Jēzus mierina divus mācekļus

Jēzus augšāmcelšanās dienā divi mācekļi devās no Jeruzalemes uz pilsētu, ko sauca Emava. Viņi bija Jēzus sekotāji un bēdājās. Viņi savā starpā runāja par Jēzus nāvi un citām lietām, kas bija notikušas pēdējo dažu dienu laikā.

Lūkas 24:13–14

Kamēr viņi gāja, Jēzus pienāca un devās kopā ar viņiem, bet viņi nezināja, ka tas ir Jēzus. Viņš pajautāja, par ko viņi runā un kāpēc viņi ir bēdīgi.

Lūkas 24:15–17

Viņi bija pārsteigti, ka Viņš neko nezināja par notikušo. Viņi pastāstīja Viņam par Jēzu. Viņi domāja, ka Viņš būs viņu Glābējs, taču Viņš ir miris.

Lūkas 24:18–21

Viņi arī teica, ka dažas sievietes bija nākušas pie Viņa kapa, taču Jēzus ķermenis bija pazudis. Eņģeļi bija pateikuši sievietēm, ka Jēzus ir dzīvs.

Lūkas 24:21–24

Tad Jēzus mācīja viņiem to, kas par Glābēju ir teikts Svētajos Rakstos. Viņš teica, ka pravieši ir mācījuši — Glābējs nomirs un atkal augšāmcelsies.

Lūkas 24:25–27

Kad viņi nonāca Emavā, jau bija vēls. Abi mācekļi aicināja Jēzu palikt pie viņiem. Jēzus apsēdās pie galda un ēda kopā ar viņiem. Viņš ņēma maizi, pateicās, lauza to un deva viņiem. Tajā brīdī viņi saprata, ka tas ir Jēzus. Pēkšņi Viņš pazuda.

Lūkas 24:29–31

Abi mācekļi runāja par siltumu, ko viņi izjuta savā sirdī, kad Jēzus mācīja viņus no Svētajiem Rakstiem. Viņi steidzās atpakaļ uz Jeruzalemi, lai pateiktu pārējiem mācekļiem, ka ir redzējuši Jēzu.

Lūkas 24:32–35