Liecības mūžīgā dāvana

Viņš ir viszinošs un visvarens. Ar Kristus gaismu un Svētā Gara kalpošanu Viņa ietekme ir jūtama visur. Viņa būtībā ir mūs svētīt.

Viņš redz mūsu pagātni, tagadni un mūžīgo likteni. No Viņa neko nevar noslēpt.

Prezidenta Rasela M. Nelsona aicinājums „domāt celestiāli” mudina mūs atdarināt Debesu Tēva vīziju un dabu.

Savu dievišķo īpašību dēļ Debesu Tēvs dāvā mums katru labu dāvanu, vienmēr ņemot vērā Viņa mūžīgo perspektīvu un vīziju.

Tā ir arī atbildība izdarīt pareizo izvēli.

Jēzus Kristus samaksāja par šo privilēģiju augstu cenu — ar Savām dārgajām asinīm.

Dažreiz mēs ticam, ka rīcības brīvība nozīmē darīt to, ko vēlamies. Taču fakts, ka šī cena tika samaksāta, nozīmē, ka rīcības brīvība ir svēta dāvana.

Mēs īstenojam rīcības brīvību un uzņemamies atbildību. Mēs esam atbildīgi par izvēlēm, ko izdarām, pamatojoties uz savām zināšanām un saņemtajām dāvanām. Mēs nevaram izdarīt izvēli, neuzņemoties atbildību par sekām.

Kāpēc mums ir rīcības brīvība?

Lai izvēlētos labo.

Lai izvēlētos Kristu.

Lai izvēlētos mūžīgo dzīvi — atkal un atkal.

Svētā Gara liecība ir lielāka nekā tas, ko redz mūsu acis. Viņš ir Tēva un Dēla izcilais liecinieks. Prezidents Nelsons ir mācījis: „Turpmākajās dienās mēs nespēsim garīgi izdzīvot bez Svētā Gara vadības, norādījumiem un Tā pastāvīgās un mierinošās ietekmes.”

Brāļi un māsas, tāpēc katram no mums šodien ir vajadzīgs Svētā Gara spēks.

Liecība caur Svēto Garu var nākt daudzos veidos. Tā var rasties pēkšņi un dramatiski — kā spuldzes gaisma tumšā istabā. Tā var aust kā saule — pakāpeniski un laika gaitā. Tā var nākt kā gaismas stari — no periodiskām atklāsmēm līdz pilnīgai apskaidrībai. Lai arī kāds būtu ceļš, — tā nāk caur Svēto Garu.

Es uzaugu skaistajā Jamaikā; tas bija jautri un brīnišķīgi. Tomēr, sākot mācības vidusskolā, daži klasesbiedri un draugi nevarēja saprast manu lēmumu — kļūt par Jēzus Kristus Baznīcas locekli. „Kā tu vari pievienoties tai baznīcai?” viņi vaicāja. „Kā tu varēji noticēt šim stāstam?” viņi jautāja, atsaucoties uz Pirmo vīziju. „Kā tu spēj lasīt šo grāmatu?” viņi prašņāja par Mormona Grāmatu. Vai tu tiešām tam visam tici?” Un „Kāpēc tu iznieko savu dzīvi?”

Tas bija sāpīgi, jo īpaši, ja to teica man tuvi cilvēki.

Bet viņi nezināja, ka man bija saskarsmes pieredze ar Svēto Garu. Šī liecība piepildīja manu sirdi, sāpes izzuda un „caur gara acīm debesis uz brīdi parād[ījās]”.

Iespējams, jums ir uzdoti kādi no šiem jautājumiem. Iespējams, ka pat tagad jūs apber ar jautājumiem, tāpat kā to piedzīvoju es.

Svētā Gara dāvana un liecība ir pieejama ikvienam.

Jamaika man ir tāda, kā Palmīra bija Džozefam Smitam. Tā ir mana Svētā birzs. Es nezinu, kur tieši Džozefs nometās ceļos Svētajā birzī, lai lūgtu, bet es precīzi zinu, kur biju es, kad mana Svētā birzs kļuva par realitāti. Tas notika Jamaikā, Mandevilā, Forgrovroudā, manā vannasistabā, trešdien plkst. 6.00 — trīs gadus pēc manām kristībām. Es guvu šo svēto pieredzi, pateicoties kādai iedvesmotai misionārei, kas pirms divām nedēļām uzaicināja mani lasīt Mormona Grāmatu. Māsa Odrija Krausa šodien apmeklē šo konferenci kopā ar savu ģimeni, un es viņu mūžam mīlēšu.

Šī pieredze izmainīja mani.

Brāļi un māsas! Liecība netiek sniegta tikai īslaicīgai lietošanai. Šai dāvanai no mūsu mīlošā Debesu Tēva ir jābūt mūžīgai, jo tās devējs ir mūžīgs. Liecībai nedrīkst būt derīguma termiņš. Tai nevajadzētu kļūt vājākai vai mazākai tāpēc, ka kaut kas ir mainījies manā dzīvē vai pasaulē. Tai ir jākļūst stiprākai, jo, tāpat kā kalpa talentiem līdzībā, mana personīgā liecība ir dāvana, kas jāpavairo, nevis jāaprok.

Atskatoties uz tiem grūtajiem pārbaudījumu un vajāšanu laikiem, ko es piedzīvoju bērnībā, esmu nonācis pie atziņas, ko tagad zinu pats. Es ne tikai ticu, ceru vai paļaujos, lai gan šīs ir nozīmīgas ticības daļiņas ceļā uz nesatricināmu pārliecību. Es uzslavēju jūs par to, ka ejat savu ceļu, uzdodot jautājumus, studējot, lūdzot, gavējot un pārdomājot. Lūdzu, neapstājieties. Visas pūles ir tā vērtas, lai dotos pa šo ceļu pie liecības. Kam jūs ļausiet to atņemt? „Kāda tev var būt lielāka liecība kā no Dieva?”

Katrs Dieva dēls vai meita var iegūt sev dziļākas, stabilākas un drošākas zināšanas. Tāpat kā Džozefs Smits, kas, neraugoties uz pretestību, apstiprināja savu liecību, mēs varam droši teikt: „Es to zināju, un es zināju, ka Dievs to zina, un es to nevarēju noliegt, nedz arī iedrošinājos to darīt.”

Mani dārgie brāļi un māsas, ļaujiet nelielajai liecības sēkliņai augt jūsos, līdz tā pārveidosies par mūžīgām, brīnišķīgām un patiesām zināšanām.

Ja jūs esat kristīti un konfirmēti Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi, bet joprojām cīnāties ar „es neesmu pārliecināts, ka zinu”, lūdzu, atcerieties šo Svētā Vakarēdiena lūgšanā ietverto solījumu: „Lai Viņa Gars vienmēr būtu ar viņiem.” Pateicoties šim solījumam, ikviens no mums var doties ceļā pie liecības un patiesām zināšanām.

Lūk, diženā patiesība: lai kādā veidā liecība tiktu sniegta — kā apgaismojošs saullēkts vai godības pilna vīzija —, ir jāizvēlas saņemt šo dārgo dāvanu.

Sakot „es izvēlos ticēt”, tiek atvieglota liecības saņemšana no Dieva. Ja nākat pie apziņas, ka jūsu liecība kļūst vājāka, atcerieties, ka liecības spēku mazina mūsu izdarītās izvēles. Bet liecība nav nekur zudusi. Mums vienkārši jāizvēlas atkal izveidot ar to saikni.

Izvēlēšanās ticēt ir gudrs un spēcīgs veids, kā izmantot mūsu rīcības brīvību.

Es uzskatu, ka labākais veids, kā izmantot savu rīcības brīvību, ir aizstāvēt savu liecību.

Prezidents Nelsons mācīja: „Es lūdzos, lai jūs paši uzņemtos atbildību par savu liecību. Strādājiet, lai to iegūtu. Uzņemieties atbildību par to. Gādājiet par to. Lolojiet to, lai tā kļūtu stiprāka. Barojiet to ar patiesību.”

Man vārdi uzņemties atbildību, strādāt, gādāt, lolot un barot izklausās pēc pārstāvja, kam uzticēts pārvaldīt kaut ko vērtīgu un svarīgu.

Agrīnajā Baznīcā Pārlijs P. Prets izteica neapmierinātību ar pravieti Džozefu Smitu un izvēlējās kritizēt viņu un Baznīcu. Kad Džons Teilors, kuram Pārlijs mācīja evaņģēliju, ieradās pilsētā, Pārlijs aizveda viņu malā un brīdināja nesekot Džozefam. Džons Teilors teica Pārlijam:

„Pirms tu pameti Kanādu, tu sniedzi pārliecinošu liecību par to, ka Džozefs Smits ir Dieva pravietis, un teici, ka zini šīs lietas no atklāsmes un Svētā Gara dāvanas.

… Tagad man ir tā pati liecība, par kuru tu tolaik priecājies. Ja šis darbs bija patiess pirms sešiem mēnešiem, tad tas ir patiess arī šodien. Ja Džozefs Smits toreiz bija pravietis, tad viņš arī tagad ir pravietis.”

Es liecinu, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis un ka pravieša mantija, ko viņš saņēma, turpina savu dievišķo misiju mūsdienās. Jēzus Kristus vada šo darbu.

Es aicinu jūs pārdomāt savu ceļu uz nesatricināmu pārliecību par Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju. Uzņemieties atbildību par savu liecību, izmantojiet savu rīcības brīvību viedi un atzīstiet devēju un visas Viņa brīnišķīgās īpašības. Es liecinu, ka jūsos ir spēks. Neviens nevar izvēlēties jūsu vietā. Neviens nevar atņemt šo dāvanu. Jūs varat izvēlēties ticēt.

Es apsolu, ka, tā darot, jūsu liecība kļūs par „dzīvā ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai”. Tā būs enkurs un motivētājs, un tā palīdzēs jums pārvarēt grūtos brīžus. Tā ļaus jums attīstīt garīgās dāvanas. Tā palīdzēs jums personīgās kalpošanas un sludināšanas laikā. Tā būs ierocis pret sātanu un jūsu pretiniekiem. Jūsu liecība dos prieku, kad redzēsiet, kā tā iedzimst jūsu bērnos, mazbērnos un mazmazbērnos, kā arī tajos, kurus mīlat un kuriem kalpojat. Tā būs spēcīga, kad ar to dalīsieties un izmantosiet, lai sniegtu liecību.

Ja zināt, tad zināt. Es zinu, ka es zinu. Mums vajag vairāk Jēzus Kristus un Viņa evaņģēlija patieso liecinieku. Kļūstiet par tādiem! Meklējiet liecību! Tas ir steidzami! Šis ir pēdējais atklāšanas laikmets — laiku pilnības atklāšana.

Jēzus Kristus teica šādu patiesību: „Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.”

Brāļi un māsas, liecība par Jēzu Kristu nekad nebija paredzēta kā īslaicīga dāvana. Tajā nekas nav īslaicīgs — ne dāvinātājs, ne pati dāvana, ne dāvanas pasniedzējs, ne tas, kuram dāvana ir paredzēta. Lai jūsu liecība tiek aprakstīta šādā pašā veidā. Lai arī „debess un zeme zudīs”, jūsu liecība par Jēzus Kristus evaņģēliju nezudīs. Tagad ir laiks turēties pie šīs dārgās dāvanas. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.