2020–2024
Tus Choj ntawm Ob txoj Lus Txib Tseem Ceeb
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2024 lub tuam rooj sab laj


14:14

Tus Choj ntawm Ob txoj Lus Txib Tseem Ceeb

Peb txoj kev coj raws li Yexus Khetos yeej nyob ntawm peb lub zog thiab lub hwj chim kom ua neej raws li txoj lus txib tseem ceeb thib ib thiab thiab thib ob kom sib luag zos thiab mob siab ua rau ob txoj lus txib no.

Zaj Lus Piav

Thaum kuv tus poj niam, Lesa, thiab kuv wb mus thoob plaws lub ntiaj teb ua wb tej hauj lwm, wb zoo siab uas wb muaj cib fim koom nrog nej tej pawg ntseeg tsis hais cov loj los yog cov me los yog. Nej txoj kev rau siab ua hauj lwm rau tus Tswv txhawb nqa wb thiab yeej ua tim khawv txog Yexus Khetos txoj moo zoo. Txhua zaus wb rov los tsev wb xav seb wb puas tau muab ntau npaum li wb tau txais lawm.

Tus Choj Rainbow.
Tus Choj Tsing Ma.
Tus Choj Tower.

Thaum wb ncig mus, tsis muaj sij hawm mus saib tej yam. Tiam sis, thaum twg kuv ua tau, kuv siv sij hawm ua ib yam uas kuv nyiam ua heev. Kuv nyiam saib tej hom tsev thiab kev ua vaj ua tsev thiab qhov tshwj xeeb kuv nyiam saib cov choj. Cov choj ua rau kuv xav tsis thoob. Txawm yog tus Choj Rainbow nyob hauv Tokyo, tus Choj Tsing Ma hauv Hong Kong, tus Choj Tower hauv London, los sis lwm yam uas kuv tau pom, ua rau kuv xav tsis thoob uas cov kws tsim khoom txawj ua tej tus choj tsis yooj yim ua no. Ua rau peb mus rau tej qhov chaw uas peb mus tsis taus yog tsis muaj tus choj ntawd. (Ua ntej kuv qhia ntxiv, kuv nco txog qhov uas tom qab uas tau npaj zaj no, twb muaj xwm txheej phem heev raug ib tug choj nyob hauv Baltimore. Peb tu siab txog cov neeg uas tau tas sim neej no thiab xav qhia tej tsev neeg uas raug tej yam no hais tias peb pawb lawv nyuaj siab.)

Tus Choj Zoo Kawg Nkaus

Tsis ntev tas los, kuv kev txib mus rau lub xeev California, es nyob ntawd kuv twb hla tus Choj Golden Gate Bridge uas yeej yog ib tug choj txawv tshaj uas ua rau peb xav tsis thoob. Tus choj loj no zoo nkauj, muaj hom phiaj rau neeg siv, thiab tib neeg muaj txuj ci heev ua taus tus choj no. Yog ib tug choj uas muaj ob tug ncej siab, uas ob lub sam thiaj loj txhawb. Twb tau tsim ob tug pej tuam uas loj thiab zoo nkauj kawg tsa siab saum dej hiav txwv ua ntej. Nyob ua ke ob tug pej thaum ris taus qhov hnyav ntawm tej hlua hlau uas rub tus choj kom khuam thiab tej hlua hlau uas txhawb txoj kev hauv qab. Qhov uas ob tug ncej choj ua rau tus choj ruaj khov—yog lub zog ntawm tus ncej—yeej yog qhov tseem ceeb ntawm kev siv txuj ci ua tus choj no.

Tab tom ua tus Choj Golden Gate.

Koog Chaw rau tus Choj Golden Gate

Cov duab puag thaum pib ua tus choj no ua tim khawv txog lub ntsiab cai ntawm kev siv txuj ci tsim tus choj no. Txhua yam hauv tus choj txais kev txhawb kom ris taus qhov hnyav los ntawm ob tug ncej uas sib luag, nyias muaj nyias txoj kev txuas rau nyias.

Tab tom ua tus Choj Golden Gate.

Getty Images/Underwood Archives

Thaum ua tiav lawm, thaum muab ob tug ncej txheem rau ob lub sam thiaj uas cog hauv lub hauv paus pob zeb khov, ua rau peb xav tias tus choj no muaj dag zog thiab zoo nkauj.

Tus Choj Golden Gate.

Hnub no kuv caw nej saib tus choj zoo nkauj no—uas muaj ob tug ncej siab uas ua saum ib lub hauv paus ruaj khov—raws li txoj moo zoo qhia.

Thaum Yexus Khetos yuav luag ua Nws txoj hauj lwm qhuab qhia tiav lawm, lub sij hawm uas peb hu ua lub Lim Tiam Dawb Huv, ib tug Neeg Falixais uas yog ib tug xib hwb qhia kev cai1 tau nug tus Cawm Seej ib lo lus uas nws paub tias tib neeg teb tsis taus:2 “Xib hwb, Vajtswv txoj cai nqe twg yog nqe tseem ceeb dua ntais huv tib si?” Tus xib hwb no, “xaub Yexus” thiab xav kom Yexus teb raws li kev cai lij choj, vim nws xav ntxias Yexus, twb tau txais ib lo lus teb uas dawb ceev thiab dawb huv tiag.

“Yexus teb hais tias, Hlub tus Tswv uas yog nej tus Vajtswv kom kawg siab kawg ntsws, kawg plab kawg plawv thiab kawg nej lub dag lub zog.

“Nov yog thawj thawj txoj lus txib.” Hais txog zaj lus piv txwv txog tus choj, nov yog tus ncej thib ib!

“Thiab nqe ob uas tseem ceeb hais li no hais tias: Hlub koj tej kwv tij zej zog ib yam li koj hlub koj lub cev.” Nov yog tus ncej thib ob!

“Txoj Kev Cai thiab cov cev Vajtswv lus tej lus qhia puav leej nyob tag nrho hauv ob nqe no.”3 Qhov no piv txog lwm yam ntawm tus choj!

Cia peb kawm me ntsis txog ob txoj lus txib tseem ceb, raws li Yexus Khetos tau qhia nyob hauv nws cov lus teb. Thaum peb ua li ntawd, cia li xav ntsoov txog daim duab ntawm tus choj no.

Hlub tus Tswv

Txoj lus txib thib ib, hlub tus Tswv kom kawg siab kawg ntsws kawg plab kawg plawv.

Yexus Khetos txoj kev teb li no yeej hais txog lub ntsiab ntawm txoj kev cai uas nyob hauv Phau Qub tej lus qhia dawb ceev. Kev hlub tus Tswv tsom ntsoov rau yus lub siab ua ntej—qhov uas yus yog ib tug neeg zoo li cas. Tus Tswv hais kom yus hlub kom kawg siab kawg ntsws—tag nrho yus tus kheej4—thiab kom hlub kawg yus lub dag zog—yus txoj kev txawj ntse thiab lub tswv yim. Kev hlub Vajtswv tsis yog ib yam uas muaj ciaj ciam los sis yuav tu. Yeej yuav nyob thiab kav mus ib txhis.

Tej lub sij hawm kuv xav tias kev ua raws li txoj lus txib tseem ceeb thib ib yog ib yam uas tsis to taub meej, los yog ua rau kuv saib yog ib qho loj dhau. Thaum kuv xav txog tej lus uas Yexus qhia rau Nws cov thwj tim, kuv zoo siab uas txoj lus txib no yog ib yam uas kuv to taub zoo: “Yog hais tias nej hlub kuv, cia li ua raws li kuv tej lus txib.”5 Kuv muaj peev xwm ua li no. Kuv muaj peev xwm hlub Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Yexus Khetos, uas ua rau kuv xav thov Vajtswv, nyeem vaj lug kub, thiab teev tiam hauv lub tuam tsev. Peb hlub Leej Txiv thiab Leej Tub thaum peb them ib feem kaum, hwm Hnub Caiv kom dawb huv, coj ib lub neej raws li kev tsim txiaj, thiab mloog lus.

Peb ntsuas kev hlub tus Tswv raws li tej yam me uas ua txhua hnub, tej ruam taug kev mus thaum ua raws li tej kev khi lus: rau cov tub hluas ntxhais hluas, siv kev sib tham saum huab cua kom txhawb nqa tsis txhob rhuav; kev tawm mus kev lom zem, saib movie, los sis lwm yam thaum tsis ua raws li tej kev cai; kev saib taus tej yam uas dawb ceev.

Cia li xav txog zaj no. Yog hnub Sunday yoo mov thaum Vance6 thiab kuv khob qhov rooj ntawm ib lub tsev me me. Peb thiab lwm tus dikas nyob hauv pawg twb xav tias yuav hnov ib lub suab uas hais lus sis Yelemes nrov hais tej lus “Thov los tsev,” Muam Muellar yog ib tug poj ntsuam nyob hauv kuv pawg ntseeg. Nws teb tsis taus lub qhov rooj yooj yim, vim nws dig muag. Thaum wb nkag mus hauv lub tsev uas tsis muaj teeb ci ntau, nws ua siab dawb siab zoo nug wb li no: Neb lub npe hu li cas? Neb nyob li cas? Neb puas hlub tus Tswv? Wb teb thiab qhia nws tias wb tau tuaj kom txais nws cov nyiaj yoo mov. Txwam yog wb hluas los, web twb pom tias nws tsis tshua muaj nyiaj hlo li, thiab nws txoj kev ntseeg ua rau wb txais kev tshoov siab: “Kuv twb tso ib lub kaum xees rau ntawm lub chaw npaj mov noj. Kuv zoo siab muab cov nyiaj yoo mov. Neb puas kam tso hauv lub hnab ntawv thiab sau rau kuv daim ntawv them nyiaj yoo mov” Tus Tswv txoj kev hlub txhawb wb lub siab txhua zaus wb ncaim nws lub tsev mus.

Vaj Ntxwv Npeyamis cog lus tias cov uas coj raws li txoj lus txib tseem ceeb thib ib yuav tau lub hwj chim zoo kawg nkaus. “Kuv thov kom nej xav txog qhov uas cov uas ua raws li Vajtswv tej lus txib tau koob hmoov thiab zoo siab. … Lawv tau koob hmoov rau txhua txhia yam, … thiab yog lawv rau siab ntseeg mus kom txog thaum kawg Vajtswv yuav txais lawv mus rau hauv ceeb tsheej, … nyob hauv qhov chaw uas muaj kev zoo siab tsis txawj kawg.”7

Kev hlub tus Tswv ua rau peb txais kev zoo siab uas tsis txawj kawg!

Hlub tej Kwv Tij Zej Zog

Ces Yexus hais tias, ““Thiab nqe ob … hais li no hais tias: Hlub koj tej kwv tij zej zog ib yam li koj hlub koj lub cev.”8 Nov yog tus ncej thib ob ntawm tus choj.

Yexus yeej zoo li ib tug choj uas txuas peb txoj kev ntsia saum ntuj ceeb tsheej, kom hlub tus Tswv, rau peb txoj kev ntsia tib neeg hauv ntiaj teb, kom hlub peb cov neeg zej zog. Ob qho no los nyias txhawb nyias. Peb tsis hlub tus Tswv tag nrho yog tias peb tsis hlub peb cov neeg zej zog. Txoj kev hlub neeg ntiaj teb los suav tag nrho Vajtswv cov me nyuam tsis hais lawv yog poj niam txiv neej, lwm tus saib taus li cas, yog haiv neeg twg, nyiam poj niam los nyiam txiv neej, muaj nyiaj npaum li cas, hnub nyoog, los sis muaj caj ceg dab tsi. Peb nrhiav kev kom pab cov uas mob thiab xiam tas, cov uas luag saib tsis taus, vim “Vajtswv saib peb txhua tus zoo ib yam nkaus.”9 Peb “txhawb pab cov qaug zog, tsa tej tes uas qaug dai ncuv, thiab txheem tej hauv caug uas qaug zog.”10

Xav txog qhov no: Tij Laug Evans11 xav tsis thoob thaum nws txais kev tshoov siab kom nres tsheb thiab khob qhov rooj ntawm ib tsev neeg uas nws tsis paub. Thaum ib tug poj ntsuam uas muaj 10 tus me nyuam qhib qhov rooj, ces ua rau tus txiv neej no paub tias lawv raug xwm txheej nyuaj yeej thiab xav tau ntau yam. Qhov thib ib yeej yooj yim pom, yuav tsum tha xim rau lawv lub tsev tom qab ntawd nws twb txhawb pab tsev neeg no sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig ntau xyoo.

Tus niam tsev tau sau ntawv ua nws tus phooj ywg tsaug: “Koj twb siv tas koj lub neej kom cev tes pab tus me tshaj plaws ntawm peb. Kuv yeej xav mloog seb tus Tswv yuav hais li cas rau koj thaum Nws hais tias Nws ua koj tsaug vim koj tau ua tej yam zoo kom txhawb nqa peb muaj txaus thiab pab peb sab ntsuj plig rau cov neeg uas koj ib leeg thiab Nws xwb thiaj yuav paub txog. Ua koj tsaug vim koj tau foom ntau yam koob hmoov rau peb, … rau cov tub txib uas koj twb pub nyiaj rau. … Kuv yeej xav seb tus Tswv puas tau xaiv koj ib leeg xwb los sis koj tsuas yog tus uas mloog Nws lus xwb.”

Kev hlub nej tus neeg zej zog yeej yog tej yam uas yus ua kom ua siab zoo pab zoo li Yexus Khetos tau ua. Nej puas kam tso kev tu siab tsev, zam txim rau cov yeeb ncuab, tos txais thiab txhawb pab nej cov neeg zej zog, thiab pab cov neeg laus? Nej yuav txais kev tshoov siab thaum nej tsa nej tus ncej ntawm kev hlub tus neeg zej zog.

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson qhia hais tias: “Kev pab lwm leej lwm tus—qhov uas peb xaiv los tu lwm tus neeg ntau npaum li los sis ntau tshaj peb tu peb tus kheej—twb yog peb txoj kev xyiv fab. … Qhov tseem ceeb tshaj plaws yog, thaum peb ua [rau] ib lub sij hawm uas tsis zoo rau peb thiab thaum peb yuav tau ua txawv li peb ua txhua zaus Ua neej nyob raws li txoj lus txib tseem ceeb thib ob yog qhov tseem ceeb uas pab tau peb rais los mus ua Yexus Khetos ib tug pab coj tiag tiag.”12

Nyias Txhawb Nyias

Yexus qhia ntxiv hais tias, “Txoj Kev Cai thiab cov cev Vajtswv lus tej lus qhia puav leej nyob tag nrho hauv ob nqe no.”13 Qhov no qhia peb zoo heev. Kev hlub tus Tswv thiab kev hlub lwm tus yeej muaj ib qho tseem ceeb uas nyias txhawb nyias. Kom tus choj Golden Gate Bridge muaj zog los, ob tug ncej yuav tsum muaj zog zoo ib yam thiab ob tug ncej nyias txhawb nyias qhov hnyav ntawm tej hlua hlau, txoj kev, thiab cov tsheb uas hla tus choj. Yog tias ob tug ncej tsis nyob sib luag zos, ces tus choj yuav tsis muaj zog, ntshe ua rau tus choj poob mus. Yog tias ib tug choj yuav ua raws li lub hom phiaj ntawm cov uas ua tus choj ntawd, ces ob tug ncej yuav tsum ris hauj lwm ua ke kom sib haum xeeb. Ib yam li ntawd, peb txoj kev coj raws li Yexus Khetos yeej nyob ntawm peb lub zog thiab lub hwj chim kom ua neej raws li txoj lus txib tseem ceeb thib ib thiab thiab ob kom sib luag zos thiab mob siab ua rau ob txoj lus txib no.

Tus Choj Golden Gate.

Tiam sis qhov uas muaj kev siv cav sib ceg loj zuj zus hauv lub ntiaj teb no qhia tias, tej lub sij hawm peb tsis nco qab los sis peb tsis saib qhov no. Ib txhia tsom ntsoov rau kev ua raws li cov lus txib heev lawv tiam sis lawv tsis ua siab ntev rau cov uas lawv saib tias tsis ncaj ncees npaum li lawv. Ib txhia xav tias nyuaj rau lawv hlub cov uas xaiv ua lawv lub neej tsis raws li lawv tej kev khi lus los sis tsis koom kev teev ntuj hlo li.

Tiam sis, kuj muaj cov uas qhia tias yuav tsum hlub lwm tus es lawv tsis lees hais tias peb sawv daws lav ris tej yam peb ua rau Vajtswv. Ib txhia tsis ntseeg hlo li hais tias muaj qhov tseeb tiag, los sis muaj qhov yog thiab qhov tsis yog, es tib yam uas peb yuav tsum ua yog txais yuav txhua yam uas lwm tus xaiv thiab cia tib neeg ua raws li lawv nyiam xwb. Ob qho no ntshe yuav ua rau nej tus choj ntawm sab ntsuj plig tog mus los sis vau.

Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks piav txog qhov no thaum nws hais tias: “Vajtswv txib kom peb hlub txhua leej txhua tus, vim Yexus zaj lus piv txwv txog tus Neeg Xamalis zoo qhia tias txhua tus yog peb tus neeg zej zog. Tiam sis qhov uas peb xav ua raws li txoj lus txib thib ob no yuav tsum tsis txhob ua rau peb tsis nco qab txoj lus txib thib ib, kom hlub Vajtswv kawg siab kawg ntsws.”14

Lus Kaw

Yog li ntawd, peb txhua tus yuav tsum nug peb tus kheej, peb yuav ua li cas kom tsa peb tus choj ntawm kev ntseeg thiab kev mob siab—kom tsa ob tug ncej siab uas yog kev hlub Vajtswv thiab kev hlub peb cov neeg zej zog? Peb cia li pib xwb. Thaum xub thawj tej zaum tej yam peb ua yeej zoo li tej uas tau sau rau ntawm ib daim ntawv so tes los sis tus qauv ua choj uas peb xav tsim. Tej zaum muaj ob peb lub hom phiaj me kom to taub txog tus Tswv txoj moo zoo ntxiv los sis kev cog lus tias yuav txiav txim rau lwm tus tsawg dua li qub. Tsis muaj leej twg hluas dhau los sis laus dhau kom pib ua li no.

Kos duab txog tus txheej txheem tuam choj.

Thaum sij hawm dhau mus, yog yus thov Vajtswv thiab ua tib zoo npaj, ces yus kho yus tej laj lim tswv yim. Tej yam yus ua tshiab los hloov ua yus tej cwj pwm. Tej uas tau ua thaum ntxov hloov los ua tej yam uas zoo. Peb tsa ib tug choj ntawm sab ntsuj plig hauv peb lub siab lub ntsws uas mob siab mloog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Nws Tib Leeg Tub lus thiab peb mob siab xav pab peb cov kwv tij cov muam uas nrog peb ua hauj lwm, ua si, thiab ua neej.

Thaum yav tom ntej, thaum nej hla ib tug choj loj los sis thaum nej pom daim duab xwb, pom ib tug choj uas muaj ncej siab heev, kuv caw nej nco txog ob txoj lus txib tseem ceeb, raws li Yexus Khetos qhia nyob hauv Phau Tshiab. Thov kom tus Tswv tej lus qhia tshoov peb lub siab. Thov kom peb yuav muaj siab xav saib saum ntuj, kom hlub tus Tswv thiab muaj siab xav saib tib neeg kom hlub peb cov neeg zej zog.

Thov kom qhov no yuav txhawb nqa peb txoj kev ntseeg Yexus Khetos thiab Nws txoj Kev Theej Txhoj uas kuv ua tim khawv txog, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. “Nyob hauv Phau Tshiab, [lo lus xib hwb qhia kev cai yeej] zoo ib yam li tus kws sau kev cai, ib tug uas yog ib tug tub kawm ntawv thiab tus xib hwb uas qhia txog txoj kev cai, tsis hais tej kev cai uas sau hauv Phau Qub Thawj Tsib Phau Ntawv, thiab ‘cov txwj laug tej kev lig kev cai’ (Mathais 22:35; Malakaus 12:28; Lukas 10:25)” (Phau Piav txog Npaivnpaum, “Lawyer”).

  2. Puag thaum ub cov kws kawm kev ntseeg Yudais tau suav 613 txoj lus txib nyob hauv phau Torah thiab lawv sib cav txog qhov uas ib txoj kev cai puas tseem ceeb dua li lwm txoj kev cai. Tej zaum cov kws qhia kev cai xav siv tej lus uas Yexus teb kom tawm tsam Nws. Yog tias Nws hais ib txoj lus txib tseem ceeb tshaj plaws, ces tej zaum yuav qhib kev rau lawv liam tau Yexus hais tias Nws tsis quav ntsej txog lwm yam hauv txoj kev cai. Tiam sis tus Cawm Seej tej lus teb ua rau cov neeg uas tuaj ntxias Nws tsis paub hais vim Yexus hais ib co lus uas yog lub hauv paus ntawm txhua yam peb ua hauv lub Koom Txoos.

  3. Mathais 22:36–40.

  4. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:15.

  5. Yauhas 14:15.

  6. Twb hloov ob lub npe hauv zaj dab neeg no kom pov hwm nkawd.

  7. Mauxiyas 2:41.

  8. Mathais 22:39.

  9. 2 Nifais 26:33.

  10. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 81:5.

  11. Twb hloov lub npe kom pov hwm tus ntawd.

  12. Russell M. Nelson, “Txoj Lus Txib Tseem Ceeb Thib Ob,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2019, 100.

  13. Mathais 22:40.

  14. Dallin H. Oaks, “Ob txoj Lus Txib Tseem Ceeb,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2019, 73–74.