Ļaujieties salīdzināties ar Dievu

Studējot Svētos Rakstus, es sastopos ar vārdiem, kas patiesi piesaista manu uzmanību, galvenokārt tāpēc, ka tiem ir īpaša nozīme manas dzīves laikā gūtās pieredzes dēļ. Es pavadīju savu karjeru, strādājot tiesu grāmatvedības jomā. Ņemot vērā šo pieredzi, vārds salīdzināties piesaistīja manu uzmanību, lasot Svētos Rakstus. Mans uzdevums bija salīdzināt paziņotās summas ar finanšu dokumentiem, izmantojot grāmatvedības, revīzijas un izmeklēšanas prasmes. Citiem vārdiem sakot, mans mērķis bija saskaņot finanšu pārskatus ar pamatā esošajiem finanšu dokumentiem, lai nodrošinātu precizitāti un likumīgumu. Es centos novērst neatbilstības, un bija ierasts veltīt daudz laika pat niecīgu neatbilstību novēršanai.

Apustulis Pāvils lūdza korintiešiem ļauties „salīdzināties ar Dievu”. Salīdzināšanās ar Dievu nozīmē atgriezties pie saskaņas ar Dievu jeb atjaunot attiecības ar Dievu, kas ir saspringtas vai izjukušas mūsu grēku vai rīcības dēļ. Vienkārši runājot, salīdzināšanās ar Dievu nozīmē savas gribas un rīcības saskaņošanu ar Dieva gribu vai, kā mācīja prezidents Rasels M. Nelsons, ļaušanu Dievam savā dzīvē gūt virsroku.

Kā mācīts Svētajos Rakstos, mēs varam brīvi rīkoties paši, „izvēlēties mūžīgās nāves ceļu vai mūžīgās dzīves ceļu”. Bet, ja mēs neesam centīgi, šī brīvība — rīkoties pašiem — var novest pie tā, ka mēs zaudējam saskaņotību ar Dieva gribu.

Pravietis Jēkabs mācīja: ja mēs nonākam nesaskaņā vai neatbilstībā ar Dievu, vienīgais veids, kā mēs varam izlīgt, ir „[tapt] izlīdzināt[iem] ar [Dievu] caur Kristus … Izpirkšanu”. Mums jāsaprot, ka izlīgšana ir atkarīga no žēlastības, kas nozīmē, ka Jēzus Kristus žēlīgais Izpirkšanas akts padara izlīgšanu iespējamu.

Pārdomājot savu dzīvi, atcerieties laiku, kad jutāties attālināti no Debesu Tēva, jo no Viņa novērsāties. Piemēram, iespējams, jūs esat kļuvuši mazāk uzcītīgi savās lūgšanās Viņam vai Viņa baušļu ievērošanā. Tāpat kā mēs izvēlamies attālināties no Dieva, mums ir jāizvēlas uzsākt izlīgšanas centienus. Tas Kungs uzsvēra mūsu atbildību, kad Viņš teica: „Tuvojieties Man, un Es tuvošos jums; meklējiet uzcītīgi Mani, un jūs atradīsit Mani; lūdziet, un jūs saņemsit; klauvējiet, un jums taps atvērts.”

Kā Glābējs palīdz mums atjaunot un samierināt šīs svarīgās attiecības? Es gūstu lielus panākumus savā ceļojumā uz izlīgšanu ar Dievu, kad sekoju prezidenta Nelsona mācītajam padomam un katru dienu nožēloju grēkus. Iemesls ir tāds, ka izlīgšana nozīmē izjukušo attiecību atjaunošanu, jo īpaši starp Dievu un cilvēci, nojaucot grēka šķērsli.

Viena no spilgtākajām izlīgšanas reizēm, par ko lasām Svētajos Rakstos, ir Ēnosa izlīgšana. Kaut kas viņa dzīvē nebija saskaņots ar Dievu. Viņš sniedza piemēru tam, kā paļauties uz Jēzus Kristus Izpirkšanu, lai izlīgtu ar Dievu. Viņš izskaidroja savu vēlmi nožēlot grēkus, savu pazemību, savu koncentrēšanos un savu apņēmību. Viņa izlīgums ar Dievu tika apstiprināts, kad pie viņa nāca balss, sakot: „Ēnos, tavi grēki ir tev piedoti, un tu būsi svētīts.” Ēnoss atzina grēku nožēlošanas un izlīgšanas ietekmi, kad viņš teica: „Un es, Ēnoss, zināju, ka Dievs nevar melot; tāpēc mana vaina bija aizslaucīta prom.”

Izlīgšana nes ne tikai atvieglojumu no vainas izjūtas, bet arī iekšēju mieru sevī un citos. Tā dziedina attiecības, atmaigst sirds un tiek stiprināta mūsu māceklības būtība, radot lielāku paļāvību Dieva priekšā. Lielu cerību un pārliecību man sniedz vēl viens izlīgšanas auglis, ko Ēnoss aprakstīja, sakot: „Un, kad es, Ēnoss, biju dzirdējis šos vārdus, mana ticība sāka kļūt nesatricināma Tai Kungā.”

Kad es biju zēns, manam vectēvam no mātes puses bija liels ķiršu dārzs. Man bija iespēja strādāt šajā dārzā, galvenokārt vasarā — ķiršu ražas novākšanas laikā. Kad es biju mazs zēns, es atklāju, ka mana līdzdalība aprobežojās ar to, ka man izsniedza spaini un pēc tam uzsūtīja kokā, lai novāktu ķiršus.

Ķiršu novākšana ievērojami mainījās, kad mans vectēvs iegādājās iekārtu, ko sauc par ķiršu koku kratītāju. Šī iekārta satver koka stumbru un krata to, tādējādi ķirši nokrīt uz tīkliem, kas tiek izmantoti to savākšanai. Es ievēroju, ka tad, kad tika sākts kratīt koku, gandrīz visi ķirši nokrita no koka dažu sekunžu laikā. Es arī ievēroju to, ka nav nozīmes, vai koku kratīja 10 sekundes vai veselu minūti, jo daži ķirši tāpat nekrita. Viņi bija patiesi „nesatricināmi”.

Ķiršu nokratīšana no koka ir iespējama etilēna izdalīšanās dēļ. Šis hormons izraisa to, ka šūnu slānis starp ķirša kātiņu un koku kļūst vājāks. Tāpēc nogatavojušies ķirši vieglāk atdalās no koka, jo saikne ir novājināta.

Svētajos Rakstos mēs uzzinām, ka Isaja celms ir metafora par Mesiju, Jēzu Kristu, par kuru tika pravietots, ka viņš nāks no Isaja, ķēniņa Dāvida tēva, līnijas. Tāpat kā etilēns vājina gatava ķirša kātiņa saikni, nepaklausība, šaubas un bailes var vājināt mūsu saikni ar Isaja celmu jeb Jēzu Kristu, ļaujot mūs viegli satricināt un atšķirt no Viņa. Lai arī cik uzticīgi mēs nebūtu, mums ir jāsargās no saiknes vājināšanās ar Jēzu Kristu.

Mācībā un Derībās pat uzticīgie tiek brīdināti: „Bet ir iespēja, ka cilvēks var atkrist no labvēlības un atkāpties no Dzīvā Dieva.” Tas Kungs turpina: „Jā, … pat tiem, kas ir iesvētīti, arī ir jārūpējas.” Lai izvairītos no krišanas, Tas Kungs iesaka: „Tāpēc, lai baznīca rūpējas un lūdz vienmēr Dievu, lai viņi nekristu kārdinājumā.”

Viegli satricināmu stāvokli varētu pielīdzināt tam, kas Svētajos Rakstos aprakstīts kā nobriešana iznīcībai ar gaidāmajām rīcības sekām. Šo frāzi var izmantot arī plašākā mērogā, lai norādītu uz sabrukuma, pagrimuma vai panīkuma stāvokli, kas pakļauj kaut ko sagrāvei vai bojāejai.

Par ko šī gatavība liecina? Vai tas nozīmē, ka mēs varam sasniegt punktu, kurā nespēsim mainīties? Nē, es domāju, ka tas nozīmē, ka mēs varam sasniegt tādu brīdi, kad nevēlamies mainīties. Pretinde pret nobriešanu iznīcībai ir darīt tās lietas, kas stiprinās mūsu saikni ar Jēzu Kristu. Kā minēts, grēku nožēlošana noveda Ēnosu pie nesatricināmas ticības. Grēku nožēlošana — regulāra, savlaicīga un bieža — ir spēcīgs līdzeklis. Kā mācīja prezidents Nelsons: „Nekas nav tik atbrīvojošs, tik cildinošs vai tik svarīgs mūsu individuālajam progresam, kā regulāra ikdienas grēku nožēlošana.”

Papildus grēku nožēlošanas sludināšanai pravietis Jēkabs mācīja, ka Dieva rokas apzināšanās mūsu dzīvē, atklāsmes meklēšana un saņemšana, kā arī ieklausīšanās Dievā, kad Viņš runā, palīdz mums palikt nesatricināmiem. Jēkabs arī mācīja: „Tāpēc mēs meklējam pēc praviešiem, un mums ir daudzas atklāsmes un pravietojuma gars; un esot ar visām šīm liecībām, mēs iegūstam cerību, un mūsu ticība kļūst nesatricināma.” Ieklausīšanās praviešu un apustuļu vārdos un aicinājumos un to izpilde var piepildīt mūs ar cerību, paļāvību un spēku, tādējādi mūsu ticībai kļūstot nesatricināmai.

Esmu atskārtis, ka vēlmei salīdzināties ar Dievu ir jāpavada vēlme — nožēlot grēkus. Grēku nožēlošana un Jēzus Kristus Izpirkšanas svētību piedzīvošana ved pie nesatricināmas ticības. Nesatricināma ticība noved pie vēlmes vienmēr salīdzināties ar Dievu. Šis ir riņķveida jeb atkārtots paraugs.

Brāļi un māsas, es aicinu jūs salīdzināties ar Dievu caur Jēzus Kristus Izpirkšanu. Es liecinu, ka derību slēgšana un ievērošana padara mūsu saikni ar Glābēju spēcīgu, tādējādi novēršot nobriešanu iznīcībai. Es liecinu, ka šī salīdzināšanās ar Dievu caur Jēzus Kristus Izpirkšanu ved uz nesatricināmu ticību.

Es zinu, ka Debesu Tēvs mīl gan jūs, gan mani un Viņš ir sūtījis Savu mīļoto Dēlu Jēzu Kristu — būt par mūsu Glābēju, Pestītāju un diženo Samierinātāju. Es liecinu par Jēzu Kristu un daru to Jēzus Kristus Vārdā, āmen.