Svētīgi miera nesēji

Iedomāsimies kopā, ka jūs esat jauns pusaudzis Kapernaumā, netālu no Galilejas jūras, Jēzus Kristus kalpošanas laikā. Izplatās ziņas par Rabi — skolotāju, kura mācības piesaista pūļus. Pārējie plāno doties uz kalnu, no kura paveras skats uz jūru, lai dzirdētu Viņu.

Jūs pievienojaties pārējiem, kas staigā pa Galilejas putekļainajiem ceļiem. Ierodoties jūs pārsteidz lielais pūlis, kas sapulcējies, lai dzirdētu šo Jēzu. Daži klusi čukst: „Mesija.”

Jūs klausāties. Viņa vārdi aizskar jūsu sirdi. Garajā ceļā mājup jūs izvēlaties klusēt nevis sarunāties.

Jūs pārdomājat brīnumainās lietas — lietas, kas pārspēj pat Mozus bauslību. Viņš runāja par otra vaiga pagriešanu un savu ienaidnieku mīlēšanu. Viņš solīja: „Svētīgi ir miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.”

Savā realitātē, kad jūtat grūto dienu nastu — nedrošību un bailes — miers šķiet neiespējams.

Jūsu temps paātrinās un jūs ierodaties mājās bez elpas. Jūsu ģimene sapulcējas; jūsu tēvs jautā: „Pastāsti mums, ko tu dzirdēji un juti.”

Jūs sakāt, ka Viņš aicināja jūs ļaut savai gaismai spīdēt citu cilvēku priekšā, censties palikt taisnīgam pat vajāšanas gadījumā. Jūsu balss dreb atkārtojot: „Svētīgi ir miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.”

Jūs jautājat: „Vai es patiesi varu kļūt par miera nesēju, kad pasaulē valda satraukums, kad mana sirds ir piepildīta ar bailēm un kad miers šķiet neiespējams?”

Jūsu tēvs uzmet skatienu jūsu mātei un maigi atbild: „Jā. Mēs sākam pašā pamatā — mūsu sirdī. Tad mūsu mājās un ģimenēs. Ienesot mieru tur, mēs varam to izplatīt mūsu ielās un ciematos.”

Pārejiet 2000 gadus uz priekšu. Nav nepieciešams iztēloties — tā ir mūsu realitāte. Lai arī jaunā cilvēka izjūtas Galilejā atšķiras no šodienas jaunās paaudzes grūtībām — polarizācijas, sekularizācijas, atriebības, agresīvas uzvedības uz ceļiem, vardarbības un masveida uzbrukumiem sociālajos tīklos —, abas paaudzes saskaras ar konfliktiem un saspīlējumu.

Par laimi mūsu jaunie vīrieši un sievietes ir līdzīgi pievērsušies savām Kalna sprediķa mācībām: semināriem, konferencēm „Jauniešu spēkam” un rokasgrāmatai „Nāciet, sekojiet Man!”. Šeit viņi saņem tādus pašus pastāvīgos aicinājumus no Tā Kunga: ļaut savai gaismai spīdēt citiem, censties panākt taisnību pat vajāšanas gadījumā un mīlēt savus ienaidniekus.

Viņi arī saņem iedrošinošus vārdus no dzīvajiem Atjaunošanas praviešiem: „Vajadzīgi miera nesēji.” Nepiekrītiet, saglabājot laipnību. Aizstājiet strīdus un lepnumu ar piedošanu un mīlestību. Veidojiet sadarbības un sapratnes tiltus, nevis aizspriedumu vai atšķiršanas sienas. Un tas pats solījums: „Svētīgi ir miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.”

Mūsdienu jaunās paaudzes sirdis ir piepildītas ar liecību par Jēzu Kristu un cerību uz nākotni. Tomēr arī viņi vaicā: „Vai es patiesi varu kļūt par miera nesēju, kad pasaulē valda satraukums, kad mana sirds ir piepildīta ar bailēm un kad miers šķiet neiespējams?”

Un atkal atbilde ir pārliecinošs „jā”! Mēs pieņemam Glābēja vārdus: „Mieru es jums atstāju, Savu mieru es jums dodu. … Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.”

Mūsdienās miera nešana joprojām sākas pašā pamatā — mūsu sirdī. Tad mājās un ģimenēs. Ienesot mieru tur, miers izplatīsies mūsu apkārtnē un kopienās.

Apskatīsim šīs trīs vietas, kur mūsdienu pēdējo dienu svētie nes mieru.

Pirmā vieta ir mūsu sirdī. Redzama Kristus kalpošanas iezīme parāda, kā bērni tika pievērsti Viņam. Tajā slēpjas pavediens. Ielūkošanās bērna šķīstajā un nevainīgajā mieru nesošajā sirdī var radīt iedvesmu mūsu sirdij. Lūk, kā vairāki Sākumskolas vecuma bērni atbildēja uz jautājumu: „Kā tas ir — būt miera nesējam?”

Es dalos ar viņu atbildēm tieši no viņu sirds! Lūks teica: „Vienmēr palīdzēt citiem.” Greisa dalījās ar to, cik svarīgi ir piedot otram, pat ja tas nešķiet taisnīgi. Anna teica: „Es redzēju kādu meiteni, kurai nebija neviena, ar ko spēlēties, tāpēc es devos ar viņu rotaļāties.” Lindija norādīja, ka būt miera nesējam nozīmē palīdzēt citiem. „Tad tu to nodod tālāk. Tas vienkārši nemitīgi turpināsies.” Liams teica: „Neesi ļauns pret cilvēkiem, pat ja viņi ir ļauni pret tevi.” Londona iesaucās: „Ja kāds tevi kaitina vai ir ļauns pret tevi, tu saki: „Lūdzu, pārtrauc!”” Trevors piebilda: „Ja ir palicis viens virtulis un jūs visi to vēlaties, tad jūs dalāties.”

Šo bērnu atbildes man ir pierādījums tam, ka mēs visi piedzimstam ar dievišķām tieksmēm uz laipnību un līdzjūtību. Jēzus Kristus evaņģēlijs ieaudzina un nostiprina šīs dievišķās īpašības mūsu sirdī, tostarp miera nešanu, svētot mūs gan šajā, gan nākamajā dzīvē.

Otrais posms ir miera nešana savās mājās, sekojot Tā Kunga piemēram, lai ietekmētu mūsu attiecības citam ar citu: pārliecināšana, pacietība, maigums, laipnība, lēnprātība un neviltota mīlestība.

Man ir iedvesmojošs stāsts, kas parāda, kā viena ģimene miera nešanu padarīja par ģimenes lietu, īstenojot šos principus praksē.

Bērni šajā ģimenē saskārās ar grūtībām savās attiecībās ar pieaugušo, kura uzvedība bieži bija īdzīga, augstprātīga un rupja. Bērni, kas jutās ievainoti un neapmierināti, sāka aizdomāties, vai vienīgā turpmākā rīcība ir atspoguļot šo pašu uz ļaunumu vērsto uzvedību.

Kādu vakaru ģimene atklāti runāja par saspīlējumu un tā radītajām sekām. Un tad radās ideja — ne vienkārši risinājums, bet eksperiments.

Tā vietā, lai klusētu vai atbildētu ar atriebību, bērni darītu kaut ko negaidītu: viņi reaģētu ar laipnību. Ne tikai pieklājīga savaldība, bet apzināti un sirsnīgi laipni vārdi un pārdomāta rīcība neatkarīgi no tā, ko viņi saņēma pretī. Visi piekrita izmēģināt to noteiktu laiku, pēc kura viņi sapulcēsies un pārrunās.

Lai arī daži sākumā šaubījās, viņi ar patiesu atsaucību iesaistījās šajā plānā.

Tas, kas notika pēc tam, bija patiešām ievērojami.

Vēsās attiecības kļuva siltākas. Drūmos skatienus nomainīja smaidi. Pieaugušais, kas reiz bija attāls un skarbs, sāka mainīties. Bērni, kuri izvēlējās paust mīlestību, priecājās par pārmaiņām. Pārmaiņas bija tik dziļas, ka plānotā sapulcēšanās nekad nebija nepieciešama. Laipnība bija paveikusi savu kluso darbu.

Ar laiku izveidojās patiesas draudzības saites, kas uzmundrināja ikvienu. Lai būtu miera nesēji, mēs piedodam citiem un apzināti stiprinām viņus, nevis graujam.

Treškārt, miera nešana notiek mūsu kopienās. Otrā pasaules kara sarežģītajos gados elders Džons A. Vidso mācīja: „Vienīgais veids, kā izveidot miermīlīgu kopienu, ir izaudzināt vīriešus un sievietes, kuri ir iemīļojuši mieru un tiecas pēc tā. Saskaņā ar Kristus … doktrīnu, [visas] pasaules miers ir ikviena cilvēka rokās.”

Turpmākais stāsts lieliski atspoguļo šo principu.

Pirms dažiem gadiem divi vīrieši — musulmaņu imāms un kristiešu mācītājs no Nigērijas — atradās sāpīgas reliģiskās šķelšanās pretējās pusēs. Katra no tām bija smagi cietusi. Un tomēr, izmantojot piedošanas dziedinošo spēku, viņi izvēlējās iet ceļu kopā.

Imāms Muhameds Ašafa un mācītājs Džeimss Vujs kļuva par draugiem un negaidītiem miera nešanas partneriem. Kopā viņi izveidoja starpticību starpniecības centru. Tagad viņi māca citiem naidu aizstāt ar cerību. Kā divkārtēji Nobela Miera prēmijas kandidāti viņi nesen saņēma pirmo Nāciju Sadraudzības Miera prēmiju.

Šie bijušie ienaidnieki tagad ceļo plecu pie pleca, lai atjaunotu to, kas tika sagrauts, un ir dzīvs pierādījums tam, ka Glābēja aicinājums būt miera nesējiem ir ne tikai iespējams, bet arī spēcīgs.

Kad mēs iepazīsim Dieva godību, tad mums „nebūs vēlēšanās aizskart vienam otru, bet dzīvot miermīlīgi”. Savās draudzēs un kopienās mēs varam izvēlēties uzlūkot cits citu kā Dieva bērnus.

Nobeigumā es izsaku aicinājumu. Miera nešana prasa rīcību — kas tā varētu būt katram no mums, sākot ar rītdienu? Vai jūs apsvērtu trīs soļu miera nešanas plānu vienas nedēļas garumā?

1. Strīdu izskaušana mājās: kad sākas strīds, apstājieties un sāciet no jauna ar laipniem vārdiem un darbiem.

2. Digitālās saiknes veidošana: pirms ziņojuma publicēšanas, atbildēšanas vai komentēšanas tiešsaistē pajautājiet: „Vai šis veidos saikni?” Ja nē, pārtrauciet. Nesūtiet. Tā vietā dalieties ar labo. Sludiniet mieru naida vietā.

3. Labojiet un atjaunojiet saikni: katrs ģimenes loceklis varētu censties atrisināt saspringtas attiecības — atvainoties, kalpot, labot un atjaunot saikni.

Ir pagājuši daži mēneši, kopš es sajutu nenoliedzamu pamudinājumu, kas noveda pie šī vēstījuma: „Svētīgi ir miera nesēji.” Noslēgumā ļaujiet man dalīties ar iespaidiem, kas šajā laikā ir skāruši manu sirdi.

Miera nešana ir Kristum raksturīga iezīme. Miera nesēji dažreiz tiek dēvēti par naiviem vai vājiem — no visām pusēm. Tomēr būt miera nesējam nenozīmē būt vājam, bet gan būt tādā veidā spēcīgam, ka pasaule, iespējams, to nesaprot. Miera nešanai ir nepieciešama drosme un kompromisi, bet tai nav jāupurē principi. Miera nešana nozīmē vadību ar atvērtu sirdi, nevis ar slēgtu prātu. Tā nozīmē tuvošanos otram ar izstieptām rokām, nevis sažņaugtām dūrēm. Miera nešana nav nekāds jaunums, kas tikai tagad parādījies. To mācīja pats Jēzus Kristus gan Bībelē, gan Mormona Grāmatā minētajiem cilvēkiem. Miera nešanu mūsdienu pravieši māca jau no Atjaunošanas sākuma dienām un turpina to darīt līdz pat šai dienai.

Kad mēs cenšamies kļūt par miera nesējiem, mēs pildām savu dievišķo lomu kā mīloša Debesu Tēva bērni. Es liecinu par Jēzu Kristu, kas ir Miera Valdnieks, dzīvā Dieva Dēls, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.