Vispārējā konference
„Vai tu Mani mīli?”
2025. gada oktobra vispārējā konference


11:42

„Vai tu Mani mīli?”

Ja mēs vēlamies izrādīt savu mīlestību Dievam, mums jāizprot, kā Viņš atpazīst mūsu pausto mīlestību.

Līdzībā par pazudušo dēlu vecākais brālis sākumā nespēja priecāties par to, ka jaunākais brālis bija atgriezies mājās, jo viņš labu laiku bija veicis sliktas izvēles un „izšķied[is] savu mantu, palaidnīgi dzīvodams”. Vecākā brāļa lepnums un paštaisnums neļāva viņam izjust prieku par brāļa nožēlas pilno atgriešanos. Arī mēs varam palaist garām iespējas — ar vārdiem un darbiem izrādīt saviem mīļajiem to, ka viņus no sirds mīlam.

Svētajos Rakstos ir daudz spēcīgu piemēru patiesas mīlestības izrādīšanai un saņemšanai: Naomijas un Rutes, Amona un ķēniņa Lamonija, pazudušā dēla un viņa tēva, kā arī Glābēja un Viņa mācekļu piemērs.

Kad mīlestība nāk no sirds un tiek patiesi pieņemta, aizsākas pozitīvas ietekmes cikls, kurā pieaug mīlestība starp tās devēju un saņēmēju.

Dieva mīlestība ir nevainojama, bezgalīga un nemainīga, un tā ir vissaldākā. Tā piepilda dvēseli „ar ļoti lielu prieku”. Tomēr dažkārt mums savā dzīvē var būt grūti saskatīt Dieva mīlestību. Taču mūsu nevainojamais un mīlošais Debesu Tēvs tik ļoti vēlas, lai mēs sajustu Viņa mīlestību, ka Viņš „runā uz [mums mūsu] valodā pēc [mūsu] saprašanas”. Viņš izrādīs Savu mīlestību pret mums tā, lai mēs to personīgi spētu atpazīt. Mēs varam sajust Dieva mīlestību pret mums, vērojot dabas skaistumu, saņemot atbildes uz lūgšanām, atskāršot kaut ko īstajā brīdī vai piedzīvojot liega prieka brīžus. Vislielākā Debesu Tēva mīlestības izpausme, kas atbalsojas kā prātā, tā sirdī, bija brīdis, kad Viņš ļāva Savam mīļajam Dēlam piedāvāt Sevi par izpirkšanas upuri.

Līdzīgi kā pazudušā dēla vecākais brālis, arī mēs bieži vien pievēršamies tikai sev. Mēs tik ļoti mēdzam aizrauties ar pierādījumu meklēšanu attiecībā uz to, ka Dievs mūs mīl, ka mēs kļūstam neapmierināti, ja tos neatrodam. Taču lieliskais paradokss ir tajā, ka — jo vairāk mēs pievēršamies tam, lai izrādītu savu mīlestību Dievam, jo vieglāk mēs saredzam Viņa mīlestību pret mums. Varbūt tieši tāpēc Glābējs uz jautājumu — „Kurš ir augstākais bauslis bauslībā?” — atbildēja, izsakot šo vienkāršo un svarīgo aicinājumu: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.”

Dažreiz tas, kā mēs izrādām mīlestību mūsu visdārgākajiem, ne vienmēr ir veids, kādā viņi to sajūt. Tas var sagādāt vilšanos gan tam, kurš mīlestību izrāda, gan tam, kurš to saņem. Būtu noderīgi pajautāt saviem mīļajiem, kad viņi jūtas mīlēti. Tāpat arī, ja mēs vēlamies izrādīt savu mīlestību Dievam, mums jāizprot, kā Viņš atpazīst mūsu pausto mīlestību. Par laimi, Viņš Svētajos Rakstos ir skaidri izklāstījis vairākus veidus, kā mēs varam Viņam izrādīt savu mīlestību.

Vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?

No Pētera un augšāmceltā Kunga pamācošās sarunas pie Tiberijas jūras mēs uzzinām, kā mēs Tam Kungam varam izrādīt savu mīlestību.

„Jēzus saka Sīmanim Pēterim: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?” Tas Viņam saka: „Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!””

Galvenais jautājums šajā sarunā ar To Kungu ir „Vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?”. Mēs parādām savu mīlestību Tam Kungam, kad liekam Viņu augstāk par „šiem”, un „šie” var būt jebkurš cilvēks, jebkura aktivitāte vai jebkas, kas Viņam liek zaudēt galveno lomu mūsu dzīvē.

Vienā dienā, nedēļā, mēnesī vai gadā nekad nebūs pietiekami daudz laika, lai paveiktu visu nepieciešamo vai to, ko vēlamies sasniegt. Daļa no laicīgās dzīves pārbaudījuma ir izmantot dārgos laika resursus tam, kas mūsu mūžīgajam labumam ir vissvarīgākais, un atbrīvoties no mazsvarīgā.

Prezidents Rasels M. Nelsons teica: „Jautājums ikkatram no mums … ir viens un tas pats. … Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai Dievs atstātu spēkpilnāko iespaidu jūsu dzīvē? Vai jūs ļausiet, lai Viņa vārdi, Viņa baušļi un Viņa derības ietekmē to, ko jūs darāt katru dienu? Vai jūs ļausiet, lai Viņa balss, salīdzinājumā ar visām citām, būtu galvenā? Vai jūs esat ar mieru dot priekšroku tam, ko Viņš no jums vēlas, uzskatot pārējās ambīcijas par otršķirīgām? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai jūsu griba tiek pakļauta Viņa gribai?” Mēs parādām, ka esam Dieva mācekļi un Viņu mīlam, kad Viņu izvirzām par savu augstāko prioritāti.

Gani Manas avis

Nākamajā pantā — tajā pašā Pētera un Glābēja sarunā — mēs uzzinām, kā vēl Tas Kungs zina, ka mēs Viņu mīlam: „Vēl otru reizi [Tas Kungs] tam saka: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?” Tas Viņam saka: „Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: „Gani Manas avis!””

Mēs parādām savu mīlestību Debesu Tēvam, kad kalpojam, ieklausāmies, mīlam, uzmundrinām vai rūpējamies par Viņa bērniem. Šī kalpošana var izpausties arī vienkārši kā citu uzlūkošana bez nosodījuma. Mācības un Derību 76. nodaļā mēs varam gūt ieskatu par to cilvēku raksturu, kuri mantos debesu godību: „Viņi redz, kā paši tiek redzēti, un zina, kā paši tiek zināti.” Viņi uzlūko citus tā, kā viņus uzlūko Dievs, un Viņš redz, kādi viņi var kļūt — viņu brīnišķīgo, dievišķo potenciālu.

Kad es atgriezos mājās no misijas, es pārņēmu zālienu pļaušanas biznesu, ko mēs ar jaunākajiem brāļiem bijām uzsākuši pusaudžu gados. Es biju aizņemts arī ar studijām universitātē. Kādā pavasara nedēļā spēcīgās lietusgāzes un drīz vien gaidāmie gala eksāmeni mani ļoti satrauca un es iepaliku ar pļaušanas darbiem.

Nedēļas vidū debesis noskaidrojās, un es plānoju pēc lekcijām tikt galā ar zālieniem. Bet, kad es pārrados mājās, mana automašīna un aprīkojums bija pazuduši. Ziņkāres mākts, es devos uz pagalmiem, kuros biju plānojis strādāt, — katrā no tiem zāliens jau bija kārtīgi nopļauts. Pēdējā pagalmā, kas bija iekļauts grafikā, es ieraudzīju savu jaunāko brāli pļaujam zālienu. Viņš paskatījās uz mani, man uzsmaidīja un pamāja. Pateicībā es viņu apkampu un viņam pateicos. Viņa nozīmīgā kalpošana ļoti vairoja manu mīlestību un uzticību viņam. Kalpošana citiem ir nepārprotams veids, kā mēs varam izrādīt mīlestību Dievam un Viņa mīļotajam Dēlam.

Atzīstiet Viņa roku visās lietās

Mēs izrādām savu mīlestību Dievam, arī būdami pateicīgi. Tas Kungs teica: „Un nekā cilvēks neaizvaino Dievu … kā vien … [tie], kas neatzīst Viņa roku visās lietās.” Mēs parādām Dievam, ka Viņu mīlam, atzīstot Viņu par visa labā avotu mūsu dzīvē.

Uzņēmuma darbības sākumā mēs ar biznesa partneri pirms svarīgām sanāksmēm sirsnīgi lūdzām Debesu Tēva palīdzību. Dievs atkal un atkal atbildēja uz mūsu lūgšanām, un mūsu sanāksmes noritēja veiksmīgi. Pēc kādas sanāksmes mans biznesa partneris norādīja, ka mēs bieži vien bijām lūguši palīdzību, bet reti kad pateikušies. No tā brīža mēs ieviesām ieradumu — sirsnīgi pateikties Dievam, atzīstot Viņa roku mūsu panākumos. Mēs izrādām Dievam mīlestību ar „pateicības pilnu attieksmi”.

Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles

Vēl viens veids, kā mēs varam izrādīt mīlestību Debesu Tēvam un Viņa mīļotajam Dēlam, ir izvēlēties Viņiem paklausīt. Glābējs teica: „Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.” Šāda paklausība nav ne akla, ne piespiedu, bet gan sirsnīga un labprātīga mīlestības izpausme. Tēvs Debesīs vēlas, lai mēs vēlētos paklausīt. Māsa Tamāra V. Runija to nosauca par „paklausību aiz mīlestības”. Viņa teica: „Lai gan mēs vēl neesam pilnīgi paklausīgi, mums ir jācenšas tādiem būt aiz mīlestības jau tagad, atkal un atkal izvēloties palikt uz šī ceļa, jo mēs Viņu mīlam.”

Debesu Tēvs mums ir devis rīcības brīvību, lai mūs iedvesmotu vēlēties Viņu izvēlēties. Viņa darbs un godība ir ne tikai īstenot mūsu mūžīgo dzīvi, bet arī ietver cerību uz to, ka mūsu lielākā vēlēšanās būs atgriezties pie Viņa. Tomēr Viņš nekad mūs nepiespiedīs paklausīt. Garīgajā dziesmā „Dievs brīvus mūs ir radījis” ir šādi vārdi:

Viņš vada, māca, aicina

Un Gara gaismu dāvina,

Bet brīvo gribu nepakļauj,

Mums pašiem izvēlēties ļauj.

Kad kalpojām par misijas vadītājiem, mani un sievu Kristīnu iedvesmoja daudzi misionāri, kuri izvēlējās būt paklausīgi ne vien misionāru standarta ievērošanas dēļ, bet arī tāpēc, ka vēlējās izrādīt savu mīlestību Tam Kungam, pazemīgi izvēloties Viņu pārstāvēt.

Elders Deils G. Renlands teica: „Mūsu Debesu Tēva mērķis audzināšanā nav panākt, lai Viņa bērni darītu to, kas ir pareizi; Viņa mērķis ir panākt, lai Viņa bērni izvēlētos darīt to, kas ir pareizi, un galu galā kļūtu tādi kā Viņš. Ja Viņš vienkārši vēlētos, lai mēs būtu paklausīgi, Viņš izmantotu tūlītējas balvas un sodus, lai ietekmētu mūsu uzvedību.” Mēs apliecinām savu mīlestību Dievam, izvēloties paklausīt un sekot Viņam.

Mūsu Debesu Tēvs un mūsu Glābējs zina, ka mēs Viņus mīlam, kad mēs Viņus savā dzīvē liekam pirmajā vietā, kalpojam cits citam, ar pateicību atzīstam katru Viņu svētību un izvēlamies Viņiem paklausīt un sekot.

Es liecinu, ka katrs no mums patiešām ir Dieva bērns, un Viņš mūs mīl visā pilnībā. Es liecinu, ka Viņš ilgojas, lai mēs piedzīvotu Viņa mīlestību veidā, kādu mēs atpazīstam un saprotam. Un lieliskais paradokss ir tajā, ka mēs Viņa mīlestību izjutīsim vēl dziļāk, ja paši to Viņam izrādīsim. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Lūkas 15:13.

  2. Skat. Romiešiem 8:35–39; Deils G. Renlands, „Experience God’s Love” (Brigama Janga Universitātes svētbrīdis, 2019. g. 3. dec.), speeches.byu.edu; Rasels M. Nelsons, „Divine Love”, Liahona, 2023. g. febr., 12.–17. lpp.

  3. 1. Nefija 8:11.

  4. 1. Nefija 8:12.

  5. 2. Nefija 31:3.

  6. Skat. Jāņa 3:16.

  7. Skat. 1. Jāņa 4:19.

  8. Mateja 22:36–37.

  9. Lai gan mēs nevaram nopelnīt Dieva mīlestību ar saviem darbiem, Viņš labprāt atzīst mūsu mīlestības izpausmes, uzklausot mūsu lūgšanas, svētot mūs un palīdzot mums sajust Viņa mīlestību.

  10. Jāņa 21:15.

  11. „Mums ir jāliek Dievs pirmajā vietā mūsu dzīvē — augstāk par visu citu. Viņam ir jābūt pirmajā vietā. …

    Kad mēs izvirzām Dievu pirmajā vietā, visas pārējās lietas atrod savu vietu vai atkrīt no mūsu dzīves. Mūsu mīlestība pret To Kungu nosaka, kam mēs pieķeramies, kā pavadām laiku, ar kādām interesēm aizraujamies un kā nosakām savas prioritātes.” (Baznīcas prezidentu mācības: Ezra Tafts Bensons [2014. g.], 40. lpp.) Skat. arī Dalins H. Oukss, „Good, Better, Best”, Liahona, 2007. g. nov., 104.–108. lpp.

  12. Rasels M. Nelsons, „Ļaujiet Dievam gūt virsroku”, Evaņģēlija bibliotēka, 2020. g. okt. vispārējā konference.

  13. Jāņa 21:16.

  14. Skat. Mosijas 2:17.

  15. Mācības un Derību 76:94.

  16. Mācības un Derību 59:21.

  17. Skat. Filemonam 1:4–7.

  18. Tomass S. Monsons, „An Attitude of Gratitude”, Ensign, 1992. g. maijs, 54. lpp.

  19. Jāņa 14:15.

  20. Tamāra V. Runija, „Jūsu grēku nožēlošana neapgrūtina Jēzu Kristu; tā vairo Viņa prieku”, Liahona, 2025. g. maijs, 92. lpp.

  21. Skat. 2. Nefija 10:23–24; Helamana 14:30–31.

  22. Skat. Mozus 1:39.

  23. „Dievs brīvus mūs ir radījis”, Garīgās dziesmas, Nr. 150.

  24. Skat. Mosijas 5:2–5.

  25. Deils G. Renlands, „Izvēlieties šodien”, Evaņģēlija bibliotēka, 2018. g. okt. vispārējā konference.

  26. Skat. Patriks Kīrons, „Pieņemiet Viņa dāvanu”, Liahona, 2025. g. maijs, 121.–124. lpp.

  27. „Pirmais augstākais mūžības bauslis liek mīlēt Dievu ar visu mūsu sirdi, spēku, prātu un izturību — tas ir pirmais augstākais bauslis. Bet pirmais diženais mūžīgās patiesības princips ir tāds, ka Dievs mīl mūs ar visu Savu sirdi, spēku, prātu un izturību” (Džefrijs R. Holands, „Rīt Tas Kungs darīs jūsu vidū brīnumus”, Evaņģēlija bibliotēka, 2016. g. apr. vispārējā konference).

  28. Hesed ir īpaša mīlestība un žēlastība, ko Dievs jūt un dāvā visiem tiem, kuri ir noslēguši derību ar Viņu. Un mēs Viņam atbildam ar tādu pašu hesed.

    Tā kā Dievs jūt hesed pret tiem, kas ir noslēguši derību ar Viņu, Viņš tos mīlēs. Viņš turpinās strādāt ar viņiem un dāvās viņiem iespējas mainīties. Viņš tiem piedos, kad viņi nožēlos grēkus. Un, ja viņi nomaldīsies, Viņš palīdzēs viņiem atrast ceļu atpakaļ pie Viņa.

    Kad mēs noslēdzam derību ar Dievu, mūsu attiecības ar Viņu kļūst daudz ciešākas nekā pirms tam” (Rasels M. Nelsons, „Mūžīgā derība”, Evaņģēlija bibliotēka, Liahona, 2022. g. okt.).