Raugies uz Dievu un dzīvo

Pagājušajā jūnijā Dienvidāfrikas valstī Lesoto notika briesmīga avārija. Neliels autobuss, kurā atradās 20 jaunās sievietes no Baznīcas Maputsoe draudzes un septiņi viņu vadītāji, devās uz galvaspilsētu Maseru, lai piedalītos sava apgabala jauno sieviešu sanāksmē. Kad viņi brauca pa divjoslu šoseju, pretimbraucošs automobilis, mēģinot apdzīt citu transportlīdzekli, iebrauca joslā, kurā atradās autobuss. Nebija ne vietas, ne laika, lai izvairītos no frontālas sadursmes, un dažu sekunžu laikā transportlīdzekļi sadūrās, noripoja no ceļa un uzliesmoja.

Kopumā negadījumā gāja bojā 15 cilvēki, tostarp sešas jaunās sievietes, divas Jauno sieviešu vadītājas un draudzes prezidents ar sievu. Izdzīvojušie, ģimenes locekļi un draugi ir pauduši dažādas emocijas, tostarp dusmas, nomāktību un pat vainas sajūtu. Neskatoties uz šīm sajūtām un neatbildētajiem jautājumiem, viņi ir mierinājuši viens otru un vērsušies pie Dieva caur svēto mūziku, Svētajiem Rakstiem un lūgšanu, kur viņi ir atraduši mierinājumu. Septiņpadsmit gadus vecā, izdzīvojusī Setsoana Selebeli liecināja: „Jēzus Kristus mūs mīl un ir ar mums, pat ja mūsu sirds sāp.”

Jaunā sieviete un vadītāja, kuras tika hospitalizētas apdegumu ārstēšanai, kopā studēja Mormona Grāmatu. Viena no viņām teica: „Pēdējā laikā mēs lasām Moronija grāmatu, un Moronijs saka tieši to, ko esmu sajutusi. … Kad viņš runā, ir tā, it kā viņš teiktu: „Tev šie vārdi ir jāiemācās, jo tie ir rakstīti, lai palīdzētu tev šo pārvarēt.””

Kopīgā bēru dievkalpojumā bojāgājušajiem reģiona Septiņdesmitais, elders Sijabonga Mkhize, deva padomu: „Šajā laikā mums visiem vajadzētu vērsties pie Tā Kunga un lūgt Viņam mierināt mūsu sirdi un … remdēt sāpes, ko mēs izjūtam.” Jauno sieviešu prezidente no kaimiņos esošās Leribes draudzes Mampho Makura mudināja: „Pievērsieties Tam Kungam un atrodiet spēku pieņemt Viņa gribu. Jēzus Kristus ir mūsu „ticības iesācēj[s] un piepildītāj[s]” [Ebrejiem 12:2]. Nenovērsieties, raugieties uz Viņu.”

Raugieties uz Viņu. Viņas vārdi atspoguļo Almas padomu savam dēlam Helamanam: „Skaties, lai tu raudzītos uz Dievu un dzīvotu.” Alma minēja Lehija un viņa tautas pieredzi ar Liahonu kā paraugu: „Ir viegli pievērst vērību Kristus vārdam, kas norādīs jums taisnu virzienu uz mūžīgo svētlaimi, tāpat kā tas bija mūsu tēviem pievērst vērību šim kompasam, kurš norādītu tiem taisnu virzienu uz apsolīto zemi.” Alma teica: „Ja viņi raudzītos, viņi varētu dzīvot. … Un, ja mēs raudzīsimies, mēs varēsim dzīvot mūžīgi.”

Citā gadījumā Alma minēja piemēru par vara čūsku, ko Mozus pacēla, kad senie israēlieši cieta no dzēlīgajām čūskām. Tas Kungs lika Mozum izgatavot čūskas tēlu un pacelt to uz kārts, apsolot, ka „katrs, kas sakosts un to uzlūkos, tas dzīvos”. Alma paskaidroja, ka vara tēls bija Kristus atveids jeb simbols, kurš tiks pacelts pie krusta. Daudzi tiešām raudzījās un izdzīvoja, bet citi, Almas vārdiem runājot, bija „tā nocietinājušies”, ka vienkārši negribēja raudzīties un gāja bojā.

Alma jautāja:

„Ja jūs varētu tikt izdziedināti, vienkārši paceļot savas acis, lai jūs tiktu dziedināti, vai gan jūs žigli neraudzītos, vai arī jūs drīzāk nocietinātu savas sirdis neticībā un būtu laiski, ka jūs nepaceltu savas acis, ka jūs ietu bojā?

… Tad paceliet savas acis un sāciet ticēt Dieva Dēlam, ka Viņš nāks atpestīt Savus ļaudis un ka Viņš cietīs un mirs, lai izpirktu viņu grēkus; un ka Viņš uzcelsies no mirušajiem, kas īstenos augšāmcelšanos, lai visi cilvēki varētu stāties Viņa priekšā, lai tiktu tiesāti tai pēdējā un tiesas dienā atbilstoši saviem darbiem.”

Protams, padoms „raugies uz Dievu un dzīvo” ir nozīmīgs mums ne tikai mūžībā, bet arī būtiski ietekmē mūsu zemes dzīves raksturu un kvalitāti. Atcerieties jau minētās jaunās māsas Selebeli vārdus Lesoto: „Jēzus Kristus mūs mīl un ir ar mums, pat ja mūsu sirdis sāp.”

Tā ir kritušās pasaules daba — kurā sātanam ir vara un kurā visi ir nepilnīgi, — tajā būs vilšanās un aizvainojumi, ciešanas un skumjas, neveiksmes un zaudējumi, vajāšana un netaisnība. Tikai raugoties uz Dievu, indivīdi, ģimenes un pat tautas var uzplaukt. Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Pateicoties tam, ka Glābējs caur Savu bezgalīgo Izpirkšanu atpestīja mūs katru no vājībām, kļūdām un grēka un, pateicoties tam, ka Viņš pieredzēja visas tās sāpes, raizes un nastas, kas jums jelkad ir bijušas [skat. Almas 7:11–13], jūs varat, patiesi nožēlojot grēkus un tiecoties pēc Viņa palīdzības, pacelties pāri šai tagadējai, nedrošajai pasaulei.”

Mormona Grāmatā nav neviena solījuma, kas tiktu atkārtots biežāk par šo: „Kā jūs turēsit Manas pavēles, tā jums veiksies šinī zemē, bet, kā jūs neturēsit Manas pavēles, tā jūs tiksit padzīti no Mana vaiga.” Mormona Grāmatas tautu dzīves pieredze gadsimtu gaitā liecina par šo vārdu patiesumu. „Veiksies” nozīmēja baudīt debesu vadību un svētības savā dzīvē. „Veiksies” nozīmēja sasniegt tādu ekonomisko labklājību, kas ļāva viņiem precēties, veidot ģimenes un rūpēties par citu vajadzībām. „Veiksies” ietvēra spēju pārvarēt grūtības un pārbaudījumus. Kristus labvēlībā „visas lietas [viņiem] nā[ca] par labu”, pilnveidoja viņus un padziļināja attiecības ar Viņu.

Alma paskaidroja, ka vērsties pie Dieva nozīmē turēt Viņa baušļus, nepārtraukti lūgt Viņa atbalstu, apspriesties ar Viņu visā, ko dari, un ļaut savai sirdij būt pilnai pateicības Viņam dienu un nakti. Dieva baušļi un padomi ir atrodami Svētajos Rakstos un Viņa kalpu vārdos. „Ģimene — vēstījums pasaulei” izklāstītie principi un ideāli ir lielisks piemērs. Vēl viens ir norādījumi, kas atrodami ceļvedī Jauniešu spēkam. Šī gada Jauno vīriešu un Jauno sieviešu tēma ir „Raugies uz Kristu”, kas aizgūta no Tā Kunga mierinošā norādījuma Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam: „Griezieties pie Manis katrā domā, nešaubieties, nebaidieties.” Ceļvedī Jauniešu spēkam ir aplūkoti vairāki no Dieva vissvarīgākajiem baušļiem un standartiem un tiek mācīts, kā raudzīties uz To Kungu, pieņemot labus lēmumus. Tas ir ceļvedis ne tikai jauniešiem, bet mums visiem.

Kā viens ļoti svarīgs piemērs — ceļvedī Jauniešu spēkam ir iekļauti būtiski norādījumi nodaļā „Jūsu ķermenis ir svēts”. Tajā ir norādīts: „Izturieties pret savu un cita cilvēka ķermeni ar cieņu. Pieņemot lēmumus attiecībā uz savu apģērbu, frizūru un izskatu, pajautājiet sev: „Vai es godāju savu ķermeni kā svētu Dieva dāvanu?””

Ceļvedī Jauniešu spēkam tālāk teikts: „Atcerieties, ka sekss un seksuālās sajūtas ir svētas. Nejokojiet par to un nepadariet to par daļu no izklaides. Ārpus laulības starp vīrieti un sievieti ir nepareizi pieskarties cita cilvēka intīmajām, svētajām ķermeņa daļām, pat ja tās klāj apģērbs. Izvēloties, ko darīt, skatīties, lasīt, klausīties, domāt, publicēt vai rakstīt, izvairieties no visa, kas apzināti izraisa iekāri citos vai jūsos.”

Tas atsauc atmiņā prezidenta Nelsona neseno brīdinājumu:

„Nav daudz kā tāda, kas varētu sarežģīt jūsu dzīvi vēl straujāk, — par šī dievišķā likuma pārkāpšanu. Runājot par tiem, kuri ir stājušies derībās ar Dievu, netikumība ir viens no ātrākajiem ceļiem uz savas liecības zaudēšanu.

… Dzīvības radīšanas spēks ir vienīgā dievības privilēģija, ko Debesu Tēvs ir ļāvis izmantot Saviem mirstīgajiem bērniem. Līdz ar to, Dievs ir noteicis skaidras vadlīnijas šī dzīvā, dievišķā spēka izmantošanai. Fiziskā tuvība ir atļauta vienīgi starp vīrieti un sievieti, kuri ir precējušies.

Pasaule tam lielākoties netic, taču sabiedrības viedoklis nevar noteikt to, kas ir patiesība. Tas Kungs ir paziņojis, ka neviena nešķīsta persona neiemantos celestiālo valstību. … Un, ja jūs esat rīkojušies netikumīgi, es dedzīgi lūdzu jūs nožēlot grēkus. Nāciet pie Kristus un saņemiet Viņa apsolījumu par pilnīgu piedošanu, pilnībā nožēlojot savus grēkus [skat. Jesajas 1:16–18; Mācības un Derību 58:42–43].”

Atcerieties, ka Mormona Grāmatas solījumā labklājības pretstats nebija nabadzība, — tā bija atšķiršana no Tā Kunga klātbūtnes. Viņa klātbūtne attiecas uz Viņa Gara ietekmi cilvēka dzīvē. Visi ir piepildīti ar Kristus gaismu, ienākot šajā pasaulē. Turklāt daži rīkojas, lai tiktu kristīti un saņemtu Svētā Gara dāvanu un papildu gaismu. Viņš sniedz iedvesmu un vadību, uzlabo un pilnveido cilvēka iedzimtos talantus un spējas, kā arī palīdz izvairīties no ļaunas ietekmes, sliktiem lēmumiem un strupceļiem.

Tāpat kā jūs, es pazīstu dažus, kuri reiz baudīja Svētā Gara dāvanu, bet, nespējot ievērot Dieva baušļus, ir zaudējuši šo svētību. Man prātā nāk viens konkrēts gadījums, kad kādam cilvēkam tika atņemts Baznīcas locekļa statuss pārkāpuma dēļ. Viņš teica, ka viņa sākotnējā reakcija bija aizvainojums. Viņš juta, ka viņu tiesā nepilnīgi vadītāji. Viņš zināja, ka rīcība bija nepareiza, bet to attaisnoja, norādot uz citu cilvēku kļūdām un trūkumiem. Pēc kāda laika viņš sāka justies ērti, pieredzot dzīvi ārpus Baznīcas — bez aicinājumiem un gaidām par dievkalpojuma apmeklēšanu un kalpošanu citiem.

Tas turpinājās kādu laiku, bet viņš arvien spēcīgāk sāka izjust Svētā Gara — Dieva klātbūtnes — trūkumu savā dzīvē. No pieredzes viņš zināja, kā ir dienu no dienas saņemt Gara sniegto mierinājumu, vadību un pārliecību, un viņam tā pietrūka. Visbeidzot, viņš izdarīja visu nepieciešamo, lai nožēlotu grēkus, un atkal būtu gatavs ūdens un Gara kristībām.

Šķiet, ka nav gala dažādajiem avotiem, kur cilvēki meklē jēgu, laimi un palīdzību. Lielākā daļa „cenšas palūkoties aiz noliktās zīmes”. Taču mums nav jābūt „bērniem, kas šurpu turpu svaidīti, padodas katram mācības [vai modes] vējam”. Vēršoties pie Dieva, mēs varam rast mieru grūtībās, un mūsu ticība var turpināt augt pat šaubu un garīgu izaicinājumu brīžos. Mēs varam gūt spēku, sastopoties ar pretestību un atstumtību. Mēs varam saskaņot ideālu ar pašreizējo realitāti. Patiesi nav cita ceļa, kā vien tas, ko Dievs pats ir noteicis: „Griezieties pie Manis, tad jūs būsit glābti, visi zemes gali! Jo vienīgi Es esmu Dievs, un cita nav neviena!”

Raudzīties uz Dievu nozīmē, ka Viņš nav tikai viena no mūsu prioritātēm; tas, drīzāk, nozīmē, ka Viņš ir mūsu pati augstākā prioritāte. Es atkal atceros to briesmīgo avāriju Lesoto pagājušā gada jūnijā. No slimnīcas gultas viena no izdzīvojušajām Jauno sieviešu vadītājām, kas pirms pievienošanās Baznīcai neticēja Dievam, teica, ka tagad viņas mērķis ir atklāt, kāpēc viņas dzīvība tika pasargāta. „Pastāvīgi kalpojot Dievam, es nonākšu pie atbildes, ja vispār nonākšu pie atbildes,” viņa paziņoja. „Agrāk es domāju, ka mīlu Dievu, bet tagad es Viņu tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām mīlu. Tagad Viņš ir [pirmā] prioritāte manā dzīvē.”

Es liecinu par Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, kas pilnīgā vārdu, domu, mērķu un rīcības vienotībā ir viens Dievs, no kura mēs varam gaidīt visas labās lietas. Es liecinu par Jēzus Kristus izpirkšanu, no kuras nāk spēks, lai piepildītu šo brīnišķīgo apsolījumu: „Griezieties pie Manis un pastāviet līdz galam, un jūs dzīvosit; jo tam, kas pastāvēs līdz galam, Es došu mūžīgo dzīvi.” Jēzus Kristus Vārdā, āmen.