Jēzus, sieviete un aka

Jēzus ar Saviem mācekļiem, dodoties uz Galileju, gāja cauri Samarijai. Viņi apstājās, lai pasmeltu ūdeni no akas. Kamēr Jēzus tur atpūtās, Viņa mācekļi devās iegādāt ēdienu.

Jāņa 4:3–8

Kāda sieviete no Samarijas pienāca pie akas, lai piepildītu savu ūdens trauku. Jēzus lūdza viņai padzerties. Sieviete bija pārsteigta. Jēzus bija jūds, un lielākā daļa jūdu nesarunājās ar samariešiem.

Jāņa 4:7–9

Jēzus teica viņai, ka cilvēkiem, kas dzer ūdeni no akas, atkal slāps. Taču Viņš var dot viņai mūžīgās dzīvības „ūdeni”, un viņai nekad neslāps. Sieviete teica, ka vēlas nobaudīt šo „dzīvo ūdeni”.

Jāņa 4:10–14

Jēzus teica, lai viņa pasauc savu vīru. „Man nav vīra,” viņa teica. Jēzus teica, ka viņai bijuši pieci vīri un vīrietis, ar kuru viņa dzīvo kopā, nav viņas vīrs.

Jāņa 4:16–18

Sieviete bija izbrīnījusies, ka Jēzus to zināja par viņu. Viņa teica, ka zina, ka drīz nāks Glābējs. Jēzus viņai teica, ka Viņš ir tas Glābējs.

Jāņa 4:19, 25–26

Sieviete atstāja savu ūdens trauku pie akas un devās uz pilsētu. Viņa pastāstīja daudziem cilvēkiem, ka ir atradusi Glābēju. Viņa aicināja tos nākt un uzklausīt Viņa mācību. Pateicoties šai sievietei, daudzi samarieši ticēja Jēzum Kristum.

Jāņa 4:28–29, 39–42