Mateja 14:22–33
Staigāšana pa ūdens virsmu
Ticība pārvar bailes
Jēzus vēlējās kādu laiku vienatnē lūgt Dievu. Viņš sūtīja Savus mācekļus laivā uz Galilejas jūras otru krastu. Jēzus devās kalnā lūgt Dievu.
Mateja 14:22–23
Tajā naktī pūta stiprs vējš un bija lieli viļņi. Jēzus mācekļi visu nakti cītīgi strādāja, cenšoties ar laivu nokļūt otrā jūras krastā.
Mateja 14:24–25
Kad nakts jau bija gandrīz pagājusi, mācekļi pamanīja kādu nākam viņiem pretī pa ūdens virsmu. Viņi nodomāja, ka tas ir spoks, un izbijās. Tas nebija spoks; tas bija Jēzus! Jēzus viņus uzrunāja: „Turiet drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstieties!”
Mateja 14:25–27
Pēteris lūdza Jēzu aicināt viņu nākt pie Viņa pa ūdens virsmu. Jēzus teica: „Nāc!” Pēteris izkāpa no laivas un sāka staigāt pa ūdens virsmu — gluži tāpat kā Jēzus!
Mateja 14:28–29
Bet, kad Pēteris ieraudzīja stipro vēju un lielos viļņus, viņš izbijās. Viņš sāka grimt. Viņš sauca uz Jēzu: „Kungs, palīdzi man!”
Mateja 14:30
Jēzus pastiepa roku un satvēra Pēteri. Viņš jautāja Pēterim, kāpēc viņš šaubījās, nevis vairāk uzticējās Viņam.
Mateja 14:31
Kad Jēzus un Pēteris iekāpa atpakaļ laivā, vējš mitējās. Mācekļi bija pārsteigti par notikušo. Viņi zināja, ka Jēzus patiešām ir Dieva Dēls, un pielūdza Viņu.
Mateja 14:32–33