Apustuļu darbu 6.–7. nod.
Stefans liecina par Jēzu Kristu
Drosmīgs kalps atdod savu dzīvību par savu liecību
Baznīca strauji auga. Apustuļiem bija arvien grūtāk parūpēties par visiem Baznīcas locekļiem.
Apustuļu darbu 6:1–2
Apustuļi nolēma aicināt septiņus vīrus, kuri varētu palīdzēt. Viņi lūdza Baznīcas locekļiem uzmeklēt gudrus un Svētā Gara pilnus vīrus.
Apustuļu darbu 6:3
Viens no cilvēkiem, ko viņi izvēlējās, bija Stefans. Apustuļi deva viņam svētību. Stefanam bija liela ticība, un viņš darīja varenus brīnumus tautā.
Apustuļu darbu 6:5–8
Stefans mācīja par Jēzu Kristu gudrībā un Garā. Taču sinagogas vadītājiem nepatika tas, ko viņš māca. Viņi teica, ka viņš runā pret Mozu un pret Dievu. Viņi atveda Stefanu augstā priestera un citu vadītāju priekšā.
Apustuļu darbu 6:9–15; 7:1
Stefana seja līdzinājās eņģeļa sejai. Viņš atgādināja vadītājiem, ka Dievs sūtīja Mozu glābt israēliešus, taču tie ne vienmēr sekoja Mozum. Stefans teica, ka Mozus līdzinās Jēzum Kristum. Dievs sūtīja Jēzu, lai glābtu Savus ļaudis, taču vadītāji nesekoja Viņam. Vadītāji bija dusmīgi uz Stefanu.
Apustuļu darbu 7:20–43, 51–54
Būdams Svētā Gara pilns, Stefans ieskatījās debesīs. Viņš redzēja Jēzu Kristu stāvam blakus Debesu Tēvam.
Apustuļu darbu 7:55–56
Kad Stefans pastāstīja vadītājiem, ko viņš redzēja, viņi kļuva vēl neapmierinātāki. Viņi dusmās kliedza un sagrāba Stefanu. Viņi izvilka viņu ārā no pilsētas.
Apustuļu darbu 7:57
Tie nolika savas drēbes pie kāda vīra, vārdā Sauls, kājām. Tad viņi meta akmeņus uz Stefanu, lai viņu nogalinātu. Sauls piekrita tam, ko viņi darīja. Stefans lūdza Dievu. Viņš lūdza To Kungu piedot cilvēkiem, kuri viņam darīja pāri. Viņš arī lūdza To Kungu uzņemt viņa garu debesīs.
Apustuļu darbu 7:59–60; 8:1