„Martinu ģimene”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024. g.)
„Martinu ģimene”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1972. g. aprīlis – 1978. g. novembris
Martinu ģimene
Gaidot Tā Kunga svētības
Kādu dienu Riodežaneiro, Brazīlijā, Ilvesio Martins brauca mājās no darba. Ceļš bija tik pilns automašīnām, ka neviena no tām nekustējās. Ilvesio pārdomāja savu dzīvi. Viņam bija labs darbs. Viņš mīlēja savu sievu Rūdu un savus divus bērnus — Markusu un Marisu. Taču viņš juta, ka kaut kā pietrūkst.
Svētie, 4:229–230
Ilvesio izkāpa no mašīnas un sāka lūgt Dievu. „Mans Dievs,” viņš teica, „es zinu, ka Tu tur esi, bet nezinu, kur tas ir.” Viņš teica Debesu Tēvam, ka viņa ģimene kaut ko meklē un ka viņiem ir nepieciešama Viņa palīdzība. Tad Ilvesio iekāpa atpakaļ savā automašīnā un brauca mājās.
Svētie, 4:230
Vēlāk Tas Kungs no Amerikas Savienotajām Valstīm atsūtīja misionārus. Viņi apmeklēja Martinu ģimeni. Ilvesio ievēroja, ka viņi mājās ienesa miera garu. Viņš zināja, ka tajā laikā ASV pret cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu bieži vien neizturējās labi. Viņš jautāja: „Kā jūsu reliģija izturas pret melnādainajiem?”
Svētie, 4:230–231
Misionāri paskaidroja, ka visi Dieva bērni var tikt kristīti. Taču tolaik melnādainie cilvēki, kuru priekšteči bija no Āfrikas, nevarēja saņemt priesterību un lielāko daļu tempļa svētību. Ilvesio un Rūdai radās vēl vairāk jautājumu. Misionāri centās sniegt pēc iespējas labākas atbildes.
Svētie, 4:231
Daudzu gadu garumā pravieši bija lūguši, lai uzzinātu, kad visi cilvēki varēs saņemt priesterības un tempļa svētības.
Svētie, 4:71
Ilvesio un Rūda nolēma mēģināt apmeklēt baznīcu. Tur dzīvojošie svētie bija ļoti mīloši un laipni. Martinu ģimenei patika tas, ko viņi apguva baznīcā.
Svētie, 4:231–232
Kādu dienu dodoties mājās no baznīcas, Markuss ieminējās ģimenei — viņš esot pamanījis, ka viņi šķiet laimīgāki. „Es zinu, kāpēc tas tā notiek,” sacīja Markuss. „Tas ir Jēzus Kristus evaņģēlija dēļ.” Pārējie ģimenes locekļi zināja, ka Markusam ir taisnība. Viņi nolēma tapt kristīti un konfirmēti.
Svētie, 4:232
Daudzus gadus vēlāk Brazīlijas svētie bija aizņemti ar tempļa celtniecību. Martinu ģimene bija sajūsmā, taču viņi bija arī bēdīgi. Pēc tempļa iesvētīšanas viņi nevarētu tajā ieiet. „Neuztraucies,” Ilvesio teica Rūdai. „Tas Kungs visu zina.”
Svētie, 4:293–294
Nebija viegli palikt uzticīgiem. Cilvēki izsmēja Martinu ģimeni. Pat viņu draugi nevarēja saprast, kāpēc viņi paliek Baznīcā. Taču Ilvesio un viņa ģimene zināja, ka šī ir Jēzus Kristus Baznīca.
Svētie, 4:251–252
Kādu dienu Ilvesio atgriežoties mājās no darba, Rūda teica: „Man ir ziņas, pārsteidzošas ziņas!” Pēc ilgas gavēšanas un lūgšanām pravietis, prezidents Spensers V. Kimbals, ir saņēmis atklāsmi. Dievs viņam teica, ka ikviens, neatkarīgi no ādas krāsas, var saņemt visas priesterības un tempļa svētības.
2. oficiālā deklarācija; Svētie, 4:318–319
Martinu ģimene un daudzi citi tik ilgi bija to gaidījuši. Tagad gaidīšana bija galā! Ilvesio un Markuss saņēma priesterību. Ilvesio, Rūda un viņu bērni kā ģimene tika saistīti templī. Viņi varēja saņemt visas evaņģēlija svētības.
Svētie, 4:319–321