Svēto Rakstu stāsti
Jēzus liecina par Savu misiju — noraidīts Nācaretē


Lūkas 4:16–31

Jēzus liecina par Savu misiju

Noraidīts Nācaretē

Jēzus dodas uz sinagogu.

Jēzus devās uz Nācareti, kur dzīvoja Viņa ģimene un draugi. Tā bija vieta, kur Viņš uzauga. Sabatā Viņš devās uz sinagogu, kur cilvēki devās studēt Svētos Rakstus un pielūgt Dievu.

Lūkas 4:16–17

Jēzus sinagogā lasa Svētos Rakstus.

Sinagogā Jēzus piecēlās un nolasīja kādu pravieša Jesajas rakstvietu. Svētajos Rakstos bija teikts, ka kādu dienu ieradīsies Glābējs. Viņš sludinās evaņģēliju nabagajiem un dziedinās salauztas sirdis. Viņš palīdzēs aklajiem un tiem, kuri ir ievainoti.

Jesajas 61:1–2; Lūkas 4:17–19

Jēzus liecina, ka Viņš ir Glābējs.

Jēzus pabeidza lasīt un apsēdās. Visi vērsa savus skatus uz Viņu. Viņš viņiem pateica, ka šinī dienā Viņa lasītais Svēto Rakstu pants ir piepildīts. Viņš ir Glābējs.

Lūkas 4:21

Cilvēki prāto, kā Jēzus var būt Glābējs.

Nācaretes iedzīvotāji bija ļoti pārsteigti par Jēzus teikto. Kā Jēzus varēja būt Glābējs? Viņi domāja, ka Viņš ir tikai Marijas un Jāzepa dēls, nevis Dieva Dēls. Viņiem Viņš likās kā parasts cilvēks.

Lūkas 4:22

Jēzus runā par brīnumiem.

Jēzus zināja, ka cilvēki vēlas, lai Viņš izdarītu brīnumu, tādējādi pierādot, ka Viņš ir Glābējs. Viņš mācīja, ka brīnumi ir domāti cilvēkiem, kas tic, un dažreiz Dievs parāda brīnumus tiem, kas nav no Israēla, jo viņiem ir lielāka ticība. Daži cilvēki sinagogā bija dusmīgi uz Jēzu.

Lūkas 4:23–28

Ļaudis spiež Jēzu uzkāpt kalna galā.

Viņi padzina viņu no pilsētas, līdz kalna malai. Viņi gribēja nogāzt Viņu no kalna.

Lūkas 4:28–29

Jēzus aiziet.

Taču Jēzus aizgāja no dusmīgajiem cilvēkiem.

Lūkas 4:30

Jēzus māca citā pilsētā.

Tā kā viņi nevēlējās Jēzu Nācaretē, Viņš devās mācīt uz citu pilsētu.

Lūkas 4:31–32