« Te pārurura’a i roto i te fa’aho’i-fa’ahou-ra’a-hia mai te ’evanelia a Iesu Mesia », Liahona, Tēnuare 2026.
Te mau vahine o te fafaura’a
Te pārurura’a i roto i te fa’aho’i-fa’ahou-ra’a-hia mai te ’evanelia a Iesu Mesia
’Ua tāpa’o-māramarama-hia te ’ē’a nō te ho’i i te Atua ra, mai te mea e fa’aro’o ’e e ti’aturi tātou i tō tātou Fa’aora.
Nō tō tātou hi’ara’a nātura ’e te mau tupura’a o te orara’a tāhuti nei, e riro ihoā tātou pā’āto’a i te fa’aātea ’ē atu i te Atua ’o tā tātou i ’ite ’e i here i roto i tō tātou orara’a hou te tāhuti nei. ’O te nātura te reira o te tāhuti nei. ’E nō reira, ’ua hōro’a mai ’oia ia tātou i te mau rāve’a nō te tūtau pāpū maita’i ia tātou i ni’a iāna, ’ia tā’ati atu i tō tātou ’ā’au iāna, ’e i te tauturu ia tātou ’ia haere nā roto i teie māhora tōpita o te orara’a tāhuti nei ma te pāruruhia e ti’a ai.
I roto i te mau tama’i rahi o te ao nei, e huna te mau nu’u fa’ehau i te mau tōpita, ’aore rā te mau paura i roto i te repo. E rave rahi māhora rarahi tei hunahia i te mau tōpita, ’e e nehenehe te hō’ē nu’u e ta’ahi i ni’a i teie mau māhora paura ma te ’ite ’ore ’e e pa’a’ina atu ai.
I muri a’e te mau tama’i, ’ua vai noa e rave rahi tauatini paura tei ’ore i pa’a’ina, ’e e rave rahi ta’ata, ’oia ato’a te mau tamari’i, tei pohe ’aore rā tei tāpū-ta’a-’ē-hia te hō’ē melo o te tino nō te haerera’a nā reira ma te ’ite ’ore. ’Ua rave te mau tā’atira’a i te mau mā’imira’a ’e ’ua tāpa’o haere i te mau paura i roto i teie mau māhora ’o tei fa’aora e rave rahi ta’ata.
’Ua riro te tāhuti nei mai te hō’ē māhora paura. E mea ’aravihi roa te ’enemi nō te tāhuna i te mau fifi ataata ’ia fa’ariro i te reira ’ei mea fifi ’ore ’e te ’ana’anatae, mai te hō’ē māhora nehenehe. E rave rahi tauatini matahiti ’itera’a tōna i roto i teie ravera’a. E mea ’aravihi roa ’oia nō te fa’ariro i te mau ’ē’a ’ana’anatae ’o te arata’i atu i te mau hope’ara’a ataata ’e te ’oto.
Arata’ihia i te fare ma te pāruruhia
’Ua ’ite tō tātou Metua i te ao ra nāhea ’ia pāruru ia tātou ’e ’ua fa’atoro i te ’ē’a nō te arata’i ia tātou i te fare ma te pāruruhia. ’Oia mau, tē vai ra e rave rahi mau ati ’e mau fifi e tuha’a te reira nō tō tātou orara’a i te tāhuti nei. E nehenehe rā tātou e ’ape i te mau mā’itira’a ’o tē nehenehe e hōpoi mai ia tātou te mau hōpoi’a ’e te mau māuiui faufa’a ’ore.
Nō reira tō tātou Metua i hōro’a mai ai ia tātou te mau fa’auera’a, te hōro’a o te Vārua Maita’i, te mau peropheta nō te arata’i ia tātou, ’e te fafaura’a mana e tū’ati atu iāna ’e tō tātou Fa’aora nā roto i te mau ’ōro’a ’e te mau fafaura’a o te hiero. I’ō nei ana’e, i roto i te ’Ēkālesia tei fa’aho’i-fa’ahou-hia mai a Iesu Mesia, tātou e ’ite ai i te tā’āto’ara’a o teie mau tāpa’o ’e teie mau pārurura’a pūai ’o tē nehenehe e arata’i ia tātou ma te pāruruhia i te fare.
Tē vai nei te mau ha’amaita’ira’a rahi i roto i te noa’ara’a te mau peropheta nō teie ’anotau ’āpī. ’Ua fa’ati’a te peresideni Hugh B. Brown (1883–1975), tauturu tahito i roto i te Peresidenira’a Mātāmua, i te hō’ē ’āparaura’a ’o tāna i fa’ari’i ’e te hō’ē melo nō te Fare ’Āpo’ora’a Rahi nō te fenua Peretāne tei riro nā ’ei ha’avā. ’Ua parau teie ta’ata ē ’ua mana’o na ’oia ē ’aita te Atua i paraparau na i te ta’ata i ni’a i te fenua nei mai te tenetere mātāmua, ’e ’ua pāhono atu te peresideni Brown iāna ma te fa’ata’a iāna nō ni’a ia Iosepha Semita ’e te fa’aho’i-fa’ahou-ra’a mai.
« ’Ua pārahi te ha’avā ’e ’ua fa’aro’o maita’i », tē ha’amana’o ra te peresideni Brown. « ’Ua ui mai ’oia i te tahi mau uira’a pāpū maita’i ’e te hōhonu, ’e i te hopera’a te uiuira’a ’ua parau ’oia, e Brown tāne, tē uiui nei au tē māuruuru ra ānei tō ’outou mau ta’ata i te faufa’a rahi o tā ’oe parau poro’i. ’Oia mau ānei ? … Mai te mea e parau mau te mea tā ’oe i parau mai iā’u, ’o te parau poro’i rahi roa a’e ïa tei tae mai i ni’a i te fenua nei mai te taime ’a fa’a’ite ai te mau melahi i te fānaura’a o te Mesia’ ».
’Ua pi’i te Atua i te mau peropheta nō te mea ’ua here ’oia i tāna mau tamari’i. Nā roto i tāna mau tāvini, te mau peropheta, ’ua heheu mai ’oia i tāna fa’anahora’a nō te fa’aorara’a, tāna fa’anahora’a nō te ’oa’oa nō te arata’i i tāna mau tamari’i. Tē fa’a’ite nei te Fatu i te mau peropheta, te mau hi’o ’e te mau heheu parau i te mau mea tā vetahi ’ē i ’ore i ’ite mata. E mau tīa’i rātou i ni’a i te pare (hi’o Ezekiela 33:1–7) ’o te nehenehe e hi’o i te ātea ’e ’ia fa’aara i te mau ta’ata ato’a o te hina’aro mau e fa’aro’o, e mea pinepine e rave rahi matahiti nā mua atu. E hi’ora’a ātea tō rātou ’aita tō tātou e vai nei, maoti tā rātou ’āparaura’a ’e te Atua ’ei mau tāvini ha’amanahia nāna. E mea faufa’a rahi roa ’ia noa’a ia tātou pā’āto’a te mau ’itera’a pāpū hōhonu o te ta’ata iho nō tō tātou mau peropheta, mau hi’o ’e mau heheu parau e ora nei.
Te parau mau i roto ia Iesu Mesia
Tē haere noa atu ra i te fifira’a ’ia ’ite i te parau mau i roto i tō tātou ao i teie mahana. E rave rahi reo e tae mai nei nā te mau vāhi ato’a—Instagram, TikTok, Facebook, X, podcasts, mau hono ’āpī, ’e rau noa atu. ’E i teienei, nā roto i te tupura’a o te aratae rorouira, ’aore rā IA, i ni’a i te tahua, e mea fifi rahi roa atu ’ia ’ite e aha te parau mau ’e e aha e ’ere—’aore rā, e aha te mea pāpū ! E nehenehe te mau video tei tāviri-ha’avare-hia e hōro’a mai i te mana’o ē, ’ua parau ’aore rā ’ua rave te hō’ē ta’ata i te hō’ē mea ’o tāna i ’ore i rave. E mea fifi roa a’e ’ia ’ite i te parau mau nā roto mai i te ha’avare i te mau matahiti i muri nei.
I roto i tāna ’āmuira’a mātāmua ’ei peresideni nō te ’Ēkālesia i te ’āva’e ’Ēperēra 2018, ’ua ha’api’i te peresideni Russell M. Nelson :
« Tē hi’o ’ana’anatae nei au i te ananahi. … ’Aita ato’a rā vau i ta’a ’ore i te mau mea i te mau mahana i muri nei. E ao fifi ’e te mārō rahi roa tā tātou e ora nei. Tē tūpita tāmau nei te mau rāve’a tūreiara’a sōtiare ’e te mau parau ’āpī 24 hora ia tātou i te mau poro’i fa’aea ’ore. Mai te peu tē vai ra te ti’aturi e tīti’a i teie naho’a reo ’e te mana’o hōhonu o te ta’ata e ’aro ra i te parau mau, e tītauhia ’ia ha’api’i tātou nāhea i te fāri’i i te heheura’a.
« E rave tō tātou Fa’aora ’e tō tātou Tāra’ehara ’o Iesu Mesia i tāna mau ’ohipa rahi roa a’e mai teienei ē te taime e ho’i fa’ahou mai ’oia. E ’ite tātou i te mau fa’a’itera’a semeio ē, tē peresideni nei te Atua te Metua ’e tāna Tamaiti ’o Iesu Mesia i ni’a i teie nei ’Ēkālesia ma te hanahana ari’i ’e te rahi. I te mau mahana rā i muri nei, e’ita tātou e ora i te pae vārua mai te peu ’aita te mana arata’i ’e te fa’atere ’e te tāmāhanahana ’e te tāmau o te Vārua Maita’i. …
« … Tē tāparu nei au ia ’outou ’ia fa’arahi atu ā i tō ’outou ’aravihi e fāri’i i te heheura’a. … ’A mā’iti ’ia rave i te ’ohipa pae vārua e tītauhia nō te fāna’o i te hōro’a o te Vārua Maita’i ’e nō te fa’aro’o pinepine a’e ’e te pāpū a’e i te reo o te Vārua ».
I roto i te buka o te Faufa’a Tahito o te Amosa 3:7 tē tai’o nei tātou, « ’aita ā te Fatu ra a Iehova e peu i rave, maori rā ’ia fa’a’ite i tāna parau i mo’e i tāna ra mau tāvini i te mau peropheta ». ’A pūai rahi noa ai ’e te ume a’e te mau reo o te ao nei, e ti’a ia tātou pā’āto’a ’ia ’aravihi i te fa’aro’o i te reo marū o te Vārua ma te pinepine a’e ’e te māramarama a’e nō te fa’aro’o ’e nō te pe’e i te arata’ira’a a te Fatu nā roto mai i te mau peropheta ora.
’Ua here te Atua i te tā’āto’ara’a o tāna mau tamari’i
I roto i te Faufa’a ’Āpī ’e i roto i te Buka a Moromona, tē tai’o nei tātou ē, hō’ē ā huru tō te Atua i nanahi ra, i teie mahana, ’e a muri noa atu (hi’o Hebera 13:8 ; Moromona 9:9). ’Ua here te Atua i tāna mau tamari’i i tō tātou nei ’anotau mai tāna i here i tāna mau tamari’i i tahito ra, ’e nō te mea ’ua here ’oia i tāna mau tamari’i, tē rave nei ’oia i teienei i te mea tāna i rave i muta’a ra. ’Ua tāpa’o ’oia i te māhora paura o te tāhuti nei i te mau fa’auera’a nō te tāpe’a ia tātou i ni’a i te ’ē’a pāruruhia ; i te mau peropheta nō te ha’aparare i te reo o te fa’aarara’a ’ia ’ite ana’e rātou i te mau fifi i mua ; ’e i te mau fafaura’a o te autahu’ara’a ’o tē tū’ati pāpū maita’i ia tātou i te Atua.
’E tu’u ai tātou i tō tātou fa’aro’o i roto i te Fa’aora ’e te ti’aturi iāna, e arata’i ’oia ia tātou i te fare ma te pāruruhia nā roto i te muhumuhu a te Vārua Maita’i ; nā roto i te pāpa’ira’a mo’a tau tahito ’e te tau’āpī ; nā roto i te reo o te mau peropheta, te mau hi’o, ’e te mau heheu parau tau’āpī ; ’e nā roto i te mau tū’atira’a hōhonu ’e ’ōna ’e tō tātou Metua i te ao ra e noa’a mai nā roto i te mau ’ōro’a ’e te mau fafaura’a o te hiero.
’Aita e vāhi ’ē atu e ’auhune rahi ai te mau parau a’o ’e te arata’ira’a, te rāve’a tāea ’e te pārurura’a, te tāmarūra’a, te tāmāhanahanara’a ’e te tīa’ira’a i roto i te Mesia, maori rā i’ō nei i roto i te ’evanelia tei fa’aho’i-fa’ahou-hia mai a Iesu Mesia ’e i roto i tāna ’Ēkālesia tei fa’aho’i-fa’ahou-hia mai.