„Džeina Meninga dodas uz Navū”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024. g.)
„Džeina Meninga dodas uz Navū”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1841.–1843. g.
Džeina Meninga dodas uz Navū
Iet uz priekšu ar ticību Tam Kungam
Džeina Meninga un viņas ģimene dzīvoja vietā, kur dažiem cilvēkiem viņi nepatika un šie cilvēki slikti izturējās pret viņiem ādas krāsas dēļ. Kādu dienu Džeina dzirdēja misionāru mācām. Viņa zināja, ka viņa vēstījums ir patiess. Jau nākamajā svētdienā viņa tika kristīta.
Svētie, 1:500–501
Arī Džeinas ģimene pievienojās Baznīcai. Tas Kungs vēlējās, lai svētie sapulcētos Navū. Džeina mīlēja To Kungu. Viņa un viņas ģimene vēlējās būt kopā ar citiem svētajiem. Tā nu viņi uzsāka savu ceļojumu uz Navū.
Mācības un Derību 124:25; Svētie, 1:501
Daļu no sava ceļa viņi mēroja ar laivu. Lielākā daļa cilvēku varēja samaksāt par braucienu tā beigās. Taču daži vīrieši pateica Džeinas ģimenei, ka viņiem ir jāmaksā sākumā. Viņiem nebija pietiekami daudz naudas. Vīri lika viņiem izkāpt no laivas, un tā aizpeldēja bez viņiem.
Svētie, 1:501
Džeinas ģimenei vēl bija jānoiet 800 jūdzes jeb 1300 kilometri. Viņiem bija jāšķērso dziļa upīte bez tilta. Viņiem bija jāguļ ārā. Ārā nereti bija ļoti auksti. Taču Džeinas ģimene bija apņēmusies sasniegt Navū. Viņi sevi uzmundrināja, pa ceļam dziedot.
Svētie, 1:501, 505–506
Džeina un viņas ģimene gāja un gāja, līdz viņu kurpes nodila un kājas tika savainotas. Bet, kad viņi lūdza Dievam palīdzību, Viņš sadziedēja viņu pēdas.
Svētie, 1:505
Viņi palīdzēja cilvēkiem, ko satika pa ceļam. Savas ticības dēļ viņi pat palīdzēja dziedināt slimu bērnu.
Svētie, 1:505–506
Visbeidzot Džeina un viņas ģimene sasniedza Navū! Viņi bija noguruši, un viņiem vajadzēja vietu, kur apmesties. Tā nu viņi devās uz Emmas un Džozefa mājām. Kad Džozefs dzirdēja visu, ko viņi bija piedzīvojuši, viņš Džeinai teica: „Lai Dievs tevi svētī. Tagad tu esi draugu vidū.” Džozefs un Emma uzaicināja Džeinu dzīvot pie viņiem.
Svētie, 1:506