Fa’ahanahanara’a Pāsa : Te mau ’ohipa i tupu
Teie te tahi mau mea ’aita paha ’oe i ’ite nō ni’a i te Pāsa.
Christ’s Triumphal Entry into Jerusalem [Te tomora’a hanahana o te Mesia i Ierusalema], nā Harry Anderson
E aha tā ’oe i ’ite nō ni’a i te Pasa ? ’Ua ’ite paha ’oe i te tuha’a faufa’a roa a’e : E ’ōro’a nō ni’a i te tūsia tāra’ehara ’e te ti’afa’ahoura’a ’o Iesu Mesia.
Tē uiui ra paha ’oe nō ni’a i te Pasa, mea nāhea te rahira’a o te mau ta’ata’ia fa’ahanahana i te reira, ’e eaha tātou e ’ana’anatae ai i te reira peu. Teie te tahi mau pāhonora’a ri’i.
E aha te Sābati o te ’Āma’a tāmara ’e te Hepetoma mo’a ?
Tē fa’ahanahana nei te Hepetoma mo’a i te hepetoma hope’a nō te tāvinira’a a Iesu Mesia i te tāhuti nei. Te Sābati o te ’Āma’a māmara, ’o te mahana mātāmua ïa o te Hepetoma mo’a. E fa’ahanahanara’a te reira i te mahana ’a tomo-hanahana ai Iesu Mesia i Ierusalema nā ni’a i te hō’ē ’ātenī, ’ei fa’atupura’a i te tohu. ’Ua vauvau te mau ta’ata i te mau ’āma’a tāmara ’e te mau ’ahu nā ni’a i te ’ē’a, i mua iāna, ma te « Hōsāna ». (Hi’o Mataio 21:6–11.) ’Ua tupu te reira i te hepetoma hou te ti’afa’ahoura’a o Iesu Mesia, i te Pāsa, te mahana hope’a o te Hepetoma mo’a. Tei roto ato’a i teie hepetoma te Faraire mo’a (ha’amana’ora’a i te fa’asātaurora’a ’e te hunara’a o te Mesia).
Jesus in Gethsemane [Iesu Mesia i Gēsetemāne], nā Dan Burr
Nō ’āfea tō te mau keresetiāno mātāmua fa’atupu-mātāmua-ra’a i te Pāsa ?
Te ’ōro’a ha’amana’ora’a tahito roa a’e e mauhia nei e tātou nō te Pasa, ’ua fa’atupuhia na i te āfara’a o te pitira’a o te tenetere (te tahi taime i te matahiti 160 ’e 170 i muri mai i te Mesia). Terā rā, ’ua fa’atupu te mau keresetiāno i te ’ōro’a ha’amana’ora’a i te fa’asātaurora’a ’e i te ti’afa’ahoura’a o Iesu Mesia ’ia au i te hō’ē ravera’a ē ’aore rā i te tahi i te mau tau tahito roa atu ā. Nō te ti’aturi o te mau ’āpe’e o Iesu Mesia ē, te ’ohipa fa’aorara’a tāna i amo i te fāito teitei roa ’e te ti’afa’ahoura’a, te reira te ’ohipa faufa’a roa a’e ïa i roto i te ’ā’amu o tō te ao nei, ’ua tano ihoa ïa ’ia fa’ahanahana rātou i teie nā ’oro’a i te mau mahana mātāmua o te tau keresetiāno. I teie mahana, e ha’amana’o tātou i te tāra’ehara ’e te ti’afa’ahoura’a o te Mesia i te mau Sābati ato’a ’a rave ai tātou i te ’ōro’a mo’a.
Nō te aha te tai’o mahana nō te Pāsa e taui noa ai i te mau matahiti ato’a ?
E mea fifi ri’i, terā rā, te nūmerara’a papa nō te Sabati o te Pāsa, teie ïa : o te Sabati mātāmua ïa i muri ae i te « atira’a ’āva’e pāsa » te ’atira’a marama mātāmua i muri mai i te mata tau rōroa i roto i te ’api fenua ’apato’erau (21 nō Māti). (E mea fifi roa atu ā ihoa, terā rā, mai teie te huru.)
Te tumu nō teie nūmerara’a, ’ua fa’atumuhia i ni’a e piti ’ohipa i tupu : (1) te fa’asātaurora’ahia te Fa’aora i te taime o te Pāsa, ’e (2) tona ti’afa’ahoura’a i tupu i te mahana mātāmua o te hepetoma (Sābati).
’Ua tuātapapa te mau keresetiāno mātāmua e mea faufa’a a’e ānei ’ia fa’ahanahana i te Pāsa i te taime nō te Pāsa ati Iuda ’aore rā i te hō’ē Sābati. Te Pasa a te ati Iuda ’ua honohia ïa i ni’a i te tārena Hebera, e tārena marama ’o te ’ore e tū’ati i te tārena o te rā tē fa’a’ohipahia nei e te rahira’a o te mau ta’ata. I ni’a i te tārena Hebera, ’ua ha’amana’ohia te Pāsa ati Iuda i te 14ra’a o te mahana, nō te hitura’a o te ’āva’e. E tāpitihia mai, i te mau piti ’aore rā toru matahiti ato’a, e fa’aōhia mai hō’ē ’āva’e fa’ahou nō te fa’atano i te tū’atiraa o te mau tau. Nō reira, te tā’aira’a te Pāsa i te Pāsa ati Iuda, e ’ōu’a rahi te tai’o mahana ’e e mea varavara i te topa i te hō’ē Sābati.
Nō te ha’amau i te uira’a, ’ua fa’aoti te hō’ē ’āpo’ora’a keresetiāno i te matahiti 325 i muri mai i te Mesia ē, e tāhō’ē i te tai’o mahana e fa’ahanahanahia ai te Pāsa.
Nō reira, ’ei ha’apotora’a : ’ia au i te mau nūmerara’a i fa’a’ohipahia e te rahira’a o te mau keresetiāno, e nehenehe te Sābati Pāsa i te topa mai i te tai’o fātata roa i te 22 nō Māti e ’aore rā, i te ātea roa, i te 25 nō ’Ēperēra.
In Remembrance of Me [’Ei ha’amana’ora’a iā’u], nā Walter Rane
Mea nāhea te mau rāpiti ’e te mau huero moa i te ’āpiti-ra’a-hia i te Pāsa ?
Te mau rāpiti nō Pāsa (’aore rā te tahi noa atu mau ’ānimara) e ’āfa’i mai i te huero moa, ’ua ha’amata ïa i te fa’a’ite’itehia i Europa i te 17ra’a o te tenetere. ’Ua mātarohia teie mau mea i te 19ra’a noa o te tenetere. ’Ua ti’aturihia ē, ’ua rave te mau ta’ata tā te mau ’ētene mau tāpa’o o te tau hotura’a, fa’a’āpīra’a ’e o te ora ’e ’ua tū’ati atu i te reira i te Pāsa ’e i te ti’afa’ahoura’a ’o Iesu Mesia.
Jesus Coming Out of Tomb [Iesu tē haerera’a mai i rāpae i te mēnema], nā Dan Burr
Nō te aha tātou e rōtahi maite ai i ni’a i te Pāsa ?
’Ua ani mai te Peresidenira’a Mātāmua ia tātou ’ia ha’amaita’i atu ā i tā tātou mau fa’ahanahanara’a i te Pāsa. « E aha noa atu tā vetahi ’ē ti’aturira’a ’aore rā ravera’a, ’ia fa’ahanahana tātou i te ti’afa’ahoura’a o tō tātou Fa’aora mau, nā roto i te ’imi-māite-ra’a i tāna mau ha’api’ira’a ’e tāna tauturu nō te ha’amau i te mau peu tumu nō te Pāsa i roto i tō tātou tōtaiete tā’āto’a, i roto iho ā rā i tō tātou iho mau ’utuāfare. Tē tītau nei mātou ia ’oe ’ia nā reira » (Dallin H. Oaks, « ’Ua ti’afa’ahou mai ’Oia ! : Eporo’i ta’a ’ē nō te tau Pāsa nō roto mai i te Peresidenira’a Mātāmua » [video], Vaira’a buka ’evanelia).