Dziedināšanas diena

Kamēr Džozefs Smits un citi Baznīcas vadītāji atradās ieslodzījumā Misūri štatā, daži apsargi aizveda viņus uz citu cietumu. Apsargi pret ieslodzītajiem izturējās laipni. Kādu nakti sargu priekšnieks pateica Džozefam, ka viņš dosies gulēt un, ja Džozefs un viņa draugi aizbēgs, viņš tos neapturēs.

Svētie, 1:392–393

Džozefs un citi Baznīcas vadītāji aizbēga. Viņi atklāja, ka viņu ģimenes dzīvoja pilsētā, ko sauca Kvinsija.

Svētie, 1:395–396

Kvinsijas ļaudis izturējās laipni pret svētajiem. Viņi deva svētajiem pārtiku un apģērbu, un vietu, kur apmesties.

Svētie, 1:377

Svētie bija pateicīgi par Kvinsijas ļaužu laipnību. Taču Džozefs zināja, ka viņiem būs nepieciešama pašiem sava apmetnes vieta. Baznīcas vadītāji nopirka zemi, kuru neviens cits nevēlējās, un svētie uz turieni sāka pārcelties.

Svētie, 1:399–400

Zeme bija blakus lielai upei. Tā bija slapja un dubļaina, un pilna ar odiem. Odu dēļ daudzi svētie smagi saslima ar slimību, ko sauc par malāriju. Daži no viņiem nomira.

Svētie, 1:402

Kad Džozefs redzēja, ka tik daudzi cilvēki ir slimi, viņš sapulcināja dažus Baznīcas vadītājus un lūdza tos nākt viņam līdzi. Visu rītu viņi gāja no ģimenes pie ģimenes, apmeklējot slimos un svētot viņus. Viņi izmantoja Jēzus Kristus spēku, lai dziedinātu viņus no slimības.

Svētie, 1:402

Viens no cilvēkiem, kuru viņi apmeklēja, bija Elija Fordhams. Viņš bija tik slims, ka viņa sieva domāja, ka viņš drīz mirs. Džozefs jautāja Elijam, vai viņam ir ticība tikt dziedinātam.

Svētie, 1:402

Elija teica: „Baidos, ka ir par vēlu.” Džozefs vaicāja Elijam, vai viņš tic Jēzum Kristum. „Es ticu, brāli Džozef,” viņš atbildēja.

Svētie, 1:402

Džozefs Jēzus Kristus vārdā viņam deva svētību. Elija piecēlās kājās. Jēzus bija viņu dziedinājis! Pēc tam Elija sekoja Džozefam uz nākamo māju un palīdzēja viņam svētīt citus cilvēkus, kuri bija saslimuši.

Svētie, 1:402–403