Jēzus atdod par mums Savu dzīvību

Upuris, kas glābj mūs no grēka un nāves

Karavīri uzliek Jēzum galvā ērkšķu vainagu.

Pēc tam, kad Pilāts nolēma, ka Jēzus ir jāsit krustā, viņš pavēlēja saviem karavīriem aizvest Jēzu. Tie Viņu pēra, spļāva uz Viņu, uzlika Viņam galvā ērkšķu vainagu un izsmēja Viņu.

Marka 15:15–20

Karavīri lika Jēzum nest smagu koka krustu. Viņi aizveda Viņu uz vietu netālu no Jeruzalemes, ko sauca par Golgātu.

Jāņa 19:17

Karavīri piesita Jēzus rokas un kājas pie krusta. Jēzus lūdza Savam Debesu Tēvam piedot karavīriem, jo tie nezināja, ka sit krustā Dieva Dēlu.

Lūkas 23:33–34; skat. arī Lūkas 23:35 Džozefa Smita tulkojumā

Pūlis vēro Jēzu un divus ļaundarus, kas tiek sisti krustā.

Tajā dienā kopā ar Jēzu krustā tika sisti divi ļaundari. Viens no tiem sacīja Viņam: „Ja Tu esi Kristus, tad glāb Sevi pašu un mūs!“

Lūkas 23:39

Otrs ļaundaris teica, ka viņi ir pelnījuši savu sodu, taču Jēzus neko ļaunu nebija darījis. Viņš lūdza Jēzu pieminēt viņu Savā valstībā. Jēzus viņam teica, ka drīz viņi būs kopā garu pasaulē.

Lūkas 23:40–43

Jēzus liek Jānim parūpēties par Viņa māti.

Daudzas sievietes, kas sekoja Jēzum Kristum, bija atnākušas pie krusta, lai būtu kopā ar Viņu. Viena no sievietēm bija Jēzus māte Marija. Jēzus viņu ieraudzīja un lika Jānim, vienam no Saviem apustuļiem, par viņu parūpēties.

Jāņa 19:25–27; skat. arī Lūkas 8:1–3; Marka 15:40–41

Trīs stundas zemi pārklāja tumsa. Jēzus jutās ļoti vientuļš. Viņam bija sajūta, it kā Viņa Debesu Tēvs būtu Viņu pametis.

Mateja 27:45–46

Visbeidzot Jēzus zināja, ka Viņa ciešanas ir beigušās. Viņš teica: „Tēvs, viss piepildīts, Tava griba ir izpildīta.“ Tad Jēzus nolieca Savu galvu un atdeva Savu dzīvību. Lai pārliecinātos, ka Viņš tiešām ir miris, kāds kareivis ar šķēpu iedūra Viņa sānā.

Mateja 27:54 Džozefa Smita tulkojumā angļu valodā; Jāņa 19:28–30, 34

Tempļa priekškars pārplīst divos gabalos.

Kad Jēzus nomira, zeme trīcēja. Klintis sašķēlās. Tempļa priekškars, kas sedz vissvētāko vietu templī, pārplīsa divos gabalos.

Mateja 27:51

Karavīri, kas uzrauga Jēzu, ir nobijušies.

Karavīri bija izbijušies. „Patiesi, Šis bija Dieva Dēls,“ viņi teica.

Mateja 27:54

Jēzus māte un Viņa mācekļi gulda Viņa ķermeni kapā.

Jēzus mācekļi ietina Viņa ķermeni audeklā un guldīja Viņu kapā, dārzā. Vēlāk viņi kapa durvīm priekšā pievēla lielu akmeni.

Mateja 27:57–61; Jāņa 19:38–41