Lub Tuam Rooj Sab Laj
Kev Npaj Yus tus Kheej Kom Ntsib tus Cawm Seej
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2025 lub tuam rooj sab laj


14:10

Kev Npaj Yus tus Kheej Kom Ntsib tus Cawm Seej

Cia li coj raws li tus Cawm Seej tej lus qhia. Nws tej lus qhia yeej tsis nyuaj los sis tej yam uas neeg tsis txawj to taub. Thaum peb ua raws li tej lus qhia ntawd, peb tsis tas ntshai los sis txhawj.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, thaum lub Kaum Hli Ntuj tas los no, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau qhia tias, “Tam sim no yog lub sij hawm rau nej, thiab rau kuv, npaj rau peb tus Tswv thiab tus Cawm Seej, Yexus uas yog tus Khetos, txoj Kev Los Zaum Ob.” Thaum Thawj Tswj Hwm Nelson hais txog txoj Kev Los Zaum Ob, nws yeej xyiv fab xav zoo txog yav tom ntej. Tiam sis, ib tug ntxhais nyob hauv lub Koom Haum Me Nyuam Yaus tau qhia kuv tias nws txhawj heev thaum tib neeg hais txog txoj Kev Rov Los Zaum Ob. Nws hais tias, “Kuv ntshai vim yuav raug tej yam phem ua ntej Yexus rov qab los.”

Tsis yog cov me nyuam xav li no xwb. Lus qhia zoo tshaj plaws rau nws, rau nej, thiab kuv yog hais kom coj raws li tus Cawm Seej tej lus qhia. Nws tej lus qhia yeej tsis nyuaj los sis tej yam uas neeg tsis txawj to taub. Thaum peb ua raws li tej lus qhia ntawd, peb tsis tas ntshai los sis txhawj.

Thaum yuav xaus Nws txoj kev ua hauj lwm qhuab qhia hauv lub ntiaj teb no, muaj neeg nug Yexus Khetos seb Nws yuav rov qab los thaum twg. Thaum Yexus teb, Nws qhia peb zaj lus piv txwv, raws li hais nyob hauv Mathais 25, uas hais tias yuav tsum ua li cas kom npaj ntsib Nws—txawm yog thaum txog Nws txoj Kev Los Zaum Ob los sis thaum peb tso lub ntiaj teb no tseg. Peb yuav tsum kawm tej lus qhia no vim ib lub hom phiaj ntawm lub neej no yog kom npaj peb tus kheej ntsib Vajtswv.

Tus Cawm Seej pib hais zaj lus piv txwv txog kaum tus hluas nkauj. Nyob hauv zaj lus piv txwv no, kaum tus hluas nkauj tau mus rau ib rooj tshoob. Tsib tug muaj tswv yim npaj ib hwj roj nqa mus, thiab tsib tug tsis muaj tswv yim es tsis tau ua li ntawd. Thaum muaj ib lub suab hu nrov tias tus nraug vauv tuaj, cov hluas nkauj uas tsis muaj tswv yim mus yuav roj tom khw. Thaum lawv rov los, twb lig dhau; twb kaw qhov rooj rau rooj tshoob lawm.

Yexus tau hais txog peb yam hauv zaj lus piv txwv no kom pab peb. Nws piav hais tias:

“Thiab nyob rau hnub ntawd, thaum kuv yuav los nrog kuv lub yeeb koob, ces yuav muaj raws li zaj lus piv txwv uas kuv tau hais txog kaum tus hluas nkauj.

“Vim lawv cov uas muaj tswv yim thiab tau txais qhov tseeb, thiab tau cia tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ua lawv tus coj kev, thiab tsis tau raug dag ntxias—kuv hais tseeb rau nej tias, lawv yuav … tiv taus hnub ntawd.”

Los yog hais tias, lawv tsis tas ntshai los sis txhawj, vim lawv yuav nyiaj dhau thiab vam meej. Lawv yuav kov yeej.

Yog peb muaj tswv yim, peb txais qhov tseeb thaum peb lees txais Yexus Khetos txoj moo zoo dhau los ntawm lub pov thawj hwj cov kab ke thiab tej kev khi lus. Tom qab ntawd, peb siv zog ua neej kom tsim nyog muaj tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nrog nraim peb nyob. Qhov no yuav los thaum peb nyias ua nyias, ib tee mus ib tee mus. Tej yam uas peb ua ntau zaus kom hwm Vajtswv uas tsis muaj leej twg pom yuav caw tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv los coj peb kev.

Qhov thib peb uas Yexus qhia yog kom tsis txhob raug ntxias. Tus Cawm Seej ceeb toom hais tias:

“Nej yuav tsum ceev faj, tsis txhob pub leej twg dag ntxias tau nej yuam kev.

“Yuav muaj ntau leej tuav kuv lub npe … hais tias, Kuv yog tus Mexiyas! thiab lawv yuav dag ntxias ntau leej yuam kev.”

Tus Cawm Seej paub tias cov neeg ua txuj yuav sim dag cov uas Vajtswv xaiv tseg thiab ntau tus thwj tim yuav raug ntxias. Peb yuav tsum tsis txhob ntseeg cov uas dag tias Vajtswv pom zoo rau lawv thiab tsis txhob mus rau tej qhov chaw uas tsis muaj nqis dab tsi li kom cia cov neeg cuav qhia peb.

Phau Ntawv Maumoos qhia peb tias peb yuav paub cov neeg dag ntxias thiab cov thwj tim tiag sib txawv li cas. Cov thwj tim yeej txhawb nqa kev ntseeg Vajtswv, kev ua hauj lwm rau Nws, thiab hais kom neeg ua zoo. Peb yuav tsis txhob raug ntxias thaum peb nrhiav thiab mloog tej lus ntuas ntawm cov neeg uas yeej yog cov thwj tim uas rau siab ntseeg tus Cawm Seej.

Peb kuj yuav tsis raug dag ntxias thaum peb ib sij pe hawm Vajtswv hauv lub tuam tsev. Qhov no yuav pab peb txawj xam pom mus ib txhis li thiab tiv thaiv peb kom txhob raug tej yam uas coj peb mus tawm ntawm txoj kev ua raws li peb tej kev khi lus.

Lub ntsiab tseem ceeb ntawm zaj lus piv txwv txog kaum tus hluas nkauj no hais tias thaum peb muaj tswv yim peb txais tau txoj moo zoo, nrhiav kev kom muaj tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nrog peb nyob, thiab tsis txhob raug lwm tus dag ntxias peb. Cov hluas nkauj uas muaj tswv yim pab tsis taus cov uas tsis muaj roj; tsis muaj leej twg muaj peev xwm sawv cev rau peb kom lees txais txoj moo zoo, nrhiav kev kom muaj tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv coj peb kev, thiab tsis txhob raug kev dag ntxias. Peb yuav tsum ua li no rau peb tus kheej.

Ces tus Cawm Seej tau hais zaj lus piv txwv txog tej choj nyiaj. Nyob hauv zaj lus piv txwv, ib tug txiv neej tau muab tej choj nyiaj, rau peb tug tub qhe. Rau ib tug tub qhe nws muab tsib caug choj nyiaj, rau ib tug nws muab nees nkaum choj, ces muab kaum choj rau ib tug ntxiv. Sij hawm dhau mus, ces thawj ob tug tub qhe twb nqa ob npaug rov qab los. Tiam sis tus tub qhe thib peb tsuas muab nws tej choj nyiaj faus cia xwb. Rau ob tug tub qhe uas nqa ob npaug tuaj, tus tswv hais tias, “Zoo heev, … koj yog tus tub txib uas zoo thiab ncaj ncees! Tej yam me me uas koj saib, koj ua ncaj. Kuv yuav tsa koj ua tus saib yam uas loj. Koj cia li los nrog kuv nyob kaj siab lug.”

Ces tus txiv neej cem tus tub qhe uas tau muab nws tej choj nyiaj faus tseg vim nws “siab phem thiab tub nkeeg.” Ces twb muab tej choj nyiaj rho ntawm nws mus, ces nws raug ntiab tawm mus. Tiam sis, yog tus tub qhe no twb nqa ob npaug tuaj, ces nws yuav txais kev qhuas thiab nqi zog ib yam li ob tug tub qhe zoo ntawd.

Ib lub ntsiab ntawm zaj lus piv txwv no yog qhov uas Vajtswv xav kom peb muaj peev xwm ntau tshaj rab peev xwm uas Nws muab rau peb, tiam sis Nws tsis xav kom peb muab peb tus kheej piv rau lwm tus seb leej twg muaj peev xwm tshaj. Cia li xav txog lub tswv yim no uas tus kws kawm txuj ci Zusya ntawm lub zos Anipol uas nyob thaum tej xyoo 1700. Zusya yog ib tug xib hwb uas neeg coob mloog nws lus es txog lub caij nws yuav tuag nws thiaj pib ntshai. Nws cov thwj tim nug tias, “Xib hwb, vim li cas koj tshee hnyo? Koj tau ua neeg zoo; nyaj Vajtswv yuav muab nqi zog loj rau koj.”

Zusya hais tias, “Yog Vajtswv hais rau kuv tias, ‘Zusya, vim li cas koj tsis zoo li Mauxes?’ Kuv yuav hais tias, ‘Vim koj tsis tau muab lub siab lub ntsws zoo rau kuv ib yam li koj muab rau Mauxes.’ Thiab yog kuv sawv ntawm Vajtswv lub xub ntiag thiab Nws hais tias, ‘Zusya, vim li cas koj tsis zoo li Xalumoos?’ Kuv yuav hais tias, ‘Vim koj tsis tau muab tswv yim rau kuv ib yam li koj muab rau Xalumoos.’ Tiam sis yog kuv sawv ntawm tus uas tsim kuv lub xub ntiag thiab nws nug tias, ‘Zusya, vim li cas koj tsis zoo li Zusya? Vim li cas koj tsis tau hloov los ua tus txiv neej uas kuv muab peev xwm rau koj ua?’ Yog li ntawd, kuv thiaj li tshee hnyo.”

Muaj tseeb tiag, Vajtswv yuav poob siab yog peb tsis cia siab rau tus Cawm Seej tej hauj lwm, kev hlub tshua, thiab kev tshav ntuj kom muaj peev xwm tshaj qhov uas peb tau txais. Nrog rau Nws txoj kev hlub thiab txoj kev pab, Nws xav kom peb los ua neeg zoo npaum li peb ua taus. Qhov uas peb nyias muaj nyias rab peev xwm npaum li cas thaum xub thawj los Nws tsis xav li cas. Thiab peb yuav tsum xav zoo ib yam li Nws.

Ces thaum kawg, tus Cawm Seej hais zaj lus piv txwv txog pab yaj thiab pab tshis. Thaum Nws rov qab los muaj yeeb koob, “txhua haiv neeg hauv qab ntuj yuav tuaj sib sau ua ke rau ntawm nws xub ntiag, thiab nws yuav muab sawv daws cais ua ob pab, ib yam li tus tswv yug yaj muab pab yaj cais tawm ntawm pab tshis mus; nws yuav kom cov neeg ncaj ncees los nyob ntawm nws sab xis, thiab kom cov neeg uas tsis ncaj ncees los nyob ntawm nws sab laug.”

Cov nyob ntawm Nws sab xis tau txais Nws lub nceeg vaj uas lawv tug, thiab cov nyob ntawm Nws sab laug tsis tau txais dab tsi uas lawv tug. Qhov tseem ceeb yog qhov uas lawv puas tau muab mov rau Nws noj thaum Nws tshaib plab, puas muab Nws haus thaum Nws nqhis dej, hu Nws los tsev thaum Nws tuaj ua qhua, muab rau Nws hnav thaum Nws tsis muaj ris tsho, thiab tuaj saib Nws thaum Nws raug kaw hauv tsev loj cuj.

Txhua tus tsis nkag siab, tsis hais cov nyob ntawm sab xis thiab cov nyob ntawm sab laug. Lawv nug Nws seb thaum twg lawv tau ua tej ntawd, los sis tsis tau ua, xws li muab mov rau Nws noj, muab dej rau Nws haus, muab ris tsho rau Nws hnav los sis pab Nws thaum nws raug mob. Tus Cawm Seej teb hais tias, “Thaum uas nej tau pab kuv cov kwv tij no ib tug, txawm yog tus ntawd muaj hwj chim yau dua cov los nej tseem pab nws thiab, qhov uas nej pab tus ntawd, twb yog nej pab kuv ntag.”

Lub ntsiab ntawm zaj lus piv txwv no yeej meej heev: thaum peb pab lwm tus, peb ua hauj lwm rau Vajtswv; thaum peb tsis pab lwm tus, peb ua rau Nws poob siab. Nws xav kom peb siv peb tej txiaj ntsim, txuj ci, thiab rab peev xwm kom foom koob hmoov rau Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cov me nyuam. Ib zaj paj lug uas tus kws sau paj lug Finnish hu ua Johan Ludvig Runeberg uas ua neej nyob hauv tej xyoo 1800 qhia txog qhov uas Vajtswv xav kom peb pab lwm tus li no. Kuv cov kwv tij thiab cov muam pheej tau hnov zaj paj lug “Neeg Ua Liaj Teb Paavo” thaum peb yog cov me nyuam. Nyob hauv zaj paj lug no, Paavo yog ib tug neeg ua liaj teb pluag uas nrog nws tus poj niam thiab cov me nyuam nyob hauv Finland qhov nruab nrab uas muaj tej pas dej ntau. Txhua xyoo rau ob peb xyoos, nws cov qoob loo raug puas tsuaj, txawm yog vim cov dej ntws los thaum cov daus yaj tas, muaj lawg thaum lub caij ntuj sov, los sis los te ntxov thaum lub caij nplooj ntoo zeeg. Txhua zaus nws sau qoob loo tsawg zuj zus, tus neeg ua liaj teb tus poj niam seev tias, “Paavo, Paavo, koj txoj hmoov tsis zoo, Vajtswv tau tso peb tseg.” Tiam sis Paavo cia li hais tias, “Muab tawv ntoo xyaw cov hmoov nplej ua mov mog kom cov me nyuam yuav tsis tshaib plab. Kuv haj yam yuav khwv ua hauj lwm kom tso dej iav tawm tej liaj teb. Vajtswv sim peb lub siab, tiam sis Nws yeej yuav pab.”

Txhua zaus cov qoob loo raug puas tsuaj, Paavo hais kom nws tus poj niam muab tawv ntoo ob npaug xyaw cov hmoov nplej kom lawv tsis tuag tshaib. Nws kuj khwv ua hauj lwm ntxiv, khawb av kom tso dej tawm hauv av av los thiab pab nws tej liaj teb txhob raug cov dej ntws los thiab txhob raug los te.

Tom qab ntau xyoo uas raug tej yam nyuaj, Paavo sau qoob loo ntau nplua mias. Nws tus poj niam qhuas tias, “Paavo, Paavo, zoo siab kawg! Twb txog sij hawm muab tawv ntoo pov tseg, thiab ua mov mog siv hmoov nplej xwb.” Tiam sis Paavo tuav nws tus poj niam sab tes thiab hais tias, “Muab cov tawv ntoo xyaw cov hmoov nplej, vim peb cov neeg zej zog tej liaj teb twb los te lawm.” Paavo twb muab nws thiab nws tsev neeg tej khoom ntau nplua mias txi kom pab nws tus neeg zej zog uas raug txom nyem.

Lub ntsiab ntawm tus Cawm Seej zaj lus piv txwv txog cov yaj thiab cov tshis yog hais tias peb yuav tsum siv tej txiaj ntsim uas peb tau txais—lub sij hawm, tej txuj ci, thiab cov koob hmoov—kom pab Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cov me nyuam, qhov tseem ceeb yog cov neeg uas raug txom nyem thiab xav tau kev pab.

Kuv caw tus me nyuam ntxhais uas kuv hais txog thaum xub thawj, thiab rau nej txhua tus, kom coj raws li Yexus Khetos thiab tso siab rau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv zoo li nej tso siab rau ib tug phooj ywg zoo. Cia siab rau cov uas hlub nej thiab hlub tus Cawm Seej. Cia li nrhiav Vajtswv tej lus qhia kom nej yuav muaj txuj muaj ci ntxiv, thiab pab lwm tus, txawm yog tsis yooj yim rau nej ua li ntawd. Ces nej yuav npaj siab ntsib tus Cawm Seej, thiab nej yuav koom Thawj Tswj Hwm Nelson ua ke muaj kev zoo siab thaum xav txog yav tom ntej. Thaum nej pab lub ntiaj teb npaj rau Yexus Khetos txoj Kev Los Zaum Ob, nej yuav tau koob hmoov kom muaj kev cia siab txaus nkag mus rau hauv tus Tswv qhov chaw so thiab kev xyiv fab, tam sim no thiab nyob rau yav tom ntej.

Ib yam li peb hu nkauj nyob hauv ib zaj nkauj qhuas Vajtswv tshiab:

Zoo siab! Cia li npaj rau hnub ntawd! …

Tsis muaj leej twg paub hnub twg yog hnub Nws yuav rov los.

Tab sis raws li vaj lug kub qhia; yeej yog ib hnub zoo siab tiag

Thaum tus Cawm Seej peb hlub yuav rov qab los.

Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Russell M. Nelson, “Tus Tswv Yexus Khetos Yuav Rov Qab Los,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2024, 121.

  2. Peb tsis tas txhawj, vim Yexus Khetos yuav muab peb hloov kom peb npaj siab ntsib Nws. Thaum peb pheej ua raws li peb tej kev khi lus thiab coj raws li cov lus txib, peb yuav hloov los ua neeg zoo li tus Cawm Seej zuj zus, dhau los ntawm Nws txoj kev tshav ntuj thiab cov koob hmoov. Thaum peb ua li ntawd, peb yuav npaj siab rau Nws txoj Kev Los Zaum Ob. Ib yam li hais nyob hauv 1 Yauhas 3:2–3:

    “Cov phooj ywg, nim no peb yog Vajtswv cov me nyuam lawm, tiam sis peb tseem tsis tau paub tseeb hais tias yav tom ntej peb yuav zoo li cas. Peb tsuas paub hais tias thaum Yexus Khetos rov qab los, peb yuav zoo li nws, rau qhov peb yuav pom tseeb hais tias nws zoo li cas tiag.

    “Txhua tus uas cia siab rau Yexus Khetos yeej yuav tswj kom nws ua tau lub neej dawb huv ib yam li Yexus Khetos uas yog tus dawb huv.”

  3. Tus Tswv txoj Kev Los Zaum Ob yuav pib thaum lub caij milenias pib, thaum Nws rov qab los muaj yeeb koob, thiab txhua tus yuav lees hais tias Nws yeej yog tus Mexiyas uas Vajtswv cog lus tias yuav los (saib Yaxayas 45:23; Xakhaliyas 12:10; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:104).

  4. Saib Russell M. Nelson, “Zaj Lus txais Tos Sawv Daws,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2020, 6.

  5. Saib Joseph Smith Kev Txhais, Mathais 25:1 (nyob hauv Mathais 25:1, lus taw qhia a); Mathais 25:1–4, 6–13.

  6. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:56–57.

  7. Saib David A. Bednar, “Hloov Siab Los Ntseeg tus Tswv,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2012, 109.

  8. Saib 2 Nifais 32:5.

  9. Mathais 24:4–5.

  10. Saib Joseph Smith—Mathais 1:5–6, 8–9, 21–22, 25–26.

  11. Saib Maulaunais 7:13, 15–17. Tej lus qhia hauv Phau Ntawv Maumoos koom ua ke thiab qhia meej txog tej lus qhia hauv phau Npaivnpaum “los rhuav tej lus qhia uas tsis tseeb” (2 Nifais 3:12). Tej zaum nov yog ib lub ntsiab ntawm Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson txoj kev qhia tias “Phau Ntawv Maumoos yog Vajtswv tus cuab yeej … kom npaj neeg ntiaj teb rau txoj Kev Los Zaum Ob” (saib “The Book of Mormon, the Gathering of Israel, and the Second Coming,” Liyahaunas, Xya Hli Ntuj 2014, 27)

  12. Saib Russell M. Nelson, “Think Celestial!,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2023, 119. Thawj Tswj Hwm Nelson kuj qhia tias: “Tsis txhob ua kom nej zaj lus tim khawv qias thaum nej coj raws li tej laj lim tswv yim cuav ntawm cov neeg uas tsis ntseeg.” (“Kov Yeej lub Ntiaj Teb thiab Nrhiav Tau Kev So,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2022, 97). “Nug tus Tswv thiab nyeem tej yam uas txhawb kev ntseeg. … Txhob ua kom nej txoj kev tsis ntseeg loj tuaj thaum nej qhia tej ntawd rau lwm tus uas tsis ntseeg thiab” (“Khetos Sawv Rov Los Lawm; Kev Ntseeg Nws Yuav Muab cov Roob Txav Tau,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2021, 103). Ib yam li tus yaj saub Amas tus Hlob hais nyob hauv Phau Ntawv Maumoos tias, “Tsis txhob tso siab rau ib tug neeg twg los ua nej tus xib hwb los sis tus qhuab qhia, tsuas yog hais tias nws yog ib tug neeg ntawm Vajtswv, uas taug ntshis nws tej kev thiab ua raws li nws tej lus txib” (Mauxiyas 23:14). Nyob hauv lub caij nyoog tso txoj cai no, tus Cawm Seej qhia peb kom tsuas cia siab rau “tus uas muaj siab xav ua zoo, … tus uas hais tej lus mos lus muag thiab txhawb zog, … tus uas tshee hnyo rau kuv lub hwj chim … thiab … txi txiv uas yog kev qhuas thiab laj lim tswv yim, raws li tej kev tshwm sim thiab kev tseeb uas kuv tau muab rau nej” (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 52:14–19).

  13. Saib Russell M. Nelson, “Tus Tswv Yexus Khetos Yuav Rov Qab Los,” 121.

  14. Thaum peb ua cov kab ke sawv cev rau cov poj koob yawm txwv uas tau tas sim neej lawm, cov poj koob yawm txwv ntawd txiav txim siab hais tias lawv puas txaus siab lees yuav txoj moo zoo thiab rau siab ntseeg mus ntxiv. Txawm yog raug tej xwm txheej no, tsis muaj leej twg txiav tau txim siab rau lwm tus.

  15. Saib Mathais 25:14–30.

  16. Saib Phau Qhia txog Vaj Lug Kub, “Choj Nyiaj.” Kaum choj nyiaj yog ib txoj kev siv nyiaj puag thaum ub hauv Teb Chaws Kilis thiab Teb Chaws Loos. Tib neeg xav tias ib choj nyiaj talent muaj nqi npaum li 6,000 denarii thiab vim denarius yog nyiaj txaus them ib tug tub ua hauj lwm rau ib hnub hauj lwm, ces kaum choj nyiaj yeej muaj nqi npaum li kev them ib tug tub ua hauj lwm rau 20 xyoo.

  17. Mathais 25:21; kuj saib nqe 23.

  18. Saib Mathais 25:24–26.

  19. Hais ntxiv txog zaj lus piv txwv no, yog xav txog yav tom ntej, thaum twg txhua tus tub qhe txais kev xyiv fab ntawm nws tus tswv thiab txais tag nrho tej yam uas tus tswv muaj ua nws tug, ces tej yam sib txawv ntawm tej uas txhua tus tub qhe muaj thaum xub thawj los yeej yuav tsis ua li cas.

  20. Tsis tas li ntawd, tus Tswv muab tej choj nyiaj hauv zaj lus piv txwv piv rau tej yam hauv lub neej no thiab txoj moo zoo, tsis hais kev txawj ntse thiab zaj lus tim khawv (saib Ethaws 12:35; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 60:2, 13) tsis hais tej teej tug thiab tej yam yus saib xyuas (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 82:18).

  21. Saib Harold S. Kushner, Overcoming Life’s Disappointments (2006), 26.

  22. Zoo li hais nyob hauv Qhia Kuv txoj Moo Zoo: Phau Ntawv Pab Qhia txog Yexus Khetos txoj Moo Zoo (2023), 48, “Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj yuav muab txhua yam uas tsis ncaj ncees txog lub neej kho kom zoo.”

  23. Saib Mathais 25:31–46.

  24. Mathais 25:32–33.

  25. Saib Mathais 25:37–39, 44.

  26. Mathais 25:40; kuj saib nqe 45.

  27. Saib Mauxiyas 2:17. Peb pab ua tus Cawm Seej ntiag tug hauj lwm thaum peb tshaj tawm Nws txoj moo zoo, pab kho cov neeg uas muaj lub siab mob (saib Yaxayas 61:1–3 thiab Lukas 4:16–21), tsom kwm cov qaug zog, tsa tej txhais tes uas tsaug lawm, thiab ua rau lub hauv caug uas tsis muaj zog kom mus taus kev (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 81:5).

  28. Cov tawv ntoo birch sab haud muaj ib co carbohydrates thiab fiber. Yeej noj taus yog tias tsis muaj dab tsi ntxiv.

  29. Saib Johan Ludvig Runeberg, “Högt Bland Saarijärvis Moar,” Idyll och epigram Dikter (1830), nummer 25; Suomen kansalliskirjallisuus (Helsinki, 1941), 9:50–52; sv.wikisource.org/wiki/Högt_bland_Saarijärvis_moar. Kuv yog tus uas muab txhais los ntawm lus Swedish.

  30. Nov yeej yog qhov uas Vajtswv tau coj Ixayees puag thaum ub ua thiab: “Nej muaj cov kwv tij Ixayees txom nyem uas nrog nej nyob, yog li ntawd kuv hais rau nej hais tias, nej yuav tsum ua siab dawb siab zoo rau lawv” (2 Kev Cai 15:11).

  31. Saib Dallin H. Oaks, “Preparation for the Second Coming,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2004, 7–10, yog xav nyeem ib zaj lus zoo txog tus Tswv txoj Kev Los Zaum Ob thiab tej yam peb yuav tsum ua kom npaj rau hnub ntawd.

  32. Saib Russell M. Nelson, “Kov Yeej lub Ntiaj Teb thiab Nrhiav Tau Kev So,” 95–98. Thawj Tswj Hwm Nelson qhia tias, “Ib feem tseem ceeb ntawm txoj kev sau los ua ke no yog kev npaj ib co neeg uas muaj peev xwm thiab tsim nyog txais tus Tswv thaum Nws rov qab los, ib co neeg uas tau xaiv Yexus Khetos thiab tsis xaiv ib lub ntiaj teb uas poob lawm, ib co neeg uas xyiv fab siv lawv txoj kev ywj siab xaiv kom ua raws li Yexus Khetos tej kev cai uas siab thiab dawb huv dua” (“Kov Yeej lub Ntiaj Teb thiab Nrhiav Tau Kev So,” 98)

  33. Saib Maulaunais 7:3. Thawj Tswj Hwm Joseph F. Smith qhia tias: “Qhov chaw so tsis yog kev so ntawm sab cev nqaij daim tawv. … [Yeej yog] kev so ntawm sab ntsuj plig thiab kev kaj siab lug uas los ntawm qhov uas yus paub qhov tseeb. … Yog li ntawd peb muaj peev xwm nkag hauv tus Tswv qhov chaw so hnub no, thaum peb to taub tej yam tseeb ntawm txoj moo zoo. … [Cov uas tau nkag mus hauv qhov chaw so no yog cov uas] txaus siab lawm, cov uas cuab hom phiaj rau qhov uas Vajtswv hu lawv ua thiab rau siab ntso kom ua raws nraim li qhov tseeb, thiab cov uas txo hwj chim thiab ua ncaj ncees raws txoj kev uas twb npaj rau … cov uas coj raws li Yexus Khetos. Tiam sis muaj neeg coob, uas tsis tau muab siab rau txoj kev xav ua li no thiab lawv raws luag qab rau ub rau no, lawv thiaj li tsis so, tsis txiav txim, thiab tsis kaj siab. Lawv yog cov uas poob siab txog tej yam uas tshwm sim hauv lub Koom Txoos, thiab hauv lub teb chaws, thiab tej kev kub ntxov uas tib neeg raug. … Lawv yeej tsis ntseeg, tsis kaj siab, thiab paub tseeb. Lawv ntxhov siab, thiab lawv kub siab txog tej yam me me, xws li ib tug hauv dej hiav txwv uas tsis paub nws yuav tsum mus qhov twg (Gospel Doctrine, luam zaus thib 5 [1939], 126).

  34. “When the Savior Comes Again,” Hymns—For Home and Church, Txoj Moo Zoo cov Ntawv.