Ziniet, kas jūs patiesībā esat
Neatkarīgi no tā, kur mēs atrodamies savā māceklības ceļā, mūsu dzīve būtiski mainīsies, ja mēs labāk sapratīsim, kas patiesībā esam.
Pirms vairākiem gadiem mūsu meitai bija nozīmīga pieredze misijā. Ar viņas atļauju es dalos fragmentā no tā, ko viņa mums tonedēļ rakstīja:
„Vakar kāda Baznīcas locekle, kas nesen bija atgriezusies Baznīcā, mūs palūdza pie viņas ierasties pēc iespējas ātrāk. Kad mēs atbraucām, viņa sēdēja uz grīdas un nevaldāmi raudāja. Valdot asaras, viņa pastāstīja, ka bija zaudējusi darbu un tiks izlikta no dzīvokļa, vēlreiz kļūstot par bezpajumtnieci.”
Mūsu meita turpināja šo stāstu: „Es sāku izmisīgi meklēt savos Svētajos Rakstos kaut ko — jebko, kas varētu viņai palīdzēt. Meklējot šiem apstākļiem piemērotu pantu, man prātā ienāca doma: „Ko es daru? Kristus tā nerīkotos. Šī nav problēma, ko es varu atrisināt, taču šī sieviete burtiski ir Dieva meita, kurai nepieciešama palīdzība. Un tā es aizvēru savus Svētos Rakstus, nometos ceļos viņai blakus un turēju viņu ciešā apskāvienā, kamēr mēs abas raudājām, līdz viņa bija gatava piecelties un stāties pretī šim pārbaudījumam.”
Pēc tam, kad šī sieviete tapa mierināta, mūsu meita izmantoja Svētos Rakstus, lai palīdzētu viņai saprast viņas dievišķo vērtību un mācītu vienu no būtiskākajām patiesajām mācībām par mūsu eksistenci, — ka mēs esam Dieva mīļotie dēli un meitas, tāda Dieva, kurš izjūt pilnīgu līdzjūtību pret mums, kad mēs ciešam, un ir gatavs palīdzēt mums, kad mēs atkal pieceļamies.
Ir zīmīgi, ka pirmā doktrīnas daļa, ko mūsu misionāri māca, ir šāda: Dievs ir mūsu mīlošais Debesu Tēvs. Katra nākamā patiesā mācība balstās uz izpratni par to, kas mēs patiesībā esam.
Prezidente Sjūzena H. Portere, Sākumskolas vispārējā prezidente, mācīja: „Kad jūs zināt un izprotat, cik pilnīgi jūs kā Dieva bērns tiekat mīlēts, tas maina visu. Tas maina to, kā jūs sevi uztverat, kad pieļaujat kļūdas. Tas maina to, kā jūs jūtaties, saskaroties ar grūtībām. Tas maina jūsu skatījumu uz Dieva baušļiem. Tas maina to, kā jūs redzat citus un savas spējas kaut ko mainīt.”
Šīs pārmaiņas ir atainotas Mozus pieredzē, kad viņš runāja ar Dievu vaigu vaigā. Tās sarunas laikā Dievs atkārtoti Mozum mācīja par viņa dievišķo mantojumu, sakot: „Mozu …, tu esi Mans dēls.” Dievs paskaidroja, ka Mozus bija radīts pēc Viņa Vienpiedzimušā līdzības. Mozus nonāca pie skaidras sapratnes par to, kas viņš ir, ka viņam ir darbs paveicams un ka viņam ir mīlošs Debesu Tēvs.
Pēc šīs pieredzes pie Mozus ieradās pretinieks, kas viņu kārdināja, nekavējoties viņu uzrunājot ar šādiem vārdiem: „Mozu, cilvēka dēls.” Pretinieka arsenālā tas ir izplatīts un bīstams rīks. Lai gan mūsu Debesu Tēvs nemitīgi un mīloši atgādina mums, ka mēs esam Viņa bērni, tai pat laikā pretinieks vienmēr centīsies mūs raksturot pēc mūsu vājībām. Taču Mozus jau bija uzzinājis to, ka ir kas vairāk par „cilvēka dēl[u]”. Viņš sātanam paziņoja: „Kas tu esi? Jo lūk, es esmu Dieva dēls.” Līdzīgā veidā, kad mēs saskaramies ar laicīgās dzīves izaicinājumiem vai kad mums šķiet, ka kāds mūs mēģina raksturot pēc mūsu vājībām, mums jāpaliek stingriem, apzinoties, kas mēs patiesībā esam. Mums ir jāmeklē apstiprinājums, vēršot savu skatu uz augšu, nevis uz līdzcilvēkiem. Un, tā darot, arī mēs varēsim drošsirdīgi paziņot: „Es esmu Dieva bērns.”
Pasaules mēroga svētbrīdī jaunajiem pieaugušajiem mūsu mīļais prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Tātad, kas jūs esat? Pirmkārt un galvenokārt, jūs esat Dieva bērni, derības bērni un Jēzus Kristus mācekļi. Ja jūs pieņemsiet šo patiesību, mūsu Debesu Tēvs palīdzēs jums sasniegt jūsu augstāko mērķi — mūžīgo dzīvi Viņa svētajā klātbūtnē.”
Tā nav nejaušība, ka rakstvietā, kas, iespējams, atkārtojas visbiežāk, Dievs mums atgādina par mūsu attiecībām ar Viņu. No visiem apzīmējumiem, kurus Viņam varētu piešķirt Svētā Vakarēdiena lūgšanā, Viņš ir lūdzis, lai Viņu sauc par „Dievu, Mūžīgo Tēvu”.
Kad mēs patiesi sapratīsim, kas esam, mēs vēl stiprāk ticēsim tam, ka mūsu mīlošais Debesu Tēvs ir sagatavojis ieceri, lai mēs atgrieztos un atkal dzīvotu kopā ar Viņu. Elders Patriks Kīrons mācīja: „Mūsu Tēva brīnišķīgā iecere, Viņa pasakainā iecere, ir izstrādāta tā, lai pārvestu jūs mājās, nevis lai atstātu jūs ārā. … Dievs nerimstoši tiecas pēc jums.” Padomājiet par to uz īsu brīdi — mūsu visvarenais, mīlošais Tēvs „nerimstoši tiecas pēc jums”.
Neatkarīgi no tā, kur mēs atrodamies savā māceklības ceļā, mūsu dzīve būtiski mainīsies, ja mēs labāk sapratīsim, kas patiesībā esam. Es gribētu ieteikt divus veidus, kas var padziļināt šo izpratni.
Pirmais veids — lūgšana
Kad Glābējs sāka savu laicīgo kalpošanu, viņš tika aizvests tuksnesī, lai „būtu ar Dievu”. Iespējams, mums vajadzētu mainīt savu domāšanas veidu, pārejot no vienkāršas lūgšanu skaitīšanas uz pietiekamu laika veltīšanu, lai katru dienu patiesi sazinātos ar Dievu un būtu kopā ar Viņu.
Esmu atklājis, ka manu lūgšanu kvalitāte uzlabojas, ja es veltu dažas minūtes, lai sagatavotos sarunai ar savu Tēvu. Svētie Raksti mums parāda, ka šāda pieeja strādā. Vai tas būtu Džozefs Smits, Nefijs, Helamana dēls, vai Ēnoss, — viņi visi gremdējās kaut kāda veida pārdomās un apcerējumos, pirms viņu pierakstītās sarunas ar Dievu. Ēnoss teica, ka viņa dvēsele bija izsalkusi, kad viņa tēva vārdi dziļi iegrima viņa sirdī. Katrs no šiem piemēriem mums māca, ka ir nepieciešams garīgi sagatavoties, katru dienu atvēlot laiku, lai „būtu ar Dievu”.
Glābējs nefijiešiem sniedza šādus norādījumus: „Kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī un, kad tu esi aizslēdzis savas durvis, pielūdz savu Tēvu.”
Neatkarīgi no tā, vai tas ir kambaris vai guļamistaba, princips ir viens — atrast vietu, kur varat būt vienatnē, lai lūgtu Dievu, ļautu savai dvēselei rast mieru un sajust „kluso, mierīgo balsi”. Mēs varam sagatavoties, kad apdomājam, par ko esam pateicīgi un kādus jautājumus vai bažas vēlamies izklāstīt mūsu Tēvam. Mums vajadzētu censties atteikties no mehāniskām lūgšanām un tā vietā — sarunāties ar mūsu Tēvu, ja iespējams, balsī.
Es apzinos, ka mūsu dzīves haotiskajā ritumā, kad mēs cīnāmies ar maziem bērniem vai skrienam no vienas sanāksmes uz otru, mums varbūt nav tādas greznības kā klusas telpas un rūpīgas sagatavošanās, taču šīs klusās, ātrās un steidzīgās lūgšanas var būt daudz nozīmīgākas, ja mēs jau dienas pirmajā pusē esam pielikuši pūles, lai „būtu ar Dievu”.
Iespējams, ir cilvēki, kuri ilgu laiku nav lūguši, vai tādi, kuri nav sajutuši to, ka viņu lūgšanas tiek uzklausītas. Es apsolu jums, ka jūsu Debesu Tēvs jūs pazīst, mīl un vēlas jūs uzklausīt. Viņš vēlas ar mums sarunāties. Viņš vēlas, lai jūs atcerētos, kas jūs esat.
Elders Džefrijs R. Holands nesen mācīja: „Lai arī cik bieži jūs lūdzat, lūdziet biežāk. Lai arī cik stipri jūs lūdzat, lūdziet stiprāk.”
Papildus tam, ka lūdzam aizvien biežāk un arvien dedzīgāk, mūsu prātu palīdzēs sagatavot atklāsmei tas, ka ikdienā studējam Mormona Grāmatu un pielūdzam templī. Kad mēs centīsimies uzlabot savu saziņu ar Debesu Tēvu, Viņš mūs svētīs, lai mēs izjustu dziļāk to, ka esam Viņa bērni.
Otrais veids — saņemt pārliecību par to, ka Jēzus ir Kristus
Debesu Tēva mīlestība pret mums, Viņa bērniem, visvairāk izpaužas realitātē, ka Viņš sūtīja Savu Dēlu, mūsu personīgo Glābēju, lai palīdzētu mums atgriezties mājās. Tādēļ mums ir nepieciešams Viņu iepazīt.
Pirms daudziem gadiem, kalpojot draudzes prezidenta amatā, es iesniedzu rekomendāciju par kādu brāli, lai viņš kalpotu par tempļa priekšrakstu darbinieku. Kad biju izklāstījis, cik brīnišķīgs tempļa darbinieks viņš būtu, iesniedzot rekomendāciju, es nejauši nospiedu pogu „neapstiprināt”. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem atsaukt šo darbību es piezvanīju tempļa prezidentam un teicu: „Esmu pieļāvis briesmīgu kļūdu!” Nevilcinoties šis laipnais tempļa prezidents atbildēja: „Prezident Eir, lai arī ko jūs būtu izdarījis, to visu var piedot un galu galā izlabot.” Kas par lielisku patieso mācību! Patiesi, Jēzum Kristum ir „vara izglābt”.
2019. gadā tempļa rekomendācijas intervijas jautājumos tika ieviestas zīmīgas izmaiņas. Iepriekš viens no jautājumiem skanēja šādi: „Vai jums ir liecība par Jēzus Kristus lomu kā Glābēju un Pestītāju?” Šobrīd tas skan šādi: „Vai jums ir liecība par Jēzus Kristus lomu kā jūsu Glābēju un Pestītāju?” Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana neattiecas tikai uz citiem; tā attiecas uz jums un uz mani. Viņš ir mans Glābējs. Viņš ir jūsu Glābējs. Katram individuāli. Tikai caur Viņu jūs un es varam atgriezties, lai būtu kopā ar mūsu Tēvu.
Tādēļ, brāļi un māsas, meklēsim Viņu! Studēsim Viņa dievišķās attiecības ar Tēvu un ar katru no mums! Dziedāsim dziesmu par mīlestību, kas pestī, ko mēs katrs personīgi sajūtam caur mūsu Pestītāju, kad nožēlojam grēkus! Kad mēs iepazīsim Viņu, „kam ir vara izglābt”, mēs sapratīsim, ka mēs, Dieva bērni, esam Viņa prieks, Viņa pats svarīgākais uzdevums un mēs nudien esam glābšanas vērti.
Es liecinu par to, ka mums ir mīlošs Debesu Tēvs. Kad mēs iepazīsim šo mūžīgo patieso mācību caur spēcīgu lūgšanu, personīgu atklāsmi un nākšanu pie Jēzus Kristus, mēs tagad un vienmēr varēsim droši paziņot: „Es esmu Dieva bērns.” Jēzus Kristus Vārdā, āmen.