Lolojot dzīvību

Viņa turpināja: „Es esmu saņēmusi ļoti daudz mīlestības un atbalsta no savas bīskapijas ģimenes. Tas ir bijis aizkustinoši. [Mans] bīskaps un Jauno sieviešu prezidente ir darījuši visu iespējamo, lai izrādītu savu mīlestību un atbalstu. … Es esmu pieredzējusi Tā Kunga roku … vadot mani un manu ģimeni. … Tāda bīskapija kā manējā ir ģimene, kas ir nepieciešama ikvienam — jo īpaši jaunai sievietei manā situācijā.”

Viņa, viņas ģimene un viņas bīskapijas ģimene šajā februārī mīloši sagaidīja viņas dēliņu.

Prezidents Rasels M. Nelsons ir teicis: „Tā Kunga patiesās un dzīvās Baznīcas raksturīgākā iezīme allaž būs organizēti … pūliņi — kalpot individuāliem Dieva bērniem … [kalpojot ar mīlošu laipnību] vienam cilvēkam pēc otra, kā to darīja Viņš.”

Kad vientuļa sieviete atklāj, ka ir bērna gaidībās, veselības problēmas, garīgais satraukums, apmulsums, finansiālas raizes, bažas par izglītību, neziņa par laulību un skumjas par sagrautiem sapņiem var sāpju un apjukuma brīdī pamudināt apdomīgu sievieti spert soļus, kas izraisīs dziļas sāpes un nožēlu.

Visi, kuri klausās un ir piedzīvojuši dziļas sāpes un nožēlu par aborta veikšanu vai piedalīšanos tajā, lūdzu, atcerieties: „Lai gan mēs nevaram izmainīt pagātni, Dievs to var dziedināt.” Piedošana var tikt gūta caur Viņa īstenotās Izpirkšanas žēlastības brīnumu, vēršoties pie Viņa ar pazemīgu un nožēlas pilnu sirdi.

Ar piedzimšanu laicīgajā pasaulē, kas ir svēts notikums, bieži saistās divi vārdi: dzīvība un izvēle. Dzīvība ir visdārgākā mūsu Tēva pilnīgās ieceres daļa, un saskaņā ar Viņa lēmumu mums tā ir jālolo un jāsargā; un mums ir jāizvēlas to saglabāt, kad tā ir aizsākusies. Mums ir jānovērtē arī izvēles — tikumiskās rīcības brīvības — dāvana, palīdzot īstenot Dieva apstiprinātas, taisnīgas izvēles, kas nodrošina mūžīgu laimi.

Kad sieviete un vīrietis atrodas tik trauslā situācijā un nonāk izšķirošas izvēles priekšā, viņus var svētīt mūsu vārdi, rokas un sirdis — garīgi, emocionāli un finansiāli —, lai viņi sajustu Glābēja mīlestību un, saskaņā ar prezidenta Henrija B. Airinga teikto, ar garīgajām acīm spētu skaidrāk atšķirt to, „ko, viņuprāt, viņi redz”, no tā, „ko viņi vēl nevar saredzēt”.

Prezidents Dalins H. Oukss ir teicis: „Mūsu attieksme pret abortiem nav balstīta uz atklātajām zināšanām par brīdi, kad aizsākas dzīvība. … To nosaka mūsu zināšanas, ka … visiem Dieva gara bērniem ir jānāk uz šīs Zemes ar godības pilnu nolūku un ka individuālā identitāte aizsākās jau sen pirms dzīvības ieņemšanas un turpināsies visās nākamajās mūžībās.”

Tā Kunga vārds attiecībā uz nedzimušajiem, izteikts caur Augstāko prezidiju un Divpadsmit apustuļu kvorumu, nekad nav mainījies un atbalso praviešu vārdus cauri gadsimtiem, sniedzot dievišķu skaidrību attiecībā uz to, ko Tas Kungs no mums sagaida.

„Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir pārliecināta par cilvēka dzīvības svētumu. Tādēļ Baznīca iebilst pret abortiem, kas tiek veikti personisku vai sociālu iemeslu dēļ, un iesaka tās locekļiem nepakļauties šādiem abortiem, neveikt tos, neveicināt, neatbalstīt, neapmaksāt un neorganizēt to veikšanu.

[Tas Kungs] pieļauj iespējamus izņēmumus … šādos gadījumos:

• grūtniecība ir iestājusies izvarošanas vai asinsgrēka rezultātā;

• kompetents ārsts uzskata, ka mātes dzīvībai vai veselībai draud nopietnas briesmas;

• kompetents ārsts nosaka, ka auglim ir smagi bojājumi, kas bērniņam pēc dzimšanas neļaus izdzīvot.”

Augstākais prezidijs turpina: „Aborts ir ļoti nopietns jautājums. [Pat šajās retajās situācijās] to vajadzētu apsvērt tikai pēc tam, kad atbildīgās personas ir saņēmušas apstiprinājumu lūgšanā” un konsultējušās ar citiem.

Pirms trīsdesmit gadiem Tā Kunga pravieši nāca klajā ar vēstījumu pasaulei. Tajā ir šādi vārdi:

„Mēs paziņojam, ka Dievs ir pavēlējis, ka svēto dzīvības radīšanas spēku drīkst izmantot vienīgi vīrietis un sieviete, kuri ir likumīgi laulāti kā vīrs un sieva.

Mēs paziņojam, ka spēja radīt laicīgo dzīvību ir Dieva piešķirta. Mēs apliecinām, ka dzīvība ir svēta un ka tai ir nozīmīga loma Dieva mūžīgajā iecerē.”

Rūpēties un aizsargāt vēl nedzimušu dzīvību — nav politiska nostāja. Tas ir morāles likums, ko Tas Kungs ir apstiprinājis caur Saviem praviešiem.

Prezidents Dž. Rūbens Klārks, jaunākais, kurš kalpoja Augstākajā prezidijā, brīnišķīgi raksturoja mūsdienu jauniešus: „Baznīcas jaunatne ir izsalkusi pēc Gara lietām; viņi dedzīgi vēlas mācīties evaņģēliju, un viņi vēlas, lai tas būtu tiešs un nesamākslots. Viņi vēlas uzzināt par … mūsu uzskatiem; viņi vēlas iegūt liecības par [to] patiesumu. Viņi ir … patiesības pētnieki un meklētāji.” Runāsim biežāk ar ticību un līdzjūtību, uzrunājot jauniešus savās mājās, un cits ar citu mūsu Palīdzības biedrības un elderu kvoruma sanāksmēs par Tā Kunga Šķīstības likumu, dzīvības svētumu un rūpēm par nedzimušajiem un viņu mātēm.

Kāda mīļa māsa man atrakstīja par piedzīvoto pirms vairākiem gadu desmitiem: „Būdama 17 gadu veca …, es uzzināju, ka esmu stāvoklī, un man nebija nekāda atbalsta no sava drauga puses. Es jutos nokaunējusies un vientuļa, [bet es] nekad neapsvēru [abortu]. … Man bija mana mīlošā ģimene un mans bīskaps, ar kuru es regulāri tikos, lai saņemtu vadību. … Es vērsos pie Dieva. Es studēju Svētos Rakstus … un lūdzu, [un] ieguvu spēku, pateicoties manam Glābējam un grēku nožēlošanas procesam. … Es saņēmu atbildi [uz savām lūgšanām], ko nevarēju noliegt. … Tas bija sirdi plosoši, taču es zināju, ka nodošu savu meitu adopcijai. … Es lūdzu pēc drosmes [un] caur grēku nožēlošanu tik skaidri sajutu Glābēja mīlestību, ka es zinu, ka Dievs … atbild uz lūgšanām un stiprina mūs.”

Kāds mīlošs pāris adoptēja dārgo meitenīti un mācīja viņai evaņģēliju. Tagad viņa ir precējusies, un viņai pašai ir brīnišķīga ģimene.

Dažkārt, aizsargājot dzīvību, mēs varam saskarties ar ļoti sarežģītu un mokošu neziņu.

Nesen kāds jauns pāris, ko mēs ar Ketiju mīlam, uzrakstīja man par dārgo bērniņu, ko viņi gaida.

Tēvs rakstīja: „[Kad mana sieva bija] 10. grūtniecības nedēļā, mēs uzzinājām, ka mūsu brīnumainajam bērniņam ir trisomija 21, kas ir pazīstama kā Dauna sindroms. Mēs izjutām spiedienu … no medicīnas darbinieku puses — apsvērt iespēju pārtraukt grūtniecību. Pēc dažām nedēļām mēs atklājām, … ka mūsu nedzimušajam bērnam … pirmajā dzīves gadā būs nepieciešamas vairākas sirds operācijas. Visa šī procesa laikā, kad mēs dedzīgi lūdzām pēc dievišķas palīdzības, … mēs sajutām, ka Gars mūs mierina. Mēs saņēmām atklāsmi un sapratni, ka mūsu meita ir izcils Debesu Tēva bērns un ka viņai ir milzīga vēlme būt mūsu ģimenē un ierasties uz Zemes.”

Šī bērniņa māte rakstīja: „[Mēs] jutāmies pilnīgi šokēti, apjukuši un patiesi sagrauti šīs ziņas dēļ. … Kad biju 14. grūtniecības nedēļā, mēs uzzinājām, ka mūsu mazulim ir vairāki iedzimti sirds defekti, no kuriem viens varēja būt letāls. Mēs apmeklējām neskaitāmus ārstus un speciālistus no 10. līdz 18. grūtniecības nedēļai. … Katrā tikšanās reizē mums jautāja, vai vēlamies grūtniecību turpināt vai pārtraukt. … Glābējs dziedināja manu sirdi un dāvāja man mieru un prieku par mūsu mazo meitiņu. … [Debesu Tēvs] man vairākkārt ir parādījis, ka Viņam ir nevainojama iecere attiecībā uz mani, [un] es Viņam uzticos.”

Pirms nedēļas viņi ar prieku sagaidīja savu mazo meitiņu. Viņa ir viņu, un viņi ir viņas uz visiem laikiem.

Nelokāma ticība un apbrīnojama drosme ir Jēzus Kristus mācekļu raksturīga iezīme.

Gadu gaitā man ir bijusi privilēģija tikties ar vīriešiem un sievietēm, kas daudzus gadus pēc Baznīcas piederības zaudēšanas ir pazemīgi centušies atgriezties uz derību ceļa un saņemt savas priesterības un tempļa svētības.

Reiz man Augstākā prezidija uzdevumā bija jāintervē kāds vīrietis par viņa priesterības un tempļa svētību atjaunošanu.

Pēc laulības svētajā templī un trīs brīnišķīgu bērnu piedzimšanas šis vīrietis bija kļuvis neuzticīgs savai sievai un savām svētajām derībām. Kādai neprecētai sievietei iestājās grūtniecība, un viņa vēlējās veikt abortu.

Šī vīra svētā sieva lūdza sievieti bērnu dzemdēt un apsolīja, ka pēc viņa piedzimšanas viņa to audzinās kopā ar saviem bērniem.

Neprecētā sieviete pārdomāti piekrita nepārtraukt grūtniecību.

Nu jau ir pagājuši desmit gadi. Pazemīgā māsa, kura sēdēja man pretī, bija iemīlējusi zēnu kā savējo un stāstīja man par sava vīra centieniem laboties, mīlēt un rūpēties par viņu un ģimeni. Kamēr viņa runāja, tēvs raudāja.

Kā šī cēlā Dieva sieviete varēja pieņemt bērnu kā savu, kas ik dienas viņai atgādinātu par viņas vīra neuzticību? Kā? Jo viņa smēlās spēku Jēzū Kristū un ticēja dzīvības svētumam. Viņa zināja, ka nedzimušais bērns ir Dieva bērns — nevainīgs un šķīsts.

Mani dārgie brāļi un māsas, mīlestības mazināšanās pret nedzimušiem bērniem visā pasaulē rada nopietnas bažas. Dievs augstu vērtē dzīvību. Viņa darbs un godība ir — īstenot Saviem bērniem nemirstību un mūžīgo dzīvi. Mums kā Jēzus Kristus mācekļiem dzīvība ir jāgodā. „No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” Kaut mēs vēl dāsnāk dalītos savā mīlestībā ar tiem, kuriem mēs esam tik ļoti vajadzīgi! Es jums apliecinu savu mīlestību un mūsu Debesu Tēva mīlestību pret Viņa bērniem, kuri nāk pasaulē. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.