2020–2024
Txhua Yam Yuav Zoo rau Peb
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2024 lub tuam rooj sab laj


14:13

Txhua Yam Yuav Zoo rau Peb

Nyob lub neej no thiab lub neej mus ib txhis li, Vajtswv lub hom phiaj kom tsim txhua yam thiab Nws tus cwj pwm yeej yog kom sau txhua yam los ua ke kom zoo rau peb.

Hnub no yog lub Plaub Hlis Ntuj hnub tim 6—hnub nco ntsoov txog thaum Yexus Khetos muab Nws lub Koom Txoos hauv hnub nyoog kawg txum tim rov qab los ua ib feem ntawm lub caij Easter thaum peb zoo siab ua tim khawv txog Yexus Khetos lub neej zoo tag nrho, Nws txoj kev theej txoj, thiab txoj Kev Sawv Rov Los.

Ib zaj dab neeg Suav pib thaum ib tug txiv neej tus tub nrhiav ib tug nees zoo nkauj heev.

Cov neeg zej zog hais tias, “Koj muaj hmoov zoo.”

Tus txiv neej hais tias, “Tos seb.”

Ces tus tub poob nees thiab raug mob lawm.

Cov neeg zej zog hais tias, “Koj muaj hmoov tsis zoo.”

Tus txiv neej hais tias, “Tos seb.”

Ib pawg tub rog tuaj tiam sis lawv tsis tau yuam tus tub uas raug mob mus.

Cov neeg zej zog hais tias, “Koj muaj hmoov zoo.”

Tus txiv neej hais tias, “Tos seb.”

Ntshe ntau lub sij hawm lub ntiaj teb no muaj teeb meem zoo li cua daj cua dub, tsis paub tseeb thiab tej lub sij hawm muaj hmoov zoo tiam sis feem ntau muaj hmoov tsis zoo. Tiam sis, nyob hauv lub ntiaj teb uas muaj tej kev sim siab ntau,1 “peb paub hais tias peb cov uas hlub Vajtswv, txawm yog peb tau zoo thiab txom nyem los Vajtswv yuav ua kom tej ntawd muaj nqis rau peb.”2 Muaj tseeb tiag, thaum peb ua ncaj ncees thiab ua raws li peb tej kev khi lus, “txhua yam yuav ua hauj lwm ua ke kom zoo rau nej.”3

Txhua yam yuav zoo rau peb.

Yog ib cov lus cog tseg zoo kawg! Yog kev nplij siab uas los ntawm Vajtswv! Yog ib qho txuj ci tseem ceeb vim lub hom phiaj ntawm kev tsim txhua yam thiab Vajtswv tus cwj pwm, yog kev paub chiv keeb thiab qhov kawg,4 kom ua tau txhua yam kom zoo rau peb thiab pab peb hloov los ua neeg dawb huv dhau los ntawm Yexus Khetos txoj kev tshav ntuj thiab txoj Kev Theej Txhoj.

Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj yuav cawm peb dim kev txhaum. Tiam sis Yexus Khetos kuj to taub peb txhua txoj kev mob kev nkees, kev txom nyem,5 kev tu siab, kev sib ncaim. Nyob hauv lub neej no thiab lub neej mus ib txhis, Nws txoj kev kov yeej kev tuag thiab ntuj txiag teb tsaus yuav ua rau txhua yam zoo.6 Nws pab kho cov neeg mob thiab cov uas raug thuam, pab cov npau taws thiab cov sib ntxub koom ua ke, Nws nplij cov neeg kho siab thiab cov uas nyob ib leeg, txhawb nqa cov neeg uas tsis paub tseeb thiab tsis zoo tag nrho, thiab ua tej txuj ci tseem ceeb uas Vajtswv ua taus xwb.

Peb hu nkauj hauleluyas thiab qw hauxanas! Nrog lub hwj chim thiab kev zoo mus ib txhis, nyob hauv Vajtswv txoj hau kev zoo siab, txhua yam yuav ua hauj lwm ua ke kom zoo rau peb. Ua rau peb muaj kev tso siab thiab tsis muaj kev ntshai thaum peb ua neej nyob.

Thaum peb tsom ntsoov rau peb tus kheej, tej zaum peb yuav tsis paub tias peb muaj peev xwm ua zoo. Thaum “kuv xaiv kuv tus kheej,” kuv kuj xaiv kuv tej kev qaug zog thiab tej yam kuv ua tsis taus. Thaum kawg, yog peb xav ua zoo tshaj, peb yuav tsum ua neeg zoo.7 Vim tsis muaj leej twg zoo tsuas yog Vajtswv xwb,8 peb nrhiav kev ua zoo tag nrho dhau los ntawm Yexus Khetos.9 Peb hloov los ua tus neeg zoo tshaj plaws tsuas yog thaum peb tso tus neeg ntawm sab cev nqaij daim tawv tseg thiab los ua ib tug me nyuam uas los cuag Vajtswv.

Thaum peb ntseeg thiab tso siab rau Vajtswv, ces yuav muab peb tej kev sim siab thiab kev txom nyem hloov los ua tej yam zoo rau peb. Yauxej, uas raug muag ua qhev nyob Iyiv Teb, tau cawm nws tsev neeg thiab haiv neeg. Tus Yaj Saub Joseph Smith txoj kev raug kaw hauv lub Tsev Kaw Liberty qhia nws tias “tej yam no yuav muab kev kawm rau [nej], thiab yuav zoo rau [nej].”10 Thaum peb muaj kev ntseeg, tej kev sim siab thiab kev txi uas peb yeej tsis xav muaj yuav foom koob hmoov rau peb thiab lwm tus tshaj qhov xav.11

Peb tso siab thiab ntseeg tus Tswv ntxiv hais tias txhua yam yuav ua hauj lwm ua ke kom zoo rau peb thaum peb txawj pom taus kev mus ib txhis li;12 to taub hais tias peb tej kev sim siab “tsuas yog rau ib nyuag pliag xwb”;13 paub tias Vajtswv yuav fij peb tej kev txom nyem los ua tej yam uas pab tau peb;14 lees hais tias tej kev raug txom nyem, kev tuag, kev mob kev nkees tag nrho yog ib feem ntawm lub neej no; thiab tso siab hais tias Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tsis muab kev sim siab rau peb kom raug txim rau peb los sis txiav txim. Nws yeej yuav tsis muab ib lub pob zeb rau ib tug uas thov mov mog los sis muab ib tug nab rau tus uas thov kom tau ib tug ntses.15

Thaum tej kev sim siab los, qhov uas peb xav tau ntau tshaj yog ib tug uas mloog peb thiab nrog peb nyob.16 Thaum lub sij hawm ntawd, tej lus uas tib neeg ib txwm hais los yeej tsis pab, txawm yog lawv xav nplij yus lub siab los. Tej lub sij hawm peb xav tau ib tug neeg uas yuav pab peb nyuaj siab, tu siab, thiab nrog peb quaj; ib tug uas cia peb hais txog peb txoj kev txhawj xeeb thiab kev chim siab; thiab nrog peb lees hais tias muaj tej yam uas peb tsis paub.

Thaum peb tso siab rau Vajtswv thiab Nws txoj kev hlub rau peb, txawm yog peb lub siab ntais rhe los txhua yam yuav ua hauj lwm ua ke kom zoo rau peb.

Kuv nco txog hnub uas kuv hnov tias muaj lub tsheb sib tsoo hnyav heev raug peb tus neeg uas kuv hlub. Thaum tej lub sij hawm zoo li ntawd, peb ke nyuaj siab ke muaj kev ntseeg hais zoo li Yauj hais tias, “Tus Tswv muab txhua yam rau kuv, nim no tus Tswv coj rov qab. Thov kom sawv daws qhuas [tus Tswv] lub npe.”17

Nyob hauv lub Koom Txoos, muaj 3,500 ceg txheem ntseeg thiab koog chaw thiab muaj 30,000 pawg ntseeg thiab ceg ntseeg uas tiv thaiv thiab pov hwm peb.18 Tiam sis nyob hauv peb ceg txheem ntseeg thiab pawg ntseeg, muaj tsev neeg thiab tib neeg uas rau siab ntseeg ntau lawv muaj teeb meem nyuaj heev, txawm yog lawv paub tias txhua yam yuav ua hauj lwm ua kev kom zoo rau peb.

Nyob hauv Huddersfield, Askiv Teb, cov kws kho mob qhia Tij Laug Samuel Bridgstock tias nws muaj mob cancer theem plaub tsis ntev ua ntej yuav hu ib ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm tshiab. Vim cov kws kho mob hais li ntawd, nws nug nws tus poj niam, Anna, vim li cas yuav tsum mus ua xam phaj.

Muam Bridgstock hais tias, “Vim lawv yuav hu koj los ua ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm tshiab.”

Tsev neeg Bridgstock.

Txawm cov kws kho mob hais tias nws yuav ua neej nyob ntev li ib ob xyoos ntxiv xwb los,Thawj Tswj Hwm Bridgstock (uas nyob no hnub no) twb tau ua hauj lwm ntev li plaub xyoos lawm. Muaj tej hnub zoo thiab tej hnub uas nyuaj. Nws ceg txheem ntseeg muaj kev ntseeg, pab lwm tus thiab ua siab zoo ntxiv. Yeej tsis yooj yim, tiam sis nws tus poj niam thiab tsev neeg muaj kev ntseeg, ris Vajtswv txiaj, thiab kuj muaj kev nyuaj siab tiam sis lawv ntseeg tias lawv yuav muaj kev xyiv fab dhau los ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj.19

Thaum peb nyob ntsiag to, qhib siab, thiab nyob tswm seeb, peb yuav hnov qhov zoo nkauj, lub hom phiaj, thiab kev nplij siab ntawm tej kev khi lus uas Tswv muab rau peb. Nyob hauv tej lub sij hawm dawb ceev, Nws cia peb pom tej uas nyob mus ib txhis uas peb lub neej niaj hnub nyob haud, pom tias tej yam me me thiab yooj yim ua hauj lwm ua ke kom zoo rau cov neeg uas pub thiab cov neeg uas txais.

Rebekah, tus ntxhais ntawm kuv thawj qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo tus thawj tswj hwm, qhia tias tus Tswv tau teb nws tej lus thov kom txais kev nplij siab thaum tus Tswv muab ib lub cib fim rau nws teb lwm tus zaj lus thov.

Rebekah tau muab nws niam lub tshuab tshuab pa uas nqa taus yooj yim.

Muaj ib hmo, Rebekah, uas nyuaj siab vim nws niam tas tso lub ntiaj teb no tseg tsis ntev tas los, tau txais kev tshoov siab kom mus sam roj hauv nws lub tsheb. Thaum nws tuaj txog tom chaw sam roj, nws pom ib tug pog laus uas siv lub rhawv uas ua rau nws ua pa uas loj heev thiaj nyuaj rau nws rub mus. Tom qab ntawd, Rebekah tau muab nws niam lub tshuab tshuab pa uas nqa taus yooj yim. Tus poj niam no ua nws tsaug hais tias, “Koj twb ua rau kuv rov qab muaj kev ywj siab lawm.” Tej yam ua hauj lwm ua ke kom ua zoo thaum peb txhawb pab lwm tus zoo li Yexus Khetos.

Ib leej txiv uas txais kev txib nrog nws tus tub mua txhawb pab lwm tus piav hais tias, “Kev txhawb pab yog thaum peb tsis yog cov neeg zej zog uas nqa cov khoom qab zib mus rau cov phooj ywg xwb, peb yog cov uas tuaj thaum xub thawj pab lawv sab ntsuj plig.” Kev sib khi lus nrog Yexus Khetos nplij peb lub siab, pab peb sib raug zoo, thiab fij peb lub siab.

Txawm yog peb raug xwm txheej phem los, kev npaj peb sab ntsuj plig yuav pab peb nco txog qhov uas Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej paub thaum twg peb muaj lub siab mob thiab nyob peb ib leeg. Piv txwv hais tias, thaum ib lub tsheb thauj neeg mob thauj ib tug me nyuam mus rau lub tsev kho mob nws tsev neeg nco qab tias tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tau ntxhi lus kom lawv paub ua ntej yuav ua li cas.

Tej lub sij hawm tus Tswv cia peb paub txog peb tsev neeg uas nyob ntawm daim ntaub thaiv sab tod. Ib tug muam tau muaj kev zoo siab thaum nws hloov siab los ntseeg Yexus Khetos txoj moo zoo. Ob qho xwm txheej phem heev ua rau nws nyuaj siab kawg—nws pom cov neeg raug mob hauv ib lub nkoj thiab nws niam tau tua nws tus kheej.

Tus muam kov yeej nws txoj kev ntshai thiab tau ua kev cai raus dej.

Tiam sis tus ntxhais tau kov yeej nws txoj kev ntshai dej kom ua tau kev cai raus dej. Thiab ib hnub zoo siab kawg, nws pom lwm tus sawv cev tam nws niam uas tas sim neej lawm ua kev cai raus dej hauv lub tuam tsev. Tus poj niam no hais tias, “Kev sawv cev tam kuv niam ua kev cai raus dej yeej kho kuv niam zoo, thiab twb tso kuv dim. Yog thawj lub sij hawm txij thaum kuv niam xiam los uas kuv nyob kaj siab lug.”

Peb cov nkauj qhia txog Nws txoj kev cog lus tias txhua yam yuav ua hauj lwm ua ke kom zoo rau peb.

Kuv siab tus yees: Nim no kuv tus Vajtswv

Coj kuv mus yav tom ntej yam li dhau los.

Txhob cia kuv txoj kev tso siab plhuav ploj mus;

Yuav ci ntsa iab kom pom kev zoo tag nrho.20

Los, los, cov ntseeg, tsis txhob txhawj tsis txhob ntshai;

Peb sawv daws yuav zoo siab.

Txawm tias yuav nyuaj txoj kev uas peb yuav mus.

Vajtswv yuav nrog nraim peb. …

Txawm yog peb tuag ua ntej peb mus txog chaw,

Peb txhob txhawj! Yuav tau zoo!21

Phau Ntawv Maumoos yog qhov puav pheej uas peb tuav tau hauv peb tes uas qhia tias Yexus yog tus Khetos thiab Vajtswv ua raws li Nws hais. Vim cov yaj saub ua yog toog pom peb lub caij nyoog, Phau Ntawv Maumoos pib nrog kev kub ntxhov—yog ib tsev neeg uas muaj neeg tsis sib haum xeeb. Tiam sis thaum peb kawm thiab xav txog 1 Nifais 1 mus txog Maulaunais 10, peb muab siab npuab Yexus Khetos thiab muaj ib zaj lus tim khawv tias tej yam uas tshwm sim thaum ntawd yeej yuav foom koob hmoov rau peb thaum lub sij hawm no.

Thaum tus Tswv qhia Nws tus yaj saub kom ua tus Tswv cov tsev nyob ze peb hauv tej lub qhov chaw ntau zog, peb pom tias cov koob hmoov ntawm lub tuam tsev ua hauj lwm ua ke kom zoo rau peb. Peb ua kab ke kom khi lus nrog Vajtswv peb Leej Txiv thiab Yexus Khetos peb thiaj li muaj lub zeem muag pom tau mus ib txhis li thaum peb ua neej nyob hauv ntiaj teb no. Ib tug dhau ib tug, ib lub npe dhau ib lub npe, peb muab cov kab ke cawm seej thiab cov koob hmoov ntawm kev khi lus rau peb tsev neeg—cov poj koob yawm txwv—raws li tus Tswv tus txheej txheem ua neeg cawm seej saum lub Roob Xi-oos.22

Vim cov tuam tsev nyob ze peb hauv ntau qhov chaw, ib yam kev txi ua peb muab tau yog kev nrhiav kev dawb huv hauv tus Tswv lub tsev ntau ntxiv. Rau ntau xyoo, peb tau khaws nyiaj, npaj, thiab ua kev txi ntau kom mus rau lub tuam tsev. Lub sij hawm no, thaum twg nej mus tau, thov mus ntau zaus ntxiv rau tus Tswv nyob hauv Nws lub tsev dawb huv. Cia kev hwm Vajtswv hauv lub tuam tsev pab nej tau koob hmoov, pov hwm nej, thiab tshoov nej lub siab—nej thiab nej tsev neeg nej muaj tam sim no los sis tsev neeg uas nej yuav muaj thaum yav tom ntej.

Niam tais nyob ntawm lub tuam tsev.

Tsis tas li ntawd, yog nej ua tau, thov seb puas xav tau koob hmoov yuav ib ce khaub ncaws tuam tsev rau nej tus kheej.23 Ib tug niam tias los ntawm ib tsev neeg txo hwj chim hais tias qhov nws xav tau tshaj plaws yog kev yuav ib ce khaub ncaws tuam tsev rau nws tus kheej. Nws tus tub xeeb ntxwv hais tias, “Niam tais ntxhi lus tias, ‘Kuv yuav ua hauj lwm hnav kuv cev khaub ncaws tuam tsev, thiab thaum kuv tuag, kuv mam li hnav thaum nej muab kuv faus.’” Es txog lub sij hawm ntawd, twb muaj raws li nws hais.

Raws li Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson qhia, “Txhua yam uas peb ntseeg thiab txhua yam uas Vajtswv tau cog lus tseg rau Nws cov neeg khi lus yeej koom ua ke hauv lub tuam tsev.”24

Nyob lub neej no thiab lub neej mus ib txhis li, Vajtswv lub hom phiaj kom tsim txhua yam thiab Nws tus cwj pwm yeej yog kom sau txhua yam los ua ke kom zoo rau peb.

Nov yog tus Tswv lub hom phiaj mus ib txhis li. Kuj yog Nws lub zeem muag mus ib txhis li. Nov yog Nws txoj kev cog lus mus ib txhis li.

Thaum twg peb lub neej ntxhov siab heev thiab peb tsis pom peb lub hom phiaj meej heev, thaum nej xav ua neej zoo dua, tiam sis tsis paub ua li ntawd, cia li los cuag Vajtswv peb Leej Txiv thiab Yexus Khetos. Ntseeg tias Nkawd muaj txoj sia nyob, hlub nej, thiab xav kom nej tau txhua yam uas zoo. Kuv ua tim khawv tias Nkawd yeej hlub nej mus ib txhis li, los ntawm Yexus Khetos lub npe dawb huv, amees.

Lus Cim

  1. Saib Yauhas 16:33.

  2. Loos 8:28.

  3. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 90:24. Cov lus hais tias “It’s all good” txhais tias txhua yam los twb npaj lawm thiab tsis ua li cas, tiam sis tsis txhais tias yeej yuav zoo rau peb.

  4. Saib Mauxes 1:3.

  5. Saib Amas 7:11.

  6. Saib 2 Nifais 9:10–12. Vajtswv saib taus peb txoj kev ywj siab xaiv kev ncaj ncees, Nws thiaj li cia lwm tus txoj kev xaiv tej yam tsis ncaj ncees raug peb. Tiam sis thaum peb txaus siab sim ua txhua yam peb ua tau, Yexus Khetos txoj kev tshav ntuj thiab Nws lub hwj chim theej txhoj yuav ntxuav peb huv, kho peb zoo, khi peb, thiab ua rau peb rov qab sib raug zoo, nyob ntawm ob sab ntawm daim ntaub thaiv.

  7. Saib Maulaunais 7:6, 10–12. Xib Hwb Terry Warner sau ntawv zoo txog lub ntsiab no.

  8. Saib Loos 3:10; Maulaunais 10:25.

  9. Saib Maulaunais 10:32.

  10. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 122:4, 7.

  11. Peb kawm los ntawm tej yam uas peb yeej yuav tsis xaiv. Tej lub sij hawm kev ris tej nra nrog tus Tswv txoj kev pab yuav ua rau peb muaj peev xwm ntxiv ris taus tej nra ntawd; Mauxiyas 24:10–15 qhia txog tus Tswv cov lus cog tseg kom “los saib xyuas kuv cov neeg thaum lawv muaj kev txom nyem” thiab “txhawb lawv lub dag lub zog es lawv thiaj ris tau lawv tej nra hnyav.” Amas 33:23 qhia tias peb “tej nra yuav sib, los ntawm txoj kev xyiv fab txog nws Leej Tub.” Mauxiyas 18:8 pab peb nco qab tias thaum peb “ib leeg txaus siab ris ib leeg tej nra,” ces tej nra ntawd yuav “sib.”

  12. Tus yaj saub Yaxayas hais txog tus Mexiyas: “Tus Tswv uas kav ib puas tsav yam tus ntsuj plig los kav kuv lub siab, rau qhov tus Tswv tau xaiv kuv coj txoj moo zoo mus qhia rau cov neeg pluag, thiab mus nplij cov neeg uas muaj kev lwj siab, … nplij txhua tus uas muaj kev quaj ntsuag; thiab muab kev zoo siab pauj kev quaj ntsuag rau cov neeg uas nyob hauv lub nroog Xi-oos, muab kev zoo siab thiab kev kaj siab pauj kev lwj siab, muab zaj nkauj uas hu qhuas tus Tswv pauj kev txom nyem nyuaj siab” (Yaxayas 61:1–3). Ib yam li ntawd, tus sau paj lus qhia txog tus Tswv lub zeem muag: “Thaum tsaus ntuj muaj kev quaj ntsuag, tiam sis thaum kaj ntug muaj kev zoo siab” (Phau Ntawv Nkauj 30:5). Qhov no kuj hais txog tej kev cog lus rau cov neeg ncaj ncees thaum sawv ntxov ntawm Kev Sawv Rov Los Zaum thib Ib.

  13. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 122:4. Kev ntseeg tias tej kev sim siab yuav kav ntev li “ib nyuag pliag xwb” tsis yog peb hais tias kev mob kev nkees los sis kev txom nyem uas peb raug niaj hnub hauv lub neej no, tej hmo uas peb pw tsis tsaug zog, los sis tej yam uas peb tsis paub tseeb txhua hnub tshiab tej ntawd tsis nyuaj los sis tsis sim peb lub siab. Tej zaum kev cog lus tias peb yuav txawj saib yav tas los thiab pom peb txoj kev raug txom nyem raws li Vajtswv pom nrog kev khuv leej thiab kev txawj pom mus ib txhis li ces yuav ua rau peb to taub peb lub neej hauv lub ntiaj teb no thiab peb txoj kev cia siab kom muaj kev ntseeg nyiaj mus thiab tso siab rau Nws kom mus txog thaum kawg. Tsis tas li ntawd xwb, thaum peb muaj qhov muag uas txawj pom kev, ces peb pom tau tej yam zoo tam sim no; peb tsis tas tos txog yav tom ntej kom peb thiaj li pom tau tej yam zoo.

  14. Saib 2 Nifais 2:2.

  15. Saib Mathais 7:9–10. Cia Vajtswv yeej hauv peb lub neej tsis yog kev lam txais txhua yam uas peb raug. Yog kev ntseeg tias Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, tsuas xav kom peb tau tej yam uas zoo tshaws plaws rau peb. Thaum peb raug txom nyem, peb yuav tsis nug hais tias “Vim li cas yog kuv?” tiam sis peb yuav nug nrog kev ntseeg tias “Kuv kawm tau dab tsi?” Thaum peb nyuaj siab thiab muaj siab xav paub vim li cas, ces raws li Nws lub sij hawm thiab txoj kev, peb yuav tau cov koob hmoov thiab tej lub cib fim kom txhawb nqa peb.

  16. Peb tau khi lus tias peb yuav nyuaj siab nrog cov uas nyuaj siab thiab nplij cov uas xav tau txoj kev nplij siab (saib Mauxiyas 18:9).

  17. Yauj 1:21.

  18. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 115:6.

  19. Kev ntseeg thaum raug tej yam nyuaj yeej yog qhov fab ntxeev ntawm kev txhawj xeeb thiab kev poob siab uas Phau Ntawv Maumoos piav txog cov uas “foom phem rau Vajtswv, thiab xav tuag,” tiam sis “txawm li ntawd los lawv tseem siv ntaj los sib ntaus sib tua cawm lawv txoj sia” (Maumoos 2:14).

  20. “Be Still, My Soul,” Hymns, zaj 124.

  21. “Los, Los cov Ntseeg,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 15. Xav txog zaj nkauj no thiab:

    Vajtswv muaj tswv yim thiab hlub peb. …

    Txoj kev txhiv peb dim txim,

    Txoj kev txim lij thiab txoj kev hlub

    Koom ua ke mus ib txhis!

    (“Vajtswv Muaj Tswv Yim thiab Hlub Peb,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 84.)

    Thaum peb raug tej yam uas tsis paub tseeb txog lub neej no, peb paub kev txhiv dim yuav ua rau kev txim lij, kev hlub, thiab kev siab hlub koom ua ke kom zoo rau peb.

  22. Saib Aunpadiyas 1:21. Tus Yaj Saub Joseph Smith qhia hais tias: “Lawv [uas yog Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg] yuav ua li cas kom rais los ua neeg cawm tib neeg dim hauv lub Roob Xi-oos? Los ntawm kev ua lawv cov tuam tsev, kev tsa tej lub dab ua kev cai raus dej, thiab mus thiab txais tag nrho cov kab ke … sawv cev rau lawv cov poj koob yawm txwv uas tau tuag lawm” (Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith [2007], 473).

  23. Cov mej zeej uas mus rau lub tuam tsev thawj zaug yuav tau ib ce khaub ncaws tuam tsev pheej yig ntau.

  24. Russell M. Nelson, “Lub Tuam Tsev thiab lub Hauv Paus rau Nej Sab Ntsuj Plig,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2021, 94.