Mateja 26:36–46; Lūkas 22:39–46
Jēzus Ģetzemanē
Ciešanas par pasaules grēkiem
Jēzus ar apustuļiem devās uz dārzu, ko sauca par Ģetzemani. Jēzus aicināja Pēteri, Jēkabu un Jāni sekot Viņam, bet pārējos pagaidīt.
Mateja 26:36–37; Jāņa 18:1
Jēzus teica Pēterim, Jēkabam un Jānim, ka Viņš jūtas ļoti noskumis. Viņš aicināja tos palikt nomodā kopā ar Viņu, kamēr Viņš lūdza Dievu.
Mateja 26:38
Tad Jēzus iegāja nedaudz dziļāk dārzā. Viņš sāka ciest par mūsu grēkiem, lai mēs varētu tos nožēlot un saņemt piedošanu. Jēzus izjuta arī visas mūsu sāpes, slimības un skumjas, lai Viņš varētu zināt, kā mums palīdzēt. Viņš to darīja, jo Viņš mūs mīl. Tas viss bija daļa no Debesu Tēva ieceres.
Mateja 26:39; Lūkas 22:41; Romiešiem 3:23; Almas 7:11–13; 3. Nefija 27:19
Jēzus ciešanas bija tik mokošas, ka Viņš lūdza Debesu Tēvam, lai Viņš paņemtu tā prom. Taču Viņš bija gatavs darīt to, ko Viņa Tēvs no Viņa prasīja. Viņš teica: „Ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”
Lūkas 22:42
Jēzus aizgāja pie Pētera, Jēkaba un Jāņa un redzēja, ka viņi ir aizmiguši. Viņš pamodināja tos un atkal aicināja viņus palikt nomodā un lūgt Dievu. Taču Viņš zināja, ka, lai gan viņi gribēja palikt nomodā, viņi bija ļoti noguruši.
Mateja 26:40–41
Jēzus atkal lūdza Dievu. Ieradās eņģelis, lai Viņu stiprinātu. Viņš juta tik lielas sāpes, ka lūdza vēl dedzīgāk. Viņa sviedri bija asins pilieni, kas krita zemē.
Mateja 26:42; Lūkas 22:43–44; Mosijas 3:7; Mācības un Derību 19:16–19
Vēl divas reizes Jēzus devās pie Pētera, Jēkaba un Jāņa un atrada viņus guļam. Visbeidzot Viņš tos pamodināja, jo bija pienācis laiks, kad Viņš tika aizvests prom.
Mateja 26:43–46