Jēzus dziedina desmit spitālīgus vīrus

Kamēr Jēzus ceļoja, Viņš iegriezās kādā ciemā un ieraudzīja desmit vīrus, kuriem bija ļoti smaga ādas slimība, ko sauc par spitālību. Spitālīgiem cilvēkiem bija jāturas pa gabalu no visiem pārējiem, pat no savas ģimenes, lai viņi neaplipinātu citus.

Lūkas 17:11–12

Šie vīri pasauca Jēzu un lūdza Viņam tos dziedināt. Jēzus viņiem lika doties pie priesteriem tanī ciemā. Tikai priesteri varēja izlemt, vai viņi atkal varēs būt kopā ar citiem cilvēkiem.

Lūkas 17:13–14; skat. arī Lūkas 14:2–3

Kamēr desmit slimie vīri gāja pie priesteriem, notika brīnums. Viņu slimība pārgāja. Viņi bija dziedināti!

Lūkas 17:14

Kad viens no vīriem redzēja, ka viņš ir izdziedināts, viņš pagriezās un skaļā balsī pateicās Dievam. Viņš bija samarietis.

Lūkas 17:15–16

Šis vīrs nometās Jēzum pie kājām, lai pateiktos par to, ko Viņš bija paveicis. Jēzus vaicāja, kur ir pārējie deviņi vīri, kas tika izdziedināti. Tikai viens no viņiem bija atgriezies, lai Viņam pateiktos! Tad Jēzus vīram sacīja: „Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi.”

Lūkas 17:16–19