Līdzība par strādniekiem vīna dārzā

Jēzus Saviem mācekļiem pastāstīja kādu līdzību jeb stāstu, lai palīdzētu viņiem saprast, kāda ir Debesu valstība. Šajā līdzībā kādam vīram bija vajadzīgi cilvēki darbam viņa vīna dārzā. Tā nu kādā agrā rītā viņš atrada dažus strādniekus, kuri piekrita visu dienu strādāt par vienu monētu. Viņi uzsāka darbu.

Mateja 20:1–2

Pēc trim stundām vīrs nolīga vēl dažus strādniekus. Viņš lūdza viņiem visu atlikušo dienu strādāt viņa vīna dārzā. Viņš tiem apsolīja godīgi samaksāt.

Mateja 20:3–4

Pēc trim stundām vīrs atrada vēl vairāk cilvēku, kuriem bija nepieciešams darbs. Arī tos viņš aicināja strādāt viņa vīna dārzā.

Mateja 20:5

Visbeidzot, tuvojoties dienas beigām, šis vīrs ieraudzīja cilvēkus, kuriem nebija, ko darīt. Viņi teica, ka neviens viņiem nebija devis darbu visas dienas garumā. Vīrs teica, ka viņi var strādāt viņa vīna dārzā vēl pēdējo dienas stundu.

Mateja 20:6–7

Dienas beigās vīrs samaksāja strādniekiem. Viņš iedeva vienu monētu tiem, kuri bija strādājuši vienu stundu. Tāpat viņš pa vienai monētai iedeva arī visiem pārējiem strādniekiem. Tie, kuri bija strādājuši visu dienu, sadusmojās. Viņi uzskatīja, ka viņiem vajag saņemt vairāk naudas nekā visiem pārējiem.

Mateja 20:8–12

Viņš šiem strādniekiem atgādināja, ka viņi bija piekrituši visu dienu strādāt par vienu monētu. Viņš teica, ka viņiem nevajadzētu dusmoties par to, ka viņš vēlas izrādīt laipnību citiem, kas strādāja viņa vīna dārzā.

Mateja 20:13–16