Labo ziņu recepte

Ja kādreiz esat viesojušies manā dzimtajā Luiziānas štatā, jūs droši vien esat pazīstami ar daudziem no mūsu gardajiem ēdieniem — gambo, džambulaja, etufē (gliemenes ar sautētiem rīsiem) un citiem.

Ik pa laikam es jūtos pietiekami drosmīgs, lai pagatavotu kādu no šiem gardajiem ēdieniem. Pēc visu sastāvdaļu sajaukšanas un detalizētu instrukciju izpildes — pēdējais neformālais solis ir veikt galējo garšas pārbaudi un pārliecināties, vai kaut kas netrūkst. Šajā brīdī es dzirdu kreolu kulinārijas leģendas man ausīs iečukstam: „Ieliec tur vairāk Tony’s garšvielu.” Tony’s garšvielas ir kreolu virtuves piedeva, ko ražo Apelūsasā, Luiziānā, manā dzimtajā pilsētā. To bieži izmanto kā „slepeno sastāvdaļu”, lai kompensētu nepilnības, kas radušās, sekojot receptei.

Man ar sievu Mišelu bija gods kalpot par misijas vadītājiem Luiziānā. Mums bija tradīcija pēdējā vakarā misijas mājā, pirms misionāru atgriešanās pie savām ģimenēm, mācīt viņiem, kā pagatavot viņas īpašo džambulajas recepti. Papildus liecībām par atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju mūsu misionāri pabeidza savu misiju, atzinīgi novērtējot receptes.

Pirms dažiem mēnešiem pārlūkojot Baznīcas mediju bibliotēku, es ieraudzīju saiti uz īsu videoklipu kolekciju ar nosaukumu Restoration Conversations with President Russell M. Nelson („Sarunas par Atjaunošanu ar prezidentu Raselu M. Nelsonu”). Viens no sarakstā iekļauto īso videoklipu nosaukumiem piesaistīja manu uzmanību un izraisīja smaidu. Tā nosaukums ir „Scriptures Are God’s Recipes for Happy Living” („Svētie Raksti ir Dieva receptes laimīgai dzīvei”). Es uzreiz noklikšķināju uz šo divu minūšu garo video un noskatījos, kā prezidents Nelsons māca grupiņai Sākumskolas bērnu vienkāršu un spēcīgu vēstījumu par to, kā būt laimīgiem. Viņš mācīja: „Ja jūs cepat kūku, jūs sekojat instrukcijām, vai ne? Un jūs katru reizi iegūsit labu rezultātu, vai ne?”

Viņš turpināja, runājot par to, ka drīz kļūs 95 gadus vecs: „Cilvēki jautā: „Ko jūs ēdat? Kāds ir jūsu noslēpums?” Viņš atbildēja: „Noslēpums atrodams Svētajos Rakstos. Jūs varētu tos lasīt un izmēģināt.”

Nu, lūk, šeit tas ir. Vienkāršais noslēpums laimīgai dzīvei — tikai sekot Dieva receptei, kā tā ir izklāstīta Svētajos Rakstos. Es to saucu par „Labo ziņu recepti”.

Ko darīt, ja, sekojot receptei, kaut kas noiet greizi? Labo ziņu receptē ir ietverta „slepenā sastāvdaļa”, kas nodrošina, ka beigās viss izdosies. Tā vienmēr ir Jēzus Kristus.

Domāju, ka visiem ir brīži, kad mums šķiet, ka mūsu sastāvdaļas nav pietiekami labas vai mums ir grūti ievērot norādījumus, vai varbūt mēs kaut ko izdarām nepareizā secībā, vai notiek kaut kas, kas ir ārpus mūsu kontroles, utt.

Kāds ir risinājums? Vienkārši pievienojiet vairāk to, kas ieaicina Jēzu Kristu jūsu dzīvē.

Tātad, kā tas varētu izskatīties — pievienot vairāk Jēzus Kristus savā dzīvē?

Kalpojot par misijas prezidentu, man bija tas prieks ik pēc sešām nedēļām personīgi tikties ar katru no mūsu jaunajiem misionāriem. Individuālās tikšanās laikā misionāri bieži lūdza padomu, kā uzlabot savu pārniecību efektivitāti.

Reiz viens no misionāriem atnāca uz personīgo interviju un apsēdās. Pēc viņa ķermeņa valodas varēju noprast, ka kaut kas smagi nospiež viņa sirdi. Es jautāju: „Elder, par ko tu šodien vēlies parunāt?” Viņš aprakstīja dažas grūtības, ar kurām saskārās kopā ar savu pārinieku, un to, kā tas ietekmēja viņu spēju veikt misionāru darbu. Ar asarām acīs viņš paskatījās uz mani un jautāja: „Prezident, ko man darīt?”

Tajā brīdī es patiesi nezināju, ko atbildēt. Pēc īsa brīža es viņam jautāju, vai mēs varam kopā nomesties ceļos un lūgt, lai saņemtu Svētā Gara vadību. Viņš piekrita, un mēs kopā nometāmies ceļos un lūdzām pēc iedvesmas.

Pēc lūgšanas mēs vēl īsu brīdi palikām nometušies ceļos, tad apsēdāmies mūsu krēslos — viens pretī otram. Es jautāju, vai mēs varētu kopā lasīt no Svētajiem Rakstiem. Kad mēs atvērām Svētos Rakstus, es ieturēju pauzi un teicu viņam: „Elder, kad mēs lasīsim šo rakstu vietu, lūdzu, uzdod sev šādu jautājumu: „Ja es dzīvošu saskaņā ar šīm īpašībām, vai tas uzlabos manu sadarbību ar pārinieku un mūsu misionāru darbu?””

Un tad mēs atšķīrām Moronija 7:45 un skaļi izlasījām: „Un žēlsirdība pacieš daudz un ir laipna, un neskauž, un nav uzpūtīga, nemeklē savu labumu, nav viegli aizkaitināma, nepiemin ļaunu un nepriecājas par nekrietnību, bet priecājas par patiesību, panes visu, tic visam, cer uz visu, iztur visu.”

Tad elders paskatījās uz mani ar asarām acīs un teica: „Jā, prezident, bet tas ir grūti izdarāms.” Es piekritu un atgādināju viņam, ka viņš ir Dieva dēls un viņam ir dievišķs potenciāls to paveikt — kopā ar To Kungu.

Tad mēs īsumā apspriedām līdzību par taisnes slīpumu, ko mācīja Septiņdesmitais Klārks G. Gilberts, kas atgādināja, ka mums jāsāk no turienes, kur atrodamies, un kopā ar To Kungu jādodas uz priekšu un augšup pozitīvā virzienā. Es redzēju, ka viņš joprojām jūtas nedaudz apjucis par nākamajiem soļiem, tāpēc lūdzu viņam dalīties savā izpratnē par rakstu vietu — „ar mazām un vienkāršām lietām tiek paveiktas diženas lietas”. Viņš paskaidroja, ka, darot mazās un vienkāršās lietas, var notikt diženas lietas. Es aicināju viņu veltīt minūti laika un nosaukt divas mazās un vienkāršās lietas, ko viņš varētu darīt, lai būtu laipns pret savu pārinieku.

Pēc mirkļa viņš dalījās ar savām domām. Tad es lūdzu viņam veltīt minūti laika un nosaukt divas mazās un vienkāršās lietas, ko viņš varētu darīt, lai būtu pacietīgāks pret savu pārinieku. Viņš gandrīz uzreiz dalījās ar divām idejām. Bija skaidrs, ka viņš par to jau bija domājis pirms mūsu tikšanās. Es aicināju viņu lūgt Dievu par šiem dažiem jautājumiem un lūgt apstiprinājumu, norādījumus un iedvesmu, kā īstenot savu plānu ar patiesu nolūku. Viņš piekrita. Kad mēs pabeidzām sarunu, es palūdzu viņam sniegt īsu izklāstu savā iknedēļas vēstulē.

Turpmāko pāris nedēļu laikā es viņa iknedēļas vēstulēs varēju redzēt, ka situācija uzlabojas. Es to varēju redzēt ne tikai viņa iknedēļas vēstulēs, bet arī viņa pārinieka iknedēļas vēstulēs. Nākamajā mūsu klātienes intervijā es redzēju, ka viņa izskats un garastāvoklis bija pilnīgi mainījies — kā diena pret nakti. Es viņam jautāju: „Tātad, elder, vai ir taisnība, ka „žēlsirdība nekad nebeidzas?”” Viņš ar platu smaidu atbildēja: „Jā, un ar mazām un vienkāršām lietām tiek paveiktas diženas lietas.”

Sekojot „Labo ziņu receptei” laimīgai dzīvei, atcerieties prezidenta Nelsona mācību: „Neskatoties uz jūsu jautājumiem vai problēmām, atbilde vienmēr ir atrodama Jēzus Kristus dzīvē un mācībās. Mācieties vairāk par Viņa īstenoto Izpirkšanu, Viņa mīlestību, Viņa žēlastību, Viņa mācību un Viņa atjaunoto dziedināšanas un pilnveidošanās evaņģēliju. Vērsieties pie Viņa! Sekojiet Viņam!”

Kad jums ir nepieciešams „uzklaus[īt] Viņu” un zināt, kā ieaicināt Jēzu Kristu savā dzīvē, apsveriet iespēju sekot soļiem, kurus prezidents Nelsons mums mācīja par personīgo atklāsmi:

„Atrodiet kādu klusu vietu, kurp varat regulāri doties. Rodiet pazemību Dieva priekšā. Atklājiet savu sirdi savam Debesu Tēvam. Vērsieties pie Viņa pēc atbildēm un mierinājuma.

Lūdziet Jēzus Kristus Vārdā par savām bažām, savām bailēm, savām vājībām, jā, savas sirds dziļākajām alkām. Un pēc tam ieklausieties! Pierakstiet domas, kas ienāk jūsu prātā. Pierakstiet savas izjūtas un dariet to, ko jūtaties mudināti paveikt. Atkārtojot šo procesu dienu pēc dienas, mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada, jūsu spēja izmantot atklāsmes principu pieaugs.”

Es liecinu, ka Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs un Pestītājs. Viņš „paveica visu, kas mums nepieciešams, lai varētu atgriezties pie [mūsu] Debesu Tēva”. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.