2020–2024
Txhawb Nqa Tiam Neeg uas Tseem Loj Hlob Tuaj
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2024 lub tuam rooj sab laj


11:20

Txhawb Nqa Tiam Neeg uas Tseem Loj Hlob Tuaj

Yeej yog tej kev sib raug zoo nyob hauv cov tub hluas ntxhais hluas lub neej uas muaj hwj chim tshaj hauv lawv lub neej.

Thaum kuv npaj hais lus rau nej, ua rau kuv xav ntsoov txog zaj dab neeg txog Hilamas thiab cov tub rog hluas ntawm Amoos cov neeg. Kuv twb hnov lub hwj chim uas los ntawm Phau Ntawv Maumoos cov yaj saub txoj kev qhia cov niam tsev txiv tsev, cov npisov, thiab pawg ntseeg thaum kuv kawm zaj lus no.

Hilamas yog ib tug txiv neej uas cov neeg Amoos hluas ntseeg tau. Nws tau pab lawv loj hlob tuaj hloov los ua neeg ncaj ncees. Lawv paub thiab hlub nws thiab “xav kom Hilamas ua lawv tus thawj coj.”1

Hilamas hlub cov tub hluas no zoo li lawv yog nws cov tub thiab nws pom tias lawv muaj peev xwm npaum li cas.2 Txwj Laug tau qhia hais tias “yog peb xav pab lwm tus peb yuav tsum saib lawv raws li Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej saib lawv. Tsuas yog ua li ntawd xwb peb thiaj yuav to taub tias ib tug neeg muaj nqi npaum li cas. Tsuas yog ua li ntawd xwb peb thiaj yuav paub Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj kev hlub rau tag nrho Nws cov me nyuam.”3 Cov npisov niaj hnub no tau koob hmoov txawj pom tias cov tub hluas ntxhais hluas txawj hloov los ua neeg zoo li cas.

Hilamas tau “suav”4 cov tub hluas uas nws saib xyuas. Nws ua tib zoo nrog lawv sib raug zoo.

Thaum txog ib lub sij hawm txais ntshai kev sib ntaus sib tua, Hilamas thiab nws cov tub rog hluas tsis pom pawg tub rog uas caum lawv qab. Hilamas nrog nws cov tub hluas tham:

“Saib seb, peb xav tias tej zaum lawv nres vim yog lawv xav kom peb mus tawm tsam lawv, …

“Yog li ntawd, kuv cov tub, nej hais li cas … ?”5

Cov tub hluas rau siab ntseeg teb hais tias “Txiv, saib seb peb tus Vajtswv twb nrog peb, thiab nws yuav tsis cia kom peb tuag; yog li ntawd, cia peb tawm mus.”6 Hnub ntawd lawv twb yeej, thaum Hilamas txhawb nqa cov tub hluas ua raws li lawv cog lus7 ua.8

Cov neeg Amoos cov tub hluas no twb muaj ib lub hom phiaj tseem ceeb thiab rau siab “mus txhawb pab cov neeg.”9 “Pab tub rog tsawg tsawg,” uas Hilamas coj, tau muab “kev cia siab loj thiab kev xyiv fab ntau”10 rau cov tub rog hlob dua lub siab. Cov npisov niaj hnub no coj tau lawv cov tub hluas ntxhais hluas kom foom koob hmoov rau pawg ntseeg thiab muab Ixayees sib sau ua ke. Thawj Tswj Hwm Nelson tau qhia tias nov yog ntiag tug hauj lwm “uas Vajtswv tau txib [lawv] los rau hauv lub ntiaj teb ua.”11

Ib yam li cov neeg Amoos hluas no “lawv yog neeg ncaj txhua lub sij hawm rau txhua yam uas muab tso rau lawv ua,”12 Hilamas kuj rau siab ntseeg coj raws li nws cov thawj coj. Txawm yog nws raug teeb meem dab tsi, Hilamas yeej “txiav txim siab ruaj nrees”13 kom ua raws li lawv lub hom phiaj. Thaum nws txais kev txig kom “nrog [nws] cov tub hluas taug kev tawm mus,”14 nws cia li mus.

Cov tub hluas ntxhais hluas tau koob hmoov niaj hnub no thaum cov npisov ua raws li peb cov thawj coj kom “sib tham nrog pawg ntseeg lub Koom Haum Ntxhais Hluas tus thawj tswj hwm.”15 Ceg txheem ntseeg cov thawj tswj hwm ua tib zoo qhia cov npisov thiab Koom Haum Ntxhais Hluas cov thawj tswj hwm ua raws li lawv lav ris ua rau cov tub hluas ntxhais hluas.16

Hilamas tau ua raws li nws tau khi lus. Thaum Amoos tau qhia txoj moo zoo rau cov niam tsev txiv tsev ntawm cov tub rog hluas, cov niam tsev txiv tsev no qhib siab txais tag nrho. Lawv yeej mob siab xav ua neej raws li kev ncaj ncees heev lawv thiaj li khi lus tias lawv yuav “tso lawv tej cuab yeej ntawm kev ntxeev siab tseg.”17 Tib qho uas ua rau lawv xav tias lawv yuav tsum rhuav lawv txoj kev khi lus no, rov qab ua kev tsov kev rog uas lawv ib txwm ua, yog qhov uas lawv pom tias cov Neeg Nifais raug xwm txheej.

Cov Neeg Amoos xav pab cov neeg uas tau muab ib qhov chaw nyab xeeb rau lawv nyob. Hilamas, nrog lwm tus, tau yaum kom lawv ua raws nraim li lawv tej kev khi lus kom tsis txhob sib ntaus sib tua ntxiv. Nws ntseeg tias Vajtswv lub zog yuav loj dua li cov Neeg Amoos lub zog nrog lawv cov ntaj thiab cov xib xub.

Thaum Hilamas thiab nws cov tub rog hluas raug tej teeb meem loj heev, Hilamas yeej nyob ruaj nrees. “Saib seb, tsis ua li cas—peb tso siab Vajtswv yuav cawm peb dim.”18 Twb muaj ib zaug, thaum lawv tab tom yuav luag tuag tshaib, lawv twb “thov Vajtswv kawg [lawv] lub siab lub ntsws, kom nws txhawb [lawv] lub zog thiab pab [lawv] dim … [thiab] tus Tswv … tau los xyuas [lawv] nrog kev paub tseeb tias nws yuav cawm [lawv]”19 “vim yog lawv txoj kev ntseeg loj heev rau tej uas lawv niam tau qhia kom lawv ntseeg.”20

Peb kawm los ntawm Hilamas hais tias cov tub hluas no niam thiab txiv tau txhawb nqa lawv. Cov niam tsev txiv tsev rau siab ntseeg paub tias lawv muaj kev lav ris qhia lawv cov me nyuam. Lawv tau qhia kom lawv cov me nyuam coj raws li cov lus txib thiab “taug kev ncaj ncees”21 rau Vajtswv. Lawv niam qhia lawv tias “yog lawv ntseeg, Vajtswv yuav cawm lawv dim.”22 Lawv txiv tau coj yawm ntxwv zoo kawg txog kev khi lus.23 Cov qub tub rog no paub tias kev tsov kev rog zoo li cas. Lawv twb tso lawv cov tub mus rau Hilamas saib xyuas thiab txhawb nqa lawv vim lawv xa “khoom noj khoom siv ntau yam.”24

Hilamas tsis nyob nws ib leeg xwb thaum nws coj nws pawg tub rog hluas ntawd. Nws muaj tib neeg nyob ze nws uas nws thov tau kom txais kev txhawb nqa thiab tej lus qhia. Nws tau thov Thawj Tub Rog Maulaunais pab, thiab nws tau los pab xwb.

Tsis muaj leej twg uas nyob lawv ib leeg nyob hauv tus Tswv lub nceeg vaj uas ua hauj lwm lawv ib leeg xwb. Tus Tswv tau foom koob hmoov rau peb kom muaj tej pawg ntseeg thiab ceg txheem ntseeg. Dhau los ntawm Nws lub koom haum uas Nws muab txum tim rov qab los, peb muaj tej khoom pab, lub tswv yim, thiab kev tshoov siab kom kov yeej tau txhua yam teeb meem.

Ib tug npisov coj pawg ntseeg los ntawm tej pawg sab laj.25 Nws txhawb nqa tej kev sib tham txog kev txhawb pab txhua peb hlis ces nws yaum kom pawg txwj laug thiab lub Koom Haum Niam Tsev ua raws li lawv lav ris kom txhawb pab tej tsev neeg. Ob pawg thawj tswj hwm no coj txoj kev xyuas seb tsev neeg xav tau dab tsi thiab nrhiav tej kev kho teeb meem. Ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm muab kev txhawb nqa thaum nws qhia pawg txwj laug thiab lub Koom Haum Niam Tsev pawg thawj tswj hwm ua raws li tej kev lav ris no.

Tej lus qhia rau cov thawj coj thiab cov niam tsev txiv tsev los muaj nyob hauv qhov app Txoj Moo Zoo cov Ntawv thiab Ua Neej Raws Li Txoj Moo Zoo. Nyob hauv tej kev pab no, peb muaj cov vaj lug kub, cov yaj saub tej lus qhia, thiab Phau Qhia Kev Coj lub Koom Txoos. Qhov chaw txog Cov Hluas nyob hauv Txoj Moo Zoo cov Ntawv muaj tej kev pab ntau rau tej pawg thawj tswj hwm26 thiab muaj phau Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas: Phau Ntawv Coj Kev Pab Neeg Xaiv. Thaum txhua tus mej zeej hauv ib pawg ntseeg kawm tej yam no thiab nrhiv tus Ntsuj Plig txoj kev pab, tus Tswv yuav coj txhua tus los txhawb cov tub hluas ntxhais hluas lub zog.

Txhua tus hauv pawg ntseeg yuav tau koob hmoov thiab yuav txais dag zog thaum cov mej zeej tsom ntsoov rau tiam neeg uas tab tom loj hlob tuaj. Txawm yog peb tsis ua txhua yam zoo thiab ua yuam kev, Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej caw peb txhua tus, dhau los ntawm Nws tus Ntsuj Plig, kom ncav tes pab lwm tus. Nws paub tias peb kawm thiab hloov ua neeg dawb huv thaum peb ua raws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tej kev tshoov siab.27 Tsis ua li cas yog tias peb txoj kev siv zog tsis yog zoo tag nrho. Thaum peb koom nrog tus Tswv ua, ces peb cia siab tias peb txoj kev siv zog yuav ua raws li Nws yuav ua rau cov tub hluas ntxhais hluas.

Thaum peb ua raws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv qhia kom mus pab cov tub hluas ntxhais hluas, peb los ua cov neeg tim khawv txog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj kev hlub hauv lawv lub neej. Kev ua raws li tus Tswv tej kev tshoov siab ua rau peb nrog lawv sib raug zoo vim lawv yuav hlub thiab tso siab rau peb. Yeej yog tej kev sib raug zoo nyob hauv cov tub hluas ntxhais hluas lub neej uas muaj hwj chim tshaj hauv lawv lub neej.

Cov tub hluas ntxhais hluas yuav kawm tus txheej txheem txais kev tshwm sim thaum lawv nrog peb nrhiav thiab ua raws li tej kev tshoov siab kom pab lwm tus. Thaum cov tub hluas ntxhais hluas tig mus rau tus Tswv kom txais kev tshoov siab no, lawv yuav haj yam nrog Nws sib raug zoo thiab yuav tso siab rau Nws ntxiv.

Peb qhia tias peb ntseeg cov tub hluas ntxhais hluas thaum peb txhawb nqa thiab coj lawv tiam sis tsis txhob tswj txhua yam.28 Thaum peb cia cov tub hluas ntxhais hluas kawm ua ke thaum lawv sib sab laj, xaiv ib txoj kev los ntawm kev tshwm sim uas lawv txais, thiab ua raws li lawv tau npaj, lawv yuav muaj kev xyiv fab thiab yuav vam meej.

Thawj Tswj Hwm Henry B. Eyring qhia tias “qhov uas yuav muaj nqis tshaj plaws yog tej yam uas lawv kawm ntawm [nej] hais tias lawv yog leej twg tiag tiag thiab lawv yuav hloov los ua neeg zoo li cas. Kuv xav tias lawv yuav tsis kawm qhov no los ntawm tej zaj lus hais ntau pes tsawg. Lawv yuav kawm los ntawm tej kev xav tias nej yog leej twg, nej xav tias lawv yog leej twg, thiab nej xav tias lawv muaj peev xwm hloov los ua neeg zoo li cas.”29

Peb cov tub hluas ntxhais hluas ua rau peb xav tsis thoob vim lawv ua siab loj, lawv ntseeg, thiab lawv muaj peev xwm. Thaum lawv xaiv los ua Yexus Khetos cov thwj tim uas rau siab ntso, ces Nws txoj moo zoo yuav nyob hauv lawv lub siab tas li. Lawv yeej yuav hloov los ua cov neeg uas coj raws li Nws, tsis yog lam ua li ntawd xwb.

Hilamas tau pab cov Neeg Amoos hluas kom lawv pom tias Yexus Khetos ib tug thwj tim uas rau siab ntso zoo li cas. Peb coj tau yam ntxwv zoo kawg rau cov tub hluas ntxhais hluas txog qhov uas Yexus Khetos cov thwj tim ua neej zoo li cas. Cov niam tsev txiv tsev rau siab ntseeg thov Vajtswv kom muaj neeg uas coj yam ntxwv zoo li no hauv lawv cov me nyuam lub neej. Tsis muaj ib lub txheej xwm twg uas pauv tau cov neeg laus uas hlub thiab ua raws li lawv tej kev khi lus.

Vim nws yog tus thawj tswj hwm ntawm pawg pov thawj, tus npisov yuav tsum coj yam ntxwv rau cov tub hluas ntxhais hluas txog ib tug txiv tsev uas ncaj ncees thiab muaj kev hlub30 thaum nws pov hwm, khwv kom tau noj tau haus, thiab tswj hwm31 raws li kev ncaj ncees. Cov npisov uas “tsom ntsoov rau cov tub hluas ntxhais hluas,”32 yuav muaj ib lub hwj huam uas kav ntev li ntau tiam neeg.

Cov tub hluas ntxhais hluas niaj hnub no yeej yog ib feem ntawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cov ntsuj plig uas tsim txiaj tshaj plaws.33 Lawv yog cov uas tau tiv thaiv qhov tseeb thiab kev ywj siab xaiv nyob hauv lub ntuj ua ntej lub neej no.34 Lawv tau yug los hauv lub caij nyoog no kom muab Ixayees sau los ua ke thaum lawv ua tim khawv txog tus Tswv Yexus Khetos. Nws paub lawv txhua tus thiab paub lawv muaj peev xwm zoo li cas. Nws ua siab ntev thaum lawv loj hlob tuaj. Nws yuav txhiv lawv dim thiab pov hwm lawv. Nws yuav kho thiab coj lawv. Nws yuav tshoov lawv lub siab. Vajtswv tau npaj peb, cov uas yog lawv cov niam tsev txiv tsev thiab cov thawj coj, kom txhawb nqa lawv. Peb muaj tus Cawm Seej lub Koom Txoos kom pab peb thaum peb tu tiam neeg tom ntej.

Kuv ua tim khawv tias Yexus Khetos lub Koom Txoos, uas tus Yaj Saub Joseph Smith muab txum tim rov qab los thiab Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson coj, yeej yog kom pab cov tub hluas ntxhais hluas ua raws li lawv lub hom phiaj tseem ceeb hauv hnub nyoog kawg no. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Amas 53:19.

  2. “Yog nej xaiv, yog nej xav ua, … nej yuav muaj feem ua ib yam tseem ceeb, ib yam loj, ib yam uas muaj yeeb koob! … Nej yog cov zoo tshaj plaws uas tus Tswv tau ib txwm xa los rau lub ntiaj teb no. Nej muaj peev xwm hloov los ua neeg txawj ntse tshaj thiab yuav pab tau lub ntiaj teb ntau tshaj ib tiam neeg uas tau nyob ua ntej!” Russell M. Nelson, “Cia Siab Xi-oos” (kev tshaj tawm rau cov neeg hluas thoob ntiaj teb, Rau Hli Ntuj 3, 2018), Txoj Moo Zoo cov Ntawv.

  3. Dale G. Renlund, “Raws Li Vajtswv Saib,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2015, 94.

  4. Amas 56:55.

  5. Amas 56:43–44.

  6. Amas 56:46.

  7. “Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej lub hom phiaj tsis yog kom Nws cov me nyuam ua qhov yog; Nws lub hom phiaj yog kom Nws cov me nyuam xaiv tej yam uas yog thiab thaum kawg hloov los ua neeg zoo li Nws” (Dale G. Renlund, “Nej Cia Li Xaiv Hnub No,Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2018, 104).

  8. “Thaum peb caw thiab cia cov tub hluas ntxhais hluas ua tej yam, ces lub Koom Txoos yuav muaj tej txuj ci tseem ceeb thaum mus tom ntej” (los ntawm kev sib ntsib nrog Txwj Laug David A. Bednar; kuj saib 2020 Temple and Family History Leadership Instruction, Ob Hlis Ntuj 27, 2020, Txoj Moo Zoo cov Ntawv).

  9. Amas 53:22.

  10. Amas 56:17.

  11. Russell M. Nelson, “Cia Siab Xi-oos,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv.

  12. Amas 53:20.

  13. Amas 58:12.

  14. Amas 56:30.

  15. Phau Qhia Kev Coj lub Koom Txoos: Kev Ua Hauj Lwm hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, 7.1.2, Txoj Moo Zoo cov Ntawv.

  16. Saib General Handbook, 6.7.2.

  17. Amas 23:7.

  18. Amas 58:37.

  19. Amas 58:10–11.

  20. Amas 57:26.

  21. Amas 53:21.

  22. Amas 56:47.

  23. Saib Amas 23:7; 24:17–19.

  24. Amas 56:27.

  25. Saib General Handbook, 7.1.1.

  26. Thaum peb tab tom nrhiav qhov tseeb, ob lo lus nug no yuav pab peb pom seb ib qho puas los ntawm Vajtswv los los yog los ntawm lwm qhov chaw los: Qhov ntawd puas nyob hauv vaj lug kub los sis hauv cov yaj saub uas muaj sia nyob tej lus qhia? Qhov ntawd puas muaj tseeb raws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ua tim khawv rau yus? Vajtswv qhia tej lus tseeb txog cov lus qhuab qhia uas kav ib txhis dhau los ntawm cov yaj saub, thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv pom zoo thiab pab peb ua raws li tej lus tseeb ntawd” (John C. Pingree Jr., “Qhov Tseeb uas Nyob Mus Ib Txhis,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2023, 100)

  27. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 4:2–4.

  28. “Yog [peb]cov tub hluas ntxhais hluas tsis xav tias [Vajtswv txoj hauj lwm] tsis tshua tseem ceeb, ces ntshe lub ntiaj teb yuav kov yeej lawv. … Peb muaj pes tsawg pawg dikas thiab pawg xib hwb tej pawg thawj tswj hwm uas tsuas hu ib tug neeg thov Vajtswv los sis muab lub cim nco txog rau lwm tus? Cov kwv tij, cov no yog cov ntsuj plig tshwj xeeb, thiab lawv ua tau tej yam tseem ceeb yog tias peb cia lawv ua!” (Neal A. Maxwell, “Unto the Rising Generation,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1985, 11).

  29. Henry B. Eyring, “Teaching Is a Moral Act” (zaj lus uas hais nyob hauv Brigham Young University lub rooj sab laj txhua xyoo, Yim Hli Ntuj 27, 1991), 3, speeches.byu.edu.

  30. Saib “Pawg Pov Thawj Hwj Aloos lub Ntsiab Lus” Txoj Moo Zoo cov Ntawv.

  31. Saib “Tsev Neeg: Ib zaj Lus Tshaj Tawm rau lub Ntiaj Teb,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv.

  32. “Peb cia siab tias tej pawg npisov yuav tsom ntsoov rau tej kev lav ris pov thawj hwj ntawm cov tub hluas thiab pab lawv ua lawv tej pawg tej dej num. Yuav hu cov txiv neej pab lub Koom Haum Tub Hluas kom pab lub Pov Thawj Hwj Aloos tej pawg thawj tswj hwm thiab pawg npisov ua lawv tej dej num. Peb ntseeg tias muaj cov tub hluas ntxhais hluas ntxiv uas yuav txawj kov yeej tej teeb meem thiab taug txoj kev ua raws li kev khi lus vim peb tsom ntsoov rau peb cov tub hluas ntxhais hluas li no.” (Quentin L. Cook, “Tej Kev Hloov Kom Txhawb cov Tub Hluas Ntxhais Hluas Dag Zog,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2019, 41).

  33. “Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau tshwj Nws cov me nyuam ntsuj plig zoo tshaj tseg—tej zaum, kuv hais tias, Nws pawg me nyuam zoo tshaj plaws—rau lub caij nyoog kawg no. Cov me nyuam ntsuj plig—cov zoo tshaj plaws, cov pha-ej thiab na-ej—yog nej sawv daws!” (Russell M. Nelson, “Cia Siab Xi-oos,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv).

  34. “Tus tub hluas ntxhais hluas uas nej hlub los tej zaum yog ib tug tub rog rau siab ntseeg uas tuaj kev ywj siab thiab qhov tseeb tog. … Peb pab tau lawv los ntawm qhov uas peb ua li cas thaum lawv txiav txim xaiv tej yam rau lawv tus kheej. Lawv yuav paub tias yog peb saib lawv zoo li lawv yog ib tug tub rog rau siab ntseeg uas nyob hauv lub ntuj ua ntej lub neej no, uas tseem mob siab tiv thaiv kev ywj siab xaiv ua ncaj ncees thiab paub tias qhov no muaj nqis heev rau lawv txoj kev zoo siab. Yog tias peb yuav saib lawv zoo li lawv yog cov tub rog uas rau siab ntseeg hauv lub neej ua ntej lub neej no, ces tej zaum peb yuav saib tias lawv txoj kev xav muaj kev ywj siab xaiv yog ib lub cim qhia tias lawv muaj peev xwm, ib lub cim uas qhia tias lawv sim siv lub hwj chim ntawm kev ywj siab xaiv uas yuav ua rau lawv muaj kev zoo siab” (Henry B. Eyring, “A Life Founded in Light and Truth” [Brigham Young University kev sib ntsib hawm Vajtswv, Yim Hli Ntuj 15, 2000], 3, 4, speeches.byu.edu).