Kompensējošās svētības

Kalpojot prezidējošajā bīskapībā, man ir bijis tas gods satikt pēdējo dienu svētos visā pasaulē — dažādās vietās un atšķirīgā kultūrvidē. Mani pastāvīgi iedvesmo jūsu nelokāmā ticība un uzticība Tam Kungam, Jēzum Kristum. Taču mani ir aizkustinājuši arī tie dažādie un bieži vien sarežģītie apstākļi, ar kuriem daudzi no jums saskaras, — tādi izaicinājumi kā slimība, invaliditāte, ierobežoti resursi, mazāk iespēju stāties laulībā vai iegūt izglītību, citu ļaunprātīga izturēšanās un citi ierobežojumi un grūtības. Dažkārt var šķist, ka šie pārbaudījumi kavē jūsu progresu un apgrūtina jūsu patiesos centienus — dzīvot pilnīgā saskaņā ar evaņģēliju, apgrūtinot kalpošanu, pielūgsmi un svētu pienākumu pildīšanu.

Mani dārgie draugi, ja jūs kādreiz jūtaties ierobežoti vai esat nelabvēlīgā situācijā savas dzīves apstākļu dēļ, es vēlos, lai jūs zinātu — Tas Kungs jūs mīl personīgi. Viņš zina par jūsu apstākļiem, un durvis uz Viņa svētībām jums aizvien ir plaši atvērtas — neatkarīgi no izaicinājumiem, ar kādiem jūs saskaraties.

Šo patiesību es esmu apguvis no kādas personīgas pieredzes, kas, lai arī bija šķietami maznozīmīga, tomēr atstāja uz mani paliekošu iespaidu. 22 gadu vecumā, dienot Francijas gaisa spēkos Parīzē, es biju sajūsmā, uzzinot, ka elders Nīls A. Maksvels, Tā Kunga apustulis, uzstāsies konferencē Elizejas laukos. Tomēr tieši pirms šī pasākuma es saņēmu pavēli — aizvest kādu vecāko virsnieku uz lidostu tieši tajā laikā, kad bija paredzēta konference.

Es biju vīlies. Bet apņēmības pilns to apmeklēt, es aizvedu virsnieku un steidzos uz konferenci. Pēc tam, kad atradu stāvvietu, es skrēju lejup pa Elizejas laukiem uz sanāksmes vietu un ierados aizelsies, kad līdz sanāksmes beigām bija atlikušas tikai piecas minūtes. Tikko ienākot, uzreiz izdzirdēju elderu Maksvelu sakām: „Tagad es jums došu apustulisko svētību.” Tajā brīdī es guvu brīnišķīgu un neaizmirstamu garīgo pieredzi. Mani pārņēma Gars, un šķita, ka svētības vārdi iespiežas katrā manas dvēseles stīgā, it kā tie būtu domāti tieši man.

Tas, ko es todien piedzīvoju, bija maza, bet spēcīga Dieva plāna mierinošā aspekta izpausme Viņa bērniem: ja apstākļi, ko mēs nevaram kontrolēt, liedz mums piepildīt mūsu sirds taisnīgās vēlmes, Tas Kungs atlīdzinās tādā veidā, kas ļaus mums saņemt Viņa apsolītās svētības.

Šī mierinošā patiesība ir balstīta trīs galvenajos principos, kas atrodami Jēzus Kristus atjaunotajā evaņģēlijā:

1. Dievs pilnīgi mīl katru no mums. „Viņš aicina [mūs] visus nākt pie Viņa un baudīt Viņa labestību.” Viņa pestīšanas iecere nodrošina, ka ikvienam bez izņēmuma tiks dota taisnīga iespēja — kādu dienu saņemt glābšanas un paaugstināšanas svētības.

2. Tā kā Dievs ir gan taisnīgs, gan žēlsirdīgs un Viņa iecere ir pilnīga, Viņš neliks mums atbildēt par to, ko mēs nevaram kontrolēt. Elders Nīls A. Maksvels paskaidroja, ka „Dievs … žēlsirdīgi ņem vērā ne tikai mūsu vēlmes un sniegumu, bet arī grūtības pakāpes, ko mums rada mūsu dažādie apstākļi”.

3. Pateicoties Jēzum Kristum un Viņa Izpirkšanai, mēs varam rast spēku, lai izturētu un galu galā pārvarētu visus dzīves izaicinājumus. Kā mācīja Alma, Glābējs uzņēmās ne tikai to cilvēku grēkus, kuri nožēlo grēkus, bet arī „Savas tautas sāpes un slimības” un „viņu vājības”. Tādējādi Tā Kunga žēlastība un labvēlība ne tikai atpestī mūs no mūsu kļūdām, bet arī uztur mūs, kad saskaramies ar netaisnību, trūkumu un ierobežojumiem, ko uzliek mirstīgā pieredze.

Šo kompensējošo svētību saņemšana ir saistīta ar zināmiem nosacījumiem. Tas Kungs mums lūdz darīt „visu, ko varam”, un „upurē[t] visu savu dvēseli kā upuri Viņam”. Tas prasa izteiktu vēlmi, patiesu un uzticīgu sirdi un mūsu vislielāko uzcītību Viņa baušļu turēšanā un savas gribas pieskaņošanā Viņa gribai.

Ja no mums neatkarīgu apstākļu dēļ mūsu dedzīgie centieni nesasniedz mūsu vēlmes, Tas Kungs tomēr var pieņemt mūsu sirds vēlmes kā cienīgu upuri. Prezidents Dalins H. Oukss mācīja: „Mēs tiksim svētīti par mūsu sirds taisnīgajām vēlmēm pat tad, ja kādi ārēji apstākļi padarīs šo vēlmju īstenošanu neiespējamu.”

Kad pravietis Džozefs Smits jutās noraizējies par savu brāli Alvinu, kurš nomira, nesaņēmis būtiskos evaņģēlija priekšrakstus, viņš saņēma šo mierinošo atklāsmi: „Visi, kuri no šī brīža mirs bez zināšanām par [evaņģēliju], kuri būtu to pieņēmuši ar visu savu sirdi, būs [Dieva celestiālās valstības] mantinieki.” Pēc tam Tas Kungs piebilda: „Jo Es, Tas Kungs, tiesāšu visus cilvēkus pēc viņu darbiem, atbilstoši viņu sirds vēlmēm.”

Tam Kungam ir svarīgi ne tikai tas, vai mēs spējam, bet arī tas, vai mēs vēlamies darīt visu, ko varam, lai sekotu Viņam kā savam Glābējam.

Kāds draugs reiz mierināja kādu jaunu misionāru, kurš bija noskumis par savu priekšlaicīgo atbrīvošanu veselības stāvokļa dēļ, neskatoties uz viņa sirsnīgajām lūgšanām un dedzīgo vēlmi kalpot. Šis draugs dalījās Svēto Rakstu pantā, kurā Tas Kungs paziņoja, ka tad, kad Viņa bērni „iet ar visu savu spēku” un „nepārstāj būt uzcītīgi”, lai izpildītu Viņa pavēles, „un viņu ienaidnieki [kas var ietvert nelabvēlīgus apstākļus mūsu dzīvē] … traucē tiem izpildīt to darbu, lūk, Man vairs nepienākas pieprasīt to darbu no šo [cilvēku] rokām, bet pieņemt viņu upurus”.

Mans draugs liecināja šim jaunajam vīrietim, ka Dievs zina, ka viņš ir devis vislabāko, ko spēj, atsaucoties aicinājumam kalpot. Viņš apliecināja viņam, ka Tas Kungs ir pieņēmis viņa upuri un ka svētības, kas apsolītas visiem uzticīgajiem misionāriem, netiks liegtas.

Tā Kunga kompensējošās svētības bieži vien tiek dotas, pateicoties citu laipnībai un kalpošanai, kuri palīdz mums paveikt to, ko mēs paši nespējam. Es atceros, kad, dzīvojot tālu no Francijas, mēs jutāmies bezpalīdzīgi, lai palīdzētu vienai no mūsu meitām pēc grūtām dzemdībām. Tajā pašā nedēļā mūsu bīskapija Jūtā aicināja palīdzēt kādai mātei, kura tikko bija dzemdējusi dvīņus. Mana sieva Valērija brīvprātīgi pieteicās atnest viņai maltīti — ar lūgšanu sirdī gan par šo jauno māmiņu, gan par mūsu meitu, kurai bija vajadzīga palīdzība. Drīz pēc tam mēs uzzinājām, ka māsas no mūsu meitas bīskapijas Francijā bija sagādājušas maltītes viņas ģimenei. Dievs mums bija atbildējis uz mūsu lūgšanām, sūtot Savus eņģeļus sniegt mierinājumu, kad mēs paši to nevarējām izdarīt.

Saskaroties ar ierobežojumiem un izaicinājumiem, atpazīsim savas svētības — savas dāvanas, resursus un laiku — un izmantosim tās, lai kalpotu tiem, kam tas ir nepieciešams. To darot, mēs ne tikai svētīsim citus, bet arī būsim gatavāki saņemt dziedinājuma un kompensējošas svētības savā dzīvē.

Viens no spēcīgākajiem veidiem, kā mēs varam sniegt savu ieguldījumu Dieva kompensējošajās svētībās, ir aizstājošais darbs, ko veicam savu priekšteču labā Tā Kunga namā. Izpildot priekšrakstus viņu labā, mēs aktīvi piedalāmies Tā Kunga diženajā glābšanas darbā, izmantojot savas dāvanas un spējas, lai sniegtu svētības tiem, kuriem nebija iespējas tās saņemt mirstīgajā dzīvē.

Mīlestības pilnā kalpošana, ko mēs veicam svētajos tempļos, atgādina mums, ka Glābēja labvēlība sniedzas tālāk par šo dzīvi. Nākamajā dzīvē mums var tikt dotas jaunas iespējas paveikt to, ko mēs nevarējām paveikt šajā mirstīgajā dzīvē. Uzrunājot māsas, kuras vēl nav atradušas mūžīgo dzīvesbiedru, prezidents Lorenco Snovs teica: „Nav neviena pēdējo dienu svētā, kurš, nodzīvojis uzticīgu dzīvi un nomiris, kaut ko zaudēs, jo viņam vai viņai nav izdevies izdarīt kaut ko tādēļ, ka viņam vai viņai nav bijušas sniegtas šādas iespējas. … Viņiem būs visas svētības, paaugstināšana un godība, kas būs jebkuram vīrietim vai sievietei, kuriem bija šāda iespēja.”

Šis cerības un mierinājuma vēstījums ir domāts mums visiem — Dieva bērniem. Neviens no mums nevar izvairīties no laicīgās dzīves izaicinājumiem un ierobežojumiem. Galu galā mēs visi esam dzimuši ar iedzimtu nespēju sevi izglābt. Tomēr mums ir mīlošs Glābējs, un „mēs zinām, ka tā ir [Viņa] labvēlība, ka mēs topam izglābti pēc tam, kad esam izdarījuši visu, ko varam”.

Es liecinu — lai gan daudzi dzīves apstākļi var būt ārpus mūsu kontroles, neviens no mums nav ārpus Tā Kunga bezgalīgo svētību sasniedzamības. Ar Savu Izpirkšanas upuri Glābējs atlīdzinās par katru nespēju un netaisnību, ja vien mēs upurēsim Viņam visu savu dvēseli. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.