Mateja 12:1–12; Lūkas 13:10–17
Jēzus sabatā dziedina kādu sievieti
Darīt labu Viņa svētajā dienā
Jēzus ar Saviem mācekļiem sabata dienā staigāja pa kviešu lauku. Viņi bija izsalkuši, tāpēc noplūca kviešu vārpas un ēda tās. Viņus redzēja daži jūdu vadītāji, kurus sauca par farizejiem. Farizeji bija ieviesuši daudzus noteikumus par sabata dienu. Kviešu plūkšana bija pret viņu noteikumiem.
Mateja 12:1–2
Farizeji jautāja Jēzum, kāpēc Viņa mācekļi neievēro sabatu. Jēzus atbildēja, ka viņi neko sliktu nav darījuši. Dievs mums deva sabata dienu, lai mūs svētītu, nevis padarītu mūsu dzīvi grūtāku.
Mateja 12:2–8; Marka 2:27
Vēlāk Jēzus sabata dienā mācīja sinagogā. Jēzus tur pamanīja kādu sievieti. Viņa nevarēja taisni atliekties. Viņai šī kaite bija jau 18 gadus.
Lūkas 13:10–12
Jēzus aicināja sievieti pienākt pie Viņa. Viņš uzlika tai Savas rokas, lai viņu svētītu.
Lūkas 13:12–13
Sieviete uzreiz nostājās taisni. Sinagogas vadītājs bija dusmīgs, jo Jēzus dziedināja sabata dienā.
Lūkas 13:13–14
Jēzus teica, ka bija pareizi palīdzēt šai sievietei. Ir pareizi darīt labu sabata dienā. Vadītājs jutās nokaunējies, un ļaudis sinagogā priecājās par to, ka sieviete bija dziedināta.
Lūkas 13:15–17; skat. arī Lūkas 6:9