Nws hu John los ua ib tug pab cuam hauv pawg npisov hauv nws pawg ntseeg. John xav tsis thoob. Nws qhia ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm hais tias nws nyuam qhuav txiav luam yeeb. Nws hais tias tej zaum nws ua tsis tau vim nws pheej mus saib football txhua Hnub Caiv, ces thov kom nws ua li no yuav yog ntau dhau. Ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm tau kev tshoov siab hais ib kab lus me me hais tias: “John, kuv tsis yog tus uas hu koj; yog tus Tswv ntag.”

John txawm teb hais tias, “Yog li ntawd, kuv yuav ua.”

John qhia kuv tias tej kev txi no yog tej yam uas tau pauv nws thiab nws tsev neeg sab ntsuj plig.

Kuv xav paub seb puas muaj tej lub sij hawm uas peb tsis nco qab hu neeg los ua hauj lwm, vim peb xav tias tus ntawd tsis tsim nyog los sis yuav tsis kam ua. Los sis peb txhawj tsam lawv yuav tsis txawj ua zoo es tsis nco qab tias lawv yeej yuav loj hlob tuaj, es peb tsis nco qab pom hais tias tus Cawm Seej yuav ntxiv peev xwm rau lawv es lawv thiaj yuav muaj cib fim ua hauj lwm thiab.

Txwj Laug David A. Bednar qhia txog ib txoj lus txib hauv vaj lug kub hais tias “cia txhua [tus poj niam thiab] txiv neej kawm [lawv] txoj hauj lwm, thiab mus ua.” Peb puas ua li no? Thaum cov thawj coj thiab niam txiv cia lwm tus neeg kawm thiab ua rau lawv tus kheej, lawv yuav loj hlob thiab huaj vam. Tej zaum qhov yooj yim dua yog kev muab cov mej zeej uas rau siab ntseeg ua txoj hauj lwm thib ob xwb, qhov zoo tshaj yog kev caw cov uas tsis tshua muaj siab xav ua hauj lwm thiab cia lawv kawm thiab ua zoo zuj zus.

Yog tias Khetos nyob no kiag, Nws yuav xyuas cov neeg mob, qhia chav kawm hauv Hnub Caiv Kev Kawm Vaj Lug Kub, zaum nrog cov ntxhais hluas uas tu siab kawg, thiab foom koob hmoov rau cov me nyuam. Nws muaj peev xwm ua Nws tej hauj lwm. Tiam sis Nws ua raws li lub ntsiab cai no cia peb ua tej yam thiab kawm, Nws thiaj xa peb mus sawv Nws cev.

Thaum ua Vajtswv txoj hauj lwm peb “muaj cai, cib fim, thiab kev lav ris sawv tus Tswv [Yexus Khetos] cev.” Thaum peb ua hauj lwm rau Khetos thiab tsis yog rau peb tus kheej, peb thiaj muaj kev zoo siab ua tej hauj lwm no. Thaum lwm tus neeg tawm ntawm peb chav kawm, ib txoj kev sib ntsib, kev mus xyuas tom tsev, los sis ib qho kev ua si es lawv nco txog Khetos ntau tshaj qhov uas lawv nco txog peb, ces txoj hauj lwm ntawd zoo kawg nkaus.

Thaum tso siab sawv cev rau tus Cawm Seej, peb thiaj rais los mus ua neeg zoo li Nws. Qhov ntawd pab peb ntau tshaj rau lub sij hawm uas peb txhua tus yuav txhos caug thiab lees hais tias Yexus yog tus Khetos, kuv ua tim khawv tias Nws yeej yog, thiab tias Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson yog Nws “lub suab rau tag nrho lub ntiaj teb” uas pab peb “npaj siab … rau tej uas tseem yuav los.” Los ntawm Yexus Khetos lub npe dawb ceev, amees.

Lus Cim

  1. Russell M. Nelson, “Tus Tswv Yexus Khetos Yuav Rov Qab Los,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2024, 121.

  2. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 4:2–4.

  3. Russell M. Nelson, “Tus Tswv Yexus Khetos Yuav Rov Qab Los,” 121.

  4. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:5–6.

  5. Saib Yauhas 10:10.

  6. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 21:9.

  7. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:19.

  8. Saib Chiv Keeb 1.

  9. Hauv tus Cawm Seej zaj lus piv txwv txog choj nyiaj, tus Xib Hwb muab “tej choj nyiaj” rau txhua tus tub qhev. Tus Xib Hwb yeej xav kom txhua tus tub qhev yuav loj hlob ua cov xib hwb “saib xyuas ntau yam” thiab txhob xav txog qhov uas Nws tau nyiaj rov los. Tus tub qhev uas ntshai thiab tsis kam ua hauj lwm yuav raug txim thiab tsis loj hlob tuaj. (Saib Mathais 25:14–28.)

  10. Saib Lukas 21:19. Txwj Laug David A. Bednar qhia tias “kev ua hauj lwm ncaj ncees yog ib yam uas yus xav tau rau yus sab ntsuj plig kev loj hlob” (“Tej uas Yeej Muaj Tiag 2.0,” [kev sib ntsib hawm Vajtswv rau cov tub hluas ntxhais hluas thoob plaws lub ntiaj teb, Kaum Ib Hlis Ntuj hnub tim 3, 2024], Txoj Moo Zoo cov Ntawv)

  11. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 10:4.

  12. Saib Mauxiyas 4:24.

  13. Saib Russell M. Nelson, “Tej uas Peb Tab Tom Kawm thiab Yeej Yuav Nco Ntsoov” (Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2021, 79: “Vajtswv xav kom peb yuav sib koom siab ua hauj lwm thiab ib leeg pab ib leeg. Yog vim li ntawd Nws thiaj li txib peb los rau hauv lub ntiaj teb koom ib tsev neeg thiab muab peb faib hauv tej pawg ntseeg thiab ceg txheem ntseeg. Yog vim li ntawd Nws thiaj li hais kom peb ua hauj lwm thiab txhawb pab lwm tus. … Peb yeej ua ntau yam ntxiv thaum peb ua ib ke thiab tsis txhob ua peb ib leeg xwb. Vajtswv txoj hau kev zoo siab yuav ploj mus yog tias Nws cov me nyuam nyias nyob nyias xwb.”

  14. Kalatias 6:2; kuj saib Mauxiyas 18:8–9.

  15. Thawj Tswj Hwm Henry B. Eyring qhia tias: “Qhov uas Vajtswv hu peb los ua hauj lwm yog kev hu peb los hlub tus Xib Hwb uas peb ua hauj lwm pab. Yeej yog kev hu los pauv peb tus cwj hwm” (“As a Child,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2006, 17).

  16. Saib Henry B. Eyring, “Should a Latter-day Saint sell a product when its use violates the Word of Wisdom?,” Ensign, Plaub Hlis Ntuj 1977, 30.

  17. Mauxiyas 18:26; kuj saib Mauxiyas 27:5.

  18. Saib 2 Nifais 3:13, 24.

  19. Yakhauj 4:7.

  20. Saib Yaxayas 40:29–31; 2 Kauleethaus 12:9.

  21. Saib Mathais 14:15–21. Txawm muaj tsib daim khob cij thiab ob tug ntses xwb pub ib pab neeg coob coob, tus Cawm Seej siv qhov ntawd xwb thiab tau foom koob hmoov rau cov zaub mov thiaj muaj txaus tshaj sawv daws xav tau. Ib zaj lus qhia hauv qhov txuj ci no yog qhia tias tus Cawm Seej yeej muab ntau tshaj peb xav tau!

  22. Lo lus Latees rau lo lus txi yog sacer, uas txhais tau tias dawb ceev los sis dawb huv, thiab facere, uas txhais tau tias ua. Thaum peb txi rau Vajtswv, Nws ua rau peb ua neeg dawb huv (saib Hilamas 3:35; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 132:50).

  23. 3 Nifais 27:14.

  24. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 15:6; 16:6; 18:10–16.

  25. Saib Maulaunais 7:2}; Phau Qhia Kev Coj lub Koom Txoos: Kev Ua Hauj Lwm hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, 4.1, Txoj Moo Zoo cov Ntawv.

  26. Saib “Cia Peb Sawv Daws Sib Zog Ua Vajtswv Tes Num,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 113.

  27. Yus tej hauj lwm thiab kev sib txuas lus, Ib Hlis Ntuj hnub tim 4, 2025; tau pauv lub npe no.

  28. Saib Mathais 10:5–8; Lukas 10:1–9; Phau Qhia Kev Coj lub Koom Txoos, 4.2.6.

  29. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 107:99; ntxiv qhov uas ntawv qaij; los ntawm kev sib tham nrog Txwj Laug David A. Bednar, Kaum Ob Hlis Ntuj 2024.

  30. Saib Joseph Smith—Keeb Kwm 1:20. Peb cov neeg hluas tsis yog cov thawj coj rau lub Koom Txoos tom ntej xwb. Lawv pab tau ntau kawg tam sim no. Kuv pom qhov tseeb no thaum kuv ua hauj lwm nrog 744 tus thwj tim zoo kawg rau Yexus Khetos nyob hauv Qhov Chaw Tshaj Tawm Txoj Moo Zoo hauv Illinois Chicago Mission thaum xyoo 2019–2022. Thaum muaj tus phaum mob COVID, Khetos cov thwj tim hluas no tau ua tej hauj lwm zoo kawg thiab tawm tej tswv yim zoo.

  31. Saib 2 Nifais 27:20–21.

  32. Qhia Kuv txoj Moo Zoo: Phau Ntawv Pab Qhia txog Yexus Khetos txoj Moo Zoo (2023), 3.

  33. Hauv Yakhauj 1:17, 19, Yakhauj txoj hauj lwm yog tus Tswv txoj hauj lwm. Nws tsis tau ua hauj lwm rau nws tus kheej tiam sis rau tus Tswv xwv kom nws qhia tau Vajtswv txoj lus ces thiaj ua tau neeg dawb huv thaum hnub kawg.

  34. Saib 3 Nifais 27:27.

  35. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 1:11–12.