Prieks derībās balstītā māceklībā

Kādu dienu 2023. gadā, kad Ujanga Altansuha strādāja Mongolijas ziemeļu pilsētā Darhanā, viņas darbavietā ienāca Mongolijas misijas prezidents. Viņas vārdiem sakot:

„Viņu ieraugot, es nodomāju, ka viņa sejā ir spoža gaisma. Viņš bija ļoti laipns un pozitīvs pret apkārtējiem, un man bija patīkama sajūta. Pirms viņš devās projām, es viņam uzdevu dažus jautājumus. Pēc dažām dienām viņš atkal ieradās pie manis darbā un pajautāja, vai es varētu apmeklēt viņa baznīcu. Es padomāju, ka tas varētu būt vērtīgi. Es biju noraizējusies par savu bērnu nākotni, jo šķita, ka sabiedrībā valda spriedze un tumsība. Es vēlējos, lai mani bērni būtu kā šis vīrs — ar gaišu sejas izteiksmi, kas priecē apkārtējos.

Kādu dienu misionāri mums mācīja desmitās tiesas likumu. Mani bērni ar sajūsmu teica: „Mums ir jāmaksā desmitā tiesa, mammu.” Tajā brīdī es saskatīju savu bērnu ticību. Pirms es pievienojos Baznīcai, es skatījos vispārējo konferenci un klausījos prezidenta Rasela M. Nelsona runu. Viņš paziņoja par jaunu tempļu celtniecību visā pasaulē un teica, ka Ulanbatorā, Mongolijā, tiks uzcelts jauns templis. Es priekā raudāju, lai gan nesapratu — kāpēc. Izjūtot šo prieku, es atskārtu, ka mana ticība un liecība pieaug.”

Ujanga — tāpat kā miljoniem citu cilvēku — ir daļa no diženās Israēla sapulcināšanas, gatavojoties Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai. Viņa ir sākusi savu ceļojumu pa derību ceļu un kļuvusi par Kristus mācekli. Ko nozīmē — būt par Kristus mācekli? Es augstu vērtēju vārdu „māceklis” japāņu valodā — deshi: de nozīmē jaunākais brālis, un shi nozīmē bērns.

Jēzus Kristus pasludināja: „Es biju sākumā ar Tēvu, un Es esmu Pirmdzimtais.” Pateicoties tam, kas Viņš ir un ko Viņš ir paveicis, mēs pielūdzam Viņu, mēs cildinām Viņu, mēs godinām Viņu un mēs sekojam Viņam. Kristus mūs ir atpircis, un mēs esam mūžīgi pateicīgi par Viņa bezgalīgo Izpirkšanas upuri.

Mums ir Debesu Tēvs, kurš mūs mīl kā Savus bērnus. Viņa mīlestība pret mums ir pilnīga. Jēzus Kristus un Viņa misija apliecina Dieva mīlestību pret mums. Jānis rakstīja: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.”

Tiecoties izprast to, ko mēs nezinām, mēs dažkārt varam paļauties uz mums zināmo laicīgās dzīves pieredzi vai uz to, ko mēs zinām. Piemēram, mēs varam mācīties ko jaunu par Dievu Tēvu, pateicoties tam, ka esam vecāki un pieredzam laicīgās ģimenes attiecības. Tomēr, cenšoties izprast mūsu Debesu Tēvu, mums vajadzētu būt uzmanīgiem, izmantojot šos salīdzinājumus pārāk vispārināti. Dieva Tēva īpašības pārsniedz visas kritušā cilvēka nepilnīgās īpašības. Dievs Tēvs ir perfekts Tēvs. Viņš ir pilnībā mīlošs, laipns, pacietīgs un saprotošs un ir patiesi brīnišķīgs. Mēs varam Viņam pilnībā uzticēties. Kristus mīlestība atspoguļo Dieva Tēva mīlestību un ir šīs mīlestības atspulgs.

Jēzus Kristus ir gan piemērs, gan ceļš. Kristū mēs varam labāk izprast Tēva pilnīgās īpašības un Viņa ieceri. Caur Kristu mums ir dots iespēju dodošais spēks — pārvarēt miesīgā vīrieša vai sievietes tieksmes, lai mēs kļūtu līdzīgāki Tēvam.

Tāpat kā mūsu Debesu Tēvs, arī Jēzus Kristus ir pilnībā žēlsirdīgs un taisnīgs. Šīs dievišķās taisnīguma un žēlsirdības īpašības nav savstarpējā pretrunā — tās ir savstarpēji papildinošas. Gan taisnīgums, gan žēlsirdība apliecina Dieva pilnīgo mīlestību pret Viņa bērniem. Mēs varam uzticēties Dievam Tēvam un Jēzum Kristum, jo Viņi ir taisnīgi un godīgi pret mums visiem.

Dievs Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, ir pilnīgi vienoti nolūkā un mīlestībā. Pateicoties tam, ka Dievs un Jēzus Kristus mūs mīl, mums kā patiesiem mācekļiem ir dota iespēja un privilēģija — noslēgt ar Viņiem derības. Šādi rīkojoties, mūsu attiecības ar Kristu tiek paplašinātas: „Un tagad, tās derības dēļ, ko jūs noslēdzāt, jūs tiksit saukti par Kristus bērniem, Viņa dēliem un Viņa meitām, jo lūk, šai dienā Viņš garīgi ir dzemdinājis jūs; jo jūs sakāt, ka jūsu sirdis ir izmainījušās caur ticību Viņa Vārdam; tādēļ jūs esat dzimuši no Viņa un kļuvuši par Viņa dēliem un Viņa meitām.”

Kad mēs kā mācekļi noslēdzam un turam svētās derības, mēs tiekam svētīti ar garīgu spēku. Īpašo attiecību vienotībā ar Kristu un Dievu Tēvu mēs varam piedzīvot Viņu mīlestību un prieku tādā mērā, kāds ir paredzēts tikai tiem, kas ir noslēguši un tur derības. Mūsu spēja — pilnā mērā sajust Dieva mīlestību jeb turpināt dzīvot Viņa mīlestībā — ir atkarīga no mūsu taisnīgajām vēlmēm un rīcības.

Jāņa evaņģēlija 15. nodaļas 9. pantā mēs lasām: „Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis.” Un tad mums tiek izteikts aicinājums: „Palieciet Manā mīlestībā.”

Nākamajā pantā mums ir pateikts, kā mēs varam palikt Viņa mīlestībā: „Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.”

11. pantā mēs redzam, kāds ir baušļu ievērošanas mērķis: „To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.”

Patiesi derībās balstītā māceklībā mēs varam sākt labāk izprast Dieva būtību un prieku, kādu Viņš vēlas, lai piedzīvotu visi Viņa bērni. Mēs varam arī sākt izprast dažus principus, kas sākumā varētu šķist mulsinoši. Piemēram: „Kā Dievs var būt priekpilns, ja daži no Viņa bērniem tik ļoti cieš?” Atbilde ir rodama Dieva pilnīgajā skatījumā un Viņa pilnīgajā iecerē. Viņš raugās uz mums no paša iesākuma un veras mūsu brīnišķi iespējamajā nākotnē. Caur Savu Dēlu, Jēzu Kristu, Viņš mums visiem, Saviem bērniem, ir nodrošinājis veidu, kā pārvarēt mūsu mirstīgās dzīves sāpes, ciešanas, grēkus, vainu un vientulību. Dievs mums ir nodrošinājis ceļu un izvēli.

Šo domu mums varētu labāk palīdzēt izprast to cilvēku piemēri, kuri ir pieredzējuši prieku, pateicoties māceklībai. Iespējams, jūs esat dzirdējuši frāzi, ka mēs esam tikai tik laimīgi, cik laimīgs ir mūsu nelaimīgākais bērns. Es esmu pārliecinājies, ka tam tā nav jābūt. Manai 94 gadus vecajai mātei ir vairāk nekā 200 dzīvu pēcnācēju. Jebkurā brīdī vismaz viens no šiem 200 būs nelaimīgs. Ja šis apgalvojums būtu patiess, tad mana māte vienmēr būtu nelaimīga, taču viņa tāda nav. Tie, kas viņu pazīst, zina, cik viņa ir priecīga.

Tagad es vēlētos dalīties vēl vienā pieredzē. 2019. gada janvārī mēs ar sievu Debiju tikām uzaicināti uz prezidenta Nelsona biroju. Viņš bija novietojis savu krēslu mums tik tuvu, ka mūsu ceļgali gandrīz saskārās. Pēc tam, kad prezidents Nelsons bija mums izteicis mūsu pašreizējo aicinājumu, viņš pagriezās pret Debiju un pievērsās viņai. Viņš bija laipns, mīlošs, maigs un prieka pilns — gluži kā ideāls tēvs vai vectēvs. Viņš turēja Debijas roku un to glāstīja, mierinot viņu, ka viss būs labi un ka mūsu ģimene tiks svētīta. Tajā brīdī mums šķita, ka mēs viņam esam vissvarīgākie cilvēki un ka viņš mums ir gatavs veltīt visu savu laiku. Tajā piektdienas pēcpusdienā mēs izgājām no viņa biroja, jūtoties pārliecināti, mīlēti un priecīgi.

Pirmdien mēs redzējām ziņas. Tajā dienā, ko prezidents Nelsons pavadīja kopā ar mums, viena no viņa meitām bija mirusi no audzēja. Mēs jutāmies satriekti. Mēs no sirds bēdājāmies, sērojot par viņu un viņa ģimeni. Tomēr mūsu sirdis bija arī pilnas pateicības par viņa Kristum piemītošo uzmanību, ko viņš mums veltīja, tajā pat laikā sērojot par savu ciešanās esošo meitu.

Pārdomājot šo pieredzi, mēs sev jautājām: „Kā viņš tik grūtā brīdī varēja būt tik laipns, mīlošs un pat priecīgs?” Atbilde ir — tāpēc, ka viņš zina. Viņš zina, ka Kristus ir uzvarējis. Viņš zina, ka atkal būs kopā ar savu meitu un pavadīs ar viņu kopā mūžību. Prieku un mūžīgo perspektīvu var iegūt, kad esam saistīti ar Glābēju, noslēdzot un turot derības un dzīvojot Kristum līdzīgā māceklībā.

Prezidents Nelsons ir mācījis: „Glābējs piedāvā mieru, kas „ir augstāks par visu saprašanu” [Filipiešiem 4:7], un Viņš piedāvā arī tik intensīvu, dziļu un visaptverošu prieku, ka tas pārsniedz cilvēka loģisko jeb mirstīgo sapratni. Piemēram, mums šķiet neiespējami just prieku, kad mūsu bērns cieš no nedziedināmas kaites vai kad mēs zaudējam darbu, vai kad mūsu laulātais mūs nodod. Taču tieši tas ir tas prieks, ko piedāvā Glābējs.”

Noslēdzot un turot derības, mēs dabiski pievērsīsimies citiem un vēlēsimies palīdzēt citiem sajust to prieka un mīlestības mēru, ko izjūtam savās derībās balstītajās attiecībās. Mēs varam piedalīties dižākajā darbā uz šīs Zemes — Israēla sapulcināšanā. Mēs varam palīdzēt vest Dieva bērnus pie Kristus. Kā mācīja pravietis Jēkabs: „Un svētīti jūs esat; tādēļ, ka jūs cītīgi strādājāt ar mani manā vīna dārzā, un esat turējuši manas pavēles, un esat nesuši man atkal dārza augļus, … jūs priecāsities kopā ar mani par mana vīna dārza augļiem.”

Kad mēs apņemamies rīkoties kā derību mācekļi, — lai kāds arī būtu mūsu spēju līmenis, — mūsu attiecības ar Tēvu un Dēlu tiek bagātinātas, mūsu prieks tiek vairots, un mūsu mūžīgā perspektīva paplašinās. Tad mēs tiekam apveltīti ar spēku un varam sajust prieku, kas ir pataupīts Dieva patiesajiem derību mācekļiem. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.