Nevienam nav jāsēž vienam

50 gadu garumā es esmu pētījis kultūru, tostarp evaņģēlija kultūru. Es sāku ar laimes cepumiem.

Gongu ģimenes vakariņas Sanfrancisko ķīniešu kvartālā parasti noslēdzās ar laimes cepumu un kādu gudru teicienu, piemēram, „Katrs tūkstoš jūdžu ceļojums sākas ar vienu soli”.

Pusaudža gados es cepu laimes cepumus. Uzvelkot rokās baltus kokvilnas cimdus, es tikko no krāsns izņemtos cepumus salocīju un ieliku veidnē.

Man par pārsteigumu es uzzināju, ka laimes cepumi sākotnēji nemaz nebija daļa no ķīniešu kultūras. Lai nošķirtu ķīniešu, amerikāņu un eiropiešu laimes cepumu kultūru, es centos atrast laimes cepumus vairākos kontinentos — līdzīgi kā tiek izmantotas vairākas vietas, lai triangulētu meža ugunsgrēka vietu. Ķīniešu restorānos Sanfrancisko, Losandželosā un Ņujorkā tiek pasniegti laimes cepumi, bet ne Pekinā, Londonā vai Sidnejā. Amerikāņi ir vienīgie, kas atzīmē Nacionālo laimes cepumu dienu. Tikai ķīniešu reklāmas piedāvā „autentiskus amerikāņu laimes cepumus”.

Laimes cepumi ir jautrs, vienkāršs piemērs. Taču tas pats princips ar tradīciju salīdzināšanu dažādās vidēs var palīdzēt mums noteikt evaņģēlija kultūru. Tagad, piepildoties Mormona Grāmatā aprakstītajai alegorijai un Jaunās Derības līdzībās ietvertajiem pravietojumiem, Tas Kungs paver jaunas iespējas iepazīt evaņģēlija kultūru.

It visur cilvēki pārceļas. Apvienoto Nāciju Organizācija vēsta par 281 miljonu starptautisko migrantu. Tas ir par 128 miljoniem cilvēku vairāk nekā 1990. gadā un vairāk nekā trīs reizes pārsniedz 1970. gada aplēses. Visā pasaulē rekordliels skaits jaunpievērsto atrod Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu. Katru sabatu Baznīcas locekļi un draugi no 195 valstīm un teritorijām pulcējas 31 916 Baznīcas draudzēs. Mēs runājam 125 valodās.

Nesen es biju liecinieks tam, kā Albānijā, Ziemeļmaķedonijā, Kosovā, Šveicē un Vācijā jaunie Baznīcas locekļi piepilda Mormona Grāmatā aprakstīto alegoriju par eļļas koku. Jēkaba grāmatas 5. nodaļā vīna dārza Kungs un viņa kalpi stiprina gan eļļas koku saknes, gan zarus, savācot kopā un potējot kokus, kas aug dažādās vietās. Mūsdienās Dieva bērni sapulcējas vienoti Jēzū Kristū; Tas Kungs piedāvā ievērojamus dabiskus veidus, kā pilnveidot mūsu dzīvi saskaņā ar Viņa atjaunotā evaņģēlija pilnību.

Sagatavojot mūs debesu valstībai, Jēzus stāstīja līdzības par lielo mielastu un kāzu svinībām. Šajās līdzībās uzaicinātie viesi meklē attaisnojumus, lai neierastos. Nama tēvs pavēl savam kalpam: „Izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm” un „uz lielceļiem un sētmalēm” „un ved šurp” nabagus, kroplus, tizlus un aklus. Garīgajā ziņā tas nozīmē — ikvienu no mums.

Svētie Raksti apliecina:

„Visas tautas būs ielūgtas” uz „Tā Kunga nama mielast[u]”.

„Sagatavojiet Tam Kungam ceļu …, lai Viņa valstība varētu izplatīties uz zemes, lai tās iedzīvotāji varētu to saņemt un būt gatavi nākamajām dienām.”

Šodien uz Tā Kunga mielastu ir aicināts ikviens no jebkuras pasaules vietas un kultūras. Gados veci un jauni, bagāti un nabagi, vietējie un ieceļotāji — mēs veidojam mūsu Baznīcas draudzes līdzīgas mūsu kopienām.

Kā vadošais apustulis Pēteris redzēja vīziju, kurā pa atvērtām debesīm tika nolaists „liel[s] palag[s], aiz četriem stūriem …, tanī bija visādi … dzīvnieki”. Pēteris mācīja: „Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, … ikvienā tautā Viņam ir tīkams, kas [To Kungu] bīstas un taisnīgi dzīvo.”

Līdzībā par labo samarieti Jēzus mūs aicina nākt citam pie cita un pie Viņa uz Viņa mājokli — Viņa Baznīcu. Viņš aicina mūs būt par labiem kaimiņiem. Labais samarietis apsola atgriezties un atlīdzināt par rūpēm pret tiem, kas atrodas Viņa mājoklī. Dzīvošana saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju nozīmē arī to, ka mēs nodrošinām vietu visiem Viņa atjaunotajā Baznīcā.

„[Vieta] tai mājoklī” ietver sevī principu — „nevienam nav jāsēž vienam”. Apmeklējot baznīcu, ja redzat kādu sēžam vienatnē, vai jūs, lūdzu, varētu viņam vai viņai pateikt „sveiki” un apsēsties blakus? Tas var būt jums neierasti. Šī persona var izskatīties vai runāt citādi nekā jūs. Visticamāk, laimes cepums varētu vēstīt: „Evaņģēlijā balstīts draudzības un mīlestības ceļojums sākas ar pirmo sveicienu un to, ka neviens nesēž vienatnē.”

„Nevienam nav jāsēž vienam” nozīmē arī to, ka nevienam nav jāsēž vienam arī emocionāli vai garīgi. Es devos kopā ar kādu dziļi nelaimīgu tēvu apciemot savu dēlu. Pirms vairākiem gadiem viņa dēls bija sajūsmā par to, ka kļūs par jaunu diakonu. Par godu šim notikumam viņa ģimene nopirka viņa pirmo jauno apavu pāri.

Bet baznīcā diakoni viņu izsmēja. Viņa kurpes bija jaunas, bet ne modernas. Apkaunots un sāpināts, jaunais diakons teica, ka vairs nekad neies uz baznīcu. Mana sirds joprojām ir satriekta par viņu un viņa ģimeni.

Katrs no mums ir ticis izsmiets, pazemots un ievainots, varbūt pat nicināts vai cietis no vardarbības uz putekļainajiem ceļiem, kas ved uz Jēriku. Un katrs no mums ar dažādiem nodomiem ir arī ignorējis, nepamanījis vai nedzirdējis, varbūt pat apzināti sāpinājis citus. Tieši tāpēc, ka mēs esam tikuši sāpināti un esam nodarījuši pāri apkārtējiem, Jēzus Kristus mūs visus aicina uz Savu mājokli. Pateicoties Viņa priekšrakstiem un derībām, Viņa Baznīcā mēs nākam cits pie cita un pie Jēzus Kristus. Mēs mīlam un tiekam mīlēti, kalpojam un mums tiek kalpots, piedodam un saņemam piedošanu. Lūdzu, atcerieties: „Uz Zemes nav ciešanu, ko Debess nespētu dziedēt”; Zemes nastas kļūst vieglākas — mūsu Glābēja prieks ir īsts.

1. Nefija 19. nodaļā mēs lasām: „Patiešām, patieso Israēla Dievu [viņi] mīda zem savām kājām; … viņi To nonievā. … Tāpēc tie Viņu šaustīs, un Viņš to pacietīs; un tie sitīs Viņu, un Viņš to pacietīs. Jā, tie spļaus uz Viņu, un Viņš to pacietīs.”

Mans draugs, profesors Terijs Vorners, saka, ka tiesāšana, šaustīšana, sišana un spļaušana nebija nejauši atgadījumi, kas notika vienīgi Kristus laicīgajā dzīvē. Tā, kā mēs izturamies cits pret citu, — it īpaši pret izsalkušo, izslāpušo, vientuļo, — tā mēs izturamies pret Viņu.

Mēs visi būsim labāki, ja Viņa atjaunotajā Baznīcā neviens nesēdēs viens pats. Nepieļausim domu, ka kāds vienkārši pielāgosies vai piecietīs. Būsim patiesi laipni, pieņemsim, kalposim, mīlēsim. Kaut katrs draugs, māsa, brālis nejustos kā cittautietis vai svešinieks, bet gan kā bērns mājās.

Daudzi šobrīd jūtas vientuļi un atšķirti. Sociālie mediji un mākslīgais intelekts var mums likt ilgoties pēc cilvēciskas saiknes un saskarsmes. Mēs vēlamies dzirdēt cits cita balsi. Mēs vēlamies autentisku piederību un laipnību.

Ir daudz iemeslu, kāpēc mēs varam justies neiederīgi baznīcā. Tēlaini izsakoties — sēdēt vieni. Mēs varam raizēties par savu akcentu, apģērbu, ģimenes situāciju. Iespējams, mēs jūtamies nepiemēroti, smaržojam pēc tabakas dūmiem, ilgojamies pēc morālas tīrības, esam šķīrušies un jūtamies ievainoti un apmulsuši, mūs uztrauc kādi konkrēti Baznīcas noteikumi. Mēs varam būt neprecējušies, šķīrušies, atraitņi. Mūsu bērni trokšņo; mums nav bērnu. Mēs nekalpojām misijā vai atgriezāmies mājās pirms laika. Šo sarakstu vēl varētu turpināt.

Mosijas 18:21 mūs aicina sasaistīt savas sirdis mīlestībā. Es mūs aicinu mazāk uztraukties, mazāk tiesāt, mazāk pieprasīt no citiem — un, ja nepieciešams, nebūt tik bargiem pret sevi. Mēs nevaram izveidot Ciānu vienā dienā. Tomēr katrs izteiktais „sveiki”, katrs sirsnīgais žests mūs tuvinās Ciānai. Paļausimies vairāk uz To Kungu un priekpilni izvēlēsimies pildīt visas Viņa pavēles.

Doktrīnas ziņā ticīgo saimē un svēto sadraudzībā nevienam nav jāsēž vienam, jo ikviens pieder Jēzus Kristus derībai.

Kā mācīja pravietis Džozefs Smits: „Mums dota iespēja redzēt, piedalīties un palīdzēt virzīt uz priekšu pēdējo dienu godību, laiku pilnības atklāšanu …, kad Dieva svētie tiks sapulcināti kopā no katras tautas, cilts, valodas un tautības.”

Dievs „nedara neko, kā vien to, kas nāk par labu pasaulei; … lai Viņš varētu visus cilvēkus vilkt pie Sevis. …

… Viņš aicina visus nākt pie Viņa un baudīt Viņa labestību; … un visi ir vienādi Dieva priekšā”.

Pievēršanās Jēzum Kristum no mums prasa atmest miesīgo cilvēku un pasaulīgo kultūru. Kā māca prezidents Dalins H. Oukss, mums ir jāatsakās no jebkādām tradīcijām un kultūras paražām, kas ir pretrunā ar Dieva baušļiem, un jākļūst par pēdējo dienu svētajiem. Viņš paskaidroja: „Visiem Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem ir kopīga unikāla evaņģēlija kultūra, vērtību, gaidu un ieradumu kopums.” Evaņģēlija kultūra ietver šķīstību, iknedēļas baznīcas apmeklēšanu, atturēšanos no alkohola, tabakas, tējas un kafijas. Tā ietver godīgumu un godprātību, izpratni par to, ka mēs virzāmies uz priekšu, nevis augšup vai lejup Baznīcas amatos.

Es mācos no uzticīgiem Baznīcas locekļiem un draugiem ikvienā zemē un kultūrā. Svēto Rakstu studēšana vairākās valodās un kultūras skatījumos padziļina evaņģēlija izpratni. Dažādas Kristum piemītošo īpašību izpausmes padziļina manu mīlestību un izpratni par manu Glābēju. Kā mācīja prezidents Rasels M. Nelsons, visi tiek svētīti, kad mēs definējam savu kultūras identitāti, būdami Dieva bērni, derības bērni, Jēzus Kristus mācekļi.

Jēzus Kristus dāvātais miers ir domāts mums katram personīgi. Nesen kāds jauns vīrietis man sirsnīgi jautāja: „Elder Gong, vai es joprojām varu nokļūt debesīs?” Viņš prātoja, vai viņam jebkad varētu tikt piedots. Es pajautāju viņa vārdu, uzmanīgi klausījos, aicināju viņu aprunāties ar savu bīskapu un cieši viņu apskāvu. Viņš devās prom ar cerību Jēzū Kristū.

Es pieminēju šo jauno vīrieti vēl citā kontekstā. Vēlāk es saņēmu neparakstītu vēstuli, kas sākās ar šādiem vārdiem: „Elder Gong, mēs ar sievu esam izaudzinājuši deviņus bērnus … un kalpojuši divās misijās.” Taču „manī vienmēr ir bijusi sajūta, ka man nebūs ļauts ieiet celestiālajā valstībā …, jo mani jaunības grēki bija tik smagi!”

Vēstule turpinājās: „Elder Gong, kad jūs pastāstījāt par jauno vīrieti, kurš ieguva cerību uz piedošanu, mani piepildīja prieks un es sāku apzināties, ka varbūt man [var tikt piedots].” Vēstule noslēdzas ar vārdiem: „Tagad es sev pat patīku!”

Piederība caur derībām padziļinās, kad mēs nākam cits pie cita un pie Tā Kunga Viņa mājoklī. Tas Kungs svētī mūs visus, kad neviens nesēž vienatnē. Un ko lai zina? Varbūt cilvēks, kuram sēžam blakus, var kļūt par mūsu labāko laimes cepuma draugu. Es pazemībā lūdzu, kaut mēs atrastu un nodrošinātu vietu Viņam un cits citam Jēra mielastā, Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.