Kristū visi tiks dzīvi darīti

Dažiem Baznīcas locekļiem Korintas pilsētā bija jautājumi par to, kas notiek pēc mūsu nāves. Viņi nebija pārliecināti, ka Jēzus patiešām ir augšāmcēlies. Daži cilvēki teica, ka augšāmcelšanās nepastāvot. Pāvils, par to padzirdējis, uzrakstīja vēstuli svētajiem Korintā.

1. korintiešiem 15:12–14

Pāvils rakstīja, ka Jēzus Kristus augšāmcelšanās bija svarīga Viņa evaņģēlija sastāvdaļa. „Kristus nomira par mūsu grēkiem,” teica Pāvils, un „trešajā dienā Viņš augšāmcēlās.” Pēc Viņa augšāmcelšanās Viņu bija redzējuši vairāk nekā 500 cilvēku, tostarp Pāvils un citi apustuļi.

1. korintiešiem 15:1–8

Pāvils mācīja: ja Kristus nebūtu augšāmcēlies, mēs visi būtu nolemti bēdām un bezcerībai. Ādama krišanas dēļ mēs visi mirsim, taču, pateicoties Jēzum Kristum, mēs visi tiksim augšāmcelti.

1. korintiešiem 15:17–22

Pāvils atgādināja Korintas svētajiem, ka cilvēki tiek kristīti par mirušajiem. Kāpēc lai mēs to darītu, ja tie, kuri ir miruši, vairs nekad necelsies augšā? Mēs kristāmies par mirušajiem, jo zinām, ka visi atkal dzīvos. Tas viņiem dod iespēju saņemt Tā Kunga svētības.

1. korintiešiem 15:29

Daži svētie Korintā prātoja, kādi būs mūsu ķermeņi, kad mēs augšāmcelsimies. Pāvils teica, ka mūsu ķermeņi būs brīnišķīgi. Tie nebūs vāji, neslimos un nenovecos. Dažiem cilvēkiem būs celestiāli ķermeņi — spoži kā saule. Citi būs spoži kā mēness, bet citi — kā zvaigznes.

1. korintiešiem 15:35, 40–43; Mācības un Derību 76:96–98; 88:20–23