Pazudusī avs, pazudušais grasis un pazudušais dēls

Daži jūdu vadītāji redzēja Jēzu sarunājamies un ēdam kopā ar cilvēkiem, kurus viņi uzskatīja par grēciniekiem. Šie vadītāji domāja, ka Jēzum nevajadzētu ēst kopā ar grēciniekiem. Jēzus tiem pastāstīja trīs stāstus jeb līdzības, lai viņiem palīdzētu saprast, ka Viņš vēlas visiem palīdzēt nožēlot grēkus un ka Viņš ļoti priecājas, kad viņi to dara.

Lūkas 15:1–3

Pirmā līdzība bija par kādu vīru, kuram bija 100 avis. Viena no tām pazuda.

Lūkas 15:4

Šis vīrs atstāja pārējās 99 avis un devās meklēt pazudušo. Viņš turpināja meklēt, līdz to atrada.

Lūkas 15:4

Kad viņš beidzot atrada savu pazudušo avi, viņš bija ļoti priecīgs! Viņš uz pleciem to aiznesa mājās un aicināja savus draugus un kaimiņus priecāties kopā ar viņu. Jēzus teica, ka šādi jūtas Debesu Tēvs, kad kāds nožēlo savus grēkus un atgriežas pie Viņa.

Lūkas 15:5–7

Otrā līdzība bija par sievieti, kurai bija 10 sudraba graši. Kad viņa vienu no tiem pazaudēja, viņa, to meklējot, aizdedza sveci un izmēza savu māju. Viņa turpināja meklēt, līdz to atrada.

Lūkas 15:8

Kad viņa beidzot atrada savu pazudušo grasi, viņa bija ļoti priecīga! Viņa aicināja savas draudzenes un kaimiņienes priecāties kopā ar viņu. Jēzus teica, ka šādi jūtas eņģeļi debesīs, kad kāds nožēlo savus grēkus.

Lūkas 15:9–10

Trešā līdzība bija par kādu vīru, kuram bija divi dēli. Jaunākais dēls vairs nevēlējās dzīvot kopā ar tēvu. Viņš lūdza tam atdod to ģimenes mantas daļu, kas viņam pienācās. Tad dēls aizgāja no mājām un devās uz tālu zemi.

Lūkas 15:11–13

Dēls veica vairākas ļoti sliktas izvēles. Viņš izšķieda naudu, ko tēvs tam bija iedevis.

Lūkas 15:13

Kad visa nauda bija izšķiesta, viņu pārņēma izsalkums. Neviens viņam nedeva ēst. Galu galā viņš atrada darbu, kurā viņam bija jābaro cūkas. Dēls bija tik izsalcis, ka vēlējās — kaut varētu apēst to, ko ēda cūkas. Viņš zināja, ka viņam ir jāatgriežas pie sava tēva.

Lūkas 15:14–18

Taču dēls nebija pārliecināts, ka tēvs viņu laipni sagaidīs atpakaļ. Viņš nolēma viņam pajautāt, vai viņš var kļūt par vienu no viņa kalpiem.

Lūkas 15:17–19

Kamēr dēls nāca mājās, tēvs viņu ieraudzīja jau no tālienes. Tēvs bija tik priecīgs, ka skrēja pie dēla!

Lūkas 15:20

Tēvs tam krita ap kaklu un to skūpstīja. Viņš lika saviem kalpiem atnest viņa dēlam vislabākās drēbes un gatavoties dzīrēm. Viņš vēlējās, lai visi līksmotu un priecātos par to, ka viņa dēls ir pārnācis mājās.

Lūkas 15:20–24

Visu šo laiku vecākais dēls bija strādājis uz lauka. Atgriežoties mājās, viņš izdzirdēja mūziku un dejas. Viņš jautāja kalpam, kas notiek. Kalps viņam pastāstīja, ka viņa jaunākais brālis ir atgriezies mājās, tāpēc, lai to nosvinētu, ir sarīkotas dzīres.

Lūkas 15:25–27

Vecākais brālis bija dusmīgs. Viņa tēvs viņu aicināja uz dzīrēm, taču viņš negāja. Viņš pateica tēvam, ka ir viņam kalpojis daudzus gadus, taču neviens nekad viņam nav rīkojis dzīres. Tēvs viņam teica: „Viss, kas ir mans, ir arī tavs,” bet tad, kad kāds nožēlo grēkus un atgriežas mājās, ir jāpriecājas!

Lūkas 15:28–32