Pēdējās vakariņas

Jēzus un Viņa apustuļi bija Jeruzalemē, lai svinētu Pashā svētkus. Jūdi katru gadu svinēja Pashā svētkus. Tas viņiem palīdzēja atcerēties, ka pirms daudziem gadiem viņu ģimenes Ēģiptē bija vergi un Dievs viņiem palīdzēja izbēgt.

2. Mozus 12:27

Atrodoties Jeruzalemē, Jēzus un Viņa apustuļi kopā sarīkoja īpašu mielastu. Jēzus ar nepacietību gaidīja, kad varēs dalīties ar viņiem šajā mielastā.

Lūkas 22:7–15

Kad viņi bija pabeiguši ēst, Jēzus piepildīja bļodu ar ūdeni. Viņš sāka mazgāt Savu apustuļu kājas.

Jāņa 13:4–5

Kad pienāca Pētera kārta, viņš jautāja, kāpēc Jēzus tā dara. Kāju mazgāšana parasti bija kas tāds, ko darīja tikai kalpi.

Jāņa 13:6

Jēzus teica, ka Viņš mazgā viņu kājas, lai rādītu viņiem piemēru. Viņš vēlējās, lai viņi kalpotu un mīlētu cits citu tā, kā Viņš tos bija mīlējis. Ja viņi to darīs, cilvēki zinās, ka tie ir Viņa mācekļi.

Jāņa 13:14–16, 34–35

Jēzus teica Saviem mācekļiem, ka Viņš drīz mirs. Pēteris teica, ka viņš ir gatavs mirt Jēzus dēļ.

Jāņa 13:36–38

Taču Jēzus zināja, ka tuvojas grūti laiki. Viņš teica Pēterim, ka, pirms gailis nākamajā rītā nodziedās, Pēteris trīs reizes pateiks, ka Viņš nepazīst Jēzu.

Jāņa 13:38

Jēzus zināja, ka Viņa apustuļi varētu būt noraizējušies un nobijušies. Viņš apsolīja, ka Dievs sūtīs viņiem Svēto Garu. Svētais Gars mierinās viņus, mācīs un palīdzēs viņiem atcerēties to, ko Jēzus bija viņiem mācījis. Viņš aicināja viņus neraizēties un nebaidīties. Viņš teica: „Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.”

Jāņa 14:1, 15–16, 26–27

Tad Jēzus paveica kaut ko ļoti īpašu, lai palīdzētu Saviem apustuļiem vienmēr Viņu atcerēties. Viņš pasniedza viņiem Svēto Vakarēdienu. Pirmkārt, Viņš svētīja maizi, salauza to gabalos un deva to Saviem apustuļiem. Jēzus teica viņiem, lai, ēdot maizi, tie domātu par Viņa miesu. Viņš lūdza tos atcerēties, ka Viņš nomirs par tiem.

Mateja 26:26; Lūkas 22:19

Jēzus pēc tam ielēja biķerī vīnu. Viņš svētīja vīnu un deva apustuļiem to dzert. Jēzus lika viņiem, lai, dzerot vīnu, tie domātu par Viņa asinīm. Viņš lūdza viņiem atcerēties, ka Viņš cietīs, asiņos un nomirs par visu cilvēku sāpēm un grēkiem, lai mēs varētu nožēlot grēkus un saņemt piedošanu.

Mateja 26:27–28; Lūkas 22:20

Tad Jēzus paskaidroja, ka Viņš ir kā vīnakoks un Viņa mācekļi ir kā zari. Ja zars paliek saistīts ar vīnogulāju, tas briedina augļus. Zars, kas nav savienots ar vīnogulāju, nokalst un nevar briedināt augļus. Jēzus vēlējās, lai Viņa mācekļi vienmēr paliktu Viņa tuvumā, mīlot cits citu un ievērojot Viņa baušļus.

Jāņa 15:4–12

Pēc šo lietu mācīšanas Jēzus un Viņa apustuļi dziedāja garīgo dziesmu. Viņi devās uz dārzu, ko sauca par Ģetzemani.

Mateja 26:30