« Mau ha’api’ira’a i ’apohia mai i te anira’a i te Mesia ’ia pāpa’i i tō’u ’ā’amu », Liahona, Tetepa 2025.
Te mau vahine o te fafaura’a
Mau ha’api’ira’a i ’apohia mai i te anira’a i te Mesia ’ia pāpa’i i tō’u ’ā’amu
E mau ’itera’a ta’a ’ē tō tātou pā’āto’a, ’ia vaiiho rā tātou i te Atua ’ia vai tāmau noa i roto i tō tātou orara’a, e rave fa’aoti tātou i te fāito o tō tātou hāmanira’a, ma te rāve’a e ’ore roa tātou e mana’o.
Hōho’a nā Protector by Day and by Night, nā Caitlin Connolly, ’ōpanihia ’ia tāhōho’a
I te matahiti 2016—fātata i muri mai e toru ’ahuru matahiti ’o te fa’aipoipora’a, i tō māua amora’a, te fa’a’amura’a ’e te herera’a i tā māua nau tamaroa e toru, te ’ohipa-tāmau-ra’a i roto i te ture, te tāvinira’a i roto i te mau pi’ira’a o te ’Ēkālesia, ’e te ha’apa’ora’a i te mau hina’aro ’o tō māua ’utuāfare rahi—’ua pi’ihia māua tā’u tāne ’o Doug, ’ia tāvini e toru matahiti ’ei fa’atere misiōni i Arequipa i Peru. ’Ua reva atu māua i muri noa mai i te fānaura’a mai tā māua mo’otua mātāmua.
’Ua ho’i mai māua i te fare i te matahiti 2019 ’e e piti mo’otua tamāhine ’āpī. ’Ua fa’aipoipohia tā māua nā tamāroa pa’ari a’e, ’e te mea ’āpī a’e tei roto ïa i te arapaera’a ’e tei ni’a i te taime nō te fa’aipoipora’a. ’Ua ho’i au i tā’u ’ohipa i te pae nō te ture, ’e i tō’u pi’ira’a au roa a’e ’ei māmā ’e ’ei māmā’u.
’E i muri iho ’ua tae mai te pi’ira’a ’ia tāvini ’ei Peresideni Rahi nō te Paraimere. Te fa’ati’ara’a māhanahana ’o tā’u i pāpa’i nō’u iho ’o te ravera’a ïa i te taime i pīha’i iho i tō’u ’utuāfare, ’ia ’ohipa ’ahuru fa’ahou matahiti i roto i te ture nō te ha’apāpū i tō’u pārurura’a i te pae faufa’a moni, ’e te tāvinira’a i roto i tā’u pāroita ’aore rā i roto i te hiero.
’E ’āhiri au i onoono noa i ni’a i teie ’ā’amu tāmāhanahana ’o tā’u i pāpa’i ?
E ’oa’oa roa ïa vau ’ia rave i te taime i pīha’i iho i tā’u mau mo’otua ’e e nehenehe roa ïa vau e fāna’o i te tahi pārurura’a i te pae faufa’a moni. ’E e nehenehe roa ïa vau e ’ere i te hō’ē ’itera’a fa’ahotu mau, te ferurira’a hōhonu ’e te ha’apautuutura’a i te fa’aro’o. Hō’ē ta’umara’a ? ’Ē. E mau’ara’a maita’i ? ’Ā ’oia mau !
Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, « nō te mea ’ua ’ite maita’i [te Fa’aora] i tō tātou fāito pūai, e arata’i ’oia ia tātou i te mau vāhi e ’ore roa tātou iho e mana’o ». ’Ua pāpū roa iā’u e arata’i ’oia ia ’outou i te mau vāhi e ’ore roa ’outou e mana’o, ’e e riro tā ’outou tāvinira’a ’ei mea fa’ahotu mau. ’A vaiiho i te Atua ’ia arata’i ia ’outou nō te ’āpiti atu i te hō’ē ta’ata tei hina’aro ia ’outou.
E nehenehe ’outou e ’ite ia ’outou iho i te ha’api’ira’a i te feiā pa’ari ’ia tai’o. ’Aore rā penei a’e i te tāvinira’a i te mau tomone’e [immigrant]. E arata’i paha ’outou i te hō’ē pupu ta’ata tei fa’auehia ’ia ’atu’atu ’e ’ia pāruru i te mau ’aua rā’au tanu fa’afa’aeara’a nō te mau ’utuāfare. ’Ia vaiiho ana’e tātou i te Atua ’ia vai tāmau noa i roto i tō tātou orara’a, e ’āfa’i ’oia ia tātou i te vāhi tāna e hina’aro ia tātou, te hō’ē vahi tā tātou e ’ore e mana’o.
’Ua fa’ahiti te peresideni Nelson ē, « e fa’ari’i hau atu tātou i te fa’aro’o nā roto i te ravera’a i te hō’ē mea ’o tē tītau hau atu i te fa’aro’o ».
’Ua ’ite au e parau mau te reira. Nō te mea ’a vaiiho ai i te Atua ’ia vai tāmau noa i roto i tō’u orara’a, ’a vaiiho ai iāna ’ia riro ’ei ta’ata pāpa’i i tō’u ’ā’amu, ’ua tupu rahi atu ā tō’u fa’aro’o ia Iesu Mesia.
Nāhea ïa ’outou i te vaiiho iāna ’ia vai tāmau noa mai ?
Mai te aha te reira e riro mai ai nō te hō’ē taure’are’a e haere tāmau nei i te ha’api’ira’a ’e e hina’aro nei e fa’aipoipo ’e ’ia roa’a te hō’ē ’utuāfare ? ’Ua fa’ata’a mai te peresideni Dallin H. Oaks, tauturu hō’ē i roto i te Peresidenira’a Mātāmua ē, e ’ere te mā’itira’a tei rotopū i te ’utuāfare ’aore rā te ha’api’ira’a ’aore rā te tōro’a ’ohipa. ’Ua parau ’oia : « O te mā’itira’a i te taime te ti’a ia tātou ’ia rave, ’e e ’imi tātou i te fa’aurura’a a te Fatu ’e i te mau ha’api’ira’a a tāna mau tāvini nō te ravera’a i te reira ».
Nō te ’āparaura’a i teie tumu parau, tē hina’aro nei au e tau’a māite i te feiā e hina’aro mau ’e te hōhonu ’ia fa’aipoipo ’e ’ia roa’a te mau tamari’i i roto i teie orara’a ’e e feiā e vai ’ōtahi nei. ’Ua ite au e rave rahi e aupuru ’ōtahi nei i tā rātou mau tamari’i nō te mea ’ua pohe hō’ē ’aore rā ’ua ta’a. ’Ua mātau vau e rave rahi feiā fa’aipoipo e hina’aro nei i te tamari’i ’e ’o tē ’oto nei e’ita e ti’a ’ia fa’ari’i i te ’aiū ’e te tuātoto. ’Ua ’ite au tē māuiui nei ’outou. Tē hina’aro nei ’outou i te taime nō te taui. E ’ere teie i te ’ā’amu tā ’outou i pāpa’i nō ’outou iho. Tē māuiui nei tō’u māfatu nō ’outou.
E mea ta’a ’ē te ’ā’amu o te ta’ata tāta’itahi
’Ua haere au i te ha’api’ira’a, te tūha’a mātāmua tuatoru ’e te pae nō te ture. ’Ua fa’aipoipohia vau i te ’āfara’a ’o tā’u ha’api’ira’a nō te ture. ’Ua fānau vau i tā’u tamaiti matahiapo i te matahiti i muri mai, nō te roa’a tā’u ha’api’ira’a auha’avā. E mau ’aiū tā’u, ’e ’ua here māua tā’u tāne ia rātou ’e ’ua aupuru ia rātou ’a rave ai māua to’opiti i te ’ohipa. ’Ua riro ’ei tau ’ohipa rahi roa, i te tahi taime e mea pe’epe’e ; ’ua nā ni’a a’e roa te ’ohipa ’e i te tahi taime e mea rohirohi. ’Ua pāturu vau iāna ’e ’ua pāturu ’oia iā’u. ’Ua riro mai ’ei ’utuāfare, ’e e vai noa, ’ei ’ohipa mātāmua roa nā māua. ’Ua ’imi māua tā’u tāne i te fa’aurura’a i roto i teie mau mā’itira’a ’e te taime mau. ’O te mea ïa tā māua i putapū e tūra’ihia ra ’ia rave. Tē tāmata nei māua e vaiiho i te Atua ’ia vai tāmau noa mai.
’Ia hi’o-ātea-hia i te pae faufa’a moni ’e te tōro’a ’ohipa, e mea tano a’e ’ia fa’ataime i te fānau i te tamari’i ē tae roa i tō’u ha’amaura’a i roto i tō’u tōro’a ’ohipa. Tera rā, ma te vaiihora’a i te Fatu ’ia pāpa’i i tō tātou ’ā’amu, e rave tātou i te tahi taime i te mau mea tā te ao nei e ’ore e māramarama. Te perēra’a vau i roto i te hapūra’a, te fānaura’a i te mau ’aiū, te aupurura’a i te mau tamari’i, te ’āfa’ira’a i te ha’api’ira’a, te ’āpā’ira’a popo, te mau hōpoi’a a te ’Ēkālesia, te turura’a i te hoa fa’aipoipo ’e tā’u mau ’ohipa i te pae tōro’a. E perēra’a ’oa’oa te reira ’o tā’u e ’ore roa e hina’aro e taui. ’Ua ti’aturi māua i tō māua haere’a, nō te mea ’ua vaiiho māua i te Atua ’ia vai tāmau noa.
’Eiaha e māheaitu. ’Aita vau e parau nei i te ta’ata ato’a ’ia pe’e i tō’u ’ē’a. E ’ere hō’ē ā tō tātou ’ā’amu. Tē fa’a’ite atu nei au i tō’u iho nō te mea ’o tā’u ïa i ’ite. Teie rā, hō’ē noa mea e vai ra ia tātou pā’āto’a ’o tō tātou ïa mana’o tūra’i : ’ia vaiiho i te Atua ’ia vai tāmau noa mai.
Te rirora’a ’ei metua vahine ’o tā’u ïa ’ohipa mātāmua roa. ’O tō’u ïa ’oa’oara’a rahi roa a’e. ’Ua ha’amaita’i te Atua i tō tātou nā metua mātāmua ’e ’ua fa’aue ia rāua « ’ia fānau ’ōrua, ’e ’ia rahi roa, e fa’a’ī i te fenua nei » (Genese 1:28). Te ture mātāmua tei horo’ahia ia ’Ādamu ’e ia ’Eva « tei roto ïa tō rāua fāito pūai nō te ti’ara’a metua ».
Tā’u ha’api’ira’a mātāmua ’o tō’u ïa ti’ara’a metua vahine. ’Aita teie ha’api’ira’a mātāmua e tū’ati ’e tā’u tītaura’a itoito i te pae nō te ha’api’ira’a. ’Ua fa’auehia tātou ’ia ’imi i te ’ite—te hō’ē tūha’a o te reira nō roto mai i tō tātou haerera’a i te ha’api’ira’a. Nō roto ato’a mai te reira i te ti’ara’a metua, i reira tātou e ha’api’i mai ai ’ia riro mai te Atua te huru ’a fa’ananea ai tātou i te mau peu nō te here, te aroha ’e te fa’a’oroma’i.
Te vaiihora’a i te Atua ’ia vai tāmau noa mai ’o te anira’a ïa iāna ’ia tomo mai i roto i te taime o tā tātou mā’itira’a.
E māuruuru rahi tō’u i te fa’ari’ira’a i te fa’aurura’a a te Fatu ’e te mau parau a’o a te mau peropheta, nō te tauturu i tā’u tāne ’e iā’u i roto i te taime o tā māua mā’itira’a, nō te fa’ari’i i te mau tamari’i i roto i tō māua ’utuāfare i te taime mau. Māuruuru rahi roa vau i te ha’apa’ora’a i te mau muhumuhura’a ’e te ’orera’a e vaiiho i te mau umera’a a te ao nei, te au-mau-ra’a, te hanahana ’aore rā te moni e ha’atāfifi i tā’u mā’itira’a ’ia fa’atupu i tō’u fāito pūai hanahana i te amora’a ’e i te ’atu’atura’a i te tamari’i.
Women with and without Children [Te mau vahine tamari’i ’e te mau vahine tamari’i ’ore], nā Caitlin Connolly, ’ōpanihia ’ia tāhōho’a
Te fāito o tō tātou hāmanira’a
Mai te mea e fa’aea te mau tāne ’e te mau vahine ’ia roa’a ’e ’ia aupuru i te tamari’i, e hope teie orara’a tāhuti nei. Nō reira e mea faufa’a roa ’eiaha roa tātou ’ia tau’a ’ore ’aore rā e pāto’i i te hōpoi’a mo’a o te ti’ara’a metua.
Tē fa’a’ite nei e rave rahi mau mā’imira’a ’aivana’a, i te hōpe’ara’a ’ino ’e te ’eta’eta e tupu mai i ni’a i te mau nūna’a ’e te mau tā’ere, ’o tē fa’aea nei i te fānau i te tamari’i. I roto e rave rahi paefenua nā te ao nei, te nūmera ’afa o te mau fānaura’a tamari’i ora nā ni’a i te vahine ’ua ’iti mai i te piti. Te aura’a o te reira, ’aita tātou e mono nei ia tātou iho.
’Ei feiā fa’atere o te ’Ēkālesia, tē pe’ape’a nei mātou nō ni’a i te mau peu ’apī e tupu nei i roto i te fa’aipoipora’a ’e te fānaura’a i te tamari’i. I te fenua Marite, i roto i nā 30 matahiti i ma’iri a’enei, ’ua ’ite atu mātou i te hō’ē topara’a mai te va’u i te iva i ni’a i te hānere o te nūmera o te huira’atira tei fa’aipoipo-a’ena-hia. Teie mau nūmera « e fa’a’ite nei i te hō’ē fifi nā te ao ato’a nei ». ’Ia ’ore ana’e te ta’ata e fa’aipoipohia, e iti te fānaura’a i te mau tamari’i.
’Aita i maoro a’enei, ’ua tāhiti te fenua Marite i te « hō’ē ’ōti’a e fa’a’ite ra i rotopū i te feiā pa’ari mai te18 ē tae atu i te 55, te fāito o te feiā pa’ari ’ōtahi ’aita e tamari’i ’ua hau au i teie nei i te feiā pa’ari tei fa’aipoipohia e tamari’i tā rātou ».
E mea faufa’a roa te mau tamari’i nō te vai-tāmau-ra’a mai te hō’ē nūna’a. E mea faufa’a rātou i te fa’anahora’a hanahana nō te ’oa’oa. Te fa’auera’a a te Atua i tāna mau tamari’i nō te fānau fa’arahi ’e nō te fa’a’ī i te fenua, « tē vai mana noa nei ».
Nō roto mai Us with Them and Them with Us [Tātou ’e ’o rātou ’e rātou ’e ’o tātou, nā Caitlin Connolly, ’ōpanihia ’ia tāhōho’a
Vaiiho i te Fatu ’ia pāpa’i i tō ’outou ’ā’amu
’Ua ’ite au te hina’aro mau o te mau ’ā’au e rave rahi ’o te fa’aipoipo ïa ’e te aupuru i te mau tamari’i. Tē vai nei rā e rave rahi feiā ’ōtahi ’aore rā e māuiui nei i te ’ore e roa’a te ’aiū. Tō’u hoa rahi roa a’e, ’o tei ’ore i fa’aipoipohia ’e ’ua fānau i te tamari’i, ’ua here ’e ’ua aupuru i tā’u mau tamari’i. E ’ere i te hō’ē monora’a i tāna iho mau tamari’i. E fa’a’itera’a te reira ē, e vai noa tāna tītaura’a i ni’a i te ti’ara’a metua vahine.
’Ua fa’aruru tā’u tamaiti ’e tā’u huno’a vahine i te tāmatara’a o te maruara’a tamari’i tāmau. E mea ti’a tō rāua hia’ai. Tē ’imi nei rāua ’ia vai tāmau noa te Atua i roto i tō rāua orara’a. ’A ha’amana’o ra, ’ia ani ana’e tātou ma te fa’aro’o ’ia vaiiho ia Iesu Mesia ’ia riro ’ei ta’ata pāpa’i ’e ’ei ta’ata fa’aoti i tō tātou ’ā’amu, e ti’a ia tātou ’ia ineine i te ha’uti i te hō’ē ’ā’amu au ’ore ma te ti’aturi i te hō’ē ’ā’amu, noa atu te māuiui, e riro i te pae hope’a ’ei mea rarahi a’e ’e te tiretiera a’e ’o tā tātou e ’ore e mana’o.
I rotopū i tō’u mau hoa here, tē vai nei hō’ē nā ta’ata fa’aipoipo ’aita e tamari’i ’o tei fa’aipoipohia e mea maoro i muri mai ’e tē māuiui nei i te puna ’ore [infertilité]. ’Ua ui rāua ma te fa’aro’o e ti’a ānei ia rāua ’ia fa’a’amu i te tamari’i. Noa atu e ’ere i te ’aiū, ’ua fa’auruhia rāua ’ia fa’a’amu e maha nau tuahine—mai te 5 e tae atu i te 17 matahiti. Mea pāpū maita’i, e ’ere roa i te ’ā’amu tā rāua i pāpa’i nō rāua iho. Terā rā, ’auē ïa ē e ’ā’amu fa’ahiahia ra tāna [Iesu Mesia] i pāpa’i nō rāua.
Noa atu te huru ’o tō tātou orara’a ta’ata iho, e tuha’a tātou pā’āto’a nō te ’utuāfare o te Atua, e mau melo tātou nō te hō’ē ’utuāfare i te fenua nei, ’e tē fa’aineine nei nō te riro ’ei mau metua mure ’ore. Te mau ha’amaita’ira’a o te fa’ateiteira’a tei hōro’ahia mai ia tātou nā roto i te Fa’aora, ’o Iesu Mesia, tei roto te hua’ai. ’E nō reira, ’ia tā’atihia ānei tātou ’e ’ia fānau ānei tātou i te mau tamari’i i roto i teie orara’a ’aore rā a muri iho, tā tātou fā ’o te fa’ateiteira’a ïa—’o tē nehenehe e riro mai nō tātou iho mai te mea e rave ’e e ha’apa’o tātou i te mau fafaura’a. ’Ia tomo ana’e tātou i roto i te hō’ē aura’a o te fafaura’a ’e te Atua, e ruru’u-’āfaroti’a-hia tātou iāna ’e e’ita roa tātou e vai ’ōtahi noa. ’Ua ha’amaita’ihia tātou ’e « te hō’ē fāito hau atu ’o [Tōna] here ’e te aroha ».
’Ei nūna’a nō te fafaura’a, tē fa’anaho nei ’e tē fa’aineine nei tātou i te fa’aipoipora’a ’e ’oia ato’a ’ia fa’ari’i ’e e aupuru i te mau tamari’i. ’Āuē ïa pi’ira’a ra’a ’e te mo’a ! Tē here nei tātou ’e tē arata’i nei ’e tē aupuru nei ’e e metua tātou nō te fa’a’ite i tō tātou here i te Atua ’e i tāna mau tamari’i—nō te mea tē hina’aro nei tātou ’ia vai tāmau noa ’oia i roto i tō tātou orara’a.
E tau hanahana teie nō te ora ’e nō te rave i te mau fafaura’a i roto i Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei. Te hāro’aro’ara’a i tō tātou ti’ara’a, tā tātou fā ’e tā tātou hōpoi’a i roto i te fa’anahora’a o te ’oa’oa, e mea fa’atupu i te tura, te hau ’e te ’oa’oa. Te ’itera’a ē, e peropheta ora tō tātou e fa’aineine nei ia tātou nō ananahi e hōpoi mai iā’u te hau ’e ’oia ato’a te ti’aturi noa atu te pāpū ’ore. E hōro’a mai tō’u tā’amura’a o te fafaura’a ’e te Atua i te ti’aturira’a. Tō’u ti’aturira’a o te fafaura’a tei ni’a ïa ia Iesu Mesia.
Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, tē ora nei ’oia, tē fa’a’ite nei tōna here nō tātou i roto i tōna hina’aro ’ia pūpū i tōna ora ’e tāna tāra’ehara nō tātou tāta’itahi.