Vienotība ticībā

Jēzus apustuļi sludināja Viņa evaņģēliju daudzās valstīs. Cilvēki, kuri ticēja evaņģēlijam, tika kristīti. Apustulis Pāvils vēlējās, lai visi Glābēja Baznīcā justos gaidīti — pat ja nāca no dažādām vietām.

Mateja 28:19–20; Efeziešiem 2:19

Pāvils uzrakstīja vēstuli svētajiem Efezā. Viņš teica, ka tad, kad Jēzus par mums nomira, Viņš nojauca sienu, kas nošķīra Dieva bērnus. Neskatoties uz to, no kurienes viņi nāca, viņi vairs nebija svešinieki. Viņi varēja pieņemt evaņģēliju un kļūt par daļu no „Dieva saimes” — vienas lielas ģimenes.

Efeziešiem 2:11–19

Pāvils teica, ka Baznīca līdzinās stiprai ēkai. Ēkai ir nepieciešams stabils pamats. Vissvarīgākais akmens pamatos ir stūrakmens. Uz tā balstās visi pārējie akmeņi. Jēzus Kristus ir Savas Baznīcas stūrakmens.

Efeziešiem 2:20

Pārējais Baznīcas pamats ir pravieši un apustuļi, kuri liecina par Jēzu Kristu. Tas Kungs aicina arī mūs palīdzēt celt Viņa Baznīcu, — mācot, kalpojot, daloties evaņģēlijā un daudzos citos veidos.

Efeziešiem 2:20; 4:11–12

Pāvils teica, ka Baznīca ir nepieciešama, lai katram cilvēkam palīdzētu iepazīt Jēzu Kristu. Šodien uz Zemes ir Jēzus Kristus Baznīca, un tās pamats ir Jēzus Kristus un Viņa pravieši un apustuļi. Pateicoties Viņa Baznīcai, mēs varam augt, [sasniedzot] „vien[otību] ticībā” un kļūstot līdzīgāki Jēzum.

Efeziešiem 2:21–22; 4:13