Vēstules Timotejam

Timotejs bija jauns vīrietis, kuram bija stipra ticība Jēzum Kristum. Arī viņa māte Eunika un vecmāmiņa Loida bija sievietes ar lielu ticību. Viņas mācīja Timotejam Svētos Rakstus jau tad, kad viņš bija bērns.

2. Timotejam 1:5; 3:15

Timotejs un Pāvils bija labi draugi. Viņi kopā strādāja un ceļoja, kalpojot Tam Kungam un daloties Viņa evaņģēlijā. Pāvils mīlēja Timoteju kā dēlu.

Filipiešiem 2:19–22; 1. Timotejam 1:2

Pāvils aicināja Timoteju vadīt Baznīcu Efezā. Pāvilam bija jādodas uz citu pilsētu. Savas prombūtnes laikā viņš uzrakstīja Timotejam vēstuli, lai viņam palīdzētu.

1. Timotejam 1:1–3

Vēlāk, atrodoties Romas cietumā, Pāvils Timotejam uzrakstīja vēl vienu vēstuli. Viņš brīdināja Timoteju par to, ka iestāsies grūti laiki. Būs cilvēki, kuri novērsīsies no patiesības un pasaulīgās lietas mīlēs vairāk par Dievu. Viņi mācīs to, kas nav patiess.

2. Timotejam 3:1–7; 4:3–4

Pāvils teica, lai Timotejs nebīstas. Viņš sacīja: „Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka [un] mīlestības … garu.” Pāvils aicināja Timoteju turpināt darīt to, ko bija mācījies. Svētie Raksti viņu vadīs pie Jēzus Kristus.

2. Timotejam 1:7–9; 3:14–17

Pāvils zināja, ka viņa dzīve drīz beigsies. Taču viņš nebaidījās mirt. Pāvils pastāstīja Timotejam, ka, lai gan viņš savā dzīvē ir piedzīvojis daudzus pārbaudījumus, viņa ticība joprojām ir stipra. Viņš ticēja, ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus viņam sniegs mūžīgo dzīvi.

2. Timotejam 4:6–8