Žēlastības iecere
Tas Kungs ir žēlsirdīgs, un mūsu Debesu Tēva pestīšanas iecere patiesi ir žēlastības iecere.
Pravieša aicinājums
Pagājušajā aprīlī, drīz pēc priecīgās ziņas, ka Baznīca ir atguvusi Kērtlandes templi, prezidents Rasels M. Nelsons mūs aicināja studēt Kērtlandes tempļa iesvētīšanas lūgšanu, kas ir ietverta Mācības un Derību 109. nodaļā. Šajā iesvētīšanas lūgšanā, kā teica prezidents Nelsons, „tiek mācīts par to, kā templis ikvienam no mums dod garīgu spēku stāties pretī šo pēdējo dienu dzīves izaicinājumiem”.
Esmu pārliecināts, ka 109. nodaļas studēšana jums deva atziņas, kas jūs svētīja. Šovakar es dalīšos ar dažām atziņām, ko guvu, sekojot mūsu pravieša aicinājumam. Mierpilnais ceļš, pa kuru mani aizveda šī mācīšanās, man atgādināja, ka Tas Kungs ir žēlīgs un ka mūsu Debesu Tēva pestīšanas iecere patiesi ir žēlastības iecere.
Nesen aicināto misionāru kalpošana templī
Kā jau jūs droši vien zināt, „nesen aicinātie misionāri tiek mudināti saņemt tempļa endaumentu pēc iespējas ātrāk un apmeklēt templi tik bieži, cik apstākļi to ļauj”. Tiklīdz viņi ir saņēmuši savu endaumentu, viņi arī „var kalpot par tempļa … darbiniekiem, pirms uzsāk kalpošanu misijā”.
Templī pavadītais laiks pirms jaunā misionāra iestāšanās Misionāru mācību centrā (MTC) var būt brīnišķīga svētība viņam, jo viņš uzzina vairāk par tempļa derībām, pirms viņš dalās šajās derību svētībās ar pasauli.
Taču, studējot 109. nodaļu, es sapratu, ka templī Dievs jauniem misionāriem — un, patiesībā, mums visiem — dod spēku vēl kādā citā — svētīgā — veidā. Iesvētīšanas lūgšanā, kas tika dota caur atklāsmi, pravietis Džozefs Smits lūdza, lai tad, „kad [Viņa] kalpi ies no [Viņa] nama …, lai liecinātu par [Viņa] Vārdu”, visu cilvēku — gan „zemes diženo”, gan „zemes nabago, trūkumcietēju un nomocīto” — sirdis „tiktu mīkstinātas”. Viņš lūdza, „lai viņu aizspriedumi dotu ceļu taisnības priekšā un [Viņa] ļaudis gūtu labvēlību visu acīs; lai visi zemes gali zinātu, ka mēs, Tavi kalpi, esam dzirdējuši Tavu balsi un ka Tu esi sūtījis mūs”.
Tas ir skaists apsolījums tikko aicinātam misionāram — lai „aizspriedumi dotu ceļu taisnības priekšā”, lai viņi „gūtu labvēlību visu acīs” un lai pasaule zinātu, ka viņi ir Tā Kunga sūtīti. Katram no mums noteikti ir vajadzīgas šādas svētības. Kāda svētība būtu, ja saziņā ar kaimiņiem un kolēģiem sirdis tiktu mīkstinātas. Iesvētīšanas lūgšanā nav precīzi paskaidrots, kā tieši laiks, ko pavadām templī, mīkstinās apkārtējo sirdis, bet esmu pārliecināts, ka tas ir saistīts ar to, kā laiks, ko pavadām Tā Kunga namā, mīkstina mūsu pašu sirdi, kad mēs vēršam savu uzmanību uz Jēzu Kristu un Viņa žēlastību.
Tas Kungs atbild uz Džozefa Smita lūgumu pēc apžēlošanas
Pētot Kērtlandes iesvētīšanas lūgšanu, mani pārsteidza arī tas, ka Džozefs atkārtoti lūdza žēlastību — Baznīcas locekļiem, Baznīcas ienaidniekiem, valsts vadītājiem, pasaules tautām. Un ļoti personīgi viņš lūdza To Kungu atcerēties viņu un apžēloties par viņa mīļoto Emmu un viņu bērniem.
Kā gan Džozefs jutās, kad nedēļu vēlāk, 1836. gada 3. aprīlī, Lieldienās, Kērtlandes templī viņam un Oliveram Kauderijam parādījās Glābējs un, saskaņā ar Mācības un Derību 110. nodaļā rakstīto, teica: „Es esmu pieņēmis šo namu, un Mans Vārds būs šeit; un Es parādīšos Saviem ļaudīm žēlastībā šajā namā.” Šis žēlastības apsolījums Džozefam noteikti nozīmēja ko īpašu. Un, kā prezidents Nelsons pagājušajā aprīlī mācīja, šis apsolījums „ir attiecināms uz ikvienu iesvētīto templi mūsdienās”.
Kā rast žēlastību Tā Kunga namā
Ir tik daudz veidu, kā mēs katrs varam rast žēlastību Tā Kunga namā. Tā tas ir bijis jau kopš tā laika, kad Tas Kungs pirmo reizi pavēlēja Israēlam uzcelt saiešanas telti un tās centrā novietot „salīdzināšanas [jeb žēlastības] vāku”. Templī mēs rodam žēlastību mūsu noslēgtajās derībās. Šīs derības, papildu kristību derībai, mūs saista ar Tēvu un Dēlu un dod mums lielāku piekļuvi tam, kas, saskaņā ar prezidenta Nelsona mācīto, ir „īpaša mīlestība un žēlastība, … ko ebreju valodā sauc par hesed”.
Mēs rodam žēlastību tajā, ka mums ir iespēja būt saistītiem ar savu ģimeni uz mūžību. Templī mēs ar lielāku skaidrību saprotam arī to, ka Radīšana, Krišana, Glābēja izpirkšanas upuris un mūsu iespēja atkal būt Debesu Tēva klātbūtnē — patiesi katra pestīšanas ieceres daļa — ir žēlastības izpausme. Var teikt, ka pestīšanas iecere ir laimes iecere tieši tāpēc, ka tā ir „žēlastības iecere”.
Tiekšanās pēc piedošanas atver durvis Svētajam Garam
Es esmu pateicīgs par skaisto apsolījumu 110. nodaļā — ka Tas Kungs parādīsies Saviem ļaudīm žēlastībā Savos tempļos. Esmu pateicīgs arī par to, ko tas atklāj par Tā Kunga parādīšanos žēlastībā, kad mēs, tāpat kā Džozefs, to lūgsim.
Džozefa Smita lūgšana pēc apžēlošanas 109. nodaļā nebija pirmā reize, kad viņa lūgumam pēc apžēlošanas sekoja atklāsme. Svētajā birzī jaunais Džozefs lūdza, lai ne tikai uzzinātu, kura Baznīca ir patiesa, bet arī „piesauca To Kungu, lai Viņš apžēlotos, jo nebija neviena cita, pie kā [viņš varētu] iet, lai saņemtu žēlastību”. Kaut kādā veidā tas, ka viņš atzina savu vajadzību pēc apžēlošanas, ko var sniegt tikai Tas Kungs, palīdzēja atvērt debesu logus. Pēc trīs gadiem eņģelis Moronijs parādījās — pēc tam, kad Džozefs bija sācis teikt „lūgšanu un pielūgt Visuvareno Dievu, lai Viņš [viņam] piedo[tu] visus [viņa] grēkus un muļķības”.
Šāds atklāsmes saņemšanas paraugs, kas seko lūgumam pēc apžēlošanas, ir labi zināms Svētajos Rakstos. Ēnoss dzirdēja Tā Kunga balsi tikai pēc tam, kad bija lūdzis piedošanu. Ķēniņa Lamonija tēva pievēršanās sākās ar viņa lūgšanu: „Es atstāšu visus savus grēkus, lai Tevi pazītu.” Iespējams, ka mēs netiksim svētīti ar tikpat spēcīgām pieredzēm, bet tiem, kuriem dažkārt ir grūti sadzirdēt atbildes uz lūgšanām, lūgšana pēc Tā Kunga žēlastības ir viens no spēcīgākajiem veidiem, kā sajust Svētā Gara liecību.
Gremdēšanās pārdomās par Dieva žēlastību atver durvis uz liecību par Mormona Grāmatu
Līdzīgs princips tiek brīnišķīgi aprakstīts Moronija 10:3–5. Mēs bieži vien vienkāršojam šos pantus, mācot, ka, pateicoties sirsnīgai lūgšanai, mēs varam uzzināt, vai Mormona Grāmata ir patiesa. Taču šāda vienkāršošana var atstāt novārtā žēlastības svarīgo lomu. Ieklausieties, kā Moronijs uzsāk savu pamudinājumu: „Es gribētu jūs pārliecināt, lai tad, kad jūs lasīsit šos pierakstus, … jūs atcerētos, cik žēlīgs Tas Kungs ir bijis pret cilvēku bērniem kopš Ādama radīšanas un līdz pat tam laikam, kad jūs saņemsit šos pierakstus un pārdomāsit to savās sirdīs.”
Moronijs mūs mudina ne tikai lasīt šos pierakstus, ko viņš gatavojās aizzīmogot, bet arī apdomāt savā sirdī, ko Mormona Grāmata atklāj par to, „cik žēlīgs Tas Kungs ir bijis pret cilvēku bērniem”. Tās ir pārdomas par Tā Kunga žēlastību, kas sagatavo mūs „[vaicāt] Dievam, Mūžīgajam Tēvam, Kristus Vārdā, vai šie pieraksti ir patiesi”.
Pārdomājot Mormona Grāmatu, mēs varētu jautāt, vai tiešām ir taisnība, kā mācīja Alma, ka Dieva žēlastības plāns nodrošina, ka ikviens cilvēks, kas jebkad dzīvojis uz šīs Zemes, tiks augšāmcelts un ka viņš „tiks atjaunots … pilnīgā ķermenī”? Vai Amulekam ir taisnība, ka Glābēja žēlastība var apmierināt visas rūgti reālās taisnīguma prasības, kas mums citādi būtu jāmaksā, un „ieskauj … drošībā savās rokās”?
Vai tā ir taisnība, kā liecināja Alma, ka Kristus cieta ne tikai par mūsu grēkiem, bet arī par mūsu „sāp[ēm] un ciešan[ām]”, lai Viņš varētu „zināt …, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās”? Vai Tas Kungs patiešām ir tik žēlsirdīgs, kā mācīja ķēniņš Benjamīns, ka Viņš kā bezmaksas dāvanu izpirka „grēkus [par tiem] …, kas ir miruši, nezinādami Dieva gribu attiecībā uz viņiem, vai netīši grēkojuši”?
Vai ir taisnība, kā teica Lehijs, ka „Ādams krita, lai cilvēki varētu būt, un cilvēki ir, lai viņi varētu gūt prieku”? Un vai tiešām ir taisnība, kā liecināja Abinadijs, citējot Jesaju, ka Jēzus Kristus bija „ievainots mūsu pārkāpumu dēļ, Viņš bija satriekts mūsu nekrietnību dēļ; sods bija uzlikts Viņam mūsu miera labad; un ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti”?
Kopumā, vai Tēva plāns, kā mācīts Mormona Grāmatā, patiešām ir tik žēlsirdīgs? Es liecinu, ka tā ir patiesība un ka Mormona Grāmatā ietvertās miera un cerības pilnās mācības par žēlastību ir patiesas.
Tomēr es ticu, ka, neskatoties uz jūsu cītīgo lasīšanu un lūgšanām, dažiem no jums var būt grūti saprast Moronija apsolījumu — ka Debesu Tēvs „pasludinās jums patiesību par [to] ar Svētā Gara spēku”. Es apzinos šīs grūtības, jo pats pirms daudziem gadiem ar tām saskāros, kad, izlasot Mormona Grāmatu pirmās pāris reizes, neguvu tūlītēju un skaidru atbildi uz savām lūgšanām.
Ja jums ir grūtības, vai varu jūs aicināt sekot Moronija padomam un pārdomāt tos daudzos veidus, kā Mormona Grāmata māca par to, „cik žēlīgs Tas Kungs ir bijis pret cilvēku bērniem”? Pamatojoties uz savu pieredzi, es ceru, ka tad, kad jūs to darīsiet, jūsu sirdī varēs ieplūst Svētā Gara miers un jūs varēsiet zināt, ticēt un just, ka Mormona Grāmata un tajā mācītais žēlastības plāns ir patiess.
Es pateicos par Tēva diženo žēlastības ieceri un par Glābēja gatavību to īstenot. Es zinu, ka Viņš žēlastībā parādīsies Savā svētajā templī un katrā mūsu dzīves posmā, ja mēs Viņu meklēsim. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.