Jēzus pie Betzatas dīķa

Jeruzalemē bija vieta, ko sauca par Betzatas dīķi. Cilvēki ticēja, ka šim dīķim piemita dziedinošs spēks. Pie šī dīķa nāca daudzi slimi, akli vai kropli cilvēki.

Jāņa 5:2–3

Cilvēki ticēja, ka savā laikā dīķī nolaidās eņģelis un sakustināja ūdeni. Pirmais, kurš iekāpa ūdenī pēc tā sakustēšanās, kļuva vesels, lai arī kāda bija viņa slimība. Daudzi cilvēki centās pirmie iekāpt dīķī.

Jāņa 5:4

Pie dīķa bija kāds vīrs, kurš nevarēja staigāt. Viņš bija slims jau 38 gadus. Viņš vēlējās iekāpt dīķī, lai tiktu dziedināts, taču, kad vien viņš mēģināja, pirmais tajā iekāpa kāds cits.

Jāņa 5:5–7

Kādā sabata dienā Jēzus bija Jeruzalemē. Staigājot pa pilsētu, Viņš nonāca pie Betzatas dīķa un ieraudzīja tur guļam šo vīru.

Jāņa 5:6

Jēzus zināja, ka šis vīrs jau ļoti ilgu laiku bija slims un nevarēja staigāt. Jēzus vaicāja viņam, vai viņš vēlas tapt vesels.

Jāņa 5:6

Vīrs pateica Jēzum, ka nav neviena, kas viņam palīdzētu iekāpt dīķī, un, kad ūdens tika sakustināts, citi vienmēr iekāpa tajā pirms viņa.

Jāņa 5:7

Jēzus vīram teica: „Celies, ņem savu gultu un staigā!” Tūdaļ pat šis vīrs kļuva vesels! Pēc tam viņš piecēlās un paņēma savu gultu. Pirmo reizi 38 gadu laikā viņš varēja staigāt!

Jāņa 5:8–9

Jūdu vadītāji redzēja šo vīru nesam savu gultu. Viņi teica, ka viņš negodā sabata dienu, jo uzskatīja, ka gultas nešana ir darbs. Vīrs paskaidroja, ka viņš nupat tika dziedināts, un cilvēks, kurš viņu dziedināja, lika viņam nest savu gultu.

Jāņa 5:10–11

Jūdu vadītāji uzzināja, ka tas bija Jēzus, kurš dziedināja šo vīru un lika viņam sabata dienā nest savu gultu. Viņi bija dusmīgi uz Jēzu un vēlējās Viņu nogalināt. Jēzus viņiem teica, ka Viņš darīja tikai to, ko Viņa Tēvs Debesīs Viņam bija mācījis.

Jāņa 5:15–17