Tas Kungs uzlūko sirdi
Viss, kas Dievam ir nepieciešams, lai īstenotu Savus nodomus un palīdzētu mums kļūt par tādiem, kādus Viņš vēlas mūs redzēt, ir tas, lai katrs no mums pilnībā pievērstu savu sirdi Viņam.
Kad pravietim Samuēlam tika pavēlēts izvēlēties jauno Israēla ķēniņu no Isaja dēliem, viņš, uzlūkojis Isaja vecāko dēlu Ēliābu, ar entuziasmu iesaucās: „Tiešām, šis gan būs tas, kas Tā Kunga priekšā ir Viņa svaidītais.” Taču Ēliābs nebija Tā Kunga izraudzītais kalps. Tas Kungs brīdināja Samuēlu: „Neskaties uz viņa ārējo izskatu, nedz uz viņa garumu, nedz uz viņa augumu: viņu Es neesmu izraudzījis, jo Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi.”
Lai gan Dāvids nebija fiziski spēcīgākais vai prasmīgākais no saviem brāļiem, Dieva acīs viņa sirds bija stipra. Viņš no visas sirds mīlēja Dievu un dedzīgi vēlējās paklausīt Viņam. Viņš nelokāmi ticēja Dieva mīlestībai, varenībai un apsolītajām svētībām, ko viņš vēlāk pierādīja, bezbailīgi ar Tā Kunga palīdzību cīnoties un uzveicot Goliātu.
Šis stāsts mums māca, ka viss, kas Dievam ir nepieciešams, lai īstenotu Savus nodomus un palīdzētu mums kļūt par tādiem, kādus Viņš vēlas mūs redzēt, ir tas, lai katrs no mums pilnībā pievērstu savu sirdi Viņam. Likumu zinātājam Viņš pavēlēja: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds.” Pravietim Džozefam Smitam Viņš teica: „Lūk, Tas Kungs pieprasa sirdi un labu gribu.” Un nefijiešiem augšāmcēlies Glābējs izteica šādu aicinājumu: „Jūs upurēsit Man kā ziedojumu salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu.”
Kāpēc tas ir tā? Glābējs mācīja: ja mūsu sirdis ir pilnībā pievērstas Viņam, pateicoties Viņa Izpirkšanas upurim, mēs varam tikt svētīti ar spēku un garīgajām dāvanām, kas mums ir nepieciešamas, lai pārvarētu mūsu mirstīgās dzīves izaicinājumus, pretotos kārdinājumiem, saņemtu vadību un izpratni, kā arī sajustu prieku un mieru savā dzīvē. „No mazām lietām rodas tas, kas ir liels.” Viņš teica — Viņš var „[padarīt], ka vājības kļūs tiem par spēku”, un svētīt mūs ar visu nepieciešamo, lai gūtu panākumus šajā mirstīgajā dzīvē un saņemtu mūžīgo dzīvi. „Svētīgi sirdsšķīstie,” Viņš teica, „jo tie Dievu redzēs.”
Es domāju, ka šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Jēzus Kristus Savas mirstīgās kalpošanas laikā tik bieži pamācīja rakstu mācītājus un farizejus. Lai gan viņi centīgi ievēroja Viņa likumu, viņi to darīja nepareizo iemeslu dēļ. Viņš tiem pārmeta, sakot: „Šī tauta godā Mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu no Manis.”
Tas ir skarbs atgādinājums visiem Viņa mācekļiem, ka svarīgi ir ne tikai tas, ko mēs darām, — mūsu vārdi un darbi —, bet arī tas, kāpēc mēs darām to, ko Jēzus Kristus mums ir lūdzis darīt, — mūsu vēlmes un motīvi. Viņš teica: „Jo Es, Tas Kungs, tiesāšu visus cilvēkus pēc viņu darbiem, atbilstoši viņu sirds vēlmēm.” Mūsu Debesu Tēvs vēlas no Saviem bērniem vairāk nekā tikai automātisku paklausību un kalpošanu. Viņš vēlas, lai mēs to darītu ar patiesu nolūku, jo mēs Viņu mīlam no visas sirds. Viņš grib, lai mēs vēlētos kļūt līdzīgi Viņam.
Ja Glābēja galvenā rūpe ir mūsu sirds garīgā veselība — tas, ko Viņš meklē patiesā māceklī, — kā mēs varam pārbaudīt savu sirdi un zināt, vai tā ir taisna Dieva acīs?
Nesen, kad ar sievu atgriezāmies no misijas Portugālē, mēs veicām virkni veselības pārbaužu, lai novērtētu mūsu fizisko stāvokli. Dažas no šīm pārbaudēm bija vērstas uz mūsu sirds veselību, piemēram, asins analīzes, ehokardiogrammas un stresa testi. Es ticu, ka Glābējs mums ir devis arī virkni garīgu pārbaužu, ko mēs varam izmantot, lai novērtētu mūsu sirds garīgo stāvokli. Ļaujiet man ar dažām padalīties.
Sirds novērtēšana ar garīgo pārbaužu palīdzību
Pirmkārt, mūsu fokuss, prioritātes un motīvi
Jēzus mācīja: „Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” Manta ir kaut kas mums vērtīgs, kaut kas, kam mēs veltām pūles un uzmanību. Tas, kam mēs veltām savu laiku un uzmanību, kā arī tas, kas mūs motivē darīt to, ko darām, daudz atklāj par mūsu sirdi. Glābējs brīdināja: lai gan daudzi ir aicināti, maz ir izredzētu, „tāpēc, ka viņu sirdis pārāk daudz ir pievērstas šīs pasaules lietām un tiecas pēc cilvēku goda”. Vai es Glābēju uzskatu par svarīgāko savā dzīvē? Vai visā, ko daru, mana acs ir vērsta tikai uz Viņa godību?
Otrkārt, mūsu gatavība paklausīt Dieva baušļiem
Viscaur Svētajiem Rakstiem Tas Kungs un Viņa pravieši lepnumu un nepaklausību ir saistījuši ar nocietinātu sirdi. Nefijs pamācīja savus brāļus: „Kā tas ir, ka jūs neturat Tā Kunga baušļus? Kā tas ir, ka jūs aiziesit bojā dēļ savas cietsirdības?” Tas Kungs brīdināja svētos Misūri: „Bet tas, kas nedara neko, līdz viņam tiek pavēlēts, un pieņem pavēli ar šaubu pilnu sirdi, un tur to ar kūtrumu, tas tiek nosodīts.” Lai gan Glābējs nesagaida pilnību Viņa baušļu ievērošanā, Viņš tomēr lūdz, lai mēs no visas sirds vēlētos un censtos tos ievērot.
Treškārt, mūsu uzcītība Svēto Rakstu studēšanā un atklāsmju meklēšanā
Tas Kungs pamācīja Oliveru Kauderiju — „paglabā šos vārdus savā sirdī”. Mēs esam aicināti uzcītīgi pētīt Svētos Rakstus un ar Svētā Gara spēku censties savā sirdī iegūt saprašanu un liecību par evaņģēlija patiesumu.
Pravietis Abinadijs nosodīja ļaunā ķēniņa Noas priesterus par to, ka viņi to nedarīja, sacīdams: „Jūs neesat savās sirdīs centušies saprast; tādēļ jūs neesat bijuši gudri.” Vai es patiesi cenšos katru dienu studēt Svētos Rakstus un no visas sirds ar lūgšanu tos izprast?
Ceturtkārt, mūsu domas un vārdi
Glābējs mācīja — „no sirds iziet ļaunas domas” un „no sirds pilnības mute runā”. Mūsu domu un vārdu kvalitāte ir labs rādītājs mūsu sirds šķīstumam. Vai es mēdzu domāt par citu rīcībām un motīviem pārāk kritiski — reizēm pat attiecībā uz sevi? Vai esmu pārāk ātrs tiesāt un nosodīt citus? Vai es cenšos rast attaisnojumus vai pamatojumus savām kļūdām? Un kā ir ar maniem vārdiem? Vai tie pacilā un iedvesmo apkārtējos? Vai arī tie bieži rada konfliktus un aizvainojumu?
Pēc fizisko pārbaužu pabeigšanas ārsts man teica, ka kopumā mana sirds ir vesela, taču bija dažas bažas, kas bija jārisina laicīgi, pirms tās kļūst nopietnas. Pēc tam viņš ieteica dažas dzīvesveida izmaiņas. Līdzīgi, veicot savas sirds garīgo novērtējumu un pamanot, ka sāk parādīties negatīvi simptomi, lūdzu, nekrītiet panikā! Glābējs ir nodrošinājis lieliskas garīgās zāles un ārstēšanu, lai jums palīdzētu. Viņš pat ir apsolījis jums piešķirt jaunu sirdi! Lūk, dažas darbības, kas var uzlabot jūsu sirds garīgo spēku.
Sirds garīgās veselības uzlabošana
Pirmkārt, stipriniet savas attiecības ar Kristu
Kad mēs katru dienu veltām laiku, lai tuvotos Kristum, mūsu sirdis mainās. Ikdienas Svēto Rakstu studēšana, ko pavada sirsnīga lūgšana un regulāra gavēšana, vairos jūsu mīlestību pret Glābēju, stiprinās jūsu ticību un vēlmi nožēlot grēkus un pazemīgi nodot savu sirdi Dievam. Padomājiet par šo Nefija piemēru: „Tad nu es piesaucu To Kungu; un redzi, Viņš piemeklēja mani, un mīkstināja manu sirdi, tā ka es noticēju visiem vārdiem, kurus bija runājis mans tēvs”.
Turpinot kopt ticības sēklu ar savām taisnīgajām vēlmēm un rīcību, mēs piedzīvosim tādu pašu mūsu siržu iesvētīšanu kā nefijieši: „Tomēr viņi bieži gavēja un lūdza, un kļuva stiprāki un stiprāki savā pazemībā, un stingrāki un stingrāki ticībā Kristum, līdz pat viņu dvēseļu piepildīšanai ar prieku un mierinājumu, jā, līdz pat viņu siržu šķīstīšanai un iesvētīšanai, šī iesvētīšana nāca dēļ viņu siržu atdošanas Dievam.”
Otrkārt, pieskaņojiet savu gribu Viņa gribai
Glābējs mācīja: „Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.” Viņš aicina mūs parādīt savu mīlestību, noslēdzot un ievērojot derības ar Viņu. Cenšoties katru dienu ievērot Viņa baušļus, patiesi nožēlot savus grēkus un neatlaidīgi uzņemties Viņa vārdu un pieskaņot savu gribu Viņa gribai, mēs varam tikt svētīti ar pastāvīgu Svētā Gara klātbūtni.
Nefijs liecināja: „Es zinu, ka, ja jūs sekosit Dēlam ar visu sirds nodomu, neliekuļojot un nekrāpjoties Dieva priekšā, bet ar patiesu nolūku, nožēlojot savus grēkus, liecinot Tēvam, ka jūs gribat uzņemties Kristus Vārdu ar kristīšanos … lūk, jūs saņemsit Svēto Garu.” Svētais Gars jūs vadīs un palīdzēs jums zināt Tā Kunga gribu un izdarīt labas izvēles.
Visbeidzot, kalpojiet Dievam un apkārtējiem ar visu savu sirdi
Glābējs aicina visus „kalpot Viņam ar visu savu sirdi”. Kad mēs izvēlamies darīt to, ko Tas Kungs mūs ir aicinājis darīt, — piemēram, ievērot baušļus, pieņemt Svēto Vakarēdienu, pielūgt templī un kalpot citiem — ar atvērtu sirdi un ar patiesu nolūku, katra kalpošana un pielūgsme kļūst par spēcīgu garīgu pieredzi, kas stiprina mūsu ticību un liecību un piepilda mūsu sirdis ar prieku un mīlestību pret Dievu un līdzcilvēkiem.
Joprojām ir aktuāls pravieša Almas jautājums: „Vai jūs esat garīgi dzimuši no Dieva? Vai jūs savā izskatā tiecaties pēc līdzības Viņam? Vai jūs esat piedzīvojuši šo vareno pārmaiņu savās sirdīs?”
Brāļi un māsas, es aicinu jūs jau tagad atdot visu savu sirdi Glābējam. Lai katra pielūgsme un kalpošana ir sirsnīga un apzināta. Atmetiet pasaules traucēkļus un centieties katru savas dzīves dienu veltīt jēgpilnu laiku Tam Kungam. Nožēlojiet grēkus un atgriezieties pie Viņa no visas sirds, un Viņš jums piedos un ieskaus jūs Savās mīlestības rokās. Nemeklējiet pasaules niecīgās lietas, bet vērsiet aci tikai uz Viņa godību un meklējiet pēc labākām lietām. Viņš zina jūsu domas un jūsu sirds vēlmes, un, ja jūs nāksiet pie Viņa, Viņš jūs svētīs ar spēku, pārliecību, mieru un prieku šajā dzīvē un vietu Viņa celestiālajā valstībā uz visu mūžību.
Es zinu, ka Jēzus Kristus ir dzīvs. Viņš ir mūsu Pestītājs. Un Viņš mīl jūs un mani no visas Savas sirds. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.