Jāņa 8:1–11
Cilvēki vēlas sodīt sievieti, kura ir grēkojusi
Ej un negrēko vairs
Kādā agrā rītā Jēzus Kristus devās uz templi Jeruzalemē. Daudzi cilvēki ap Viņu sapulcējās, lai klausītos Viņa mācībās.
Jāņa 8:1–2
Kamēr Jēzus mācīja, jūdu vadītāji pie Jēzus atveda kādu sievieti. Viņa tika pieķerta, pārkāpjot vienu no Dieva baušļiem. Saskaņā ar likumu sievieti vajadzēja nogalināt, nomētājot ar akmeņiem.
Jāņa 8:3–5
Vīri vaicāja Jēzum, kas ar viņu būtu jādara. Viņi centās Jēzu apmānīt. Viņi zināja, ka Viņš nevēlas, lai sievietei tiktu darīts pāri. Taču, ja Jēzus teiktu, ka sieviete nav jāsoda, tad viņi varētu teikt, ka Viņš nepaklausa likumam.
Jāņa 8:6
Bet Jēzus viņiem neatbildēja. Viņš noliecās zemē un rakstīja smiltīs. Vīri vēlreiz Viņam vaicāja, ko viņiem darīt.
Jāņa 8:6–7
Beidzot Jēzus piecēlās un palūkojās uz šiem vīriem. Viņš teica, ka tas no viņiem, kurš nekad nav grēkojis, lai pirmais met akmeni uz viņu.
Jāņa 8:7
Tad Jēzus atkal noliecās un turpināja rakstīt smiltīs. Visi vīri zināja, ka arī viņi ir grēkojuši. Cits pēc cita tie devās projām.
Jāņa 8:8–9
Jēzus paskatījās apkārt un redzēja tikai stāvošo sievieti. Viņš viņai jautāja, kur ir palikuši visi tie, kuri gribēja viņu sodīt. Viņa pateica Viņam, ka viņi visi ir devušies projām. Jēzus sievietei teica: „Ej un negrēko vairs.” Kopš tā laika šī sieviete ticēja Jēzum.
Jāņa 8:9–11