Mana mīlestība pret Glābēju ir mana motivācija

Vai jūs esat pamanījuši, ka mūsu dārgais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, mūs pastāvīgi aicina uz konkrētu rīcību? Nav pārsteigums, ka viņš mūs ir aicinājis studēt un pārdomāt vēstījumus, ko mēs saņēmām pēdējās divās konferencēs. 2024. gada aprīlī viņš teica: „Es ceru, ka turpmākajos mēnešos jūs atkārtoti studēsiet šīs konferences vēstījumus.” Tad, 2024. gada oktobrī, viņš aicināja: „Es jūs mudinu studēt [runātāju] vēstījumus. Izmantojiet tos kā lakmusa papīru ķīmijā, lai nākamo sešu mēnešu laikā noteiktu, kas ir un kas nav patiess.”

Šos aicinājumus mēs varam pievienot visiem pravietiskajiem pamudinājumiem, ko dzīves laikā esam saņēmuši, tai skaitā un it īpaši tiem, ko esam dzirdējuši pēdējos gados. Mums varētu šķist, ka šie aicinājumi ir vēl viena lieta, kas mums jāiekļauj mūsu darāmo darbu sarakstā tikai tāpēc, ka mūs aicināja vai lūdza to darīt. Bet vai tas varētu būt kas vairāk?

Pārdomājot šo un visus uzaicinājumus, ko mēs esam saņēmuši, es atminējos vienu mācību, ko apguvu un pēc kuras nolēmu vadīties jau sen. Es cenšos darīt šīs lietas, kas man ir būtiskas, jo es mīlu Viņu; es mīlu mūsu Glābēju. Šis ir patiesais un vissvarīgākais iemesls, kāpēc es daru to, ko es daru, un ar to arī ir saistīta mana mīlestība pret jums, mani brāļi un māsas.

Kā jūsu brālis — es ceru, ka jūs uztversiet manus vārdus kā sirsnīgu aicinājumu — censties izprast mums doto iespēju — visu, ko darām, saistīt ar mūsu mīlestību pret Glābēju.

Šādi rīkojoties, mums būs vieglāk izprast patieso iemeslu jeb „kāpēc” tam, ko mēs darām kā Glābēja mācekļi. Tas palīdzēs stiprināt mūsu derību saikni ar Dievu, izprast Viņa dievišķās un mūžīgi patiesās mācības — Viņa mūžīgās un absolūti patiesās mācības, kas nekad nemainīsies. Piemēram, šāda patiesā mācība: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.”

Interesanti, ka reizēm, tā kā mēs pastāvīgi esam darījuši kaut ko tādu, kas ir kļuvis par tradīciju, mēs ļaujam šīm tradīcijām vai darbībām diktēt mūsu centienus tajā, kā mēs stiprināsim ticību Jēzum Kristum. Šķiet, ka mēs darām šim lietas vien tāpēc, ka esam tās darījuši daudzus gadus, neapsverot to ietekmi uz mūsu derību saikni ar Glābēju.

Mūsu pasaulē mēs parasti koncentrējamies uz to, ko darām, kā arī uz uzdevumu un mērķu konsekventu izpildi. Garīgajā jomā mums ir iespēja neaprobežoties tikai ar darīšanu vai mērķu sasniegšanu, bet saprast, kāpēc mēs to darām. Ja mēs spēsim saprast un sasaistīt to, ka mūsu rīcības iemesls ir saistīts ar mūsu mīlestību pret Glābēju un Debesu Tēvu, tad, izmantojot šīs iespējas, mēs sapratīsim: lai gan taisnīga rīcība, tāda kā Baznīcas pasākumu rīkošana vai tradīciju ieviešana — un to pienācīga īstenošana — ir laba lieta, — tomēr, kad mēs sasaistīsim šo rīcību ar to, kāpēc mēs to darām, mēs tiksim svētīti ar izpratni par mūsu rīcības iemesliem. Tā nebūs tikai laba rīcība vai pareiza rīcība, — mēs būsim to arī pareizi izpratuši.

Piemēram, kad jūs izvirzāt mērķi — lasīt Svētos Rakstus, teikt sirsnīgas lūgšanas vai izplānot savai ģimenei vai draudzei kādu aktivitāti, vai patiesais mērķis ir to vienkārši izdarīt ķeksīša pēc? Vai arī šīs darbības ir veids — jums pieejamie rīki —, kā sasniegt jūsu patieso mērķi? Vai mērķis ir tikai sarīkot kādu pasākumu, jo esam to darījuši daudzus gadus, un pēc tam atzīmēt, ka esam to paveikuši? Vai tomēr tas ir palīglīdzeklis, kā mācīties par Glābēju, sajust un izveidot saikni ar Viņu?

Lūdzu, nepārprotiet manu domu par pasākumu rīkošanu un tradīciju ievērošanu vai par mērķu izvirzīšanu un cītīgu darbošanos, lai tos sasniegtu, — tajā nav nekā slikta. Tomēr es aicinu jūs atvērt savu sirdi un prātu iespējai un svētībai izprast, kāpēc mēs šo visu darām un kā mēs praktizējam savu reliģiju.

Lielisks piemērs uz Kristu vērstai tradīcijai ir izaicinājums, ko mums visiem Augstākā prezidija vārdā izteica prezidents Dalins H. Oukss: „Uzsākot šo jauno gadu, sagatavosimies tādām Lieldienu svinībām, kurās mēs atzīmējam Jēzus Kristus Izpirkšanas upuri. Neatkarīgi no tā, kam tic vai ko dara citi, mums būtu jāsvin mūsu dzīvā Glābēja Augšāmcelšanās, studējot Viņa mācības un palīdzot ieviest Lieldienu tradīcijas mūsu sabiedrībā kopumā un īpaši mūsu pašu ģimenē.” Kā redzat, šis nav tikai aicinājums — veidot tradīcijas. Tā vietā mēs izmantojam tradīcijas kā līdzekli, lai vairāk mācītos par Glābēju un pieminētu Viņa Augšāmcelšanos.

Jo biežāk mēs spēsim sasaistīt mūsu rīcības iemeslu ar mīlestību pret Glābēju, jo vairāk spēsim saņemt to, kas mums nepieciešams vai ko meklējam. Prezidents Nelsons mācīja: „Neskatoties uz jūsu jautājumiem un problēmām, atbilde vienmēr ir atrodama Jēzus Kristus dzīvē un mācībās.” Un tad viņš izteica šo aicinājumu: „Vairāk mācieties par Viņa īstenoto Izpirkšanu, Viņa mīlestību, Viņa žēlastību, Viņa mācību un Viņa atjaunoto dziedināšanas un pilnveidošanās evaņģēliju. Vērsieties pie Viņa! Sekojiet Viņam!”

Pārdomājiet šo savā sirdī un prātā: Vai jūs domājat, ka prezidenta Nelsona aicinājuma nodoms bija palīdzēt mums sagatavot sarakstu, kuru izpildot, mēs uzkrātu vairāk zināšanu un izpildītu uzdevumus, lai mēs varētu svītrot viņa aicinājumu no mūsu darāmo darbu saraksta? Vai arī viņš mūs aicina apsvērt šo mūžīgo patiesību un principu aspektus kā iespēju — izprast mūsu rīcības iemeslus un izprast saikni starp Glābēja derībās balstīto mīlestību pret mums un mūsu māceklības ceļu visa mūža garumā?

Ļaujiet man ilustrēt šo principu, ko vēlos jums izklāstīt. Viena no iespējām, kas, iespējams, ir galēja, varētu būt — izlasīt visus vispārējās konferences vēstījumus uzreiz, un, kad būšu pabeidzis, izsvītrošu šo aicinājumu no savu darāmo darbu saraksta, nedarot neko citu ar izlasīto. Es saprotu, ka šī ir galējība, taču tā nav nereāla. Daudzi, visdrīzāk, ir kaut kur starp šo un ideālo variantu.

Mēs tiekam aicināti studēt un pārdomāt vispārējās konferences vēstījumus un pielietot tos, lai izvērtētu un izprastu, ko mēs katrs varam uzlabot.

Kad mēs pieņemsim aicinājumu, saprotot, kāpēc tas tiek darīts, mums būs vairāk iespēju tuvināties Glābējam. Mēs sāksim saprast, ka tāpēc, ka es mīlu Glābēju, es vēlos vairāk uzzināt par Viņu, studējot dzīvo praviešu vārdus. Un tāpēc, ka es mīlu savus tuvākos, es dalīšos praviešu, gaišreģu un atklājēju mācībās ar citiem, sākot ar saviem tuviniekiem.

Abos piemēros jūsu rīcība būs taisnīga. Pirmajā gadījumā mērķis, šķiet, ir izmantot instrumentus, ko Debesu Tēvs un Glābējs mums ir devuši, proti, vēstījumus, ko dzirdam vispārējā konferencē. Otrajā gadījumā ir ietverta liela svētība — gūt izpratni par aicinājuma pamata iemesliem, kas paver ceļu mūžīgās patiesības un svētību izpratnei, kas apsolītas visiem, kas savu dzīvi balsta mūsu Glābēja mācībās un dzīves piemērā.

Dārgie brāļi un māsas, es ceru, ka jūs varat sajust un saprast, cik nozīmīgi ir saskatīt saikni starp mūsu rīcību un mūsu mīlestību pret Glābēju. Globalizētajā pasaulē daudzas balsis centīsies jūs ietekmēt un, ja iespējams, likt jums noticēt, ka dažas Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija pamatpatiesības nav nepieciešamas. Šīs balsis sākas ar būtisko patiesību par atjaunošanas nepieciešamību šajās pēdējās dienās, ieskaitot nepieciešamību pēc Dieva valstības uz Zemes, ko pārstāv atjaunotā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca.

Jūs, iespējams, dzirdēsiet balsis, kas uzstāj, ka pietiek tikai ar personīgām attiecībām vai sapratni ar Glābēju un ka reliģija vai atjaunotā Baznīca ir nevajadzīga vai nebūtiska. Es aicinu jūs nesteidzīgi apsvērt šīs maldinošās idejas vai pat neļauties to ietekmei un ātrāk atcerēties to, ko Glābējs mums ir stāstījis un mācījis kopš seniem laikiem — sākot ar Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlestību pret mums un to, ka mūsu mīlestība pret Viņiem ir galvenais iemesls, kāpēc mēs Viņiem sekojam.

Dievs Tēvs un Viņa Dēls ieradās un runāja ar Džozefu Smitu, lai atjaunotu Jēzus Kristus Baznīcu un lai iesāktu laiku pilnības atklāšanu, Viņa Valstību uz Zemes. Tāpēc Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir tas līdzeklis, ko nodrošinājis Debesu Tēvs, lai piekļūtu derībām, kas mums ļaus atgriezties mājās. Tādējādi mums ir nepieciešamas ne tikai personīgas attiecības ar Debesu Tēvu un Viņa Dēlu, bet arī būtiski priesterības priekšraksti, caur kuriem mēs noslēdzam derības ar Viņiem. Ar tiem mēs izveidojam derību saikni ar Viņiem un iegūstam pieeju Viņu derībās balstītajai mīlestībai, kas paver mums iespēju iemantot augstāko godības valstību, kura sagatavota tiem, kuri ir patiesi un uzticīgi savām derībām.

Ar visu savas dvēseles spēku es liecinu, ka mūsu Glābējs Jēzus Kristus dzīvo un ir dievišķs. Viņš mīl jūs. Viņš zina, kas notiek jūsu dzīvē. Viņa rokas ir plaši atvērtas aicinājumā: „Nāciet … pie Manis …, Es jūs gribu atvieglināt.”

Es mīlu Glābēju, un mana mīlestība pret Viņu ir mana motivācija. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.