Jēzus Kristus Vārda uzņemšanās

2018. gadā Jūtas Universitātē tika izveidota īpaša profesūra ar nosaukumu „Dr. Rasela M. Nelsona un Dancelas V. Nelsones prezidentālā katedra kardiotorakālajā ķirurģijā” — kardio nozīmē sirdi, un torakāls nozīmē „saistīts ar krūškurvi”. Ar to tika godināts prezidenta Nelsona nozīmīgais sirds ķirurga darbs un atbalsts, ko viņš saņēma no savas nelaiķa sievas Dancelas. Šo profesūru apmaksāja fonds, kas izveidots, lai darbotos arī nākotnē. Persona, kas izraudzīta šim prestižajam profesora amatam, saņem atzinību, atalgojumu un finansējumu pētniecības darbam.

Pirmais ķirurgs, kurš tika izvēlēts šai profesūrai, bija Dr. Kregs H. Selcmans, pieredzējis sirds ķirurgs, kurš nav mūsu Baznīcas loceklis. Ceremonijā, kurā Dr. Selcmanam tika piešķirta šī profesūra, piedalījās daudzi svarīgi viesi, tostarp prezidents Nelsons un viņa sieva — māsa Vendija V. Nelsone. Tikšanās laikā prezidents Nelsons pieticīgi pastāstīja par savu pioniera karjeru ķirurģijā.

Dr. Selcmans pēc tam pastāstīja, ko viņam nozīmē iecelšana šajā profesūrā. Viņš stāstīja, ka četras dienas iepriekš, pēc garas dienas operāciju zālē, viņš atklāja, ka vienam no viņa pacientiem ir nepieciešama atkārtota operācija. Viņš bija noguris un vīlies, zinot, ka viņam būs jāpavada vēl viena nakts slimnīcā.

Tajā vakarā Dr. Selcmanam bija saruna pašam ar sevi, kas mainīja viņa dzīvi. Tajā brīdī viņš nodomāja: „Piektdien mani iecels profesūrā, kas nosaukta Dr. Nelsona vārdā. Viņš vienmēr bija pazīstams kā cilvēks, kurš kontrolēja savas emocijas, pret visiem izturējās ar cieņu un nekad nezaudēja savaldību. Tagad, kad mans vārds tiks saistīts ar viņa vārdu, man jācenšas vairāk līdzināties viņam.” Dr. Selcmans jau bija ļoti taktisks ķirurgs. Taču viņš gribēja kļūt vēl labāks.

Agrāk viņa ķirurģiskā komanda varēja pamanīt viņa nogurumu un neapmierinātību, jo viņš, iespējams, to izrādīja ar savu uzvedību un balss toni. Bet tajā vakarā operāciju zālē Dr. Selcmans apzināti centās būt īpaši atbalstošs un saprotošs pret savu komandu. Viņš sajuta atšķirību un apņēmās turpināt censties kļūt līdzīgāks Dr. Nelsonam.

Piecus gadus vēlāk prezidents Nelsons ziedoja savus profesionālos dokumentus Jūtas Universitātei. Universitātes augstākās amatpersonas ieradās, lai oficiāli pateiktos prezidentam Nelsonam. Šī pasākuma laikā uzstājās Dr. Selcmans. Atsaucoties uz prezidenta Nelsona iniciāļiem — RMN, viņš paskaidroja: „Jūtas Universitātes kardiotorakālās ķirurģijas nodaļā tagad valda „RMN” noskaņa.”

Nomācošās situācijās, kā skaidroja Dr. Selcmans: „Es rīkojos tā, kā apmācām rīkoties savus praktikantus — koncentrēties, pārvarēt to un darīt visu, kas ir mūsu spēkos. Šāda noskaņa dzīvo mūsos ik dienu. Mēs izsniedzam piespraudes katram nodaļas loceklim un katram jaunajam praktikantam. Piespraudes apakšā lasāmi burti „RMN”. RMN noskaņa ir mūsu apmācības pamatā; mēs to mācām visiem.” Dr. Selcmans apzināti uzlaboja savu iepriekšējo attieksmi un mērķus, jo viņa vārds tagad bija saistīts ar prezidenta Nelsona vārdu.

Šī notikumu virkne, kurā bija iesaistīts Dr. Selcmans, lika man sev uzdot jautājumu: „Kā esmu mainījies es, kopš savu vārdu saistīju ar Jēzus Kristus Vārdu? Vai esmu pieņēmis Kristum līdzīgu ētiku? Vai es patiesi esmu centies kļūt labāks un līdzīgāks Viņam?”

Dr. Selcmana pieredzē varam saskatīt vismaz piecas paralēles ar procesu, kādā mēs uzņemamies Jēzus Kristus Vārdu. Lai gan šis process sākas ar kristībām, tas nav pabeigts, kamēr mēs neesam kļuvuši tīrāki un svētāki, un līdzīgāki Viņam.

Pirmā paralēle ir identificēšanās. Dr. Selcmana iecelšana Nelsona profesūrā sasaistīja viņa vārdu ar prezidenta Nelsona vārdu, un Dr. Selcmans sāka identificēties ar prezidentu Nelsonu. Kad mēs uzņemamies Jēzus Kristus Vārdu, mēs sasaistām savu vārdu ar Viņa Vārdu. Mēs identificējamies ar Viņu. Mēs labprāt kļūstam pazīstami kā kristieši. Mēs atzīstam Glābēju un bez nožēlas iestājamies par to, lai tiktu uzskatīti par Viņa ļaudīm.

Ar identificēšanos cieši saistīta ir vēl viena paralēle — atcerēšanās. Kad Dr. Selcmans ieiet savā kabinetā, viņa skatiens pievēršas medaljonam, ko viņš saņēma, kad tika izvēlēts Nelsona profesūras amatā. Šis medaljons ik dienas viņam atgādina par „RMN” tikumiem. Svētā Vakarēdiena pieņemšana katru nedēļu palīdz mums atcerēties Jēzu Kristu visas nedēļas garumā. Kad mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu, mēs to darām, atceroties, kādu cenu Viņš samaksāja, lai mūs atpestītu. Mēs no jauna apņemamies atcerēties Viņu, atzīt Viņa varenību un novērtēt Viņa labestību. Mēs atkārtoti atzīstam, ka, tikai pateicoties Viņa labvēlībai, mēs esam izglābti no fiziskās un garīgās nāves.

Atcerēties — nozīmē, ka mēs sekojam padomam, ko deva Mormona Grāmatas pravietis Alma. „Lai viss, ko [mēs] darītu, būtu Tam Kungam, un lai kurp [mēs] arī ietu, lai tas būtu Tai Kungā; … lai visas [mūsu] domas būtu vērstas uz To Kungu; … lai visa [mūsu] sirds mīlestība būtu nolikta Tam Kungam mūžīgi.” Pat tad, kad esam aizņemti ar ko citu, Viņš turpina būt mūsu domās, tāpat kā mēs atceramies savu vārdu, neatkarīgi no tā, kam ir pievērsta mūsu uzmanība.

No atcerēšanās, ko Glābējs mūsu labā paveicis, izriet trešā paralēle — līdzināšanās. Dr. Selcmans sāka līdzināties prezidentam Nelsonam un pārņemt RMN tikumus. Es uzskatu, ka prezidenta Nelsona tikumi vienkārši ir viņa mūža garuma Jēzus Kristus māceklības izpausme. Jo vairāk mēs identificējamies ar Jēzu Kristu un atceramies Viņu, jo vairāk mēs vēlamies būt tādi kā Viņš. Kā Viņa mācekļiem, mūsu spēja mainīties un kļūt labākiem pieaug, kad pievēršamies Viņam, nevis sev. Mēs cenšamies kļūt tādi kā Viņš un vēlamies tikt svētīti ar Viņa īpašībām. Mēs dedzīgi lūdzam, lai mūs piepilda žēlsirdība, Kristus tīrā mīlestība.

Prezidents Nelsons mācīja aprīlī: „Kad žēlsirdība kļūs par daļu no mūsu iedabas, — zudīs vēlme pazemot citus. Mēs pārstāsim nosodīt citus. Mēs izjutīsim mīlestību pret cilvēkiem it visās dzīves sfērās. Žēlsirdība pret visiem ir būtiska mūsu progresam. Žēlsirdība ir dievbijīga rakstura pamats.” Līdzās žēlsirdībai mēs tiecamies meklēt, „attīstīt … un vairot” citas Glābēja garīgās dāvanas, tostarp godīgumu, pacietību un centību.

Centieni līdzināties Jēzum Kristum mūs aizved pie ceturtās paralēles — pielāgošanās Viņa mērķiem. Mēs pievienojamies Viņam Viņa darbā. Kā ķirurgs, Dr. Nelsons bija pazīstams kā skolotājs, dziedinātājs un pētnieks. Dr. Selcmana nodaļā izmantotā piespraude akcentē šos centienus ar vārdiem „mācīt, dziedināt un atklāt”. Uzņemties Jēzus Kristus Vārdu mums nozīmē — labprātīgi, apzināti un entuziasma pilniem pielāgot savus mērķus Viņa mērķiem. Mēs pievienojamies Viņam Viņa darbā, kad cenšamies „mīlēt, dalīties un aicināt”. Mēs pievienojamies Viņam Viņa darbā, kad kalpojam citiem, īpaši neaizsargātiem un tiem, kurus ir ievainojusi, sagrāvusi vai salauzusi viņu laicīgās dzīves pieredze.

Mēs pilnīgāk uzņemamies Jēzus Kristus Vārdu, identificējoties ar Viņu, atceroties Viņu, kļūstot Viņam līdzīgi un pielāgojoties Viņam. Šīs četras darbības mūs ved pie piektās paralēles — spēka saņemšanas. Mēs piekļūstam Dieva spēkam un svētībām savā dzīvē. Nelsona profesūra nodrošina Dr. Selcmanam atzinību un atbalsta finansējumu, ko viņš izmanto, lai mainītu kultūru savā nodaļā. Viņš izmanto šo „spēka dāvanu”, lai palīdzētu citiem. Līdzīgi, kad mēs uzņemamies Glābēja Vārdu, mūsu Debesu Tēvs svētī mūs ar Savu spēku, lai palīdzētu mums izpildīt mūsu laicīgās dzīves misiju.

Noslēdzot papildu derības ar Dievu, mēs pilnīgāk uzņemamies Jēzus Kristus Vārdu. Tādējādi Dievs mūs svētī ar lielāku Savu spēku. Prezidents Nelsons mācīja: „Katram cilvēkam, kurš stājas derībās kristību baseinā un templī — un tās ievēro —, paveras lielāka pieeja Jēzus Kristus spēkam. … Ievērojot derības ar Dievu, atalgojumā tiek saņemts debesu spēks …, kas stiprina mūs, lai mēs labāk spētu izturēt savus pārbaudījumus, kārdinājumus un sirdssāpes.”

Mēs kļūstam garīgi uzņēmīgāki. Mums ir vairāk drosmes stāties pretī šķietami neiespējamiem apstākļiem. Mūsu apņēmība sekot Jēzum Kristum tiek stiprināta vēl vairāk. Kad mēs grēkojam, mēs ātrāk nožēlojam grēkus un atgriežamies pie Viņa. Mēs kļūstam labāki Viņa evaņģēlija sludināšanā ar Viņa spēku un pilnvarām. Mēs palīdzam trūkumcietējiem, vienlaikus būdami mazāk nosodoši, daudz mazāk nosodoši. Mēs saglabājam savu grēku piedošanu. Mums ir lielāks miers, un mēs esam dzīvespriecīgāki, jo vienmēr varam priecāties. Viņa godība būs mums visapkārt, un Viņa eņģeļi par mums gādās.

Glābējs aicina mūs: „Nā[ciet] pie Tēva Manā Vārdā un noliktajā laikā saņem[iet] no Viņa pilnības.” Es jūs skubinu to darīt. Nāciet pie mūsu Debesu Tēva! Uzņemieties Jēzus Kristus Vārdu! Identificējieties ar Viņu! Vienmēr atcerieties Viņu! Centieties būt līdzīgi Viņam! Pievienojieties Viņam Viņa darbā! Saņemiet Viņa spēku un svētības savā dzīvē! Iegravējiet Viņa Vārdu savā sirdī — labprātīgi un apzināti! Tas dod jums „stāju” Dieva priekšā un tiesības uz Glābēja aizstāvību. Jūs kļūsiet par paaugstinātu mantinieku mūsu Debesu Tēva valstībā, kopīgu mantinieku ar Viņa Pirmdzimto, mūsu mīļoto Glābēju un Pestītāju.

Viņš ir dzīvs. Es to pavisam droši zinu. Viņš mīl jūs. Viņš atdeva Savu dzīvību par jums. Viņš lūdz jūs nākt pie Tēva caur Viņu. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.