Vēstule no Jēkaba

Jēkabs bija Marijas dēls un viens no Jēzus Kristus brāļiem. Jēkabs bija arī Baznīcas vadītājs Jeruzalemē. Viņš uzrakstīja vēstuli Dieva ļaudīm visā pasaulē, lai viņiem palīdzētu dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju.

Jēkaba vēst. 1:1

Jēkabs rakstīja: „Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva.” Pēc daudziem gadiem zēns vārdā Džozefs Smits izlasīja šos vārdus un nolēma lūgt par saviem jautājumiem. Džozefs Smits vēlāk teica: „Es biju pārliecinājies, ka Jēkaba liecība ir patiesa.” Dievs atbildēja uz Džozefa lūgšanu, un Viņš atbildēs arī uz mūsējām.

Jēkaba vēst. 1:5; Džozefs Smits — Vēsture 1:11–17, 26

Jēkabs arī rakstīja, ka mums vajadzētu uzmanīgi ieklausīties citu cilvēku teiktajā un censties uz viņiem nedusmoties. Kad mēs esam dusmīgi, mēs nevaram kalpot Dievam.

Jēkaba vēst. 1:19–20

Jēkabs teica, ka nepietiek tikai uzklausīt Dieva vārdu; mums ir arī jādzīvo saskaņā ar to. „Esiet vārda darītāji,” viņš rakstīja, „un ne tikai klausītāji.”

Jēkaba vēst. 1:22

Jēkabs paskaidroja, ka būt par Jēzus Kristus sekotāju ir kas vairāk par ticēšanu Dievam. Pat velns zina, ka Dievs pastāv. Kad mēs redzam cilvēkus, kuri ir nosaluši vai izsalkuši, mums viņiem būtu jādod apģērbs un ēdiens. Mums vajadzētu apmeklēt atraitnes un bāreņus. „Ticība bez darbiem ir nedzīva,” rakstīja Jēkabs.

Jēkaba vēst. 1:27; 2:14–20

Jēkabs arī vēlējās svētajiem iemācīt ar cilvēkiem runāt laipni. Viņš teica, ka rūpīga vārdu izvēle līdzinās zirga vadīšanai. Mēs varam vadīt lielu zirgu ar iemauktiem, kas ir piestiprināti pie neliela metāla gabaliņa, kas atrodas zirga mutē. Arī mūsu vārdi var šķist nenozīmīgi, taču tie var atstāt spēcīgu ietekmi.

Jēkaba vēst. 3:2–3

Jēkabs teica, ka mūsu teiktā kontrolēšana līdzinās kuģa vadīšanai. Pat ja kuģis ir liels un vējš — stiprs, mēs varam vadīt kuģi, to stūrējot ar ļoti mazu stūri. Stūre līdzinās mūsu vārdiem. Ja mēs kontrolējam to, ko sakām, mēs varam panākt lielas pārmaiņas.

Jēkaba vēst. 3:4–5

Jēkabs paskaidroja, ka nelaipni vārdi līdzinās mazai liesmai, kas var aizkurt lielu uguni. Tie var ātri izplatīties un nodarīt lielu kaitējumu. Tāpēc ir svarīgi būt uzmanīgiem ar to, ko sakām.

Jēkaba vēst. 3:5–6

Jēkabs rakstīja, ka mēs izmantojam savu muti, lai lūgtu Debesu Tēvu. Taču dažkārt mēs to izmantojam arī, lai pateiktu ko nejauku citiem cilvēkiem, kuri ir Debesu Tēva bērni. Jēkabs teica, ka tā tam nevajadzētu būt.

Jēkaba vēst. 3:9–10

Mācot svētajiem runāt laipni, Jēkabs stāstīja, ka strūklaka nevar dot gan svaigu, gan samaitātu ūdeni. Vīģes koks nevar izaudzēt olīvas, un vīnakoks nevar izaudzēt vīģes. Tāpat, ja mūsu sirdī mājo labestība un mīlestība, arī mūsu vārdiem vajadzētu būt labiem un mīlestības pilniem.

Jēkaba vēst. 3:11–18